Atzinums

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (turpmāk - projekts) 16. un 17. pantā ietvertā pilnvarojuma (proti, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu (turpmāk - Likums) attiecīgi 29. panta trešā daļa un 30. panta piektā daļa) atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka projekta 16. pantā minētais pilnvarojums paredz noteikt pakalpojumu izmaksas turpināšanas kārtību. Analoģisks pilnvarojums ietverts projekta 17. pantā. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt projektā ietvertos pilnvarojumus.


^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Projekta 17. pantā ietvertais Likuma 30. panta trešās daļas otrais teikums paredz, ka komisijas maksa tiek atskaitīta no pakalpojuma saņēmēja arī tajos gadījumos, kad kļūdaini veikts maksājums tiek veikts atkārtoti. Vēršam uzmanību uz to, ka no Administratīvā procesa likuma 10. pantā paredzētā tiesiskās paļāvības principa izriet, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk - anotācija) ar minētajā normā paredzētā regulējuma pamatojumu, tostarp, vai komisijas maksa tiek atskaitīta atkārtoti no pakalpojuma saņēmēja, ja kļūdains maksājums veikts iestādes kļūdas dēļ, nepieciešamības gadījumā precizējot projekta 17. pantā ietverto Likuma 30. panta trešās daļas otro teikumu, norādot, kas ir veicis kļūdaino maksājumu.

-

Lūdzam anotāciju papildināt ar pamatojumu projekta 16. un 17. pantā ietverto grozījumu spēkā stāšanās termiņam, jo īpaši, ņemot vērā, ka no anotācijas 1.3. apakšsadaļas izriet, ka konkrētie grozījumi ir saistīti ar nepieciešamību ieviest Eiropas Savienības regulas prasības, kuras ir šobrīd spēkā esošas un piemērojamas.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar skaidrojumu par projekta 16. un 17. pantā ietverto izņēmumu noteikšanu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, kā arī citiem izņēmumiem, kas izriet no minētajiem projekta pantiem ("ja starptautiskajos līgumos sociālās drošības jomā, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi"), tostarp, norādot, vai jau šobrīd  starptautiskajos līgumos paredzēta atšķirīga kārtība, un sniedzot skaidrojumu par minētās kārtības atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem eiro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk - regula Nr. 260/2012), 9. pantā noteiktajam.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 4. sadaļu ar skaidrojumu par projekta 16. un 17. pantā ietvertā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam, visupirms, izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā Likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut noteikumu projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam izvērtēt un papildināt anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par:
pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas 2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES, prasību pārņemšanu projektā;
otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.  883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un regulas Nr. 260/2012 prasību ieviešanu ar projektu, ja minētās regulas prasības tiek ieviestas projektā.
 

-

Aicinām precizēt projekta 2. pantā ietverto Likuma 5. panta trešo daļu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktā minētos paņēmienus, kādos veido pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu. No anotācijā ietvertās informācijas var secināt, ka minētajā normā tiek precizēts pilnvarojums Ministru kabinetam.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrijas atzinumā par Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" (24-TA-594) bija izteikts aicinājums precizēt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu arī Likuma 5. panta 3.¹, 3.³ un 3.⁴ daļā un  13. panta trešajā daļā, taču šajās normās ar projektu netiek veikti attiecīgi grozījumi. No anotācijā ietvertās informācijas secināms, ka ar projektu tiek precizēti vairāki Ministru kabinetam dotie pilnvarojumi attiecībā uz personas brīvprātīgās pievienošanās kārtību valsts sociālajai apdrošināšanai.

-

Lūdzam projekta 16. un 17. pantā ietverto pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai veidot atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktā noteiktajam.

-

Aicinām precizēt projekta 18. punktā ietverto Likuma pārejas noteikumu 105. punktu, ņemot vērā to, ka ar projektu netiek veikti grozījumi Likuma 20.4 panta 3.¹, 3.² un 11. daļā, bet tās tiek izslēgtas. Attiecīgi norādāms, ka grozījumi par to izslēgšanu stājas spēkā attiecīgā datumā.

-

Aicinām precizēt projekta 18. punktā ietverto Likuma pārejas noteikumu 102., 103., 104., 105. un 106. punktu, ņemot vērā to, ka tajos ietvertie normu piemērošanas vai spēkā stāšanās datumi visticamāk saistīti ar to, ka bija plānots, ka projekts stāsies spēkā līdz 2025. gada 1. janvārim vai 2025. gada 1. janvārī. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta pieņemšana Saeimā līdz 2025. gada 1. janvārim nav iespējama, tādējādi minētajās normās nepieciešams ietvert atbilstošus pārejas noteikumus. Vienlaikus uzsveram, ka no anotācijas neizriet, ka projektā ietvertajām normām paredzēts atpakaļejošs spēks.

-

Aicinām izslēgt projekta 18. pantā ietvertā Likuma pārejas noteikumu 107. punktu. Norādām, ja atbilstoši pārejas noteikumu 108. punktam grozījumi, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā, tad Ministru kabinetam uzdevums līdz 2025. gada 30. jūnijam izdot attiecīgos noteikumus ir lieks, jo minētais (proti, tas, ka Ministru kabineta noteikumi izdodami, nodrošinot to spēkā stāšanos 2025. gada 1. jūlijā) nepārprotami izriet jau no 108. punkta.

-