Projekta ID
24-TA-1537Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
07.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies Ekonomikas ministrijas (turpmāk arī EM) precizēto projektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (turpmāk Projekts) un izsaka šādus iebildumus:
1.LDDK uztur iebildumu pret Projekta 3.punktu (iepriekšējā saskaņošnas kārtā 2. punkts) EM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums:
Projekta 3.punkts paredz Dzīvokļu īpašnieku kopībai pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam, ja ieņēmumi pārskata gadā no saimnieciskās darbības pārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
LDDK ieskatā šāda reģistrācija ir lieks un nevajadzīgs birokrātiskais šķērslis, kas būtu pieļaujams, ja dzīvokļu īpašnieku kopība saimnieciskās darbības ieņēmumus izņemtu peļņas veidā. Dzīvokļu īpašnieku kopība nav kapitālsabiedrība, kas dibināta peļņas gūšanai, bet tiesību subjekts, kas ir dibināts pavisam citiem mērķiem, kas ir atspoguļoti Likuma 16. pantā. Savukārt Likuma 15.2 panta trešajā daļā ir noteikts, ka ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības saimnieciskās darbības, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam var izmantot tikai:
1) maksājumu veikšanai par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā;
2) dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām;
3) iemaksai dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā;
4) tādu izdevumu segšanai, kas ir saistīti ar tiesību un saistību uzņemšanos, īpašuma un citu lietu tiesību iegūšanu, ja tie skar dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošos jautājumus;
5) nodokļu saistību izpildei, naudas soda samaksai u. c. pielīdzināmiem maksājumiem.
Un arī tad, ja tiek pieļauts, ka no kopības saimnieciskās darbības gūtais ienākums ir attiecināms uz konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem, reģistrācijas nepieciešamība un slieksnis būtu jāattiecina uz katru konkrēto dzīvokļa īpašnieku, kurš šādā veidā pastarpināti ir guvis labumu, ko valsts varētu traktēt kā ienākumus, no kuriem valsts varētu paņemt nodokļus. Tomēr jānorāda, ka administrēšanas izmaksas, visdrīzāk, varētu pārsniegt valsts iespējamo guvumu. Piemēram, ja 10, 20, 50 vai 75 dzīvokļu mājas Dzīvokļu īpašnieku kopības ienākums no saimnieciskās darbības ir 1500 euro gadā, ko šī kopība nolemtu izņemt peļņas veidā, tad uz katru dzīvokli ienākums būtu no 20 līdz 150 euro gadā vai 1,7 līdz 11,5 euro mēnesī.
1.LDDK uztur iebildumu pret Projekta 3.punktu (iepriekšējā saskaņošnas kārtā 2. punkts) EM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums:
Projekta 3.punkts paredz Dzīvokļu īpašnieku kopībai pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam, ja ieņēmumi pārskata gadā no saimnieciskās darbības pārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
LDDK ieskatā šāda reģistrācija ir lieks un nevajadzīgs birokrātiskais šķērslis, kas būtu pieļaujams, ja dzīvokļu īpašnieku kopība saimnieciskās darbības ieņēmumus izņemtu peļņas veidā. Dzīvokļu īpašnieku kopība nav kapitālsabiedrība, kas dibināta peļņas gūšanai, bet tiesību subjekts, kas ir dibināts pavisam citiem mērķiem, kas ir atspoguļoti Likuma 16. pantā. Savukārt Likuma 15.2 panta trešajā daļā ir noteikts, ka ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības saimnieciskās darbības, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam var izmantot tikai:
1) maksājumu veikšanai par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā;
2) dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām;
3) iemaksai dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā;
4) tādu izdevumu segšanai, kas ir saistīti ar tiesību un saistību uzņemšanos, īpašuma un citu lietu tiesību iegūšanu, ja tie skar dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošos jautājumus;
5) nodokļu saistību izpildei, naudas soda samaksai u. c. pielīdzināmiem maksājumiem.
Un arī tad, ja tiek pieļauts, ka no kopības saimnieciskās darbības gūtais ienākums ir attiecināms uz konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem, reģistrācijas nepieciešamība un slieksnis būtu jāattiecina uz katru konkrēto dzīvokļa īpašnieku, kurš šādā veidā pastarpināti ir guvis labumu, ko valsts varētu traktēt kā ienākumus, no kuriem valsts varētu paņemt nodokļus. Tomēr jānorāda, ka administrēšanas izmaksas, visdrīzāk, varētu pārsniegt valsts iespējamo guvumu. Piemēram, ja 10, 20, 50 vai 75 dzīvokļu mājas Dzīvokļu īpašnieku kopības ienākums no saimnieciskās darbības ir 1500 euro gadā, ko šī kopība nolemtu izņemt peļņas veidā, tad uz katru dzīvokli ienākums būtu no 20 līdz 150 euro gadā vai 1,7 līdz 11,5 euro mēnesī.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 5.punktu EM piedāvātajā redakcijā
Projekta 5.punktā EM piedāvā papildināt Likumu ar 15.5 pantu, kas pienākumu veikt dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju reģistrēšanu.
LDDK ieskatā Dzīvokļu īpašnieku kopība nav pielīdzināma tādai juridiskai personai, uz kuru būtu attiecināms pienākums veikt administratīvās procedūras patieso labuma guvēju atklāšanai un paziņošanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Pamatojums:
Kā iepriekš minēts, Dzīvokļu īpašnieku kopība nav kapitālsabiedrība, kas dibināta peļņas gūšanai, bet pavisam citiem mērķiem;
Dzīvokļu īpašumos sadalītas mājas dzīvokļu īpašnieki nav pat kopīpašnieki Civillikuma izpratnē, bet katrs sava konkrētā dzīvokļa īpašnieks, sev piederošajam dzīvoklim piekritīgās un šī likuma 4.pantā minētās kopīpašuma daļas domājamās daļas kopīpašnieks. Turklāt, šī domājamā daļa nav patstāvīgs, no dzīvokļa neatkarīgs īpašums (skat. Likuma 2.pantu).
Saskaņā ar Likuma 15.2 panta pirmo daļu, Dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir:
dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) segšanai;
dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā;
prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām;
cita iegūta kustama un nekustama manta;
Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence ir ierobežota (skat. Likuma 16.pantu);
Ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības saimnieciskās darbības, nevar izņemt peļņas veidā, bet var izmantot tikai Likuma 15.2 panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.
Ņemot vērā augšminēto, kā arī to, ka saskaņā ar Likuma 15.2 panta otro daļu Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā esošo dzīvokļu īpašnieku maiņa neietekmē mantas piederību dzīvokļu īpašnieku kopībai, Dzīvokļu īpašnieku kopība nav pielīdzināma tādai juridiskai personai, uz kuru būtu attiecināms pienākums veikt administratīvās procedūras patieso labuma guvēju atklāšanai un paziņošanai.
Projekta 5.punktā EM piedāvā papildināt Likumu ar 15.5 pantu, kas pienākumu veikt dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju reģistrēšanu.
LDDK ieskatā Dzīvokļu īpašnieku kopība nav pielīdzināma tādai juridiskai personai, uz kuru būtu attiecināms pienākums veikt administratīvās procedūras patieso labuma guvēju atklāšanai un paziņošanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Pamatojums:
Kā iepriekš minēts, Dzīvokļu īpašnieku kopība nav kapitālsabiedrība, kas dibināta peļņas gūšanai, bet pavisam citiem mērķiem;
Dzīvokļu īpašumos sadalītas mājas dzīvokļu īpašnieki nav pat kopīpašnieki Civillikuma izpratnē, bet katrs sava konkrētā dzīvokļa īpašnieks, sev piederošajam dzīvoklim piekritīgās un šī likuma 4.pantā minētās kopīpašuma daļas domājamās daļas kopīpašnieks. Turklāt, šī domājamā daļa nav patstāvīgs, no dzīvokļa neatkarīgs īpašums (skat. Likuma 2.pantu).
Saskaņā ar Likuma 15.2 panta pirmo daļu, Dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir:
dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) segšanai;
dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā;
prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām;
cita iegūta kustama un nekustama manta;
Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence ir ierobežota (skat. Likuma 16.pantu);
Ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības saimnieciskās darbības, nevar izņemt peļņas veidā, bet var izmantot tikai Likuma 15.2 panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.
Ņemot vērā augšminēto, kā arī to, ka saskaņā ar Likuma 15.2 panta otro daļu Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā esošo dzīvokļu īpašnieku maiņa neietekmē mantas piederību dzīvokļu īpašnieku kopībai, Dzīvokļu īpašnieku kopība nav pielīdzināma tādai juridiskai personai, uz kuru būtu attiecināms pienākums veikt administratīvās procedūras patieso labuma guvēju atklāšanai un paziņošanai.
Piedāvātā redakcija
-
