Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas virzīto Tiesību aktu projektu “Grozījumi Ostu likumā” un vērš uzmanību, ka ostā strādājošajiem uzņēmumiem ir jābūt pārstāvētiem Ostu padomē, kā tas šobrīd veiksmīgi ir Liepājas SEZ valdē. LDDK biedrs uzskata, ka efektīvai lielo Latvijas ostu attīstībai nepieciešama cieša sadarbība starp visām 3 iesaistītajām pusēm – valsti, pašvaldību un ostā strādājošo lielo komersantu-investoru pārstāvjiem.  Uzskatām, ka sinerģija un operatīva sadarbība starp šīm 3 pusēm var būt rezultatīva tikai tādā modelī, kāds tas šobrīd ir Liepājā, kur visu 3 minēto pušu pārstāvji ir iekļauti ostas valdē. Attiecīgi rosinām šo labo piemēru pārņemt arī Rīgas un Ventspils ostā, Ja šobrīd Satiksmes ministrija piedāvā modeli 2+2 (valsts un pašvaldība), tad lūdzam to mainīt uz attiecīgi 2+2+2, iesaistot arī privāto sektoru.  
Satiksmes ministrijas piedāvājums uzņēmējus “iesaistīt” ostu attīstībā tikai Sadarbības padomes ietvaros ir neefektīvs, jo:
1) Sadarbības padome ir formāts, kurā uzņēmēji  tiek informēti par aktualitātēm ostā, nevis iesaistīti lēmumu pieņemšanā. LDDK biedrs uzsver, ka tikt informētiem nav tas pats, kas piedalīties un sniegt ieguldījumu ostu attīstībā, esot ostas valdē vai padomē.
2) Sadarbības padomei nav lemttiesību par nevienu ostas attīstības jautājumu.
3) Sadarbības padomē iekļauti visi ostā strādājošie uzņēmumi, taču tiem ir ļoti atšķirīga nozīme, ieguldījumi un ieinteresētība ostas attīstībā. Attiecīgi uzskatām, ka gan iesaistei, gan informētībai jābūt atšķirīgai. Uzskatām, ka balsstiesībām ostas padomē jābūt tiem uzņēmumiem, kas strādā ostas pamatteritorijā un veic būtiskas investīcijas ostā – šādi uzņēmumi apvienojas katras ostas uzņēmumu biedrībā – biedrība “Rīgas brīvostas padome”, biedrība “Ventspils ostas asociācija” un biedrība “Liepājas ostas nomnieku asociācija”, no šīm biedrībām arī būtu jādeleģē uzņēmēju pārstāvji dalībai ostas padomē. Sadarbības padomes formāts var palikt tikai lietotāju informēšanai par ostas aktualitātēm. Turklāt norādām, ka komunikācija starp ostas uzņēmumiem un ostas pārvaldi jau tagad ir laba, un Satiksmes ministrijas piedāvājums uzlikt par pienākumu ostas pārvaldēm atbildēt uz uzņēmumu jautājumiem vērsts uz neaktuālu problēmu. 

Attiecīgi lūdzam precizēt piedāvātā 7.¹ panta (3) un (7) daļu, paredzot, ka Ostas padomē ir seši locekļi – divi no valsts, divi no pašvaldības un divi no uzņēmumu vidus. Savukārt (7)daļā paredzēt, ka uzņēmēju pārstāvjus nominē attiecīgā ostas biedrība.

7.¹ pants. Ostas padome un izpildaparāts  
(1) Ostas padomes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums. 
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas padome, kā pārraudzības institūcija, un izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. 
(3) Ostas padomē ir seši locekļi: divi valsts interešu pārstāvji, kurus nominē ekonomikas un satiksmes ministri, divi pašvaldības pārstāvji un divi attiecīgajā ostā strādājošo komersantu pārstāvji.
(4) Ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss gadījumos, ja balsu skaits dalās vienādās daļās. 
(5) Ostas padome pieņem lēmumus par ostas finanšu plānu, ostu maksu un pakalpojumu tarifu noteikšanu, ilgtermiņa attīstības plānu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem. 
(6) Visu ostas padomes locekļu vienbalsīgs lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam, ostas budžetu kārtējām gadam, vidēja termiņa budžetu un to grozījumus, noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam, un darījumiem, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā. 
 (7) Ostas padomes locekļus, ministrija kas tos nominē, atlasa atklātā konkursā, un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Ministram vai pašvaldībai, kura deleģējusi padomes locekli, ir tiesības atsaukt to no pienākumu pildīšanas. Divus attiecīgās ostas komersantu pārstāvjus izvirza  un atsauc attiecīgajā ostā strādājošā stividorkompāniju biedrība.
(8) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo ostas padome.

Ostu padomes locekļu atlases kritēriji nevar ierobežot vadītāju līmeņa amatpersonu kandidatūru – uzskatām, ka pašvaldības un ministriju vadošām amatpersonām ir jābūt ostas valdē vai padomē, lai operatīvi pieņemtu stratēģiskus lēmumus, starptautiskiem investoriem parādītu, ka osta attīstās augsta līmeņa vadītāju uzraudzībā. Turklāt pašvaldības politiskie vadītāji ir vēlētāju izvēlēti pilsētas attīstībai, tāpēc ir nepareizi liegt tiem strādāt ostas valdē vai Padomē.
Ostu padomju galvenais uzdevums ir nodrošināt ostu attīstību un palielināt ostu ieguldījumu pašvaldības un valsts ekonomikas attīstībā, tātad – pašvaldību un valsts interešu realizācijā. Tas ir politisks uzdevums, un to kopā ar uzņēmējiem ir jārealizē pašvaldību virzītiem politiķiem un valsts intereses pārstāvošiem augstākajiem ministriju ierēdņiem. Nepiekrītam Satiksmes ministrijas redzējumam par to, ka ostu padomes ir jādepolitizē. Ostas nav kapitālsabiedrība, bet gan stratēģisks valsts un pašvaldību objekts.
Lūdzam dzēst prasību padomes locekļiem pēdējo 24 mēnešu laikā nebūt politiskās partijas vadības amatpersonai, attiecīgi dzēšot piedāvātā 7.³ panta 3.daļas 5.punktu.

-

Aicinām redakcionāli precizēt anotācijas 1.6. sadaļu un tekstu, kas ir iekļauts zem šīs sadaļas salikt zem citām anotāciju atbilstošām sadaļām.

-