Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā un likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā un Likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai un Likumam. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu) Integrētai riska informācijas sistēmai.
Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot Integrētai riska informācijas sistēmai ziņas no savām pārziņā esošajām informācijas sistēmām, nepieciešams precizēt projektu, norādot tajā ziņu apjomu, kuru paredzēts sniegt Integrētai riska informācijas sistēmai.

Vēršam uzmanību, ka projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) (turpmāk – anotācija) kā tiesību palīgavots var tikt izmantots noteikumos ietverto tiesību normu jēgas un mērķa noskaidrošanā, bet tikai tiktāl, ciktāl anotācijā ietvertie apsvērumi un ieceres atspoguļotas izdoto Ministru kabineta noteikumu tekstā. Ja izdoto Ministru kabineta noteikumu tekstā nav ietverts nepieciešamais regulējums, noteikuma projekta anotāciju nevarēs izmantot, lai no tās atvasinātu tādas tiesību normas, kuras tās pieņēmējs nemaz nav ietvēris noteikumu projekta tekstā. Tas būtu pretēji tiesiskās noteiktības un paredzamības principam (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 27.februāra spriedums lietā Nr. A420214322, SKA-335/2024).
 

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd dati par kriminālprocesiem, kas uzsākti Valsts ieņēmumu dienestā tiek padoti no Integrētās Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Kriminālprocesa informācijas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienestam tiek nodrošināta šo datu pieejamība atbilstoši Kriminālprocesa likumam.
Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.850 “Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi” 14.punkts nosaka to informācijas apjomu, ko Kriminālprocesa informācijas sistēmas lietotājs var iegūt bez procesa virzītāja atļaujas. Līdz ar to, lai iegūtu visas ziņas par kriminālprocesu no Kriminālprocesa informācijas sistēmas ir nepieciešama procesa virzītāja atļauja un automatizēta datu apmaiņa bez kriminālprocesa virzītāja atļaujas izsniegšanas ir pretrunā normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā minēto, precizēt projektu, nosakot, kā notiks datu apmaiņa ar valsts informācijas sistēmām, gadījumos, kad normatīvie akti paredz procesa virzītāja atļaujas saņemšanu par noteiktu ziņu iegūšanu.

-

Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādīts, ka no valsts informācijas sistēmas “Ieroču reģistrs” paredzēts iegūt ziņas par personas dzimumu.
Precizējot projektu un norādot tajā ziņu apjomu, kuru paredzēts sniegt Integrētai riska informācijas sistēmai, paredzēt, ka ziņas par personas dzimumu no valsts informācijas sistēmas “Ieroču reģistrs” netiek iegūtas.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 4.februāra noteikumi Nr.76 “Ieroču reģistra noteikumi” neparedz uzkrāt šāda veida ziņas.
Gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešamas šāda veida ziņas, lūgums norādīt citu to iegūšanas avotu.

-

Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādīts, ka no valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēmas “Ceļu policijas reģistrs” paredzēts iegūt ziņas par personas darba vietu.
Precizējot projektu un norādot tajā ziņu apjomu, kuru paredzēts sniegt Integrētai riska informācijas sistēmai, paredzēt, ka ziņas par personas darba vietu no valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēmas “Ceļu policijas reģistrs” netiek iegūtas.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr.75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” un Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra noteikumi Nr.563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra, valsts nodevas apmēru un izziņas noformēšanas prasībām” neparedz uzkrāt šāda veida ziņas.
Gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešamas šāda veida ziņas, lūgums norādīt citu to iegūšanas avotu.

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2022.gada 18.janvāra noteikumos Nr.37 "Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" noteikto, svītrot projekta 18.9.apakšpunktā vārdus "Valsts policijas".

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2022.gada 18.janvāra noteikumos Nr.37 "Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" noteikto, svītrot projekta 19.3.apakšpunktā vārdus "Valsts policijas".

-