Atzinums

Lūdzam precizēt  sadaļu 2.2. Par mājokļa pabalstu un pašvaldību slogu
No ziņojuma redzams, ka mājokļa pabalsta izmaksas pašvaldībās strauji pieaug, sasniedzot 69,53% no visiem sociālās palīdzības izdevumiem (2024). 
Uzskatām ,ka Mājokļa pabalsta pieaugums atspoguļo nevis pašvaldību politiku, bet valsts līmeņa ekonomiskos procesus.
Pašvaldības faktiski ir kļuvušas par energoresursu cenu kompensācijas mehānismu, lai gan šī funkcija tām normatīvi nav paredzēta un nav ilgtspējīga. Situācija ir īpaši izteikta 2024./2025. gada apkures sezonā, kurā:
valsts budžets būtiski palielina ieņēmumus no PVN pie augstām energoresursu cenām,
taču adekvāts valsts atbalsts trūcīgajiem un maznodrošinātajiem netiek nodrošināts nepieciešamajā apmērā,
tādējādi finansiālā atbildība tiek pārlikta uz pašvaldībām, kurām jāsedz dramatiskā izdevumu pieaugums .
Līdz ar to mājokļa pabalsta pieaugums nav uzskatāms par pašvaldību “izšķērdību” vai pārlieku plašu politiku, bet gan par valsts nepietiekamas sociālās aizsardzības sistēmas sekām, kuras pašvaldības ir spiestas kompensēt no saviem budžetiem.

LPS aicina:

.pārskatīt mājokļa pabalsta finansēšanas modeli,  ieviešot valsts kompensācijas mehānismu periodos, kad strauji pieaug energoresursu un mājokļa izmaksas;
nodrošināt, lai ēku energoefektivitātes atbalsta programmas tiesiski un funkcionāli būtu sasaistītas ar sociālās atbalsta politiku, tādējādi ilgtermiņā samazinot mājokļa pabalsta slogu un veicinot energoefektīvu, sociāli taisnīgu mājokļu fondu.
 

-

.Lūgums precizēt informāciju par   pašvaldību dzīvojamo fondu un tā izmantošanu
Ziņojums norāda, ka pašvaldību īpašumā ir 66 266 dzīvokļi, taču gandrīz 30 000 netiek izīrēti bieži tehniskā stāvokļa dēļ.
nepārprotami ir skaidrs, Pašvaldību īpašumā esošo mājokļu fonds ir novecojis, daudzviet — neatbilstošs minimālajiem standartiem (nav dušas, ūdensvada, WC).
Pašvaldībām trūkst finanšu līdzekļu gan remontiem, gan atjaunošanai, lai gan pieprasījums pēc sociālā mājokļa aug.




 

Nepieciešams izveidot valsts un pašvaldību kopēju ilgtermiņa finansējuma programmu pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošanai;

Par likumdošanas uzdevumiem (jaunais mājokļu likums)
LPS atbalsta jauna likuma izstrādi, kas aizstās “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
LPS ierosinsa,ka  jaunajā likumā jāiekļauj:

pašvaldību tiesības noteikt īpašus kritērijus mājokļu piešķiršanai;
skaidrs deleģējums valsts līdzfinansējumam sociālā mājokļa būvniecībai;
vienota datu uzskaites sistēma valstī;
 

-

Atjaunot valsts līdzfinansējumu pašvaldību dzīvojamā fonda remontiem, tostarp neatliekamiem darbiem.
Paplašināt sociālo mājokļu programmas finansējumu.
Vienkāršot būvniecības un renovācijas birokrātiju daudzdzīvokļu ēkās.
Nostiprināt vienotu valsts datubāzi par pašvaldību mājokļu fondu.
Izstrādāt risinājumus mājokļu pieejamībai reģionos, īpaši Latgalē.
Atvieglot pašvaldību piekļuvi ilgtermiņa aizņēmumiem (50 gadu termiņš )
Nodrošināt valsts  salidāru līdzdalību mājokļa pabalsta izmaksās.
 

-

Ziņojumā uzsvērtais progress (piemēram, ~1140 zemas īres mājokļu izveide, ~400 jauni sociālie dzīvokļi) ir vērtējams pozitīvi, taču Latvijā nepieciešami vismaz 10 000 jauni pieejamie īres mājokļi, īpaši reģionos.
LPS norāda: ziņojumā trūkst analīzes par šo politikas atbalsta programmu nepietiekamo mērogu un nav sniegts risinājums, kā mazināt pieejamu mājokļu deficītu.
Aicinām pārskatīt zemas īres mājokļu programmu un tās apjomu

 

Lgums precizēt redakciju, lai istenoytu izvirzīos mērķus nepieciešams trīskāršot  zemas īres maksas majokļu programmas apjomu,