Atzinums

Noteikumu projekta punkts paredz ierobežot projekta iesniedzēju loku. Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kāpēc biedrībai (projekta iesniedzējam) jābūt reģistrētai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kāpēc, vērtējot projekta iesniedzēju, tiek ņemts vērā to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri. Papildus lūdzam pamatot, skaidrot, kā tika izvēlēts projekta iesniedzējam noteiktas minimālais apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, t.i., 142 miljoni euro. 

-

Noteikumu projekta 13.8. apakšpunktā projekta iesniedzējam noteikta prasība - iepriekšēja pieredze vismaz trīs nepārtrauktus gadus ar dažādiem atbalsta projektiem. Lūdzam skaidrot, kas tiek saprast ar jēdzienu "dažādi atbalsta projekti". Ja ar dažādiem atbalsta projektiem tiek saprasti Valsts un Eiropas savienības atbalsta projekti, tad lūdzam pamatot šāda nosacījuma lietderību un samērīgumu, kā arī ietekmi uz projektu iesniedzēju loku. 
  

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 20.5. apakšpunkta redakcija ir grūti uztverama. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu, lai būtu nepārprotami noteikts, kādi dokumenti projekta iesniedzējam ir jāiesniedz.
Papildus lūdzam pamatot, kāpēc projekta iesniedzējam ir jāiesniedz biedru, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri, sarakstu/-s. Kā šādu informāciju projekta iesniedzējs iegūs? Kāpēc tā nepieciešama? Norādām, ka biedrības biedru "biedri" nav ne projekta iesniedzēji, ne sadarbības partneri un nav saprotama šo subjektu iesaiste, iesaistes nepieciešamība noteikumu projektā. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot šāda regulējuma liederību, nepieciešamību. 

-

Noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts komersantam noteic aizliegumu saņemt finansējumu, ja komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam jābūt konstatētam ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (fiziskai personai), vai prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (juridiskai personai):
21.1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošanā, vadīšanā, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
21.1.2. kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanā, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšanā vai komerciālā uzpirkšanā, prettiesiska labumu pieprasīšanā, pieņemšanā vai došanā, tirgošanā ar ietekmi;
21.1.3. krāpšanā, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā;
21.1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
21.1.5. terorismā, terorisma finansēšanā, teroristu grupas izveidē vai organizēšanā, ceļošanā terorisma nolūkā, terorisma attaisnošanā, aicinājumā uz terorismu, terorisma draudos vai personas vervēšanā, apmācībā terora aktu veikšanai;
21.1.6. cilvēku tirdzniecībā;
21.1.7. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
21.1.8. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos.
Norādām, ka nedz noteikumu projekts, nedz arī noteikumu projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par noteikumu projekta 21.1. apakšpunktā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersants nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Proti, visi Krimināllikumā ietvertie nodarījumi ir vienlīdz bīstami, jo tie apdraud pašas svarīgākās sabiedrības intereses. Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ tieši par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersantam būtu jānoteic ierobežojums finansējuma saņemšanai.
Tāpat nav saprotams, vai noteikumu projekta 21.1. apakšpunktā noteiktais ierobežojums finansējuma saņemšanai ir absolūts, proti, noteikts uz neierobežotu laiku vai arī uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz tiesībsarga 2019. gada 18. oktobra vēstuli Nr. 1 8/19 Ministru prezidentam par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ar kuru tiek aicināts izvērtēt absolūtā aizlieguma nepieciešamību un apsvērt iespējamību to aizstāt ar:
ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148. pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218. pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239. pantu);
ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz:
sevišķi smagiem noziegumiem;
smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
terminētu ierobežojumu (aizliegumu), proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu (sīkāk sk. Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokola Nr. 9, 40.§ (TA-2009) "Atbildes projekts tiesībsargam (par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu) 3. punktu).
Visbeidzot vēlamies norādīt, ka Noteikumu projekta 21.1. punktā ietvertās tiesību normas formulējums ir neveiksmīgs, tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām to izteikt šādā redakcijā:
“personālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis vai individuālais komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu un privātpersonas vai juridiskās personas pārstāvja sodāmība ir dzēsta vai noņemta par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:”.

21.1. personālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis vai individuālais komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu un privātpersonas vai juridiskās personas pārstāvja sodāmība ir dzēsta vai noņemta par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

Noteikumu projekts paredz vairāku personas datu kategoriju apstrādi, proti, identifikācijas datu, vecuma, dzimuma, dalībnieka statusa apstrādi. Netiek apšaubīts, ka noteikumu projektā minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, lūdzam to detalizētāk aprakstīt noteikumu projekta anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgās personas datu kategorijas. Tāpat lūdzam anotācijā skaidrot, kādi dati tiks apstrādāti ar apzīmējumu “dalībnieka statuss”. Vienlaikus, ņemot vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, lūdzam noteikumu projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-

Lūdzam skaidrot, kas punkta ietvaros tiek saprasts ar jēdzienu "reformas" un kur šādas darbības ir noteiktas noteikumu projektā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu. 

-

Norādām, ka noteikumu projektā iekļautais līgumu vienpusējas izbeigšanas regulējums neietilpst Vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu ietvertajos pienākumos Ministru kabinetam.
Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.[1]Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu.[2] Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[3]
Tādējādi secināms, ka noteikumu projekta 45. punkts, kurā noteikta vienpusēja līgumu izbeigšanas kārtība, ir ārpus Vadības likumā noteiktā deleģējuma. Līdz ar to lūdzam svītrot noteikumu projekta 45. punktu.

[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10. punkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.4. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā nav ietverts pilnvērtīgs regulējums finansējuma saņēmēja partneriem/partnerībai. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar tiesību, pienākumu un atbildības regulējumu finansējuma saņēmēja partneriem.

-

Lūdzam papildināt punktu ar nosacījumu/brīdi, kad finansējuma saņēmējam CFLA jāiesniedz paraksta lapa.

-

Lūdzam tehniski precizēt punktu, jo šobrīd punktā ir neloģiska teikuma struktūra. 

-