Projekta ID
23-TA-2548Atzinuma sniedzējs
Latvijas Banka
Atzinums iesniegts
17.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
1. Panta piektajā daļā svītrojams lieks pēdējais teikums.
2. Ierosinām panta devītajā daļā mainīt uzsvaru no patērētāja tiesībām uz kredīta devēja pienākumu un attiecīgi noteikt par kredīta devēja pienākumu atmaksāt patērētāja veiktos maksājumus saistībā ar jaunā hipotekārā kreditēšanas un ķīlas līguma noslēgšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu.
3. Ierosinām papildināt panta 13.daļu ar atrunu, ka pantā paredzētās kompensācijas apmērs nedrīkst būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Šāds ierobežojums būtu saistāms ar riskam proporcionālu pieeju, kur kredītvēsture un nodrošinājuma vērtības paredzamība refinansējamam kredītam var pamatot atvieglotas procedūras, vienlaikus neatbrīvojot kredīta devēju no faktos bāzētas riska pārvaldības, tai skaitā nepieciešamības pārliecināties par aizņēmēja faktiski pierādāmiem ienākumiem.
2. Ierosinām panta devītajā daļā mainīt uzsvaru no patērētāja tiesībām uz kredīta devēja pienākumu un attiecīgi noteikt par kredīta devēja pienākumu atmaksāt patērētāja veiktos maksājumus saistībā ar jaunā hipotekārā kreditēšanas un ķīlas līguma noslēgšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu.
3. Ierosinām papildināt panta 13.daļu ar atrunu, ka pantā paredzētās kompensācijas apmērs nedrīkst būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Šāds ierobežojums būtu saistāms ar riskam proporcionālu pieeju, kur kredītvēsture un nodrošinājuma vērtības paredzamība refinansējamam kredītam var pamatot atvieglotas procedūras, vienlaikus neatbrīvojot kredīta devēju no faktos bāzētas riska pārvaldības, tai skaitā nepieciešamības pārliecināties par aizņēmēja faktiski pierādāmiem ienākumiem.
Piedāvātā redakcija
(5) Ja patērētāja ar iepriekšējo kredīta devēju noslēgtajam hipotekārās kreditēšanas līgumam ir spēkā esošs nodrošinājums ar Attīstības finanšu institūcijas sniegtu garantiju vai patērētājs ir saņēmis un pilnā apmērā vēl nav izmantojis Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju, hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā Attīstības finanšu institūcijas sniegtā garantija turpina nodrošināt patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu termiņā, uz kādu tā ir sākotnēji sniegta, un Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju patērētājs turpina izmantot, pildot ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtā hipotekārās kreditēšanas līguma saistības.
[…]
(9) Ja iegūstošais kredīta devējs pēc ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas nav veicis maksājumu iepriekšējam kredīta devējam patērētāja no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību atlikuma segšanai un pārgrozītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme šā panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā tiek atgriezta iepriekšējā stāvoklī, iegūstošajam kredīta devējam ir pienākums atmaksāt patērētāja veiktos maksājumus saistībā ar jaunā hipotekārā kreditēšanas un ķīlas līguma noslēgšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu.
[…]
(13) Iegūstošais kredīta devējs par hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu, var prasīt patērētājam kompensāciju, kuras apmērs nav augstāks par 1% no kopējās saskaņā ar jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu patērētājam piešķirtā hipotekārā kredīta summas. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkst būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Patērētājam ir tiesības prasīt sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
[…]
(9) Ja iegūstošais kredīta devējs pēc ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas nav veicis maksājumu iepriekšējam kredīta devējam patērētāja no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību atlikuma segšanai un pārgrozītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme šā panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā tiek atgriezta iepriekšējā stāvoklī, iegūstošajam kredīta devējam ir pienākums atmaksāt patērētāja veiktos maksājumus saistībā ar jaunā hipotekārā kreditēšanas un ķīlas līguma noslēgšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu.
[…]
(13) Iegūstošais kredīta devējs par hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un hipotekārā kredīta izsniegšanu, var prasīt patērētājam kompensāciju, kuras apmērs nav augstāks par 1% no kopējās saskaņā ar jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu patērētājam piešķirtā hipotekārā kredīta summas. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkst būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai. Patērētājam ir tiesības prasīt sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
2.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Ierosinām precizēt mērķa aprakstu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk – hipotekārie kredīti), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes.
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ierosinām precizēt 1.3.punktu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem.[1] Tādējādi pētījuma secinājumi un turpmākas analīzes rezultāti[2] netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu.
Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.
Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju 90% mājokļa kredītu ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju (piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā) šādiem kredītiem mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējus pasargā no procentu likmju svārstību riska.
Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisiju ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī brīdī, kad tiek veikta pārkreditēšanās pie cita kredīta devēja. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās procesa izmaksas var sasniegt 2-5% no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Līdz ar to pārkreditēšanās aktivitāte Latvijā ir zema. Eiropas Komisijas pētījums[3] liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2% no kredītiem, kurus pārkreditējot, varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā šis rādītājs svārstās no 13% līdz pat 35%.
Arī Konkurences padome 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secināja, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Tika izstrādāts regulējums, kas mazinās šķēršļus klientu mobilitātei hipotekāro kredītu segmentā, atceļot hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglojot pārkreditēšanās kārtību – turpmāk patērētājam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārās pārkreditēšanas process kļūs vienkāršāks. Vienlaikus samazināsies pārkreditēšanās procesa izmaksas gan patērētājiem, gan hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. Zemāki šķēršļi un izmaksas hipotekārajai pārkreditēšanai sekmēs patērētāju mobilitāti starp kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to arī veicinās konkurenci attiecīgajā sektorā.
Papildu instruments, kā ar likumprojektu ir paredzēts veicināt konkurenci hipotekārās kreditēšanas sektorā, ir reklāmas ierobežojuma atcelšana hipotekārajiem kredītiem (proti, tādiem kredītiem, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde un kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vai kura mērķis ir nekustamā īpašuma būvniecība vai energoefektivitātes paaugstināšana). Reklāmas aizlieguma atcelšana hipotekārajiem kredītiem veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem.
Likumprojekts paredz vienkāršot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazināt ar to saistītās izmaksas. Regulējums būs attiecināms gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditētājiem, kas nav kredītiestādes, lai visiem hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Likumprojektā paredzētais hipotekārās pārkreditēšanās process veicinās konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvāti izdevīgāki hipotekārā kredīta nosacījumi.
Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanās process tiek pārtraukts. Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, hipotekārās pārkreditēšanās ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Tādējādi hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums, taču, kā izņēmums no Civillikuma 1869. panta, ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu pārņem iegūstošais kredīta devējs un tā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai. Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt hipotekārās pārkreditēšanas kārtību.
Papildus minētajam, likumprojekts arī paredz, ka tajos gadījumos, kad patērētāja ar iepriekšējo kredīta devēju noslēgtajam hipotekārās kreditēšanas līgumam ir spēkā esošs nodrošinājums ar Attīstības finanšu institūcijas (ALTUM) sniegtu garantiju, vai patērētājs ir saņēmis un pilnā apmērā vēl nav izmantojis Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju, hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā Attīstības finanšu institūcijas sniegtā garantija turpina nodrošināt patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu termiņā, uz kādu tā ir sākotnēji sniegta, un Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju patērētājs turpina izmantot, pildot ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtā hipotekārās kreditēšanas līguma saistības. Tādējādi patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums saglabā tos nodrošinājuma līdzekļus un atbalsta instrumentus, kādi tam ir bijuši piesaistīti.
Likumprojekta izstrādē ir novērtēti arī potenciālie riski, kas var ietekmēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu tādā veidā, ka tas ir uzsākts, bet netiek pilnībā īstenots. Šādiem gadījumiem likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā ir novēršamas uzsāktās, bet savlaicīgi nepabeigtas hipotekārās pārkreditēšanas sekas. To iespējams īstenot ar visu iesaistīto pušu nekavējoties noslēgtu vienošanos, vai, gadījumā, ja tādu panākt vienošanos neizdodas – prasības kārtībā tiesas ceļā.
Likumprojekts arī paredz pārkreditēšanas procesā iesaistīto kreditētāju savstarpējo attiecību jautājumu noregulējumu rīcībai ar saņemamo apdrošināšanas atlīdzību.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis nomainīt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Konkurences padomes 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā tika secināts, ka izmaksas ir būtisks šķērslis, kas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja pie cita. Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, likumprojekta izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400 – 600 EUR.
Lai atrisinātu šo problēmu, likumprojekts paredz, ka iepriekšējais kredīta devējs nav tiesīgs prasīt patērētājam samaksu par hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā ir saglabājama arī hipotekārās pārkreditēšanas gadījumos.
Savukārt kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nedrīkst būt augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nedrīkst augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Šāds ierobežojums būtu saistāms ar riskam proporcionālu pieeju, kur patērētāja kredītvēsture un nodrošinājuma vērtības paredzamība refinansējamam kredītam var pamatot atvieglotas procedūras, vienlaikus neatbrīvojot kredīta devēju no faktos bāzētas riska pārvaldības, tai skaitā nepieciešamības pārliecināties par patērētāja faktiski pierādāmiem ienākumiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēta iespēja veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanas procesa vienkāršošanu, ieviešot subrogācijas kārtību. Tomēr diskusijās darba grupā šāds risinājums neguva finanšu nozares pārstāvju atbalstu, ņemot vērā, galvenokārt, to, ka hipotekārās kreditēšanas līgumu nosacījumi nav standartizēti un katram kredīta devējam tie ir atšķirīgi, tādēļ iespējamā šādu līgumu subrogācija var būt sarežģīta no to pārvaldības viedokļa.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanās rezultātā samazinoties kredītu procentu likmēm, pieaugs patērētāju iespējas aizņemties mājokļa iegādei, kas ilgtermiņā stiprinās ekonomisko aktivitāti.
[1] https://www.makroekonomika.lv/procentu-likmes-baltija-un-citviet-eiro-zona-meklejot-faktorus-kas-nosaka-atskiribas
[2] https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf
[3] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a11e1d38-2562-11eb-9d7e-01aa75ed71a1
Pašreizējā situācija
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem.[1] Tādējādi pētījuma secinājumi un turpmākas analīzes rezultāti[2] netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu.
Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.
Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju 90% mājokļa kredītu ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju (piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā) šādiem kredītiem mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējus pasargā no procentu likmju svārstību riska.
Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisiju ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī brīdī, kad tiek veikta pārkreditēšanās pie cita kredīta devēja. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās procesa izmaksas var sasniegt 2-5% no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Līdz ar to pārkreditēšanās aktivitāte Latvijā ir zema. Eiropas Komisijas pētījums[3] liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2% no kredītiem, kurus pārkreditējot, varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā šis rādītājs svārstās no 13% līdz pat 35%.
Arī Konkurences padome 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secināja, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Tika izstrādāts regulējums, kas mazinās šķēršļus klientu mobilitātei hipotekāro kredītu segmentā, atceļot hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglojot pārkreditēšanās kārtību – turpmāk patērētājam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārās pārkreditēšanas process kļūs vienkāršāks. Vienlaikus samazināsies pārkreditēšanās procesa izmaksas gan patērētājiem, gan hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. Zemāki šķēršļi un izmaksas hipotekārajai pārkreditēšanai sekmēs patērētāju mobilitāti starp kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to arī veicinās konkurenci attiecīgajā sektorā.
Papildu instruments, kā ar likumprojektu ir paredzēts veicināt konkurenci hipotekārās kreditēšanas sektorā, ir reklāmas ierobežojuma atcelšana hipotekārajiem kredītiem (proti, tādiem kredītiem, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde un kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vai kura mērķis ir nekustamā īpašuma būvniecība vai energoefektivitātes paaugstināšana). Reklāmas aizlieguma atcelšana hipotekārajiem kredītiem veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem.
Likumprojekts paredz vienkāršot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazināt ar to saistītās izmaksas. Regulējums būs attiecināms gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditētājiem, kas nav kredītiestādes, lai visiem hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Likumprojektā paredzētais hipotekārās pārkreditēšanās process veicinās konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvāti izdevīgāki hipotekārā kredīta nosacījumi.
Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanās process tiek pārtraukts. Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, hipotekārās pārkreditēšanās ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Tādējādi hipotekārā pārkreditēšana ir hipotekārā kreditēšanas līguma pārjaunojums, taču, kā izņēmums no Civillikuma 1869. panta, ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu pārņem iegūstošais kredīta devējs un tā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai. Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt hipotekārās pārkreditēšanas kārtību.
Papildus minētajam, likumprojekts arī paredz, ka tajos gadījumos, kad patērētāja ar iepriekšējo kredīta devēju noslēgtajam hipotekārās kreditēšanas līgumam ir spēkā esošs nodrošinājums ar Attīstības finanšu institūcijas (ALTUM) sniegtu garantiju, vai patērētājs ir saņēmis un pilnā apmērā vēl nav izmantojis Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju, hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā Attīstības finanšu institūcijas sniegtā garantija turpina nodrošināt patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu termiņā, uz kādu tā ir sākotnēji sniegta, un Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju patērētājs turpina izmantot, pildot ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtā hipotekārās kreditēšanas līguma saistības. Tādējādi patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums saglabā tos nodrošinājuma līdzekļus un atbalsta instrumentus, kādi tam ir bijuši piesaistīti.
Likumprojekta izstrādē ir novērtēti arī potenciālie riski, kas var ietekmēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu tādā veidā, ka tas ir uzsākts, bet netiek pilnībā īstenots. Šādiem gadījumiem likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā ir novēršamas uzsāktās, bet savlaicīgi nepabeigtas hipotekārās pārkreditēšanas sekas. To iespējams īstenot ar visu iesaistīto pušu nekavējoties noslēgtu vienošanos, vai, gadījumā, ja tādu panākt vienošanos neizdodas – prasības kārtībā tiesas ceļā.
Likumprojekts arī paredz pārkreditēšanas procesā iesaistīto kreditētāju savstarpējo attiecību jautājumu noregulējumu rīcībai ar saņemamo apdrošināšanas atlīdzību.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis nomainīt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Konkurences padomes 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā tika secināts, ka izmaksas ir būtisks šķērslis, kas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja pie cita. Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, likumprojekta izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400 – 600 EUR.
Lai atrisinātu šo problēmu, likumprojekts paredz, ka iepriekšējais kredīta devējs nav tiesīgs prasīt patērētājam samaksu par hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā ir saglabājama arī hipotekārās pārkreditēšanas gadījumos.
Savukārt kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nedrīkst būt augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nedrīkst augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Šāds ierobežojums būtu saistāms ar riskam proporcionālu pieeju, kur patērētāja kredītvēsture un nodrošinājuma vērtības paredzamība refinansējamam kredītam var pamatot atvieglotas procedūras, vienlaikus neatbrīvojot kredīta devēju no faktos bāzētas riska pārvaldības, tai skaitā nepieciešamības pārliecināties par patērētāja faktiski pierādāmiem ienākumiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēta iespēja veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanas procesa vienkāršošanu, ieviešot subrogācijas kārtību. Tomēr diskusijās darba grupā šāds risinājums neguva finanšu nozares pārstāvju atbalstu, ņemot vērā, galvenokārt, to, ka hipotekārās kreditēšanas līgumu nosacījumi nav standartizēti un katram kredīta devējam tie ir atšķirīgi, tādēļ iespējamā šādu līgumu subrogācija var būt sarežģīta no to pārvaldības viedokļa.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanās rezultātā samazinoties kredītu procentu likmēm, pieaugs patērētāju iespējas aizņemties mājokļa iegādei, kas ilgtermiņā stiprinās ekonomisko aktivitāti.
[1] https://www.makroekonomika.lv/procentu-likmes-baltija-un-citviet-eiro-zona-meklejot-faktorus-kas-nosaka-atskiribas
[2] https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf
[3] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a11e1d38-2562-11eb-9d7e-01aa75ed71a1
4.
Anotācija (ex-ante)
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Priekšlikums
Ierosinām precizēt 1.5.punktu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā ir pieejama informācija par hipotekārās pārkreditēšanas aktivitāti, kas ļaus izvērtēt, kā likumprojektā piedāvātais risinājums ietekmējis patērētāju mobilitāti hipotekārās kreditēšanas segmentā un hipotekāro kredītu pievienotās procentu likmes.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Hipotekāro kredītu procentu likmju naudas tirgus indeksam pievienotās daļas samazināšanās.
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā ir pieejama informācija par hipotekārās pārkreditēšanas aktivitāti, kas ļaus izvērtēt, kā likumprojektā piedāvātais risinājums ietekmējis patērētāju mobilitāti hipotekārās kreditēšanas segmentā un hipotekāro kredītu pievienotās procentu likmes.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Hipotekāro kredītu procentu likmju naudas tirgus indeksam pievienotās daļas samazināšanās.
5.
Anotācija (ex-ante)
1.6. Cita informācija
Priekšlikums
Ierosinām precizēt 1.6.punktu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
1.6. Cita informācija
Šis ir viens no likumprojektiem no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Šis ir viens no likumprojektiem no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
6.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Priekšlikums
Ierosinām precizēt aprakstu par ietekmi uz fiziskām personām un juridiskām personām atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Fiziskās personas
Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši (no tiem patērētāju hipotekārie kredīti - 116 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar datiem Latvijas Bankas Kredītu reģistrā lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem. Zemāks procentu likmju līmenis tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.
Juridiskās personas
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
Ietekmes apraksts
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs reklamēt savus pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem.
Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši (no tiem patērētāju hipotekārie kredīti - 116 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar datiem Latvijas Bankas Kredītu reģistrā lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem. Zemāks procentu likmju līmenis tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.
Juridiskās personas
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
Ietekmes apraksts
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs reklamēt savus pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem.
7.
Anotācija (ex-ante)
2.2.5. uz konkurenci:
Priekšlikums
Ierosinām precizēt 2.2.5.punktu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Izstrādātais regulējums, kas atceļ hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglo pārkreditēšanas kārtību, kad nav jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana, veicinās konkurenci hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši – kredītiestāžu) sektorā.
8.
Anotācija (ex-ante)
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Priekšlikums
Ierosinām precizēt juridisko personu uzskaitījumu (tabulas pirmā kolonna) un aprēķina skaidrojumu par fiziskām un juridiskām personām (tabulas pēdējā kolonna) atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Juridiskās personas
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)
Aprēķina skaidrojums
Par fiziskām personām
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Likumprojektā ir noteikts, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Par juridiskām personām
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, ja tādas radīsies, varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)
Aprēķina skaidrojums
Par fiziskām personām
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Likumprojektā ir noteikts, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Par juridiskām personām
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, ja tādas radīsies, varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
9.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Priekšlikums
Ierosinām vārdu "pārkreditācija" aizstāt ar vārdu "pārkreditēšana".
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Priekšlikums
Ierosinām precizēt skaidrojumu pie 4.punkta atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Patērētāju tiesību aizsardzības centram paplašināsies uzraudzības tvērums - būs jānodrošina likumprojektā noteikto hipotekārās pārkreditēšanas principu un noteikumos noteiktās hipotekārās pārkreditēšanas kārtības ievērošanas uzraudzība.
11.
Anotācija (ex-ante)
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Priekšlikums
Ierosinām precizēt aprakstu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot šķēršļus (t.sk. izmaksas) hipotekārajai pārkreditēšanai, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem.
12.
Anotācija (ex-ante)
8.1.11. uz veselību
Priekšlikums
Ierosinām labot atbildi uz "nē" un svītrot aprakstu, jo nav tiešas ietekmes uz veselību.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Priekšlikums
Ierosinām labot atbildi uz "nē" un svītrot aprakstu, jo nav tiešas ietekmes uz bērnu labākajām interesēm.
Piedāvātā redakcija
-