Atzinums

Zemkopības ministrija rosina pārskatīt risinājumu atbilstības kritērijiem pamatošanai. ZM ieskatā ikgadejs vērtējums par pēc fakta nemainīgu situaciju ir lieka valsts parvaldes resursu terēšana. Ierosinām vērtējumu par atbilstību ilgtspejības kritērijiem sagatvot un pievienot noteikumu pakotnei.

1. kā pamatot atbilstību ilgtspējas kritērijiem?
Zemkopība sministrijas ieskatā norādīt uz riskiem neatbilstībai pēc būtības nozīmē norādīt uz iespēju, ka nacionāli atsakāmies uz Latvijai uzliktiem starptautiski un nacionālo apņemšanos attīstīt ilgtspejīgu tautsaimniecību un dzīves vidi. Kas protams var notikt kādā ārkartas gadījumā līdzigi kā Krievijas iebrukums Ukarinā.
Aicinam projekta autorus vēlreiz izvērtēt racionalākus un resursus efektīvi patērējošus risinajumus atbilstības kritērijiem pamatošanai.   

-

Zemkopības ministrijas ieskatā direktīvas pārņemšana nenozīmē tās citēšanu nacionālajā regulējumā. Latvija ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un, cik var loģiski spriest spriest, ir nolīguma puse un šo negrasās mainīt. Līdz ar to šo kritēriju Latvija ir izpildijusi ilgtermiņā un tā ikgadēja parbaudīšana ir nelietderīga resursu terēšana.

Ierosinām pārformulēt 17.punktu vai papildinat ar jaunu, pasakot ka direktīvā uzliktos ZIZIMM kriterijus Latvija ir izpildījusi.

-

Latvija pilda saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kā arī kā ES dalībvalsts sniedz ikgadējus SEG inventarizācijas ziņojumus atbilstoši nosacījumiem. Zemkopības ministrijas ieskatā arī šo kriteriju kā valsts izpildām un nav lietderīgi to ik gadus velreiz parbaudīt un apliecināt. 

Priekšlikums pie iepriekšējā  apakšpunkta.

-

Zemkopības ministrija atbalsta pieeju, ka atbilstības noteikšana tiek nostiprināta Ministru kabineta līmenī. Tomēr uzturam spēka iebildumu pret ikgadēju izvērtējumu. Mežu apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu sistēma ir stabila, izveidota un tiek pilnveidota ar mērķi garantēt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Latvijas teritorijā. Ikgadēja vērtēšana radīs neefektīvu ministrijas un arī Ministru kabineta resursa tērēšanu. Uzskatām, ja tas nepieciešams, lietderīgāk sagatavot vērtējumu uz noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi un pievienot to noteikumu projekta paketei.  MK protokolā iespējams paredzēt uzdevumu Zemkopības ministrijai, ja nepieciešams, veikt atkārtotu izvērtējumu pie būtiskiem normatīvo aktu grozījumiem, kas ietekmē III nodaļā noteiktos ilgtspējas kritērijus.
 

Svītrot 47. ²