Atzinums

Likumprojekta 1.pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 1.panta pirmajā daļā, nepieciešami vēl šādi grozījumi:

1)  jāprecizē likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkta “a” apakšpunkts, iekavās minot transportlīdzekļu veidus, kas pakļauti OCTA apdrošināšanai.  Šāds uzskaitījums iekavās ir nepieciešams, lai transportlīdzekļa īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem būtu viegli uztverams, kāda veida transportlīdzekļi ir pakļauti OCTA  nepieciešamībai.

Iekavās jādod atsauce arī uz "elektromobilis" (jaunieviesto terminu saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā), kas  ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas.

2) likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkts jāpapildina ar “c” apakšpunktu, lai paredzētu, ka arī "elektroskrejritenis un  velorikša" ir uzskatāmi par transportlīdzdekļiem OCTA likuma izpratnē un attiecīgi tiem ir nepieciešama OCTA polise.
05.07.2023. izsludināti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas spēkā ar 06.07.2023. Ņemot vērā to, ka ar šiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā  (CSL) elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta (lai varētu iegādāties arī OCTA), attiecīgi grozījumi veicami arī OCTA likumā, lai paredzētu prasību par OCTA veikšanu šiem transportlīdzekļiem.  Normas par obligāto reģistrāciju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, un vienlaikus CSL noteikts, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija veicama līdz 2024. gada 31. martam, un pēc šā termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties aizliegts. OCTA likuma pārejas noteikumos jāparedz prasība par OCTA veikšanu šiem transportlīdzekļiem no 01.07.2024., lai apdrošinātāji varētu sagatavoties šādu izmaiņu veikšanai savās sistēmās.
Līdz ar to attiecīgi grozījumi jāparedz šajos OCTA likuma grozījumos vai arī jau Saeimā iesniegtajos OCTA likuma grozījumos.

Pārejas noteikumos jāparedz, ka grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar “c” apakšpunktu stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

3) likuma 1.panta pirmās daļas 14.punktā jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlidzekli var lietot jebkurā vietā, un tad, kad transportlīdzeklis tiek lietots atbilstoši braukšanas funkcijai, nepieciešams, lai būtu spēkā esoša OCTA polise. OCTA nepieciešama, transportlīdzekli lietojot ne tikai ceļu satiksmē,  bet, arī, piem., pļavā vai mežā, jo "ceļu satiksmes negadījuma" (CSNg) definīcija  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

Papildināt likumprojekta 1.pantu (grozījumus likuma 1.panta pirmajā daļā) ar tekstu šādā redakcijā:

1) izteikt 12.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

          “a) sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis (tai skaitā elektromobilis,  piekabe (puspiekabe), traktortehnika (speciālā traktortehnika), mopēds, kvadricikls, tricikls, trolejbuss), kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, vai vietējā pašvaldībā vai ir reģistrēts ārvalstī,";

2) papildināt 12.punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:
          “c) elektroskrejritenis, velorikša;”;

3) izslēgt 14.punktā vārdus “ceļu satiksmē”.

 

OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā (esošajā reakcijā) definīcijas izkārtotas alfabēta secībā. Līdz ar to "Eiropas Ekonomiskās zonas valsts transportlīdzekļa" definīcija labāk iederētos kā OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 8.1 punkts. Vēl atvērts paliek jautājums, vai OCTA likumā nepieciešams iekļaut šādu definīciju.

Ja šāda definīcija tiek saglabāta, tad tā ir jāprecizē, lai būtu saprotams, ka no jauna iekļautais termins neattiecas uz LR reģistrētajiem transportlīdzekļiem.  Ierosinām definīciju papildināt ar vārdiem iekavās "(šis termins šā likuma izpratnē netiek attiecināts uz  šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā definēto terminu “transportlīdzeklis”)"

Termins "Eiropas Ekonomikas zonas valsts" ietver arī "Eiropas Savienības dalībvalstis". Līdz ar to vārdi "Eiropas Savienības dalībvalstis" ir izslēdzami.

 OCTA likumā definētā "transportlīdzeklis"  definīcija ietver šādu piebildi - "vai ir reģistrēts ārvalstī". Šī piebilde "transportlīdzekļa" definīcijā attiecas uz tiem transportlīdzekļiem,  attiecībā uz kuriem tiek slēgts robežlīgums vai Eiropas Ekonomikas zonas transportlīdzekļiem, ja tie tiek vesti no vienas dalībvalsts uz otru (dispatched vehicles" (OCTA direktīvas 2009/103/EK 15.pants).
Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas jautājums, vai vispār šāda jauna definīcija OCTA likumā ir nepieciešama.

 

papildināt  likuma 1.panta pirmo daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
“81) Eiropas Ekonomiskās zonas valsts transportlīdzeklis - sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts vai reģistrējams Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (šis termins šā likuma izpratnē netiek attiecināts uz  šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā definēto terminu “transportlīdzeklis”) ;”,
 

Likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu nepieciešams precizēt redakcionāli,  kā arī nelietot pagātnes formas. 
 
 

1. panta pirmajā daļā: 
izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
“2) apdrošināšanas gadījums — ceļu satiksmes negadījums, kad, lietojot transportlīdzekli transporta vajadzībām neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir stāvošs vai atrodas kustībā, ir nodarīti zaudējumi (kaitējums) trešajai personai, un, kuram iestājoties paredzēta, apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;”,
 

OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā (esošajā reakcijā) definīcijas izkārtotas alfabēta secībā. Līdz ar to "izziņas par apdrošināšanas vēsturi" definīcija labāk iederētos kā OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 8.2 punkts.
 

"Izziņas par apdrošināšanas vēsturi" definīcija  jāiekļauj kā OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 8.2 punkts.

Likumprojekta 2.pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 3.panta otrajā daļā  jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā. OCTA nepieciešama, transportlīdzekli lietojot ne tikai ceļu satiksmē, jo "ceļu satiksmes negadījuma" definīcija (atbilstoši CSL)  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.
 

Aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli” ar vārdiem “par transportlīdzekļa lietošanu atbilstoši šā panta pirmajai daļai”;
 

nepieciešams veikt šādus grozījumus:

1) izslēgt pirmo un otro daļu -  tā kā Apdrošināšanas līguma likumā ir regulēts jautājums par īguma slēgšanu attālināti (12. pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšana, izmantojot distances saziņas līdzekli ), tad attiecīgi OCTA likumā nav nepieciešams regulēt detalizētāk.  Apdrošinātājam ir jābūt iespējai izvēlēties, kādā veidā noslēgt līgumu, attālināti vai klātienē. 
2) izteikt 4.1 panta trešo daļu jaunā redakcijā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju), lai noteiktu, ka apdrošinātājs datus par noslēgto līgumu nodod nevis OCTA informācijas sistēmai, bet  paredzētu, ka datus nodod LTAB,  lai izvairītos lietot apzīmējumu "OCTA informācijas sistēma". Jānovērš neskaidrības ar šī termina piemērošanu praksē, jo OCTA  informācijas sistēma sastāv no atsevišķām patstāvīgām datu bāzēm un  ir to kopums.  Tā kā OCTA informācijas sistēmai nav iespējams noteikt vienotu pārzini, tad attiecīgi  "OCTA informācijas sistēma"  jāaizstāj ar "OCTA darbībai nepieciešamie dati" (grozījumi virzāmi šajā pakā vai kā priekšlikumi iesniedzami Saeimā iesniegtajiem OCTA likuma grozījumiem). Tā kā šajā normā termins "OCTA darbībai nepieciešamie dati" neiederas, tad  normā šobrīd tiek paredzēts,  ka apdrošinātāji  nodod datus LTAB. Norma jāaktualizē arī atbilstoši OCTA līguma izsniegšanai praksē - "izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi", un datus par visiem nsolēgtajiem līgumiem, tai skaitā robežapdrosināšanas līgumiem, nodod līguma noslēgšanas brīdī LTAB.

Attiecībā par termina "OCTA informācijas sistēma"  lietošanu - vēl pastāv šāds risinājums - pēdējā FM un LDDK biedra LTAB sanāksmē š.g. augustā, kas attiecās uz jau Saeimā iesniegtajiem OCTA likuma grozījumiem,  bija panākta vienošanās, ka visā likumā “OCTA informācijas sistēma” jāaizstāj ar vārdiem “OCTA darbība”, lai varētu teikt, ka datus nodot nevis OCTA informācijas sistēmai, bet gan - ka nodod OCTA darbībai nepieciešamo informāciju. Ja virzās šādi, tad jāgroza vairāki likuma panti, turklāt, ne visos pantos var lietot “OCTA darbībai nepieciešamos datus”, un tad jālieto “datus nodod LTAB”, kā arī grozījumi veicami 58.panta trešajā daļā, kas paredz deleģējumu MK izdot MK not. Ja groza deleģējuma normu, tad par jaunu jāizdod paši noteikumi, t.i., MK not. 801 par OCTA informācijas sistēmu.
Iespējams,  OCTA likuma 58.panta pirmā daļa jāsaprecizē tā, lai termins “OCTA informācijas sistēma” paliek, bet lai  būtu saprotams, ka šāda sistēma ir tikai sistēma nosaukuma (labākas uztveramības) pēc OCTA likuma izpratnē. Piedāvājam likuma 58.panta pirmā daļā iekļaut nelielu papildinājumu "šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā", kā arī izslēgt paskaidrojumu "strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu". Šādi rīkojoties, tad likumā var lietot gan "OCTA informācijas sistēma" (kā līdz šim), gan arī citās vietās - "OCTA darbībai nepieciešamie dati."
Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma  (turpmāk — informācijas sistēma).”


 Vienlaikus jāparedz, ka grozījumi šā likuma 4.1 pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas precizēšanu, 7.panta pirmajā daļā, 8.p.  un 9.panta ceturtajā daļā stājas spēkā  2024.gada 1.julijā.
 

4.1 pantā:
izslēgt pirmo un otro daļu, 
izteikt 4.1 panta trešo daļu šādā redakcijā: 
"(3) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esību."
 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredzētu veikt grozījumus likuma 7.panta pirmajā daļā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju.
Piedāvātais risinājums (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju), izgrozot OCTA likuma 7.panta pirmo daļu,  paredz noteikt, ka Zaļo karti (ZK) izdod attiecībā uz tām valstīm, kur šobrīd nedarbojas Latvijā izdots standartlīgums, t.i.,  šobrīd ZK var izdot uz 9 valstīm, kas šajā tabulā iekrāsotas ar zaļu krāsu - https://www.ltab.lv/riki-apdrosinatajiem/kada-octa-polise-nepieciesama-arvalstis/. No 01.06.2023.  uz Krieviju un Baltkrieviju vairs nevar būt spēkā ZK, kas derīgas pēc šī datuma.  No nākamā gada Irāna arī vairs nebūs ZK sistēmas dalībvalsts. Līdz ar to faktiski runa ir par 8 valstīm, kas nav daudzpusējā nolīguma dalībvalsts un uz kurām nākotnē būtu nepieciešams izdot ZK, un viena no tām ir arī Ukraina, kur šobrīd stipri sarucis pieprasījums.
Priekšrocības:
1) šāds risinājums, it īpaši tad, ja  ZK paredz iespēju to slēgt arī attālināti, samazinātu to gadījumu skaitu, kad ZK izdotas pēc CSNg, t.i., samazinātos to gadījumu skaits, kad nākas iesaistīties Latvijas Garantijas fondam (GF) zaudējumu segšanā, jo atbilstoši  Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes (Cobx) prasībām ZK jāstājas spēkā ar konkrētās dienas plkst. laiku 00:00,
2) šobrīd ZK ar atpakaļejošu datumu var saņemt arī EEZ valstīs, bet, ja ieviesīs jauno variantu, tad iespēja saņemt ZK ar atpakaļejošu datumu būs tikai dažās ZK  valstīs,
3) paralēli neeksistētu ZK un standartlīgums,
4) lielāka skaidrība, ka ZK nepieciešama tikai tur, kur nedarbojas standartlīgums.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 7.panta pirmajā daļā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"4. izteikt 7.panta  pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
(1) Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts Latvijas Republikā un piedalās ceļu satiksmē valstī, kas ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, uz kuru neattiecas 2002.gada 30.maija daudzpusējais nolīgums starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem."
 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

Likuma 8. panta pirmā daļa (kas šobrīd nosaka, kad apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi) un trešā daļa (kas šobrīd nosaka, kad izdod apdrošināšanas polises dublikātu) satur novecojušas  normas, kas praksē nedarbojas un ir izslēdzamas.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"5. Izslēgt 8.panta pirmo un trešo daļu.".
 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 9.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

Likuma 9.panta ceturtās daļas pirmais teikums precizējams, lai noteiktu, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā apdrošināšanas līgumā noteiktajā laikā, bet ne agrāk par tā noslēgšanas brīdi un ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tā noslēgšanas. Šādi grozījumi nepieciešami, lai samazinātu ZK un robežapdrošināšanas līguma (RL) noslēgšanu pēc CSNg, ja ZK un RL slēdz attālināti

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 9.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"6. Izteikt 9.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Apdrošināšanas līgums stājas spēkā apdrošināšanas līgumā noteiktajā laikā, bet ne agrāk par tā noslēgšanas brīdi un ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tā noslēgšanas.”".
 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 9.2 pantā, attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

Šādi grozījumi nepieciešami, lai  turpmāk LTAB varētu paziņot par līguma izbeigšanos ne tikai OCTA likuma 10.pantā minētajos gadījumos, bet arī tajos gadījumos, kad līguma darbība ir beigusies, un transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nav noslēdzis jaunu līgumu. Grozījumi vērsti uz to, lai nodrošinātu nepārtrauktu OCTA spēkā esamību atbilstoši tam, kā to paredz OCTA direktīvas 3.p.  (Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta) un Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakse OCTA lietās (skat. EST  04.09.2018. spriedumu lietā C-80/17, kur EST nosprieda, ka "OCTA līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā", un EST 29.04.2021. spriedumu lietā C-383/19 , kur EST nosprieda, ka "OCTA ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam"). Līdz ar to tiek precizēts  likuma 9.2 panta nosaukums, grozījumi tiek piedāvāti 9.2 panta pirmajā un otrajā daļā, un 9.2 pants tiek papildināts ar divām jaunām daļām. Vienlaikus tiek precizēts, ka LTAB paziņojumu par līguma izbeigšanos nosūta uz LR reģistrēto  mobilo tālruņu numuriem. Ja klients būs norādījis LR nereģistrētu mobilo tālruņu numuru, informācija tiks sūtīta uz klienta norādīto e-pastu.

Vienlaikus izslēgta  likuma 9.2 panta pirmās daļas 2. punktā minētā prasība par to, ka dati pēc to nosūtīšanas LTAB ir jādzēš. Dzēšot datus, apdrošinātājs nevar vairs pārliecināties, kādus datus tas nodevis LTAB, vai strīdā ar klientu par norādīto datu saturu nevar pierādīt to ko klients ir norādījis. Tas rada problēmas arī situācijās, kad pie tā paša apdrošinātāja tiek slēgts jauns līgums, piem.,  ik pēc mēneša, no klienta nākas prasīt datus vēlreiz, lai gan tie nav mainījušies, bet tā kā apdrošinātājam datu nav, tad tomēr tos no klienta prasa katru reizi, kas nav efektīvi. Prasības  par to, ka dati ir jādzēš,  izslēgšana nemazinās datu apstrādes standartu, jo jau šobrīd OCTA likuma 58.panta piektajā daļā ir noteikts, ka apdrošinātājs vai LTAB, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.

Ar grozījumiem tiek paredzēts, ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies klienta sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē LTAB. 
Tā kā klientiem mēdz mainīties e-pasti un  mobilā tālruņa numuri, un nav skaidrības,   kā tad kurš ir jāinformē, vieni klienti ziņo apdrošinātājiem, citi LTAB, tad attiecīgi likumā tiek paredzēts, ka klientiem vispirms jāpaziņo apdrošinātājam, un tad attiecīgi apdrošinātājs paziņo LTAB.

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 9.2 pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"7.  9.2 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“9.2 pants. Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos nepieciešamie dati”,

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos:
1) apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs norāda transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja un apdrošinājuma ņēmēja elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru;
2) apdrošinātājs šīs daļas 1. punktā minētos datus pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas nosūta Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.”;

aizstāt otrās daļas 2. un 3.punktā vārdus “mobilā tālruņa” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa”,

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2  daļu šādā redakcijā:

(21) Tiklīdz apdrošināšanas līgums ir izbeidzies kādā no šā likuma 10. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem vai beidzies apdrošināšanas līguma darbības termiņš,  un transportlīdzeklim nav spēkā cits apdrošināšanas līgums, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta paziņojumu:
1) apdrošinātājam, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu, par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies;
2) transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam uz tā elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies;
3) apdrošinājuma ņēmējam uz tā elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies.
(22) Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies šā panta pirmās daļas 1.punktā sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju. ”."
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 10.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “6” uz “10”.

Piedāvājam izteikt likumprojekta 10. pantu jaunā redakcijā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju). 

Grozījumu mērķis papildināt likuma 12.pantu ar trešo daļu, lai nodrošinātu atbilstību jaunajai OCTA direktīvai (ES) 2021/2118, kurā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā  izklāstītie nosacījumi. LDDK ieskatā  šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 10.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “6” uz “10”, vienlaikus to izsakot šādā redakcijā:

"10. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu “izmantošanas” ar vārdu “lietošanas”,
        
         papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)  Īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentā (turpmāk – cenu salīdzināšanas instruments), kas pieejams Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē, ievadot Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numuru, iespējams bez maksas salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas uz informācijas pieprasījuma brīdi.  Cenu salīdzināšanas instruments nav uzskatāms par apdrošināšanas izplatīšanas darbību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma izpratnē, un tajā nav iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu. Apdrošinātāja piedāvātās apdrošināšanas prēmijas cenu salīdzināšanas instrumentā ir informatīvas un nav saistošas apdrošinātājam, slēdzot apdrošināšanas līgumu.”".
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 11.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “7” uz “11”.

Piedāvājam izteikt likumprojekta 11. pantu (attiecībā uz grozījumiem likuma 13.panta pirmajā daļā) jaunā redakcijā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).  Grozījumu mērķis ir paredzēt, ka, slēdzot  apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs izvērtē iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus (tajā skaitā tādus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus), neaprobežojoties tikai ar tiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus (jo, piem., pārkāpumu uzskaites punktus reģistrē, ja transportlīdzekli  aptur, ja pārkāpumu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem, pārkāpumu uzskaites punktus nepiemēro), kā arī paredzot, ka tiek ņemta vērā  izziņā par apdrošināšanas vēsturi ietvertā informācija
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 11.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “7” uz “11”, vienlaikus  likuma 13.panta pirmo daļu izsakot šādā redakcijā:

"11. 13. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus (tajā skaitā tādus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus), un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī izvērtējot izziņā par apdrošināšanas vēsturi ietverto informāciju un citus risku ietekmējošus faktorus.”,"

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 14.pantā (izslēdzot likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu, kur šobrīd noteikts, kādos gadījumos,  slēdzot apdrošināšanas līgumu, tiek piemērotas OCTA atlaides (OCTA prēmijas samazinājums) un vienlaikus noteikts, kas šīs atlaides tiek kompensētas no OCTA GF),  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

 Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, tika spriests un secināts, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 14.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:
"12. Izslēgt 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu.".
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 13.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “8” uz “13”.
 

-

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 23.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).
Grozījumu mērķis ir precizēt OCTA likumā lietoto terminoloģiju, likuma 23.panta otrajā daļā  aizstājot vārdus “cietušajam dzīvam” ar vārdiem “cietušajai personai dzīvai”.
OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 23.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"14. Aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus “cietušajam dzīvam ” ar vārdiem “cietušajai personai dzīvai”.".
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 15.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “9” uz “15”.
Vienlaikus grozījumi nepieciešami attiecībā uz vārda "cietušais" lietošanu likuma 31.pantā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

Grozījumu mērķis ir precizēt OCTA likumā lietoto terminoloģiju. OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 15.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “9” uz “15”, vienlaikus to izsakot šādā redakcijā:

"15. 31. pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “cietušajam” ar vārdiem “trešajai personai”,

aizstāt piektajā daļā vārdus “katram cietušajam” ar vārdiem “katrai trešajai personai”,
aizstāt astotajā daļā vārdu “izmantojis” ar vārdu “lietojis”."
 

Grozījumu mērķis ir precizēt OCTA likumā lietoto terminoloģiju. OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
 

33.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “cietušajam” ar vārdiem “trešajai personai”,

aizstāt otrajā daļā vārdus “vairākiem cietušajiem” ar vārdiem “vairākām trešajām personām”,

aizstāt trešajā daļā vārdus “katra cietušā” ar vārdiem “katras trešās personas”;

 

Grozījumu mērķis ir precizēt OCTA likumā lietoto terminoloģiju. OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
 

34.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu “cietušajam” ar vārdiem “trešajai personai”,

aizstāt otrajā daļā vārdu “cietušajam” ar vārdiem “trešajai personai”;".
 
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 18.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “10” uz “18”, vienlaikus likuma 35.panta 5.punktā precizējama gramatikas kļūda vārdā "kartiba" uz "kārtība". 
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 18.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “10” uz “18”, vienlaikus precizējama gramatikas kļūda vārdā "kartiba" uz "kārtība". 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz  likumu papildināt ar 50.2 pantu (cenu salīdzināšanas instrumenta izveide), attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).

Iepriekš sarunās ar FM tika panākts konceptuāls atbalsts šāda rīka izveidei.

Jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LDDK ieskatā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz  likumu papildināt ar 50.2 pantu šādā redakcijā:

"21. Papildināt likumu ar 50.2 pantu šādā redakcijā:
“50.2 pants. Cenu salīdzināšanas instruments[IG1] 
(1) Šā likuma 12.panta trešajā daļā minētā cenu salīdzināšanas instrumenta turētājs ir  Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas darbojas atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām.
(2) Cenu salīdzināšanas instruments, kur bez maksas var salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas, uzskatāms par neatkarīgu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentu, ja izpildās šādi nosacījumi:
1)
 darbojas neatkarīgi no apdrošinātājiem un nodrošina, ka apdrošinātājiem  meklēšanas rezultātos tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;

2)
precīzi norāda cenu salīdzināšanas instrumenta  turētāju un operatoru identitāti;

3)
nosaka precīzus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzināšanas pamatā;

4)
izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;

5)
sniedz precīzu un aktuālu informāciju un norāda, kad notikusi pēdējā atjaunināšana;

6)
 ir pieejams ikvienam apdrošinātājam, sniedz atbilstošu informāciju, aptver plašu piedāvājumu klāstu, kas aptvertu transportlīdzekļu apdrošināšanas nozīmīgu tirgus daļu, un gadījumos, kad uzrādītā informācija nesniedz pilnīgu minētā tirgus pārskatu, lietotāju nepārprotami par to informē, pirms rezultātu afišēšanas;
7)
nodrošina efektīvu procedūru, kā ziņot par nepareizu informāciju;

8)
 ietver paziņojumu par to, ka cenu pamatā ir sniegtā informācija un ka tā nav saistoša apdrošinātājiem.”"
 

Likumprojekta pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 50.panta pirmajā daļā, nepieciešami  grozījumi - likuma 50.panta pirmo daļu papildināt ar 7. punktu, kurā būtu noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LDDK ieskatā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

Likumprojekta pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 50.panta pirmajā daļā, nepieciešami šādi grozījumi:

"papildināt pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
“6) apdrošinātāju, kuram pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija.
7) apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma.”;"
 

Iebildums
Likumprojekta pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 50.panta otrajā daļā, nepieciešams otro daļu papildināt ar atsauci uz likuma 50.panta pirmās daļas 7.punktu, kur noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par   apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LDDK ieskatā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

Likumprojekta pantā, kas paredz veikt grozījumus likuma 50.panta otrajā daļā, izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minēto informāciju sniedz pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 7. punktā minētā informācija ir pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētā informācija ir publiski pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja  tīmekļvietnē.  Šā panta pirmās daļas 6. punktā minēto informāciju Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs paziņo arī Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantiju fondiem (kompensācijas iestādēm).”.
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 22.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “13” uz “22”.
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 22.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “13” uz “22”.

Likuma 51.panta pirmās daļas 5. punktu nepieciešams precizēt, lai būtu saprotams, par kāda veida transportlīdzekļiem ir runa konkrētajā normā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju, piedāvātās izmaiņas pasvītrotas). 

 Veicot šādus grozījumus, zūd nepieciešamība OCTA likumā iekļaut jaunu definīciju "Eiropas Ekonomikas zonas transportlīdzeklis". Turklāt, kā jau minēts iepriekš, jaunā "Eiropas Ekonomikas zonas transportlīdzekļa" definīcija veido pretrunu ar jau spēkā esošo "transportlīdzekļa" definīciju (OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktu).
 

izteikt  likuma 51.panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
“5) transportlīdzeklis šā likuma izpratnē vai arī citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts  transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas Latvijas Republikā reģistrētu apdrošinātāju pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija;”

 

Likuma 51.panta pirmās daļas 11. punktu nepieciešams precizēt, lai būtu saprotams, par kāda veida transportlīdzekļiem ir runa konkrētajā normā (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju, piedāvātās izmaiņas pasvītrotas). 

 Veicot šādus grozījumus, zūd nepieciešamība OCTA likumā iekļaut jaunu definīciju "Eiropas Ekonomikas zonas transportlīdzeklis". Turklāt, kā jau minēts iepriekš, jaunā "Eiropas Ekonomikas zonas transportlīdzekļa" definīcija veido pretrunu ar jau spēkā esošo "transportlīdzekļa" definīciju (OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktu).
 

Izteikt  likuma 51.panta pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) transportlīdzeklis šā likuma izpratnē vai arī citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts  transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sabiedrību pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija  un zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam.”.
 

Likuma 51.pantā nepieciesami vēl šādi grozījumi (lūdzu skatīt arī piedāvātās redakcijas):

1) nepieciešams izslēgt  likuma 51.panta trešās daļas 2.punktu, kur šobrīd noteikts, ka no GF tiek segta kompensācija apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu. 
 Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, tika spriests un secināts, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

2) OCTA likuma 51.panta devītajā daļā noteikts, ka GF izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šī norma būtu precizējama, pasakot, ka arī atskaitījumu kārtību GF-ā nosaka MK.

Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, tika spriests un secināts ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību AAS likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos, jo par maksātnespējas/likvidācijas risku GF finansējumu var prasīt tikai no LV reģistrētajām AAS. Apsverams jautājums, vai grozījumi nav nepieciešami arī OCTA likuma 51.panta devītajā daļā, kas paredz MK izdot noteikumus. Izvērtējams, vai šeit nebūtu jāparedz, ka MK ir tiesības noteikt atskaitījumu GF kārtību.
 

Papildināt likuma 51.panta grozījumus ar tekstu šādā redakcijā:

"izslēgt trešās daļas 2.punktu,

izteikt  devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī apdrošinātāju iemaksu apmēru nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Latvijas Banka.”."
 

1)  likuma  54.panta otrās daļas 3.punktā jāprecizē vārda “cietušais" lietojums - OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
 

-

Likumprojektu  nepieciešams papildināt ar jauniem pantiem, kas paredz veikt grozījumus likuma 54., 57. un 58.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt piedāvātās redakcijas).

1)  likuma  54.panta otrās daļas 3.punktā jāprecizē vārda “cietušais" lietojums - OCTA likumā netiek definēts, ka ir "cietušais". OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā tiek definēts, kas ir "cietusī persona"  (8.punkts) un kas ir "trešā persona" (15.punkts). Turklāt arī jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118  preambulas 2.punktā ir noteikts, ka  Direktīva 2009/103/EK būtu jāprecizē, terminu “cietušais”, kas minētajā direktīvā ir lietots kā termina “cietusī persona” sinonīms, aizstājot attiecīgi vai nu ar terminu “cietusī persona” vai “persona, kas cietusi”, izdarot attiecīgus grozījumus. Šo grozījumu veikšanas vienīgais mērķis ir saskaņot minētajā direktīvā izmantoto terminoloģiju, un tie nav uzskatāmi par izmaiņām pēc būtības.
2) likuma 57.panta otrajā daļā jāizslēdz 2.teikums, kas nosaka, kā tiek aprēķināta parakstītā apdrošināšanas prēmija tajos gadījumos, kad tiek piemērotas OCTA likuma 14.pantā noteiktās OCTA atlaides.  -   Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, tika spriests un secināts, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām. Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
2) likuma 57.panta otrajā daļā jāizslēdz 2.teikums, kas nosaka, kā tiek aprēķināta parakstītā apdrošināšanas prēmija tajos gadījumos, kad tiek piemērotas OCTA likuma 14.pantā noteiktās OCTA atlaides.  -   Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, tika spriests un secināts, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām. Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

3) likuma 58.panta pirmo daļu  nepieciešams precizēt, paskaidrojot, kas domāts ar OCTA likumā lietoto terminoloģiju "OCTA informācijas sistēma", paskaidrojot, ka tikai OCTA likuma izpratnē apdrošinātāju, LTAB, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma, t.i., ka šī sistēma praksē neeksistē kā viena vienota informācijas sistēma, kurai  būtu nepieciešmas noteikt vienotu sistēmas pārzini.  

Pēdējā FM un LTAB sanāksmē š.g. augustā, kas attiecās uz jau Saeimā iesniegtajiem OCTA likuma grozījumiem,  tika panākta vienošanās, ka visā likumā “OCTA informācijas sistēma” jāaizstāj ar vārdiem “OCTA darbība”, lai varētu teikt, ka datus nodot nevis OCTA informācijas sistēmai, bet gan - ka  nodod OCTA darbībai nepieciešamo informāciju.
Ja virzās šādi, tad jāgroza vairāki likuma panti, turklāt, ne visos pantos var lietot “OCTA darbībai nepieciešamos datus”, un tad jālieto “datus nodod LTAB”, kā arī grozījumi veicami likuma 58.panta trešajā daļā, kas paredz deleģējumu MK izdot MK not. Ja groza deleģējuma normu, tad par jaunu jāizdod paši noteikumi, t.i., MK not. 801 par OCTA informācijas sistēmu vietā jāizdod jauni noteikumi.
Iespējams,  OCTA likuma 58.panta pirmā daļa jāsaprecizē tā, lai termins “OCTA informācijas sistēma” paliek, bet lai  būtu saprotams, ka šāda sistēma ir tikai sistēma nosaukuma (labākas uztveramības) pēc OCTA likuma izpratnē. Piedāvājam likuma 58.panta pirmā daļā iekļaut nelielu papildinājumu "šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā", kā arī izslēgt paskaidrojumu "strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu" (lūdzu skatīt piedāvāto redakciju).  Šādi rīkojoties, tad likumā var lietot gan "OCTA informācijas sistēma" (kā līdz šim), gan arī citās vietās - "OCTA darbībai nepieciešamie dati."
 

Papildināt likumprojektu ar jauniem pantiem, kas paredz veikt grozījumus likuma 54., 57. un 58.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"24. Papildināt 54.panta otrās daļas 3.punktu pēc vārda “cietušo” ar vārdu “personu”.

25. Izslēgt 57.panta otrās daļas 2.teikumu. 

26. izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma  (turpmāk – informācijas sistēma).”"
 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 27.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “15” uz “27”, vienlaikus pārejas noteikumus izsakot jaunā redakcijā (lūdzu skatīt piedāvātās redakcijas).

Pārejas noteikumi precizēti, lai atsevišķiem grozījumiem noteiktu vēlāku spēkā stāšanās laiku. 


 

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par to, ka likumprojekts papildināms ar jauniem pantiem, tad attiecīgi šie grozījumi nosakāmi likumprojekta 27.pantā, t.i., mainot likumprojekta  panta numerāciju no “15” uz “27”, vienlaikus pārejas noteikumus izsakot šādā redakcijā:

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30, 31. un 32.punktu šādā redakcijā:
“27. Šā likuma 1. panta pirmās daļas 8.2 punkts, grozījumi 13. panta pirmajā daļā, 13. panta 1.1 daļa un grozījumi 50. panta pirmās daļas 1. punktā  stājas spēkā 2024. gada 23. aprīlī.
28. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar “c” apakšpunktu stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
29. Grozījumi  šā likuma 4.1 pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas precizēšanu, 7.panta pirmajā daļā, 8.panta pirmās un trešās daļas izslēgšanu un 9.panta ceturtās daļas 1.teikuma precizēšanu stājas spēkā 2024.gada 1.julijā.
30. Grozījumi šā likuma 9.2 pantā stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī un piemērojami apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2024. gada 1. aprīli.
31. Grozījumi šā likuma 12.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar trešo daļu, 50.panta pirmajā daļā attiecībā uz daļas papildināšanu ar 7.punktu  un otrajā daļā ar  atsauci uz  pirmās daļas 7.punktu un 50.2 pants stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
32. Grozījumi šā likuma 14.pantā attiecībā uz otrās, otrās prim, trešās un ceturtās daļas izslēgšanu, grozījumi šā likuma 51.pantā attiecībā uz trešās daļas 2.punkta izslēgšanu un grozījumi 57.pantā attiecībā uz otrās daļas 2.teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.”