Atzinums

Šāds kritērijs nav attiecināms uz visām kapitālsabiedrībām, tāpēc tas rada nevienlīdzīgu attieksmi, līdz ar ko būtu svītrojams vai arī nosakāms kā papildu kritērijs, kas var tikt ņemts vērā, vienlaikus, tādā gadījumā paredzot arī citus papildu kritērijus, kas var tikt ņemt vērā tām kapitālsabiedrībām, kuras darbība ir aprobežota nacionālā līmenī.

-

Ņemot vērā, ka joprojām nav vienotas pieejas attiecībā uz valdes atpūtu, kad katra kapitālsabiedrība šo risina pēc saviem ieskatiem, tad, lai noteiktu vienotu pieeju šim jautājumam, noteikumu projektā būtu lietderīgi iekļaut regulējumu par valdes locekļu atvaļinājumu, savukārt prombūtnes laiks, aizvietošana u.c.ar šo saistītos nosacījumus atrunāt pilnvarojuma līgumā. 
 

-

Nosakot valdes un padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru un valdes, padomes locekļu skaitu, būtu jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, kapitālsabiedrību nozīmīgums, īstenojamie uzdevumi, realizējamie ES projekti, to lielums, sarežģītība u.c., ne tikai kapitālsabiedrības lieluma kritērijs. Nepieciešams papildināt noteikumus ar kapitālsabiedrības iedalījumu pēc citiem kritērijiem, lai nodrošinātu taisnīgu un vienotu pieeju valdes, padomes atlīdzības un skaita noteikšanā.

-

Ņemot vērā to, ka ir apzināta situācija par to, ka ir būtiskas atšķirības starp kapitālsabiedrību atlīdzības politikām, tad noteikumu regulējumā būtu jābūt jau ietvertai vienotai atlīdzības politikai attiecībā uz valdes un padomes locekļiem līdzvērtīgās, salīdzināma mēroga kapitālsabiedrībās, jo saskaņā ar noteikumiem atlīdzības politikas viens no uzdevumiem ir arī ievērot citu kapitālsabiedrības vadošo darbinieku atlīdzību.

-