Atzinums

Saskaņā ar Likumprojekta 2. pantā paredzēto Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Likums) 7.¹ panta otro daļu visās jaunbūvējamās otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās virs trīs stāviem, trešās grupas publiskās ēkās ar kopējo platību no 1000 kvadrātmetriem, izņemot inženierbūves, sezonas, īslaicīgas lietošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, katlumājas, elektroenerģijas apgādes ēkas, transformatoru apakšstaciju ēkas un  rūpnieciskās ražošanas vai noliktavas ēkās ar kopējo platību no 1500 kvadrātmetriem ir ierīkojamas patversmes.
Savukārt Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Likuma 7.¹ panta sestajā un astotajā daļā noteikts, ka pašvaldības plāno patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā un būvvalde, konsultējoties ar pašvaldību, var lemt par atbrīvojumu no pienākuma izbūvēt patvertni, ja attiecīgajā teritorijā jau ir pietiekams patvertņu skaits. No minētās normas secināms, ka patversmes tomēr nav nepieciešams ierīkot katrā iepriekš minētajā jaunbūvējamā ēkā.  
Lai nodrošinātu normu skaidrību, rosinām noteikt, ka, būvvalde saskaņā ar pašvaldības izstrādāto patversmju izvietojuma plānu lemj par patversmes ierīkošanas nepieciešamību jaunbuvējamā ēkā, nevis par atbrīvojumu no pienākuma izbūvēt patvertni.
Vienlaikus norādāms, ka patversmju izbūve, ņemto vērā tām noteiktā aizsardzības funkcijas vienmēr radīs augstākas ēkas būvniecības izmaksas. Līdz ar to,  aicinām noteikt citu kritēriju, pamatojoties uz kuru būvvalde var lemt par atbrīvojumu no pienākuma izbūvēt patversmi, ja tas ir nepieciešams.
Bez tam Likumprojekts būt papildināms ar normu, paredzot kritērijus, saskaņā ar kuriem pašvaldība nosaka nepieciešamo patversmju skaitu savā teritorijā.

-