Atzinums

Vēršam uzmanību, ka attiecīgu pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai paredz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punkts, nevis 15. panta otrā daļa, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt norādi par izdošanas tiesisko pamatu.

-

Ministru kabinets nedrīkst noteikt soda sekas, ja rezultātā projekta iesnieguma iesniedzējs un atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu.

Likumdevējam ir jānoteic vadlīnijas vai skaidrojumus, kā pilnvarojumu īstenot. Turklāt, ja kritēriju un kārtības noteikšana ir saistīta ar soda sekām, tad Ministru kabinets šādus jautājumus vispār nedrīkstētu regulēt. Ar sodiem, to sekām saistītie jautājumi ir jāregulē likumdevējam. 

Tam, ka spēkā esošajā regulējumā, piemēram, ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav izšķirošas  nozīmes. Tāpat nav nozīmes tam, ja iepriekš izstrādājot normatīvos aktus, Ministru kabinetam tika uzdots noteikt ar sodiem, to noteikšanu, izpildi un sekām saistītus kritērijus un ierobežojumus.

Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.punktu, lai tas atbilstu Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15.panta astotās daļas 2.punktā iekļautajam deleģējumam Ministru kabinetam, kā tas noteikts  Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā.

-

Lai izvairītos no strīda par pienākumu sadali starp Vides investīciju fondu un Klimata un enerģētikas ministriju, lūdzam precizēt noteikumu projekta 3. punktu, precīzi atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta piektajā daļā paredzētajam formulējumam nosakot, kurus Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta piektajā daļā noteiktos uzdevumus, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, veic Vides investīciju fonds. Vienlaikus lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, ka minētie uzdevumi tiek deleģēti ar līgumu atbilstoši likuma nosacījumiem.
Kā arī lūdzam svītrot noteikumu projekta 3. punkta otro teikumu, jo tas dublē Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta septīto daļu. 
 

-

Lūdzam visā noteikumu projektā atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā noteiktajam precizēt terminoloģiju, termina "projekta iesnieguma iesniedzējs" vietā lietojot terminu "projekta iesniedzējs".
 

-

Lūdzam svītrot vārdus "valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošajā", jo tā ir liekvārdība.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam norādi "komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu un ir transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvis" aizstāt ar atsauci uz projekta iesniedzēju, nepieciešamības gadījumā prasību par to, ka personai jābūt transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvim, iekļaujot noteikumu projekta 4. punktā. 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam izvērtēt un precizēt normas redakciju, atspoguļojot, vai jāietver vismaz viena aktivitāte, jo šobrīd izriet, ka jāietver visas attiecīgās aktivitātes. Papildus lūdzam izvērtēt un salāgot ar noteikumu projekta 15. punktu, no kura izriet, ka kopumā var tikt īstenotas divas aktivitātes, tomēr neizriet, vai abas aktivitātes īstenojamas viena projekta iesnieguma ietvaros.

-

Lūdzam izvērtēt un argumentēti pamatot noteikumu projekta 16. punktā ietverto ierobežojumu nepieciešamību, pieļaujamību un samērīgumu.

Proti, nav saskatāmi kritēriji (tostarp, samērīguma un lietderības kritēriji) un pamatojums noteikumu projektā minēto pārkāpumu ietveršanai projektā.  Vēršam uzmanību, ka ir arī citi līdzvērtīgi pārkāpumi, kas ne mazākā mērā varētu ietekmēt projekta iesniedzēja iespējas pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Anotācijā arī nav ietverts argumentēts pamatojums noteikumu projektā norādītajiem ierobežojumiem. 

Attiecībā uz administratīvajiem sodiem, informējam, ka persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Savukārt, ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām. Administratīvās atbildības likums noteic, ka administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai (24. panta pirmā daļa). Citiem vārdiem sakot, administratīvā sodāmība ir tiesiskās sekas, kas iestājas saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un kuras ir spēkā soda izpildes laikā un vēl vienu gadu pēc soda izpildes.

Administratīvais sods kopā ar administratīvo sodāmību veido administratīvās atbildības tiesiskā sekas. Administratīvās sodāmības mērķis ir dot administratīvi sodītajai personai iespēju pierādīt, ka administratīvais sods ir sasniedzis savu mērķi, proti, pierādīt, ka tā ir apzinājusies savas rīcības nepareizumu un sodāmības perioda laikā jaunus pārkāpumus vairs neizdara. Administratīvā sodāmība nosaka pārejas periodu starp brīdi, kad personai ir piemērots sods, līdz brīdim, kad tiek uzskatīts, ka persona pilnībā izpildījusi visas savus pienākumus pret valsti saistībā ar izdarīto likumpārkāpumu.
Administratīvās sodāmības tiesiskās sekas var izpausties kā: 1) personu raksturojošs elements, ko ņem vērā, nosakot administratīvā soda veidu un mēra, ja sodāmības termiņa laikā izdarīts jauns administratīvais pārkāpums; 2) administratīvi tiesiskās sekas, kas likumā noteiktajos gadījumos neļauj pretendēt uz speciālo tiesību piešķiršanu. (Smiltēna A. 4. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 140.-141. lpp.).

Turpretim projektā nav ierobežots laiks, kad personai tiek liegts pretendēt uz finansējuma saņemšana saistībā ar tās izdarītajiem pārkāpumiem.

 

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 16. punkta ievaddaļu ar 16.1. apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka 16. punkta ievaddaļā jau norādīts uz projekta līguma parakstīšanas vai atbalsta piešķiršanas brīdi, tādēļ regulējums par projekta iesnieguma iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas termiņam tuvāko dienu vai pirkumam tuvāko dienu ir pretrunā ar juridiskās tehnikas prasībām.

-

Vēršam uzmanību, ka nedz noteikumu projekts, nedz arī noteikumu projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par noteikumu projekta 16.5. apakšpunktā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem persona nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Šajā sakarā norādām, ka nepieciešams noteikumu projekta anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ tieši par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersantam būtu jānoteic ierobežojums finansējuma saņemšanai.
Tāpat nav saprotams, vai Noteikumu projekta 16.5.  apakšpunktā noteiktais ierobežojums finansējuma saņemšanai ir absolūts, proti, noteikts uz neierobežotu laiku vai arī uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz tiesībsarga 2019. gada 18. oktobra vēstuli Nr. 1 8/19 Ministru prezidentam par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ar kuru tiek aicināts izvērtēt absolūtā aizlieguma nepieciešamību un apsvērt iespējamību to aizstāt ar:
1. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
2. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148. pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218. pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239. pantu);
3. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
4. ierobežojumu, kas ir attiecināms tikai uz:
1) sevišķi smagiem noziegumiem;
2) smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
3) noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
4) noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
5. terminētu ierobežojumu (aizliegumu), proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu (sīkāk sk. Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokola Nr. 9, 40.§ (TA-2009) "Atbildes projekts tiesībsargam (par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu) 3. punktu).

Norādām, ka gadījumā, ja pēc izvērtējuma ir secināms, ka ierobežojums nav nosakāms absolūts, noteikumu projekta 16.5. apakšpunktu nepieciešams papildināt, nosakot, ka šāds ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad fiziskās personas sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

-

Norādām, ka kukuļdošana un kukuļņemšana ar starpniecību ir atzīstama par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 320. pantu “Kukuļņemšana” vai Krimināllikuma 323. pantu “Kukuļdošana”, un šādi gadījumi ir ietverti jēdzienu “kukuļņemšana” un “kukuļdošana” tvērumā. Saskaņā ar 2022. gada 7. aprīlī pieņemtā likuma "Grozījumi Krimināllikumā" 38. pantu, Krimināllikuma 322. pants "Starpniecība kukuļošanā", kas paredzēja kriminālatbildību par starpniecību kukuļošanā, tas ir, darbībām, kas izpaužas kā kukuļa vai tā apsolījuma vai piedāvājuma nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam, ir izslēgts, līdz ar to lūdzam izslēgt vārdus "starpniecība kukuļošanā".

-

Norādām, ka noteikumu projekta 16.7. apakšpunktā saskatāmi gan kriminālatbildības, gan administratīvās atbildības jautājumi, līdz ar to piedāvājam nodalīt kriminālatbildības jautājumus, pievienojot to 16.5. apakšpunkta uzskaitījumam (kā 16.5.5. apakšpunktu). Minētās darbības ir sodāmas saskaņā ar Krimināllikuma 280. pantu.

-

Lūdzam svītrot norādi "(minētā deklarācija iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu)", neskaidrojot attiecīgajos normatīvajos aktos ietverto regulējumu.

-

Lūdzam likuma līmenī noteikt tiesisko pamatu Vides investīciju fonda tiesībām apstrādāt projekta iesnieguma iesniedzēja sodāmības datus. Iepazīstoties ar Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, secināms, ka minētais likums neparedz Ministru kabinetam noteikt Vides investīciju fonda tiesības apstrādāt informāciju par personas sodāmību. Paskaidrojam, ka, ņemot vērā, ka jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, turklāt sodāmības datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi, pienākas īpaša aizsardzība, to apstrādei noteiktas īpašas prasības (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) personas datu apstrāde par sodāmību un pārkāpumiem (regulas 10. pants) tiek īpaši stingri regulēta), tā pamatā ir nosakāma ar Latvijas Republikas Saeimas pieņemtu likumu. Likumā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo personas datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu dati tiks apstrādāti, paredzot Ministru kabinetam tiesības lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem. Tādēļ, lai izvairītos no situācijas, ka Ministru kabinets bez attiecīga likumdevēja pilnvarojuma daļēji pats nosaka sev pamattiesību ierobežošanas robežas, projekta turpmāka virzība attiecībā uz Vides investīciju fonda tiesībām pieprasīt sodāmības datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pieļaujama tikai pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma iestrādes Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā.
 

-

Ir nepieciešams izvērtēt, kādas ziņas ir nepieciešams pieprasīt no Sodu reģistra. 

Lūdzam rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama informācija par visiem personai piemērotajiem noteikumu projekta 16.7. apakšpunktā minētajiem administratīvajiem sodiem. Skaidrojam, ka piekļuve šādam neierobežotam datu apjomam varētu būtiski aizskart citu personu tiesības un intereses. Kā arī lūdzam no Sodu reģistra pieprasāmo datu apjomu saskaņot arī ar Datu valsts inspekciju.

 

-

Lūdzam salāgot regulējumu noteikumu projekta 3. punktā un noteikumu projekta 28. punktā, jo 3. punktā nav iekļauts pienākums Vides investīciju fondam organizēt attiecīgu konkursu.
 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 32.1. apakšpunktu, nedublējot noteikumu projekta 32.3. apakšpunktu. Ierosinām svītrot noteikumu projekta 32. un 33. punktu, jo konkrētie nosacījumi pamatā izriet jau no citiem normatīvajiem aktiem, turklāt minētie nosacījumi jau ir iekļauti vērtēšanas kritērijos noteikumu projekta 3. pielikumā.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 32.6. apakšpunktu, nedublējot 32.1. un 32.3. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 36. punkta regulējumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam, proti, ja projekta iesniegums saņemts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tad Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

-

Lūdzam papildināt projektu ar regulējumu, kas paredz, kur iesnieguma iesniedzējs var apstrīdēt Vides investīciju fonda lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.
 

-

 Lūdzam svītrot norādi, ka līguma veidnē ietveramas līguma būtiskās sastāvdaļas, jo jebkurā līgumā ietveramas tā būtiskās sastāvdaļas, tādēļ no noteikumu projekta neizriet attiecīgās norādes viennozīmīgs nolūks, turklāt līgumos atbilstoši Civillikumam var būt arī dabiskās un nejaušās sastāvdaļas.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 53.1. apakšpunktu, nedublējot noteikumu projekta 28. punktā ietverto regulējumu.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam skaidrot, kādā ārējā normatīvajā aktā ietverti finanšu instrumenta simbolikas un tās lietošanas noteikumi vai svītrot atsauci uz minētajiem noteikumiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot to pārņemšanu noteikumu projektā.

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 55. punkta neizriet, no kāda tieši līguma Vides investīciju fonds var vienpusēji atkāpties, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt. Kā arī lūdzam nodrošināt, ka attiecīgā līguma nosaukums noteikumu projektā tiek konsekventi lietots.

-

Lūdzam noteikt noteikumu projekta ietvaros apstrādājamo personas datu glabāšanas termiņu, anotācijā sniedzot skaidrojumu, kas pamatotu izvēlēto datu glabāšanas termiņu. Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Tādēļ, ievērojot glabāšanas ierobežojuma principu, noteikumu projektā ir nosakāms personas datu glabāšanas termiņš, savukārt anotācija ir papildināma ar attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu datu glabāšanas termiņu. 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta pielikumā ietverto norādi par piekrišanas sniegšanu, kas paredz Vides investīciju fonda tiesības pārbaudīt noteiktu informāciju par projekta iesnieguma iesniedzēju, ņemot vērā, ka šādas piekrišanas sniegšana kā tiesiskais pamats personas datu apstrādei nebūs atbilstošs Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Paskaidrojam, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula, jo īpaši 7.pants, paredz nosacījumus, lai personas piekrišana tā personas datu apstrādei būtu atzīstama par tiesisku un atbilstošu. Tajā skaitā lūgumam sniegt piekrišanu jābūt skaidri atšķirtam no citiem jautājumiem, piekrišanai jābūt brīvi sniegtai - līguma izpilde vai pakalpojuma saņemšana nav tikai atkarīga no tā, vai persona ir sniegusi piekrišanu tā personas datu apstrādei. No noteikumu projekta saprotams, ka projekta iesnieguma iesniedzējs bez piekrišanas sniegšanas par savu personas datu apstrādi nemaz nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu, tādēļ šāda piekrišana nevar būt atzīstama par atbilstošu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

-

Lūdzam pārskatīt un salāgot noteikumu projekta pamattekstā un 3. pielikumā minēto. Tostarp, bet ne tikai, vēršam uzmanību, ka pretēji minētajam pielikumam prasības projekta iesniedzējam nav ietvertas vienīgi noteikumu projekta 4. punktā, savukārt 15. punktā faktiski minētas prasības atbalsta saņēmējam. Tāpat, piemēram, no 2.6. kritērija neizriet, kas ir domāts ar elektronisko dokumentu, turklāt no noteikumu projekta jau izriet, ka projekta iesnieguma veidlapu sagatavo DOC, DOCX vai PDF formātā, noteikumu projektā cituviet netiek lietots termins administratīvās vērtēšanas kritēriji, arī atsauce uz šo noteikumu 41. punktu ir nekorekta u.tml.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam papildināt ar konkrētu normatīvo aktu jomu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 8.5. un 8.7. apakšpunktā minēto norādi "ir derīga pielaide ceļu satiksmei" atbilstoši Ceļu satiksmes likumā lietotajai terminoloģijai, proti, tā 9. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuriem cita starp ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Civillikuma 382. pantā definēts mantojuma jēdziens. Proti, mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam piederējušas viņa nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. Savukārt ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. (Sk., Civillikuma 705. panta pirmo daļu)
Tas nozīmē, ka mantojuma kopībā ieskaitāma ne tikai esošā, bet arī vēlāk konstatētā manta, kā arī lietu tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, īpašuma atsavināšanas aizliegums u.tml.), saistību tiesības (piemēram, no līgumiem izrietošās – pirkums, patapinājums, glabājums, aizdevums, dāvinājums u.tml.), tostarp visas mantojuma atstājēja parādu saistības.
Vēršam uzmanību, ka, pieņemot mantojumu, mantinieki pieņem pilnā apmērā arī saistības, kas izriet no saņemtā atbalsta, tostarp arī gadījumā, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir līzinga devējs. Jebkurā gadījumā kreditoram ir izvēles brīvība attiecībā uz savu tiesību realizēšanu mantojuma lietā, atbilstoši piedāvātajai redakcijai, var arī nerealizēt kreditora tiesības.
Savukārt attiecībā uz minēto noteikumu projekta kontekstā indikatīvi saskatāma cita situācija, ko lūdzam vērtēt. Proti, ja transportlīdzekļa iegāde tiek finansēta ar līzingu un tiek saņemts maksimālais atbalsts, tad atbalsta saņēmēja nāves gadījumā pie konkrētiem apstākļiem saistības tiek uzskatītas par izpildītām, savukārt auto īpašnieks (līzinga kompānija) automašīnu tālāk var atsavināt par tirgus vērtību, tādējādi gūstot nosacītu peļņu arī no saņemtā atbalsta.

 

-

Norādām, ka noteikumu projektā ir veiksmīgi nodalīti gadījumi, kad iesniedzēji ir fiziskas personas un juridiskās personas (16.5. un 16.6. apakšpunkts), tomēr iesakām skaidrības labad apakšpunktos precizēt un izcelt, ka 16.5. apakšpunktā projekta iesniedzējs ir fiziska persona, savukārt 16.6. apakšpunktā - juridiska persona.

-

Lūdzam noteikumu projektā nodrošināt konsekventu terminoloģiju, jo šobrīd vienuviet norādīts uz projekta iesnieguma iesniedzēju, bet cituviet komersantu.

-

Ņemot vērā, ka 16.7.1. apakšpunkts tiktu integrēts 16.5.1. apakšpunkta uzskaitījumā, šo vairs nav nepieciešams izcelt kā atsevišķu punktu.

-

Aicinām izvērtēt, vai norāde "projekta iesnieguma iesniedzējs nav atzīts par vainīgu" faktiski nav pārāk šaura, jo 16. punkts, tostarp 16.5., 16.7. apakšpunkts, paredz plašāku tiesību subjektu loku, ne vien projekta iesnieguma iesniedzēju.

-

Aicinām svītrot vārdus "konkursa ietvaros", jo konkurss projekta īstenošanas laikā jau ir noslēdzies.

-

Aicinām tehniski precizēt noteikumu projekta 20. punkta apakšpunktus ("un un ").

-

Vēršam uzmanību, ka transportlīdzeklis nevar saņemt finanšu atbalstu, tādēļ lūdzam redakcionāli precizēt, norādot subjektu, kurš nav saņēmis atbalstu, vai atbalstāmo darbību.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 23.3. un 23.4. apakšpunktu, jo šo noteikumu 8.4. apakšpunkta aktivitāte paredz ūdeņraža automobiļa, nevis elektromobiļa iegādi.

-

Lūdzam redakcionāli salāgot ar 24. punktu, kas jau paredz, ka šo noteikumu 24. punktā minētas attiecināmās izmaksas.

-

Aicinām izvērtēt, vai norma nebūtu papildināma, lietojot, piemēram, šādu formulējumu:
“kad iegādātais transportlīdzeklis ir nozagts, nolaupīts, eksplodējis, iznīcināts vai kļuvis nederīgs lietošanai, un minētos faktus apstiprina apdrošinātāja lēmums par transportlīdzekļa norakstīšanu.”
Vēršam uzmanību, ka, piedaloties ceļu satiksmē, var būt situācijas, kad transportlīdzeklis tiek iznīcināts vai kļūst nederīgs lietošanai arī atbalsta saņēmēja vainas dēļ, tomēr apdrošinātājs nosedz visus zaudējumus.
Tāpat aicinām vērtēt, vai nebūtu situācijas, kurās, piemēram, apdrošinātājam būtu pienākums nosegt izsniegto atbalstu daļējā apmērā. Pašreizējā redakcija teorētiski paredz, ka, ja transportlīdzeklis tiek nozagts drīz pēc tā iegādes, atbalsta saņēmējam nav pienākuma segt saņemto atbalstu, bet īpašnieks — kas var būt atbalsta saņēmējs vai līzinga devējs — no apdrošinātāja saņem pilnu transportlīdzekļa vērtības summu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību konkrētajā detalizācijas pakāpē noteikumu projektā (ārējā normatīvajā aktā) aprakstīt projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu. Ierosinām tā vietā vadlīnijas projekta iesnieguma sagatavošanai ietvert atbildīgās ministrijas tīmekļvietnē.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā vai tā anotācijā skaidrot, kādi vēl nosacījumi varētu būt nepieciešami projekta īstenošanai.

-

Aicinām skaidrot, kā paredzēts izpildīt Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas pilnvarojumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsola Latvijai piešķirtās emisijas kvotas un neattiecināmo Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību.

-

Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar skaidrojumu, kādā veidā tiks izgūti dati no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra 16.8. apakšpunktā minētā nosacījuma pārbaudei. Piemēram, vai dati tiks izgūti tāpat kā Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 896 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums" 14.8. apakšpunkta pārbaudei, izmantojot www.latvija.gov.lv pieejamo informāciju, kas tiek sniegta par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 6. pantu.
 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz fizisko personu datu apstrādi, lūdzam atbilstoši Valsts kancelejas 2021.gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšsadaļu, ietverot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-