Atzinums

Projekta ID
21-TA-1028
Atzinuma sniedzējs
Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”
Atzinums iesniegts
14.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (turpmāk– Partnerība) ir iepazinusies ar likumprojektu „Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"” (21-TA-1028) (turpmāk - Grozījumi) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk - Anotāciju) un izsaka zemāk minētos iebildumus.
Kā norādīts Anotācijā, informācija par norēķināšanos būvdarbu līgumos ir efektīvi izmantojama nodokļu administrēšanas vajadzībām, analizējot finanšu plūsmas būvniecības objektu līmenī, kā arī identificējot būvkomersantus, kas, iespējams, akumulē finanšu resursus, kas vēlāk, slēdzot fiktīvos līgumus, iegūst finanšu līdzekļus "aplokšņu algām" un citiem skaidrās naudas darījumiem.  Bez šādas informācijas nav iespējas efektīvi  identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos objekta līmenī. Līdzīgs mehānisms ir ieviests un veiksmīgi darbojas Somijā.

Partnerība nevar piekrist nevienam no Anotācijā augstāk minētajiem apgalvojumiem un nav iespējams arī ne noliegt, ne apstiprināt Somijas veiksmīgo pieredzi. Anotācija nesatur Somijas modeļa sīkāku aprakstu, tāpēc nav iespējams pārliecināties, kādā veidā tieši informācijas uzkrāšana par savstarpējiem norēķiniem divu privātu komersantu starpā Latvijā, kur nodokļu maksāšanas ir balstīta uz darījumu deklarēšanu, nevis samaksas veikšanas faktu, mazinās ēnu ekonomiku. Partnerības ieskatā faktiski tiks uzkrāti vēl vairāk dati vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāzē (turpmāk-VEDLUDB), lai gan jau šobrīd būvkomersanti katru mēnesi iesniedz pievienotās vērtības nodokļa atskaites, kurās norāda visus darījumus un darījuma partnerus, kā arī šobrīd pilnvērtīgi netiek analizēti VEDLUDB uzkrātie dati. Līdz ar to no Partnerības puses izsakām vairākus apsvērumus, kuru dēļ nav pamatoti šobrīd pieņemt Grozījumus, kas vairos tikai administratīvo slogu būvkomersantiem, bet nedos pozitīvu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā.

Partnerība ar ēnu mazināšanas pasākumiem būvniecības nozarē darbojas jau kopš 2016. gada, kad ar tā brīža Ministru kabineta valdības locekļiem tika parakstīts sadarbības memorands. Tā izpildes ietvaros 2019. gada 3. novembrī spēkā stājās Būvniecības nozares Ģenerālvienošanās, kā arī 2017. gada 1. septembrī būvniecības nozarē tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, kas savstarpējā mijiedarbībā radīja apstākļus, lai kontrolējošām iestādēm būtu iespējams apkarot aplokšņu algas nozarē, balstoties uz stundu uzskaiti un minimālo algu nozarē, kas bija noteikta analizējot tā brīža algas būvniecības nozarē. Un kā rāda pētījumi, kas veikti pirms pandēmijas iestāšanās, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē būtiski mazinājās.[1]
Papildus augstāk minētajam, 2019. gada rudenī Partnerība noslēdza līgumu par sadarbību ar Norvēģijas valdības aģentūru Innovasjon Norge, kura ietvaros Partnerība veic dažādas aktivitātes saistībā ar ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē. Minētā projekta ietvaros Partnerība ir rīkojusi un piedalījusies arī vairākās sanāksmēs, kurās ir runāts par efektīgākajiem veidiem ēnu mazināšanai nozarē. Sarunās ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk- VID) ir pārrunāti minētie jautājumi un būvkomersanti viennozīmīgi ir norādījuši, ka efektīvākais veids ēnu apkarošanai nozarē ir apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas režīms būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumiem, kā arī darbinieku darba samaksas apmēra un nostrādāto stundu monitorings un salīdzināšana ar līdzīgu darbu veicējiem. Savukārt VID no savas puses ir izstrādājis un pastāvīgi uzlabo risku vadības modeli. Bet svarīgākais, ka nekad sarunās ar VID nav izskanējis, ka ēnu ekonomikas apkarošanai VID pietrūkst dati par faktiskiem norēķiniem starp būvkomersantiem, kur nu vēl viena būvlaukuma ietvaros!
No savas puses Partnerība šī gada 13. maijā publiskoja pētījumu Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi būvniecības nozarē[2], kurā tika secināts, ka galvenie riski saistībā ar nedeklarēto nodarbinātību un aplokšņu algām ir attiecībā uz būvkomersantiem ar mazu nodarbināto skaitu un neliela apmēra būvlaukumos, kuros nav nepieciešams ieviest elektroniskā darba laika uzskaiti.  Līdz ar to Grozījumi pēc būtības neskars tos uzņēmumus, kuriem aplokšņu algu risks ir vislielākais. Tā vietā administratīvais slogs tiks radīts tiem uzņēmumiem, kuros minētais risks ir ievērojami mazāks vai minimāls.
Papildus vēršam arī uzmanību arī uz tīri praktisku apstākli, kas var radīt sarežģījumus būvkomersantiem Grozījumos ietverto prasību izpildīšanai. Grozījumos cita starpā paredzēts, ka  VEDLUDB jāiesniedz ziņas par iepriekšējā mēnesī samaksātā līguma summa vai tās daļa (veiktais norēķins ar apakšuzņēmēju) katra atsevišķa būvlaukuma ietvaros. Ņemot vērā, ka būvkomersanti bieži ir noslēguši līgumus par sadarbību vairākos būvlaukumos un līguma nosacījumi ir dažādi, var būt situācijas, kad būs sarežģīti nodalīt to, kāds norēķinu stāvoklis ir attiecībā uz konkrēto būvlaukumu. Līdz šim šāda prasība arī nebija noteikta, jo kā jau iepriekš norādījām, Latvijā nodokļu maksāšana balstās nevis uz samaksas faktu, bet darījumu deklarēšanu.

  Ievērojot augstāk minēto, Partnerība aicina nevirzīt tālāk Grozījumus daļā par pienākumu uzlikšanu būvkomersantiem turpmāk vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāzē iesniegt ziņas par norēķiniem būvkomersantu starpā, tā vietā meklēt analītiskos datos balstītus ēnu ekonomikas apkarošanas rīkus citos būvniecības nozares segmentos.
 
Piedāvātā redakcija
-