Atzinums

Pašreizējās Nacionālās drošības likuma redakcijas 17.pants paredz vispārīgu pašvaldību pienākumu sniegt palīdzību, tostarp, valsts drošības iestādēm, savukārt ar likumprojektu paredzēts no Nacionālās drošības likuma 17.panta attiecīgo punktu svītrot (Likumprojekta redakcija nesatur šādu pienākumu). Vienlaikus, likumprojekts šādu pienākumu – sniegt atbalstu, tostarp, valsts drošības iestādēm, paredz 23.³ pantā, kura nosaukums ir “Pašvaldību kompetence krīzes vadībā”. Minētā izmaiņa, pašvaldībām šobrīd piekritīgo pienākumu sašaurināt, ir pretēja nacionālās drošības interesēm un negatīvi ietekmēs nacionālajā drošībā iesaistīto iestāžu efektīvu uzdevumu izpildi, jo dažādos apstākļos, gadījumos un notikumos tieši pašvaldība var būt piemērotākais subjekts nepieciešamā atbalsta sniegšanai, turklāt šādas situācijas nav saistāmas tikai un vienīgi ar krīžu vadību.

-

I Likumprojekts, papildinot Nacionālās drošības likumu ar 22.⁵pantu, piedāvā krīzes legāldefinīciju, krīzi skaidrojot kā normai neatbilstošu vai ārkārtēju notikumu vai situāciju, kas apdraud valsti un sabiedrību un kam nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.
Mēģinājums skaidrot krīzi vai piedāvāt tās definīciju ir pilnveidojams. Pirmkārt, piedāvātā definīcija, uzskaitot vairākus savstarpēji neatkarīgus, bet vienlaicīgi konstatējamus elementus radīs izaicinājumus (liegs) konkrētu notikumu, situāciju un apstākļu identificēt kā krīzi, tādējādi par nepiemērojamu padarot vairumu likumprojektā paredzēto procesu, tiesību un pienākumu. Otrkārt, aicinām rūpīgi pārvērtēt un no krīzes un tās vadības skaidrojumiem izkļaut pazīmes vai elementus, kas apdraud valsti vai nacionālo drošību. Tā vietā aicinām pieturēties pie, piemēram, likumprojektā ietvertā 23.¹ panta pirmās daļas 19.punktā izmantoto tvērumu – valsts līmeņa krīzes, tādējādi skaidri iezīmējot krīzes vērienu vai tās teritoriālo vai institucionālo mērogu, nevis to sasaistīt ar apdraudējuma veidu vai apdraudēto interesi (valsts drošība).
Krīze var aptvert civilās aizsardzības, sabiedriskās kārtības, veselības, vides u.tml. jautājumus.

II Likumprojektā piedāvātā 22.⁵ panta otrā daļa, trūkstot arī pārliecinošam un skaidram izvēlēto redakciju pamatojumam anotācijā, liedz skaidri uztvert gan šajā daļā ietvertā regulējuma būtību, gan jēgu. Minētajā daļā un tās punktos ietvertas savstarpējas atsauces, jo vairāk sarežģījot normu un liedzot skaidri izprast mērķi ar kādu šī tiesību akta daļa ir radīta.

-

Informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu” (MK 20.02.2024. sēdes prot. Nr.8, 51.§) norādīts, ka katastrofa, kas skar vienlaikus vairākas nozares un nav viennozīmīgi nosakāma kādas nozares prioritāte katastrofas pārvaldīšanas pasākumu vadīšanai un koordinācijai, izraisa neskaidru situāciju apdraudējuma pārvarēšanas gaitā.
Ņemot vērā minēto, ierosinām papildināt likumprojekta 8.pantā iekļauto Nacionālās drošības likuma  22.⁵pantu, nosakot, ka vairākas nozares vai visu valsti skarošs apdraudējums tiek uzskatīts par krīzi, kā arī noteikt kritērijus (iespējams, anotācijā), atbilstoši kuriem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4.pantā definētā katastrofa (tai eskalējoties) tiks uzskatīta par krīzi.

22.5 pants. Krīze un krīzes vadība
(1) Krīze ir normai neatbilstošs vai ārkārtējs notikums vai situācija, kas apdraud valsti un sabiedrību un kam nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.
(2) Krīzes vadība ir krīzes vadības satvara, principu un procesu plānošana, ieviešana, īstenošana un sistemātiska attīstīšana, kas ietver:
1) krīzes vadības satvaru – līderību, struktūru, kultūru un kompetenci;
2) krīzes vadības principus – pārvaldību, stratēģiju, risku novērtēšanu, lēmumu pieņemšanu, komunikāciju, ētiku un mācīšanos;
3) krīzes vadības procesu – prognozēšanu, novērtēšanu, prevenciju, sagatavotību, reaģēšanu un atjaunošanu.
(3) Visu valsti vai vairākas nozares skarošs apdraudējums uzskatāms par krīzi.

I Likumprojektā piedāvātā 23.¹panta pirmā daļa aptver plašu Krīzes vadības centra pienākumu uzskaitījumu, vienuviet apkopojot gan pirmšķietami normālai jeb ikdienas (ne-krīzes) situācijai piekritīgus pasākumus, gan krīzes laika pienākumus, kas var radīt pārpratumus Krīzes vadības centra pienākumos un tiesībās. Ņemot vērā minēto, būtu pārvērtējama pienākumu nošķiršana, tos izdalot atsevišķās daļās.
II Likumprojekta piedāvātais 23.¹panta pirmās daļas 1.punkts iezīmē Krīzes vadības centra pienākumu izstrādāt, organizēt un koordinēt nacionālās drošības un krīzes vadības politiku.
Viscaur likumprojektam, kā arī atbilstoši likumprojektā ietvertajā 22.⁵ pantā piedāvātajai krīzes legāldefinīcijai, termini krīze, valsts apdraudējums, nacionālā drošība u.tml. tiek lietoti nekonsekventi vai jaukti. Papildus, 23.¹ panta nosaukums ir šaurāks par pirmās daļas 1. punktā un citos punktos ietvertā Krīzes vadības centra pienākumu skaidrojuma.
III Likumprojekta piedāvātais 23.¹panta pirmās daļas 8.punkts paredz, ka Krīzes vadības centrs vada un koordinē krīzes vadības procesus. Attiecībā uz minēto, pirmkārt, norādāms, ka izvēlētā redakcija ir terminoloģiski neveiksmīga, atkārtojot vārdus “vada”. Otrkārt, 8.punkts rada pretrunu starp Krīzes vadības centra un Ministru prezidenta un Ministru kabineta kompetencēm un atbildību saistībā ar krīzes vadību un koordinēšanu. Attiecīgi konceptuāli nav saprotams nošķīrums starp attiecīgo subjektu kompetencēm.
IV Likumprojekta piedāvātais 23.¹panta pirmās daļas 10.punkts paredz sadarbību ar kompetentajām institūcijām un sistemātisku drošības situācijas monitoringu. Aicinām pārvērtēt izmantotā termina “drošības situācijas” aizvietošanu ar redakciju, kas skaidri identificē monitoringa robežas, tās pielāgojot atbilstoši iebildumā par likumprojekta 22.⁵ pantā ietverto krīzes legāldefinīciju norādītajam un novēršot vairāku iestāžu darba dublēšanos.
Kā arī aicinām anotācijā skaidrot minētā likumprojekta 23.¹panta pirmās daļas 10.punktā paredzētā Krīzes vadības centra pienākuma ietvaru, uzskaitot kompetentās institūcijas un nosakot paredzamo sistemātiskumu.
V Likumprojekta piedāvātais 23.¹panta pirmās daļas 14.punkts paredz pienākumu Krīzes vadības centram koordinēt valsts līmeņa krīzes vadības resursu apzināšanu un to iesaistīšanu krīzes vadības pasākumos.
Informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu” (MK 20.02.2024. sēdes prot. Nr.8, 51.§) norādīts, ka Krīzes vadības centra uzdevums ikdienas darba režīmā būs apdraudējumu pārvarēšanas resursu apzināšana un plānošana, savukārt informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu” (MK 23.07.2024. sēdes  prot. Nr.30, 67. §) norādīts, ka Krīzes vadības centra uzdevums būs valsts līmeņa civilās krīzes pārvaldīšanas resursu apzināšana un to iesaistīšanas koordinēšana krīzes pārvaldībā un ka šo resursu apzināšanu un plānošanu veiks Krīzes vadības centra resursu pārvaldības eksperti, kas koordinēs arī šo resursu iesaistīšanu krīzes pārvarēšanā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka resursu apzināšanas koordinēšana nav tas pats kas resursu apzināšana un plānošana, lūdzam precizēt likumprojektu vai arī skaidrot anotācijā, kāpēc likumprojektā iekļauts risinājums, kas atšķiras no minētajos informatīvajos ziņojumos paredzētā.
VI Likumprojekta piedāvātais 23.¹panta pirmās daļas 16.punkts dublē valsts drošības iestāžu kompetenci, uzdevumus, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā. Turklāt pilnvērtīgai un kvalitatīvai nacionālās drošības risku identificēšanai nepieciešami speciāli, atbilstoši instrumenti un resursi.
Aicinām minēto punktu no Likumprojekta svītrot, novēršot attiecīgo Krīzes vadības centra pienākumu neattaisnotu pārklāšanos ar citu iestāžu funkcijām un uzdevumiem.

-

Informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu” (MK 20.02.2024. sēdes prot. Nr.8, 51.§) un informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu” (MK 23.07.2024. sēdes  prot. Nr.30, 67. §) norādīts, ka viens no Krīzes vadības centra uzdevumiem būs vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanas vadība un koordinēšana. Likumprojektā šāds uzdevums Krīzes vadības centram nav paredzēts.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar attiecīgu uzdevumu Krīzes vadības centram.

 

-

Ņemot vērā, ka izstrādātais likumprojekts šobrīd neesošai Valsts kancelejas struktūrvienībai paredz konkrētus pienākumus un uzdevumus, kuri būtu izpildāmi jau ar 2025.gada 1.janvāri, kā arī sākotnēji identificētos (kas veikti ierobežotā laika posmā) trūkumus likumprojektā, aicinām pārvērtēt likuma spēkā stāšanos, paredzot pārejas periodu.

-

Likumprojekta 9.pantā iekļautajā Nacionālās drošības likuma  23.¹pantā paredzēts pienākums Krīzes vadības centram izstrādāt un uzturēt Nacionālo risku katalogu.  Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktas institūcijas, kas katastrofas pārvaldīšanu koordinēšanas ietvaros novērtē risku attiecībā uz šajā pantā minētajām katastrofām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 17.12.2013.  lēmumā Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu norādīts - lai sekmētu efektīvu un saskaņotu pieeju katastrofu novēršanai un sagatavotībai, veicot nekonfidenciālas informācijas, proti, informācijas, kuras izpaušana neradītu apdraudējumu būtiskām dalībvalsts drošības interesēm, un paraugprakses apmaiņu Savienības mehānisma ietvaros, dalībvalstis līdz 2015. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu.
2015.gadā tika sagatavots Latvijas katastrofu risku novērtējums un Ministru kabinetā 2016.gada 12.janvāra skatīts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums ”Par Latvijas risku novērtēšanas kopsavilkumu” un lemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nosūtīt informatīvo ziņojumu Eiropas Komisijai.
Valsts kontrole 2022.gada 27.septembra revīzijas ziņojumā ”Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība” norādīja, ka Latvijā nav izveidots skaidrs mehānisms, kas nodrošina, ka periodiski tiek veikta katastrofu risku pārvērtēšana un sabiedrības un valdības informēšana par risku novērtējumu un atbilstību konkrētajai situācijai, kā arī spēju reaģēt uz tiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā:
- skaidrot, vai Nacionālais risku katalogs būs uzskatāms par Eiropas Parlamenta un Padomes 17.12.2013.  lēmumā Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu noteikto riska novērtējumu;
- skaidrot, vai jaunais regulējums par risku novērtēšanu Nacionālās drošības likumā risinās Valsts kontroles norādīto problēmu;
- skaidrot, kāda būs jaunā regulējuma par risku novērtēšanu Nacionālās drošības likumā ietekme uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteikto regulējumu un Valsts civilās aizsardzības plānu;
- papildināt anotācijas sadaļu ”4.Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu”, ja nepieciešami grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 4.1.2.apakšpunktā minēto informāciju, ņemot vērā iebildumu, kas izteikts attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"" (24-TA-2741) 2.pantā piedāvāto grozījumu tālāko virzību.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 7. punktā ir paredzēts noteikt uzdevumu ministrijām izdarīt (jeb pieņemt) grozījumus attiecīgajos ārējos normatīvajos aktos. Ievērojot, ka ministrijām nav šādas kompetences, proti, ņemot vērā, ka attiecīgus grozījumus likumos var izdarīt tikai Saeima, bet grozījumus Ministru kabineta noteikumos var izdarīt tikai Ministru kabinets, precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.1.apakšpunktā paredzēto uzdevumu ministrijām.

-

Likumprojekta 9.pantā ietvertā 23.panta:
- pirmajā daļā noteikts, ka "Ministru kabinets atbild par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā izraisīto seku likvidēšanu. Krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē",
- otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Ministru kabinets "pieņem lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā".
Likumprojekta 9.panta ietvertā 23.panta trešajā daļā noteikts:
"(3) Krīzes gadījumā Ministru kabinetam krīzes vadības sēdē ir tiesības pieņemt  neatliekamus lēmumus par nepieciešamo resursu piesaisti, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai."
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā skaidrot likumprojekta 23.panta trešajā daļā noteikto, proti, kāpēc Ministru kabinetam paredzētas tiesības krīzes vadības sēdē pieņemt "neatliekamus lēmumus par nepieciešamo resursu piesaisti, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai" krīzes gadījumā, nevis arī valsts apdraudējuma gadījumā, vai precizēt minēto 23.panta trešās daļas redakciju.


 

-

Ministru kabineta 12.12.2017. noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība" un Ministru kabineta 12.12.2017. noteikumos Nr.722 "Starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtība" ietvertas normas attiecībā uz Krīzes vadības padomi un Krīzes vadības padomes sekretariātu.
Ņemot vērā minēto un plānotos grozījumus tiesību aktos, kas saistīti ar krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un Krīzes vadības centra izveidi, tostarp paredzot, ka noteikti Krīzes vadības padomes un tā sekretariāta uzdevumi tiks integrēti Ministru kabinetā un Krīzes vadības centrā (sk. likumprojekta anotāciju), izvērtēt nepieciešamību izteikt 23.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
"8) lemj par starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu vai sniegšanu".

8) lemj par starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu vai sniegšanu.

Svītrot likumprojektā piedāvātā 23.¹panta pirmās daļas 18.punktā vārdus “nacionālās drošības un”.

-

Likumprojekta 9.pantā iekļautais Nacionālās drošības likuma  23.¹pants satur panta otro daļu ”(2) Krīzes vadības centra tiesības” un trešo daļu ”(3) Ministru kabinets nosaka kārtību”.
Rosinām izvērtēt, vai ir korekti minētās daļas iekļaut Nacionālās drošības likuma  23.¹pantā, ņemot vērā, ka tā nosaukums ir ”Krīzes vadības centra pienākumi krīzes vadībā”.
 

-

Likumprojekta 9.pantā iekļautais Nacionālās drošības likuma  23.pants satur ceturto daļu ”(4)  Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā krīzes vadības un apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija”.
Rosinām izvērtēt, vai ir korekti minēto daļu iekļaut Nacionālās drošības likuma  23.pantā, ņemot vērā, ka tā nosaukums ir ”Ministru kabineta atbildība”.
 

-

Likumprojekta 9.pantā iekļautajā Nacionālās drošības likuma  23.²pantā paredzēts pienākums ministrijām izstrādāt nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē pirms tos apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis.
Ierosinām izslēgt normu, kas paredz, ka minētos plānus pirms to apstiprināšanas vēl izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē, jo praksē bija jāgaida vairāki gadi (no 2019.gada līdz 2024.gada janvārim), kamēr šobrīd Nacionālās drošības likumā noteiktos nozares apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus izskatīja Krīzes vadības padomes sēdē. Lai veiktu nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānu precizēšanu, noteicošs būs Krīzes vadības centra atzinums – likumprojekta 9.pantā iekļautajā Nacionālās drošības likuma  23.¹pantā paredzēts , ka Krīzes vadības centrs izvērtēs nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānus.
Vienlaikus rosinām noteikt periodiskumu, kādā nozares darbības nepārtrauktības un noturības plāni ir jāpārskata.
 

-

No likumprojekta piedāvātā 23.² panta pirmās daļas 3.punkta svītrot vārdus "sadarbojas un".
Informācijas sniegšana pēc noklusējuma ir sadarbības forma.

-

Izteikt likumprojektā piedāvātā 23.²panta pirmās daļas 2.punktu izteikt šādā redakcijā:
"2) pamatojoties uz Nacionālo risku katalogā ietvertajiem riskiem un apdraudējumiem, izstrādā nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānu, ko apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē;"

Nav pamatojuma, kāpēc citu nozaru ministriem būtu kompetences izskatīt citu nozaru nepārtrauktības un noturības plānus un vērtēt to atbilstību nozares vajadzībām ("atļaut" nozares ministram to apstiprināt). Ministru kabineta krīzes vadības sēdē būtu jāizskata jau apstiprināti nozaru plāni.

-

Likumprojektā piedāvātā 23.¹panta otrās daļas 1.punktā svītrot vārdu "visu", nav definēts, kurš izvērtēs, ka ir sniegta visa informācija, bet panta redakcijā jau noteikts, ka ir jāsniedz nepieciešamā informācija.

-

Likumprojektā piedāvāto 23.¹panta 9. punktu izteikt šādā redakcijā:
"9) sniedz atbalstu un nepieciešamo informāciju ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai, kā arī atbalstu virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībai kara laikā;".

-

Papildināt likumprojektā piedāvātā 23.panta otro daļu pēc vārda "kabinets" ar vārdiem "krīzes vadības sēdē".
Nacionālās drošības likuma 10. un 23.pantā ir pārskatīta Ministru kabineta kompetence. Likuma 10.pantā tiek saglabāti vispārīgi uzdevumi, kuri nav saistīti ar krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, bet likumprojektā piedāvātajā 23.pantā ir noteikta Ministru kabineta atbildība krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā, nostiprinot to, ka likumā noteiktie jautājumi krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas gadījumos tiks lemti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.

(2) Ministru kabinets krīzes vadības sēdē izskata šādus jautājumus:

Informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu” (atbalstīts tajā piedāvātais risinājums MK 20.02.2024. sēdē, prot. Nr.8, 51.§) iekļauts risinājums, kas paredz Krīzes vadības padomes pārstrukturizāciju, pārskatot Krīzes vadības padomes sastāvu, kompetenci un darba organizāciju, norādīts, ka lai ātri un efektīvi pieņemtu lēmumus civilās krīzes gadījumā, Krīzes vadības padomes sastāvs jāpaplašina, iekļaujot tajā visus ministrus. Savukārt informatīvajā ziņojumā ”Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu” (pieņemts zināšanai MK 23.07.2024. sēdē,  prot. Nr.30, 67. §) norādīts, ka Krīzes vadības centra struktūra tiks izveidota atbilstoši tam, lai nodrošinātu sekmīgu galveno uzdevumu īstenošanu un nodrošinātu visaptverošu, pastāvīgu un nepārtrauktu atbalstu Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, Krīzes vadības padomei, ministrijām, pašvaldībām. 
Likumprojekts paredz regulējumu, kas izslēdz no Nacionālās drošības likuma normas par Krīzes vadības padomi, savukārt anotācijā norādīts, ka tika izvērtēta Padomes un tās sekretariāta kompetence, darba organizācija un sastāvs un nolemts atteikties no Padomes institucionālā modeļa.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā papildus skaidrot, kādā formātā notika ar Krīzes vadības padomi saistīto jautājumu izvērtēšana, kā arī norādīt pamatojumu minētajos informatīvajos ziņojumos iekļautā risinājuma maiņai.
 

-