Atzinums

Plāna rīcības 1.1. sadaļā piesārņojošās darbības ir formulētas pārāk vispārīgi, nepietiekami diferencējot naftas un sašķidrinātās naftas gāzes termināļus, minerālvielu un citu putošu beramkravu pārkraušanas, fasēšanas un uzglabāšanas termināļus, kā arī citas industriālās darbības ar augstu emisiju potenciālu, kas apgrūtina mērķētu un efektīvu pasākumu īstenošanu.

Šo darbību ietekme uz gaisa kvalitāti lielajās pilsētās ir būtiska, un to nepietiekama konkretizēšana apgrūtina mērķētu un efektīvu pasākumu īstenošanu.
Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna mērķu sasniegšanai nepieciešams:
- novērst pretrunas starp plānu un paralēli virzītajiem normatīvajiem aktiem;
- nodrošināt pašvaldību reālu, nevis deklaratīvu iesaisti piesārņojošo darbību regulēšanā;
- nodrošināt samērīgu un taisnīgu pieeju atkritumu dedzināšanas problemātikai visām sabiedrības grupām;
- precizēt rīcības attiecībā uz nozīmīgākajiem industriālajiem piesārņojuma avotiem pilsētvidē.

Pretējā gadījumā pastāv risks, ka plāns kļūst par formālu politikas dokumentu, kura īstenošana praksē nesasniedz izvirzītos gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus.

-

Atkritumu dedzināšana un līdzsadedzināšana (1.5.6., M1.3.1., M1.3.2.)

Plānā:
- nepietiekami kritiski izvērtēta atkritumu dedzināšanas un līdzsadedzināšanas kumulatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti, īpaši pilsētvidē;
- sadaļā par ietekmes uz vidi novērtējumu radīts iespaids par konsekventu IVN procedūru piemērošanu, lai gan praksē IVN bieži netiek piemērots, izmantojot izņēmumus vai darbību klasifikāciju;
- galvenais nelegālās atkritumu dedzināšanas iemesls mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos ir augstās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, nevis informācijas trūkums, tomēr šis ekonomiskais faktors plānā nav pietiekami risināts.

Atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana, lai arī plānā atzīta kā darbība ar potenciāli negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, netiek pietiekami nošķirta un izvērtēta kā atsevišķs emisiju avots ar specifisku ietekmi uz pilsētvidi. Plānā nav noteikti papildu teritoriāli nosacījumi vai ierobežojumi šādu darbību īstenošanai valstspilsētās un gaisa kvalitātes pārsniegumu zonās, kā arī netiek pietiekami analizēta kumulatīvā ietekme lokālā mērogā.

Vienlaikus rīcībā M1.3.2. finansiāls atbalsts paredzēts uzņēmumiem, kas izmanto atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, savukārt iedzīvotājiem līdzvērtīgs atbalsts nav paredzēts. Tas rada nevienlīdzīgu attieksmi starp piesārņojuma radītājiem un risku, ka iedzīvotāji turpina piesārņojošu praksi ekonomisku apsvērumu dēļ.

-

Pozitīvi vērtējam, ka plānā ir:
1) pievērsta pastiprināta uzmanība atkritumu apsaimniekošanas jomai, tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei un emisiju mazināšanai (1.5.6. apakšnodaļa);
2) paredzēti tehnoloģiski pasākumi emisiju samazināšanai sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, tai skaitā finansiāls atbalsts emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai (M1.3.2.);
3) uzsvērta monitoringa, mērījumu un datu pieejamības nozīme lēmumu pieņemšanā;
4) deklarēta nepieciešamība stiprināt pašvaldību iesaisti piesārņojošo darbību regulēšanā (M1.1.1.).

Neraugoties uz ieviestajiem precizējumiem, plānā joprojām nav pilnībā risināti vairāki būtiski jautājumi, kas ir nozīmīgi tieši valstspilsētu teritorijām ar jau konstatētām gaisa kvalitātes problēmām.

Neatrisinātie jautājumi plānā: Pretruna starp M1.1.1. rīcību un likumprojektu “Piesārņojošo darbību likums”
Plāna rīcībā M1.1.1. “Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošu darbību nosacījumu noteikšanā” kā rezultatīvais rādītājs ir norādīts likumprojekts “Piesārņojošo darbību likums”.
Vienlaikus pašlaik virzītā likumprojekta “Piesārņojošo darbību likums” redakcija paredz:
- pašvaldību obligātās līdzdalības izslēgšanu A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procesā;
- pašvaldību iesaisti tikai publiskās apspriešanas procesā.

Vēršam uzmanību, ka:
- pašvaldības jau šobrīd ir faktiski izslēgtas no C kategorijas iesnieguma pieņemšanas un izvērtēšanas procesa;
- pašvaldības ir tieši atbildīgas par teritorijas plānošanu, sabiedrības drošību, infrastruktūras pieejamību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
- atļauju un darbību reģistrāciju izsniegšana bez pašvaldības līdzdalības rada risku, ka piesārņojošas darbības tiek atļautas neatbilstoši teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un lokālajiem vides riskiem;
- tiek radīta tiesiskā nenoteiktība un institucionāla sadrumstalotība, jo atbildība par sekām saglabājas pašvaldībām, bet ietekmes uz lēmumu pieņemšanu tiek būtiski ierobežotas.

Līdz ar to plānā deklarētā pašvaldību iesaistes stiprināšana ir pretrunā ar faktiski virzīto normatīvo regulējumu, kas šo lomu sašaurina.

-