Atzinums

Anotācijā skaidrots, ka Kompensāciju likums tiek paplašināts ar jaunu kompensācijas veidu: aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu.
Attiecīgi likumprojekts paredz papildināt likumu "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" ar 21.pantu, kas nosaka “Ja maināmās zemes vienības vērtība atšķiras no zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtības, pēc zemes maiņas līguma spēkā stāšanās starpību naudā sedz tā puse, kas ieguvusi vērtīgāko zemes vienību.”
Vēršam uzmanību, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 16. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Līdz ar to, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas, kas ir izmaksātas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir noteikts konkrētās kompensācijas apmērs un piemērošanas kārtība. Tādējādi, lai nodrošinātu kompensācijas apmēra naudā sasaisti ar noteiktu lielumu un novērstu iespējamību, ka maiņas darījuma rezultātā nesamērīgi liela kompensācijas daļa tiek izmaksāta naudā, kas varētu radīt dažādas interpretācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpratnē (veiktais darījums pēc ekonomiskās būtības varētu tikt interpretēts kā pirkums, attiecīgi ienākumam no kapitāla aktīvu atsavināšanas piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli), lūgums papildināt likumprojekta 21.pantu attiecībā uz  kompensācijām ar teikumu šādā redakcijā “Maiņas darījumā zemes īpašnieka iegūtā starpība naudā, lai kvalificētos likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam atbrīvojumam kompensācijām, nedrīkst pārsniegt 20% no viņa atsavinātās zemes vērtības.”
 

-

Aicinām precizēt 20.panta otrajā daļā - kura ministrija ir atbildīga par lēmuma virzīšanu Ministru kabinetā.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļas punktu “Cita informācija” ar norādi, ka likumprojektā iekļautie grozījumi nerada ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
Vienlaikus saistībā ar likumprojektā noteikto, ka zemes maiņu organizē AS "Latvijas valsts meži", kā arī no AS “Latvijas valsts meži” līdzekļiem tiek paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar zemes vērtību noteikšanu, un izdevumus saistībā ar maināmās zemes vērtības starpību, ja AS “Latvijas valsts meži” zemes maiņas rezultātā iegūst vērtīgāku zemes vienību par atdoto, lūdzam anotācijas 3.sadaļā “Cita informācija” arī sniegt informāciju, vai šo grozījumu iespējamā ietekme ir ņemta vērā, prognozējot AS “Latvijas valsts meži” darbības rezultātus, tai skaitā peļņu un dividenžu, kā arī saistošos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus, kuru prognozes ir apstiprinātas ar MK 22.09.2025. sēdes lēmumu (prot. Nr. 38 1. § 2.punkts).
Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma tiesību akta virzība, kas varētu pasliktināt prognozētos ieņēmumus no AS “Latvijas valsts meži” dividendēm un UIN, kas attiecīgi negatīvi ietekmētu vispārējās valdības budžeta bilanci, palielinot vispārējās valdības budžeta deficītu.
Norādām, ka jautājumā būtisks Zemkopības ministrijas un VAS “Latvijas valsts meži” viedoklis.
 

-

Ņemot vērā anotācijas 1.3.sadaļā sniegto izvērtējumu un secinājumu par selektivitātes neesamību pasākumā, aicinām papildināt anotāciju arī ar skaidrojumu par ekonomiskās priekšrocības neesamību, ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz maināmo zemes objektu novērtēšanu, nosakot tirgus cenu, tādējādi maiņas darījumā izslēdzot jebkādu potenciālo ekonomiskās priekšrocības esamību, t.sk. ievērojot arī grozījumu likumprojekta 21. pantā paredzēto mehānismu, ar kuru paredzēts segt starpību naudā tai pusei, kas ieguvusi vērtīgāko zemes vienību, kā arī lūdzam anotāciju papildināt ar gala secinājumu, proti, ka, tā kā vienlaicīgi neizpildās visas četras Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, likumprojektā paredzētais zemes maiņas un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanas mehānisms nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
 

-