Atzinums

Lai gan konceptuāli varētu piekrist tam, ka tiek noteikti nozaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, Ekonomikas ministrija uztur iebildumu par to, ka nozaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi ir nosakāmi Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Norādām, ka Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 1) apakšpunkta iii) ievilkums konkrēti noteic, ka plānā "attiecīgajā gadījumā ir nosakāmi arī citi mērķi un mērķrādītāji, tostarp sektorālie mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi nolūkā sasniegt enerģētikas savienības mērķrādītājus un mērķus un izpildīt Saveinības siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.".
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nepiekrīt nozaru mērķus iekļaut minētajā politikas plānošanas dokumentā, tad attiecīgie mērķi būtu izsakāmi citā politikas plānošanas dokumentā vai likumā.
Norādām, ka Attīstības plānošanas likuma 6.panta otrā daļa konkrēti noteic, ka "Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakš­nozaru attīstības veicināšanai", kas pēc būtības ir tas pats, kas tiek piedāvāts šī panta pirmajā un piektajā daļā. 

-

Iebilstam, ka minētie mērķi tiek noteikti Ministru kabineta noteikumos. Norādām, ka nosacījumi, kas pēc būtības ietekmēs visu sabiedrību, kā arī noteiks insitucionālos pienākumus, t.i. uzliks pienākumu nozaru ministrijām, padotības iestādēm, kapitālsabiedrībām, kā arī, iespējams, uzliks pienākumus pašvaldībām vai to iestādēm, ir jānosaka vai nu politikas plānošanas dokumentā vai likumā (skatīt iebildumu pie šī panta pirmās daļas).
Tāpat arī norādām, ka nozaru mērķu aprēķināšanas mehānisms un nosacījumu būtu iekļaujami šajā likumā nevis Ministru kabineta noteikumos.

-

Lai būtu iespējams piekrist šajā daļā iekļautajiem nosacījumiem, ir nepieciešama pilnīga skaidrība par nozaru ministrijām noteiktajiem pienākumiem. Tāpēc uzskatām, ka jau šajā likumā vai arī politikas plānošanas dokumentā (skatīt Ekonomikas ministrijas iebildumus pie šī panta pirmās un piektās daļa) ir jābūt sadalītām atbildībām par nozarēm. 
Norādām, ka šī daļa pēc būtības noteic, ka par katras nozares mērķu izpildi būs atbildīga viena nozaru ministrija, un katrai nozares ministrijai ir tiesības jau zināt pienākumus, kas tām tiks noteikti ar likumprojektu.

-

Ekonomikas ministrija uztur iebildumu, ka nav pieļaujama juridiski saistošu mērķu noteikšana nozaru ministrijām bez jebkādām finansiālām iespējām šos noteiktos mērķus sasniegt. Norādām, ka bez pieejamā finansējuma nozaru ministrijas pasākumus nevarēs ieplānot un īstenot.
Vienlaikus norādām, ka nozaru ministriju primārās kompetences nav siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšana.

-

Ņemot vērā to, ka par katru nozari tiks noteikta viena koordinējošā ministrija, kas ne tikai savas kompetences ietvaros identificēs pasākumus, bet arī apkopos citu iesaistīto un līdzatbildīgo ministriju identificētos pasākumus (jo kā jau EM vairākkārtīgi ir norādījusi par vienu nozari var būt atbildīgas vairākas ministrijas, bet koordinējošā ministrija pēc būtības būs visu atbildīgo ministriju apkopotājs un virzītājs), lūgums skaidrot, kā tiks nodrošināts finansējums pasākumu īstenošanai, ja no šī punkta izriet, ka koordinējošā ministrija plāno finansējumu tikai savas kompetences ietvaros (minētais skaidrojums arī iekļauts izziņas 37.punktā pie SM iebilduma). Tātad koordinējošā ministrija plānos finansējumu tikai savas kom

-

Lai gan atzīstam, ka ir viena koordinējošā ministrija, kas par katru nozari apkopo šajā daļā prasīto informāciju, tomēr norādām, ka koordinējošā ministrija nevar viena pati veicināt pasākumu īstenošanu, bet katra iesaistītā ministrija nodrošina pasākumu īstenošanu savas kompetences ietvaros.
Tāpēc lūgums šo punktu grozīt, nosakot, ka koordinējošā ministrija nosaka par pasākumu īstenošanu atbildīgo iestādi.

-

Šī panta pirmā daļa noteic, ka VARAM sadarbībā ar uzskaitītajām nozaru ministrijām sagatavo un iesniedz EK ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Lūgums skaidrot, vai šajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi noteiks tikai, kādā veidā nozaru ministrijas ziņo par klimata pārmaiņu ietekmēm un pielāgošanos klimata pārmaiņām, bet nenoteiks nekādus nosacījumus, kā VARAM apkopo šo informāciju un sagatavo un iesniedz valsts ziņojumu.

-

Uzturam iebildumu par šīs sadaļas aizpildīšanu kontekstā ar Ekonomikas ministrijas iebildumu, ka nozaru SEG emisiju samazināšanas mērķus ir jānosaka šajā likumā.
Ekonomikas ministrija nezturēs šo iebildumu, ja likumprojekta redakcija tiek grozīta, nosakot, ka nozaru mērķi tiks noteikti politikas plānošanas dokumentā, kurā tiks arī noteiktas atbilstošās atbilstības izmaksas.

-

Vēršam uzmanību, ka no 2022.gada 1. septembra Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) turpina savu darbību kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. 

-

Ņemot vērā to, ka šī sadaļa noteic likuma pārejas noteikumus, lūgums attiecīgi precizēt sadaļas nosaukumu, nosacījumu par likumprojekta spēkā stāšanos iekļaujot atbilstošajā sadaļā.

-

Ierosinām precizēt šajā sadaļā doto Ministru kabineta noteikumu uzskaitījumu, ņemot vērā to, ka, piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 737  “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi”, ir zaudējuši spēku un šobrīd starpministriju saskaņošanai ir noteikts Ministru kabineta noteikumu projekts "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas" (22-TA-2118).

-