Atzinums

Vispārējie iebildumi
Kūdras nozare ieņem būtisku lomu Latvijas dabas resursu vidū, nodarbinātībā un eksportā, kas 2023. gadā Latvijā radīja bruto pievienoto vērtību (GVA) 126 215 649 EUR apmērā jeb 0,37 % no Latvijas kopējās GVA. Nozarē strādājošais rada vidēji 54,2 tūkstošus EUR pievienotās vērtības, bet viens uzņēmums – 2,7 miljonus EUR, kas ir daudzkārt vairāk nekā vidēji valstī (attiecīgi 38,7 tūkstoši un 0,2 miljoni EUR).
Kopējais nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, ieskaitot saistīto uzņēmumu darbību, nodokļus un patēriņu, sasniedza vairāk nekā 221 miljonu EUR jeb 0,65 % no Latvijas GVA.
Tomēr nozare jau šobrīd ir ārkārtīgi ievainojama – 2025. gadā tika lūgts izsludināt ārkārtējo situāciju, jo laikapstākļu dēļ nebija iespējams ievākt pat pusi no vidējā kūdras ieguves apjoma. Šādā situācijā straujš un nesamērīgs Dabas resursu nodokļa pieaugums būtiski apdraud nozares dzīvotspēju, uzņēmumu pastāvēšanu un nodarbinātību reģionos.
Ja piedāvātās izmaiņas stāsies spēkā, tās faktiski var nozīmēt kūdras ieguves nozares beigas Latvijā.
Svarīgi norādīt, ka kūdras radītās emisijas ir pilnīgi vienādas neatkarīgi no tā, kādā veidā šī kūdra vēlāk tiek izmantota – vai tā tiek eksportēta, pārstrādāta, izmantota dārzkopībā vai citos ražošanas procesos. Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms rodas brīdī, kad kūdra tiek iegūta un tās slānis tiek atvērts, nevis atkarībā no kūdras turpmākās izmantošanas veida un ražotajiem produktiem. Nav pietiekamas diskusijas par kūdras kompensējošo izmantošanu un aizstāšanas iespējām, ņemot vērā kūdras stratēģisko lomu dārzkopībā un mežsaimniecībā.
Likumprojektā aprēķinātie ieguvumi ir pārāk pozitīvi aprēķināti un neatbildīs realitātei.
Likumprojekts ir veidots steigā, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā reālo situāciju. Tas ir jāpārstrādā, pamatojoties uz datiem, reālu ekonomisko izvērtējumu, veidojot darba grupu un uzklausot visu pušu argumentus.
Likumprojektā nav objektīvi novērtēta ietekme uz kūdras nozari un tās spēju saglabāt esošo tirgus pozīciju un pienesumu valsts un pašvaldību budžetam. Nav veikts sociāli ekonomiskā aspekta izvērtējums. Piedāvātais nodokļu pieaugums būtiski mazinās Latvijas spēju nodrošināt konkurētspējīgu un kvalitatīvu substrātu vietējiem un Eiropas tirgiem, kas ir stratēģiski nozīmīgs pārtikas un augu audzēšanas nozarei. Šāds solis ne tikai samazina eksporta potenciālu, bet arī rada draudus pārtikas drošībai un apgādes ķēžu stabilitātei.
 

-

Iebildums par grozījumiem 1.pantā (1. prim punkts un 17. punkts):
Jaunā dabas resursu apsaimniekošanas sistēma kūdrai ievērojami palielinās administratīvo un finanšu slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nav pārliecības, ka sistēma spēs sniegt objektīvu uzskaites precizitāti. Kūdras uzskaitē un apjoma aprēķinā ir ļoti svarīgi noteikt tās veidu un mitrumu, runājot par produktiem būtiski saprast ne tikai produkta mitrumu, bet piedevu sastāvu un to apjomu. Šādas sistēmas izveide ir ļoti sarežģīta un var novest pie interpretācijas neskaidrībām, kā rezultātā mērķis netiek sasniegs.
Likumprojektā nav skaidri definēta atbildīgo institūciju kapacitāte un gala kontroles mehānismi, kas riskē radīt pārklāšanos un nevajadzīgu birokrātiju. Jau šobrīd derīgo izrakteņu ieguvi, uzskaiti un kontroli Latvijā nodrošina Valsts vides dienests un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Grozījumi no likumprojekta jāizslēdz. Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus.
 

-

Iebildums par grozījumiem 3.panta sestajā daļā:
Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana kūdras sektoram rada papildus administratīvo un finansiālo slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Nav pamatoti nodokļa piemērošanu sasaistīt ar kūdras realizācijas faktu. Kūdras radītās emisijas rodas iegūšanas brīdī, kad kūdras ieguves vieta tiek atvērta un kūdras slānis atklāts. Turpmākā kūdras izmantošana (eksports, pārstrāde, izmantošana dārzkopībā u.c.) neietekmē emisiju apjomu. Tādējādi nodoklis būtu jāpiemēro vienīgi par iegūto kūdras apjomu, nevis par tās realizāciju vai izmantošanas veidu.
Formulējums “komersants, kurš iegūst un realizē kūdru” neatšķir ieguves un apstrādes posmus, tādējādi par nodokļa maksātāju var kļūt arī uzņēmumi, kas tikai pārstrādā vai eksportē jau iegūtu kūdru, lai gan emisijas šajā posmā vairs nerodas. Ieviešot šādu pretrunīgu redakciju, tiek radīts risks dubultai vai pat vairākkārtējai nodokļa piemērošanai. Ja par nodokļa maksātāju tiek uzskatīts gan ieguvējs, gan apstrādātājs, viens un tas pats resurss var tikt aplikts ar nodokli vairākas reizes. Tas ir nesamērīgi un neatbilst nodokļu tiesību pamatprincipam par vienlīdzīgu attieksmi un tiesisko noteiktību. Nav precīzas informācijas, vai Latvijas tirgū realizētā kūdra tiks aplikta ar nodokli, kas rada neskaidrību un nevienlīdzīgu tirgus apstākļu radīšanu.
Līguma slēgšanas pienākums ar “Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi” nav skaidrs.
Ņemot vērā, ka kūdras ieguves emisijas ir vienādas neatkarīgi no tās turpmākās izmantošanas, nodokļa piemērošanas kārtībai jābūt vienkāršai, vienreizējai un sasaistītai tikai ar ieguves brīdi, nevis ar turpmākajiem ekonomiskās aprites posmiem. Pretējā gadījumā tiek izkropļota nodokļa būtība un radīta nepamatota finanšu slodze uzņēmumiem.
Grozījums no likumprojekta jāizslēdz. Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus.
 

-

Iebildums par 4. panta 4. punktu:
Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana kūdras sektoram rada papildus administratīvo un finansiālo slogu. Šāda procesa ieviešana arī valstij ir lieks birokrātiskais un administratīvais slogs, kas pārlieku sarežģī derīgo izrakteņu uzskaites kārtību.
Grozījums no likumprojekta jāizslēdz. Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus.
 

-

Iebildums par 19.³  pantu:
Nav pārliecības, ka sistēma spēs sniegt objektīvu uzskaites precizitāti. Kūdras uzskaitē un apjoma aprēķinā ir ļoti svarīgi noteikt tās veidu un mitrumu, runājot par produktiem būtiski saprast ne tikai produkta mitrumu, bet piedevu sastāvu un to apjomu. Šādas sistēmas izveide ir ļoti sarežģīta un var novest pie interpretācijas neskaidrībām, kā rezultātā mērķis netiek sasniegs.
Iegūtās kūdras apjoms Latvijā tiek uzskaitīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm. Dati par ieguves apjomiem tiek regulāri iesniegti Valsts vides dienestam un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, tāpēc papildu paralēlas uzskaites sistēmas izveide rada dublēšanos un birokrātisku slogu, nevis efektivitāti.
Grozījums no likumprojeketa jāizslēdz. Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus.
 

-

Kūdras resursam šāda apsaimniekošanas sistēma nav piemērojama pēc būtības. Kūdras gadījumā šāda sistēma nevar tikt piemērota, jo iegūtā kūdra netiek atgriezta vidē vai pārstrādāta tā, lai mazinātu emisijas. Līdz ar to dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana kūdrai nesasniedz likuma mērķi un ir formāla, nevis vides efektīva prasība.
Kūdras radītās emisijas ir pilnīgi vienādas neatkarīgi no tās izmantošanas vai pārstrādes veida. Emisiju apjoms rodas iegūšanas brīdī, nevis pārstrādes vai realizācijas posmā, tādēļ dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošana pēc pārstrādes vai realizācijas principa neatspoguļo reālo ietekmi uz vidi.
Sistēmas administrēšana šādā formā ir nepamatota, jo neveicina emisiju samazinājumu, bet tikai palielina administratīvo slogu. Tā kā emisiju samazinājumu šī sistēma neveicina, papildu slogs nav samērīgs ar iespējamo sabiedrības ieguvumu.
Nav pamatojuma šādas sistēmas izveidei kūdras nozarei, kur jau pastāv stingra derīgā resursa kontrole un uzskaite.
Grozījums no likumprojekta jāizslēdz. Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus.
 

-

Likumprojektā nav skaidri definēta atbildīgo institūciju kapacitāte un gala kontroles mehānismi, kas riskē radīt pārklāšanos un nevajadzīgu birokrātiju. Jau šobrīd derīgo izrakteņu ieguvi, uzskaiti un kontroli Latvijā nodrošina Valsts vides dienests un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana kūdras sektoram rada papildus administratīvo un finansiālo slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šāda procesa ieviešana arī valstij ir lieks birokrātiskais un administratīvais slogs, kas pārlieku sarežģī derīgo izrakteņu uzskaites kārtību.
Grozījums no likumprojekta jāizslēdz.

-

Iebildums par 1. pielikumu kūdras nodokļa likmēm:
Neskaidri un ekonomiski nepamatoti nodokļu piemērošanas principi
1. Līdz šim DRN likums apliek ar nodokļiem resursu ieguvi, kur nodokļa objekts ir no dabiskās vides atdalīts derīgais izraktenis. Nodokļa likme līdz šim neierobežo resursa rūpniecisko pārstrādi vai gala produkta veidu. Šādas pieejas attīstīšana tikai vienam no derīgo izrakteņu veidiem rada neskaidrības nodokļu piemērošanā pēc būtības, kā arī tā piemērošanu attiecībā uz nodokļa nomaksas brīdi.
Piedāvātās nodokļu likmes ir diferencētas starp kūdras realizācijas veidiem vai tās apstrādes veidiem. Uzskatām, ka neapstrādātu kūdru pielīdzināt kurināmās kūdras nodokļa likmei ir nesamērīgi un pretrunīgi, it sevišķi, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam. SEG emisijas kūdrai ir vienādas, neatkarīgi no tālākā izmantošanas veida.
2.Plānotais nodokļu kāpums līdz pat 35 reizēm par kūdras tonnu ar mitrumu 40 % nav saskaņā ar uzņēmējdarbības attīstības principiem un apdraud nozares konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Arī īsajā pārejas periodā piemērojamā likme 7.50 EUR / tonnā pie 40 % mitruma ir nesamērīgi augsts kāpums – vairāk kā desmit reižu pieaugums nodokļa likmei par resursa vienību. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijas piedāvātās likmes ir pārmērīgi augstas un riskē padarīt nozari nekonkurētspējīgu. Lietuvā dabas resursu nodoklis par iegūto kūdru – 0.80 EUR / m3 jeb 3.2 EUR par tonnu, bet Igaunijā diversificēta likme no 1.15 līdz 2.87 EUR / tonnā pie 40 % mitruma, taču Somijā tas ir 0.20 EUR / tonnā (visi nemetālus saturošie derīgie izrakteņi). Šeit jāņem vērā visi maksājumi resursa ieguvei, arī platību nomas maksas, kuras Latvijā ieguvēji maksā neatkarīgi no tā, vai ieguve ir bijusi iespējama vai nē.
3.Nav skaidrs, kā tiks novērsta dubultā nodokļu aplikšana pie ražošanas ķēdes dažādos posmos, jo nodoklis tiek piemērots gan iegūtajai kūdrai, kas realizēta neapstrādātā veidā, gan kūdras produktiem. Šāda pieeja principā apdraud mazo uzņēmumu dzīvotspēju, un tirgus šādā veidā tiks mākslīgi sašaurināts.
4. Nav precīzas informācijas, vai Latvijas tirgū realizētā kūdra tiks aplikta ar nodokli, kas rada neskaidrību un nevienlīdzīgu tirgus apstākļu radīšanu.
5. Diversificētās nodokļu likmes netiek adekvāti sasaistītas ar faktiskajām emisijām un produktu ietekmi, radot arī lieku birokrātisko slogu uzņēmumiem.
6. Ierosinām nodalīt SEG emisiju maksājumus no dabas resursu nodokļa, ieviešot atsevišķu, emisijās bāzētu pieeju, kas ņemtu vērā faktiskos emisiju apjomus un nozares investīcijas emisiju mazināšanā. Izstrādāt SEG emisiju maksājumu metodiku darba grupā ar nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu pēc iespējas reālāku, zinātniski pamatotu un praktiski īstenojamu mehānismu, kas atspoguļotu patieso ietekmi uz vidi, nevis formālu fiskālu slogu.
7. Pielāgot Dabas resursa nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas rādītājus un kaimiņvalstīs piemērotās likmes, nepieļaujot strauju un ekonomiski nepamatotu nodokļa pieaugumu, kas var apdraudēt nozares konkurētspēju un reģionālo nodarbinātību.

-

Attiecībā uz anotācijā minēto par kūdras nozari, asociācija norāda: 
1. Kūdras ieguves apjoms Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir stabils un nepārsniedz pamatnostādnēs noteikto apjomu – vidēji 1,19 milj. tonnu gadā, kas ir mazāk nekā noteiktie 1,2 milj. tonnu. Eksporta statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti ar dažādu mitruma saturu, kas ietver arī piedevas un apstrādes materiālus, nevis tikai tīru kūdras izejvielu, tādēļ faktiskā iegūtās kūdras izvešana no valsts ir būtiski mazāka nekā norādīts kopējā eksporta apjomā.
2. Latvijā iegūtā kūdra 99 % apmērā tiek izmantota dārzkopībā un mežsaimniecībā, tātad tā ir augstvērtīga lauksaimniecības un mežsaimniecības izejviela, nevis energoresurss. Kūdras izmantošana enerģētikā strauji samazinās, un šī tendence ir pozitīva gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam.
3. Anotācijā norādītā atsauce uz kūdras aizvietotājmateriāliem (piemēram, kompostu) nav pamatota. Kompostu nav iespējams izmantot profesionālajā dārzkopībā kā pilnvērtīgu kūdras aizvietotāju, jo tas neatbilst nepieciešamajām fizikāli ķīmiskajām īpašībām un nav pieejams nepieciešamajā apjomā. Šobrīd nav pieejams neviens materiāls, kas spētu pilnībā aizvietot kūdru tās kvalitātes, tilpuma un īpašību ziņā, kas nepieciešamas profesionālai augu audzēšanai un substrātu ražošanai.

Anotācija precizējama, ņemot vērā iebildumā minēto.