Atzinums

Lūdzam svītrot norādē uz noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu norādi uz likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, vienlaikus atbilstoši precizējot noteikumu projekta anotāciju.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izveidot aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus. Vēršam uzmanību, ka dabas parks "Riežupe" ir izveidots ar Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 83), dabas piemineklis "Riežupes smilšu alas" (turpmāk – Riežupes smilšu alas) ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", savukārt dabas parka "Riežupe" teritorijā augošajiem kokiem aizsargājamā koka statuss noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktajai kārtībai. Tādējādi noteikumu projekts neparedz jaunas aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1. punktu atbilstoši likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17. panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu projekta saturam.

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 100. pantam Ministru kabineta noteikumu projekta 1. punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam reglamentēt individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Papildus norādām, ka noteikumu projekts neparedz dabas parkā esošu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.
 

1. Noteikumi nosaka:
1.1. dabas parka "Riežupe" (turpmāk – dabas parks) apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību;
1.2. individuālos dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumus;
1.3. individuālos dabas parkā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Riežupes smilšu alas" aizsardzības un izmantošanas noteikumus;
1.4.individuālos dabas parkā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2. punktu.

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Šā panta pirmā daļa noteic, ka aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu funkcionālajās zonās, bet ne aizsargājamās teritorijas izveidošanas mērķi. Papildus vēršam uzmanību, ka dabas parka "Riežupe" izveidošanas mērķi jau noteic likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikuma 16. punkts.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 3. punkta pirmo teikumu.

Noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Paskaidrojam, ka par deklaratīvām normām atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2023. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf. 20. lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4. punktu, aizstājot vārdu "lieguma" ar vārdu "parka" vai svītrot noteikumu projekta 4. punkta pirmo teikumu.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 2. panta trešā daļa noteic, ka aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi. Dabas parkam "Riežupe" atbilstoši Noteikumu Nr. 83 1.9. apakšpunktam noteikts dabas parka statuss.
Papildus norādām, ka likuma "Par īpaši aizsargājamām teritorijām" 14. panta otrā daļa jau noteic, ka aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, tādējādi atkārtoti to norādīt noteikumu projektā nav nepieciešams. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

4. Speciālās informatīvās zīmes dabas parka apzīmēšanai dabā paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību noteic šo noteikumu 2. pielikums.

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar kārtību, kādā Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – pārvalde) izsniedz noteikumu projektā minētās rakstveida atļaujas (turpmāk – atļauja) vai papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atsauci uz normatīvajiem aktiem, kas noteic attiecīgās atļaujas izsniegšanas kārtību

-

Ievērojot, ka noteikumu projekts paredz pārvaldes rakstveida atļaujas izsniegšanu dažādu darbību veikšanai, lūdzam noteikumu projekta 7. punktā konkretizēt, uz kādām darbībām attiecināms šajā punktā noteiktais regulējums.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projektu, ievērojot noteikumu projekta 6. punktā pieteikto vārdkopas "Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamās sugas" saīsinājumu "sugas" un vārdkopas "Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamie biotopi" saīsinājumu "biotopi" (sk. noteikumu projekta 7. punktu, 14.7. apakšpunktu u.c.).

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 9. un 40. punktā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem.

Vēršam uzmanību, ka kārtību, kādā tiek veikta koku ciršana mežā, tostarp  kārtību, kādā izsniedzams apliecinājums koku ciršanai (turpmāk - apliecinājums), noteic Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 935).

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 10.2. apakšpunktu vai papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar informāciju, kas konkretizē, kur (kādā dokumentā vai tiesību aktā) norādīti šajā apakšpunktā minētie pārvaldes pasākumi.

-

Aicinām papildināt noteikumu projektu ar termina "dabiska brauktuve" skaidrojumu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.4. nodaļā noteiktajam, vienlaikus svītrojot noteikumu projekta 14.2. apakšpunktā vārdus "tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem".

Meža likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka dabiska brauktuve ir ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām. No noteikumu projekta 14.2. apakšpunkta secināms, ka noteikumu projektā terminu "dabiska brauktuve" attiecina arī uz tādām minētā platuma neizbūvētām brauktuvēm, kuras izmanto lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.

Ievērojot, ka termins "dabiska brauktuve" noteikumu projektā lietots vairākkārt, ērtākai noteikumu projekta lietošanai un tajā noteiktā regulējuma piemērošanai rosinām šo terminu skaidrot atsevišķi, nevis noteikumu projekta 14.2. apakšpunkta iekavās. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 123. punktam terminu skaidrojumu ietver Ministru kabineta noteikumu projekta 2.punktā.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13.1. un 23.4. apakšpunktu atbilstoši iecerētajam regulējumam.

Noteikumu projekta 13.1. apakšpunkts noteic vispārēju aizliegumu dabas parka teritorijā (tātad arī dabas lieguma zonā) ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Vienlaikus noteikumu projekta 23.4. apakšpunkts paredz, ka abas minētās darbības dabas lieguma zonā ir aizliegtas.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 19. panta pirmā daļa paredz, ka funkcionālajām zonām tiek noteikti atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi, vienlaikus vēršam uzmanību, ka tie nevar būt savstarpēji pretrunīgi. Ja ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām atļauts tikai ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojumu un tikai dabas parka zonā, šāds regulējums būtu ietverams dabas parka zonas aizsardzības un izmantošanas noteikumos, nevis vispārējos dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13.2. apakšpunktā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem.

Vēršam uzmanību, ka meža ugunsdrošības noteikumus noteic Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi".

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13.2. un 14.26. apakšpunktu atbilstoši iecerētajam regulējumam.

Noteikumu projekta 14.26. apakšpunkts paredz aizliegumu dabas parka teritorijā kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai. Vienlaikus noteikumu projekta 13.2. apakšpunkts noteic, ka šīs darbības ir pieļaujamas, ja tas ir saskaņots ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 14.2. apakšpunktā vārdus "tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem".

Vēršam uzmanību, ka Ceļu satiksmes likuma 1. panta 11. punkts jau noteic, ka mehāniskais transportlīdzeklis ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus, elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus. Šajā likumā sniegts arī izvērstāks mehānisko transportlīdzekļu uzskaitījums. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 14.2. apakšpunktu ar atsauci uz normatīvajiem aktiem, kas noteic tajā minēto trašu ierīkošanas kārtību.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 14.2. apakšpunkta pēdējo teikumu.

Noteikumu projekta 14.2. apakšpunkta pēdējais teikums noteic pienākumu mehāniskos transportlīdzekļus apstādināt un novietot stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Vēršam uzmanību, ka no Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 279) 11. nodaļas jau izriet vispārējs transportlīdzekļu, tostarp mehānisko transportlīdzekļu, apstāšanās un stāvēšanas aizliegums vietās, kurās tas ierobežo vai traucē citu transportlīdzekļu pārvietošanos. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 14.4. apakšpunktu atbilstoši iecerētajam regulējumam.

Tieslietu ministrijas ieskatā nav samērīgi no personas prasīt, lai tā pirms pārvietošanās ar zirgu, zirgu pajūgu vai velosipēdu pa dabas parka teritorijā izveidotu maršrutu pārliecinātos, vai tā izveidošanai tika saņemta pārvaldes rakstveida atļauja.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 14.13. apakšpunktu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunkta d) apakšpunktam vēja elektrostacijas, kuras augstums pārsniedz 30 metrus, būvniecība aizsargājamā dabas teritorijā vai tuvāk nekā 1 kilometra attālumā no aizsargājamās dabas teritorijas ir pieļaujama, ja tā tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Paskaidrojam, ka, ievērojot normatīvo aktu hierarhiju, nav pieļaujams noteikumu projektā noteikt citu, no likuma atšķirīgu regulējumu.

-

Lūdzam apvienot noteikumu projekta 14.23. un 43.2. apakšpunktu.

Noteikumu projekta 14.23. apakšpunkts paredz aizliegumu visās dabas parka teritorijā esošajās dabiskajās un mākslīgi veidotajās dolomīta un smilšakmens alās (tātad – arī Riežupes smilšu alās) kurināt ugunskurus un ienest jebkādu degošus priekšmetus, kas rada dūmus vai siltumu. Vienlaikus noteikumu projekta 43.2. apakšpunkts paredz šādu pašu aizliegumu Riežupes smilšu alās. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam vērtēt iespēju apvienot noteikumu projekta 14.24. un 43.1. apakšpunktu.

Noteikumu projekta 14.24. apakšpunkts paredz aizliegumu dabas parka teritorijā rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām), kā arī tos mehāniski bojāt. Tādējādi noteikumu projekta 14.24. apakšpunkts attiecināms arī uz Riežupes smilšu alām. Vienlaikus noteikumu projekta 43.1. apakšpunkts paredz aizliegumu rakstīt, zīmēt un gravēt uz Riežupes smilšu alām un pārvietot tās daļas. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam vērtēt iespēju apvienot noteikumu projekta 14.30. apakšpunktā un 16.2. apakšpunktā ietverto regulējumu.

Noteikumu projekta 14.30. apakšpunkts noteic aizliegumu dabas parka teritorijā veikt mežsaimniecisko darbību, nosakot izņēmumus uz kuriem šis aizliegums neattiecas. Minētais aizliegums attiecināms arī uz meža zemēm un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem. Vienlaikus noteikumu projekta 16.2. apakšpunkts noteic aizliegumu veikt mežsaimniecisko darbību dabas parka teritorijas meža zemēs un šajās zemēs esošajās īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos. Šim aizliegumam noteikti izņēmumi, kas daļēji pārklājas ar noteikumu projekta 14.30. apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neraksta normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam vērtēt iespēju apvienot noteikumu projekta 17. punkta pēdējā teikumā un 26. punktā noteikto regulējumu. Vienlaikus lūdzam precizēt noteikumu projekta 18. punktā ietverto atsauci uz noteikumu projekta 17. punktu, ja nepieciešams.

Noteikumu projekta 17. punkta otrais teikums paredz, ka dabas parka teritorijā (tātad arī dabas lieguma zonā) ir atļauts izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru, ja koku neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ un ir saņemts Valsts meža dienesta (turpmāk - dienests) sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai, pēc pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Šādu pašu kārtību attiecībā uz visiem kokiem (nevis tikai eglēm) dabas lieguma zonā noteic noteikumu projekta 26. punkts, papildinot, ka, veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 20. punktu, nosakot, ka, lai dabas parkā saglabātu vērtīgus ainavas elementus un mazā ērgļa sēdkokus, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizliegts cirst platlapju sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 cm, un citu sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 40 cm, izņemot bīstamos kokus.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 21. punktu un 24.1. apakšpunktu atbilstoši iecerētajam regulējumam.

No noteikumu projekta 21. punkta izriet, ka dabas parka teritorijā (tātad arī dabas lieguma zonā) noteiktos gadījumos pieļaujama koku ciršana galvenajā cirtē. Vienlaikus noteikumu projekta 24.1. apakšpunkts noteic aizliegumu dabas lieguma zonā cirst kokus galvenajā cirtē.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 19. panta pirmā daļa paredz, ka funkcionālajām zonām tiek noteikti atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi, vienlaikus vēršam uzmanību, ka tie nevar būt savstarpēji pretrunīgi. Ja ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka koku ciršana galvenajā cirtē pieļaujama tika dabas parka zonā, šāds regulējums būtu ietverams dabas parka zonas aizsardzības un izmantošanas noteikumos, nevis vispārējos dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 21., 25. un 32. punktu, nepieciešamības gadījumā tos apvienojot.

Noteikumu projekta 21. punkts noteic, ka dabas parka teritorijā (tātad arī dabas lieguma un dabas parka zonā) kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Noteikumu projekta 25. punkts noteic, ka dabas lieguma zonas kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās. Savukārt noteikumu projekta 32. punkts noteic, ka dabas parka zonas kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākās priedes, ozolus, liepas, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, un kokus ar deguma rētām.

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 22., 30. un 35. punktu.

Noteikumu projekta 22. punkts noteic, ka dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, savukārt dabas parka zona atbilstoši noteikumu projekta 30. punktam izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainaviskās vērtības, Eiropas Savienībā un Latvijā aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, kā arī vienlaikus nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu. Noteikumu projekta 35. punkts noteic, ka neitrālā zona izveidota valsts un pašvaldību autoceļu apsaimniekošanai un uzturēšanai.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 17. panta pirmā daļa noteic, ka aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu funkcionālajās zonās. Šā likuma 19. panta piektā daļa noteic, ka aizsargājamo teritoriju funkcionālās zonas nosaka, ņemot vērā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas vajadzības, kā arī līdzšinējo saimniecisko darbību un tās ietekmi. Vienlaikus no likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" neizriet nepieciešamība ar normatīvo aktu pamatot aizsargājamās teritorijas funkcionālo zonu iedalījumu – šāda prasība atbilstoši šā likuma 18. panta pirmajai daļai attiecināma tikai uz aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu (turpmāk - plāns).

Papildus norādām, ka noteikumu projekta 22., 30. un 35. punkts uzskatāms par deklaratīvu normu. Paskaidrojam, ka par deklaratīvām normām atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2023. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf. 20. lpp.). Noteikumu Nr. 108 3.1. un 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas vai dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam apvienot noteikumu projekta 23.2. apakšpunktu un 33. punktu, novēršot regulējuma dublēšanu.

Noteikumu projekta 23.2. apakšpunkts noteic aizliegumu veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krumāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, un izņēmumus no šī aizlieguma dabas lieguma zonā, savukārt noteikumu projekta 33. punkts noteic tādu pašu aizliegumu ar tādiem pašiem izņēmumiem dabas parka zonā. Ievērojot, ka minētais aizliegums un aizlieguma piemērošanas izņēmumi gan dabas lieguma zonā, gan dabas parka zonā ir identiski, nav saskatāma nepieciešamība noteikt atsevišķu regulējumu katrai no dabas parka funkcionālajām zonām. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 23.6. apakšpunktu.

Noteikumu projekta 14.5. apakšpunkts noteic aizliegumu dabas parka teritorijā rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī to rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izņemot pa valsts un pašvaldību autoceļiem un neitrālajā zonā. Vienlaikus noteikumu projekta 23.6. apakšpunkts noteic, ka minētās darbības dabas lieguma zonā veikt ir aizliegts.

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 14.5. apakšpunkta jau izriet, ka rīkot  autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī to rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus dabas lieguma zonā ir aizliegts. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam apvienot noteikumu projekta 24.2. un 31.2. apakšpunktu, novēršot regulējuma dublēšanu.

Noteikumu projekta 24.2. apakšpunkts noteic ierobežojumus koku ciršanai kopšanas cirtē dabas lieguma zonā, savukārt noteikumu projekta 31.2. apakšpunkts – dabas parka zonā. Ievērojot, ka gan dabas lieguma zonā, gan dabas parka zonā minētie ierobežojumi ir identiski, nav saskatāma nepieciešamība noteikt atsevišķu regulējumu katrai no dabas parka funkcionālajām zonām. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Ievērojot Tieslietu ministrijas iebildumu par noteikumu projekta 22. punktu, lūdzam svītrot V nodaļas "Neitrālā zona" nosaukumu un noteikumu projekta 36. punktu ietvert citā, regulējumam atbilstošā noteikumu projekta nodaļā.

Paskaidrojam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 111. punktam Ministru kabineta noteikumu projektā neveido nodaļas, kas satur vienu punktu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 37. punktu, novēršot regulējuma dublēšanu. Papildus lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 37. punktu attiecībā uz sausiem kokiem, kritalām un koku stumbeņiem.

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 6. panta pirmā daļa jau noteic, ka viens no dabas pieminekļu veidiem ir aizsargājamie koki. Šā panta otrā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas. Savukārt Meža likuma 12. panta piektā daļa noteic, ka aizsargājamie koki ir dižkoki. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 37. punkta redakcijas secināms, ka par vietējo un citzemju sugu dižkokiem uzskatāmi arī sausi koki, kritalas un koku stumbeņi, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot, kā pārvalde izvērtē nepieciešamību saņemt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstveida atzinumu aizsargājamā koka nociršanai (novākšanai) un kādos gadījumos tāds nepieciešams, kā arī norādīt normatīvos aktus, no kuriem tas izriet.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar norādi uz normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā nosaka koka augtspēju.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2. pielikuma virsrakstu un 1. punktu atbilstoši likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14. panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību. Šādu regulējumu noteic arī noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2. pielikuma 3.4. apakšpunktu.

Vēršam uzmanību, ka ceļa zīmes noteic Noteikumi Nr. 279. Ievērojot, ka aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes Noteikumos Nr. 279 nav ietvertas, nav nepieciešamības noteikumu projekta 2. pielikumā noteikt, ka šajā pielikumā noteiktā speciālā informatīvā zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas 1. apakšsadaļas pēdējo rindkopu atbilstoši likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā un Noteikumos Nr. 83 noteiktajam. Pēc analoģijas lūdzam precizēt arī noteikumu projekta anotācijas 5.1. sadaļā norādīto.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 2. panta trešajai daļai izšķir šādas aizsargājamās teritorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi. Tādējādi dabas parki un dabas liegumi ir divas atšķirīgas aizsargājāmo teritoriju kategorijas. Dabas parks "Riežupe" atbilstoši Noteikumu Nr. 83 1.9. apakšpunktam ir dabas parks. Papildus norādām, ka atbilstoši likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumam dabas parkam noteiktais aizsargājamās teritorijas B tips apzīmē teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu atbilstoši noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā noteiktajam.

Noteikumu projekta 23.1. apakšpunkts noteic, ka dabas lieguma zonā aizliegts medīt no 1. marta līdz 15. augustam, izņemot mežacūku medības, kā arī gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu attiecībā uz spēkā esošo normatīvo regulējumu kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķiršanas jomā (turpmāk – kompensācija) vai svītrot to.

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts: "Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumos (attiecināms arī uz dabas lieguma zonu) ietvertajās mežaudzēs šobrīd atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 82. punktu". Vēršam uzmanību, ka norādītais neatbilst spēkā esošajam regulējumam.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 9. punkts noteic, ka mikroliegumu atbilstoši kompetencei noteic pārvalde, dienests vai Zemkopības ministrija. Tādējādi noteikta teritorija iegūst mikrolieguma statusu tikai tad, ja attiecīgā institūcija tai tādu ir noteikusi.

Vēršam uzmanību, ka likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" zaudēja spēku 2013. gada 1. jūnijā, kad stājās spēkā likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (turpmāk – Kompensāciju likums). Atbilstoši Kompensāciju likuma 1. pantam kompensācija piešķirama par tādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kuri izriet no aizsargājamo teritoriju aizsardzības prasībām.

Papildus norādām, ka nav konstatējama nepieciešamība noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīt informāciju par kompensācijas piešķiršanas kārtību.

-

Ievērojot, ka noteikumu projekta 8.1. apakšpunkts paredz Valsts vides dienesta pienākumu, izvērtējot šajā apakšpunktā minētās darbības, izvērtēt arī zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību, lūdzam noteikumu projekta anotācijas 7.1. sadaļā norādīt arī Valsts vides dienestu.

-

Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.4. apakšpunktam normatīvā akta projekta tekstu raksta, izklāstot to loģiskā secībā, aicinām svītrot noteikumu projekta 3. punktu un atsauci uz noteikumu projekta 1. pielikumu ietvert noteikumu projekta 5. punktā.

-

Vienādas izpratnes nodrošināšanai par noteikumu attiecīgo normu piemērošanu, aicinām visā noteikumu projektā lietot vienādu prasību attiecībā uz attiecīgās Dabas aizsardzības pārvaldes  izsniedzamās atļaujas formu (rakstiska vai rakstveida atļauja) (piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 5.septembra noteikumi Nr.506 "Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" paredz Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujai rakstisku formu (sk., https://likumi.lv/ta/id/345268-dabas-parka-bernati-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi).
 

-

Lūdzam visā noteikumu projekta tekstā un noteikumu projekta anotācijā aizstāt vārdu "rakstisks" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "rakstveida".

Paskaidrojam, ka ar rakstisku dokumentu saprot dokumentu, kas uzrakstīts papīra formā, savukārt ar rakstveida dokumentu – jebkuru dokumentu, kas sagatavots rakstveidā, tātad gan papīra, gan elektroniskā formā. Ievērojot minēto, nav ieteicams vārdus "rakstisks" un "rakstveida" lietot kā sinonīmus.

-

Aicinām precizēt noteikumu projekta 8.1. apakšpunktu, pēdējos divus teikumus izsakot atsevišķā noteikumu projekta vienībā (punktā).

Noteikumu projekta 8. punkts noteic darbības, kuru veikšanai atļauja nav nepieciešama, savukārt noteikumu projekta 8.1. apakšpunkts ietver gan šādas darbības, gan arī kārtību, kādā Valsts vides dienests izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību dabas parka teritorijā. Informējam, ka atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas principiem, normatīvā akta projekta tekstam jābūt strukturētam (sk. Noteikumu Nr. 108 3.3. nodaļu), loģiskā secībā izklāstītam (sk. Noteikumu Nr. 108 2.4. apakšpunktu), skaidri uztveramam un pārskatāmam (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata, 2023. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf. 19. lpp.). Tādējādi, lai nodrošinātu ērtāku normatīvā akta projekta uztveramību un pareizu tā piemērošanu, ieteicams izvairīties vienā normatīvā akta projekta vienībā (punktā, apakšpunktā) ietvert regulējumu, kas attiecināms uz dažādiem jautājumiem.

8.1. kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu;

9. Ja šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvalde sniedz Valsts vides dienestam atzinumu. Valsts vides dienests, izvērtējot šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās darbības, izvērtē arī zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

Aicinām precizēt noteikumu projekta 8.4. apakšpunktu atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 686) 9.5. apakšpunktā noteiktajam.

Norādām, ka Noteikumu Nr. 686 9.5. apakšpunkts noteic, ka aizsargājamās teritorijas plānā ietver šādu informāciju par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu (turpmāk – apsaimniekošana): apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi plānā noteiktajam apsaimniekošanas periodam un apsaimniekošanas pasākumi. Noteikumi Nr. 686 neparedz apsaimniekošanas plāna izstrādi.

-

Ievērojot, ka noteikumu projekta 9. punkta pirmais teikums noteic darbības, kuru veikšanai atļauja nav nepieciešama, aicinām noteikumu projekta 9. punkta pirmajā teikumā ietverto regulējumu ietvert noteikumu projekta 8. punktā, nodrošinot loģisku un vienveidīgu regulējuma izklāstu (sk. Noteikumu Nr. 108 2.4. apakšpunktu).

8.5. koku ciršanai, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu koku ciršanai.

Aicinām precizēt noteikumu projekta 9. punkta otro teikumu atbilstoši iecerētajam regulējumam.

Noteikumu projekta 9. punkta pirmais teikums noteic, ka, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā dienests izsniedz apliecinājumu, atļauja nav nepieciešama. Vienlaikus šā punkta otrais teikums noteic, ka, ja atbilstoši noteikumu projektam atļauja nepieciešama, dienests apliecinājumu izsniedz pēc pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

Vēršam uzmanību, ka piedāvātā noteikumu projekta 9. punkta redakcija apgrūtina regulējuma uztveramību un var negatīvi ietekmēt piemērošanu. 

9. Ja šajos noteikumos minēta darbība paredz koku ciršanu, Valsts meža dienests normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā noteikto apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
 

Vienādas izpratnes nodrošināšanai par noteikumu attiecīgo normu piemērošanu, aicinām visā noteikumu projektā lietot vienādu terminu "aprobežojumi" (sk., II nodaļas nosaukumu un noteikumu projekta 10. un 11. punktu).
 

-

Aicinām aizstāt noteikumu projekta 10.1. apakšpunktā vārdu "meklēšanas" ar vārdiem "personu meklēšanas" (sk. Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmo daļu).

-

Aicinām noteikumu projekta 14.2. apakšpunktā ietverto regulējumu izteikt atsevišķās noteikumu projekta vienībās (punktos, apakšpunktos).

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts vienlaikus noteic gadījumus, kad dabas parka teritorijā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties aizliegts, un gadījumus, kad tas ir atļauts. Paskaidrojam, ka šāda pieeja apgrūtina normatīvā akta uztveramību un tā piemērošanu.

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam anotācijā pamatot noteikumu projekta 29. punktā paredzēto izņēmumu zemes vienību sadalīšanai, tajā skaitā, izvērtējot noteikumu projekta 29. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā noteiktajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Vienlaikus lūdzam precizēt termina "noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam" saturu. Piemēram, ja ar tām domāta kopējās nekustamās lietas dalīta lietošana (sk., Civillikuma 1070. panta pirmo daļu), tad attiecīgi precizējama noteikumu projekta 29. punkta redakcija.
 
Pamatojums: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1.apakšpunkts.

 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 29.3. apakšpunkta otro teikumu, skaidri nosakot, kāds ieraksts veicams zemesgrāmatā noteikumu projekta 29.3.apakšpunkta otrajā teikumā minētajā gadījumā, jo saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1. pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Savukārt Zemesgrāmatu likuma 14. panta 3. punkts noteic, ka zemesgrāmatas nodalījumā ieraksta ziņas par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. 
 

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam anotācijā pamatot noteikumu projekta 34. punktā paredzēto izņēmumu zemes vienību sadalīšanai, tajā skaitā, izvērtējot noteikumu projekta 29. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā noteiktajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, it īpaši pamatojot atšķirības no noteikumu projekta 29. punkta regulējuma, kurā noteikta divreiz lielāka minimāli pieļaujamā zemes vienības platība pēc tās sadales (ne mazāk par 10 hektāriem). Vienlaikus lūdzam precizēt termina "noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam" saturu. Piemēram, ja ar tām domāta kopējās nekustamās lietas dalīta lietošana (sk., Civillikuma 1070.panta pirmo daļu), tad attiecīgi precizējama noteikumu projekta 34.punkta redakcija.
 
Pamatojums: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1.apakšpunkts.

 

-

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1. pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 34.3. apakšpunktu, skaidri nosakot, kāds ieraksts veicams zemesgrāmatā noteikumu projekta 34.3. apakšpunkta otrajā teikumā minētajā gadījumā, piemēram, līdzīgā gadījumā noteikumu projekta 29.3. apakšpunkts paredz apgrūtinājuma reģistrēšanu zemesgrāmatā. Turklāt Zemesgrāmatu likuma 14. panta 3. punkts noteic, ka zemesgrāmatas nodalījumā ieraksta ziņas par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. 


 

-

Aicinām precizēt noteikumu projekta 2. pielikuma 4. punktu, nosakot, ka speciālās informatīvās zīmes izveidošanu un izvietošanu nodrošina pārvalde sadarbībā ar pašvaldību, kuras teritorijā atrodas dabas parks.

-

"Pašreizējās situācijas aprakstā" precizējams tajā norādīto Ministru kabineta noteikumu izdošanas datums (2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi").

-

Prasību un izmaksu samērīguma pret ieguvumiem "Aprakstā" norādīts: "Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi saglabāt ilgtermiņā bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem. 
Noteikumu projektā iekļautās prasības ir samērīgas un izdiskutētas sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedriskajās apspriedēs, noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām."

Tiesiskai skaidrībai, Tieslietu ministrijas ieskatā, anotācijā būtu ietverams ne tikai noteikumu projektā ietverto privātpersonas tiesību ierobežojumu atbilstības Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam izvērtējums, bet anotācija būtu papildināma arī ar noteikumu projektā paredzēto privātpersonas īpašuma tiesību ierobežojumu atbilstības Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam izvērtējumu, t.i., anotācija būtu papildināma ar detalizētu katra īpašuma tiesību aprobežojuma samērīguma  izvērtējumu, t.i., vai labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām,  turklāt norādot, vai un kā īpašumtiesību aprobežojums tiks kompensēts, vai kādēļ netiks kompensēts, vai kādi ir alternatīvie mehānismi, kas nodrošinās samērīgumu starp privātpersonas īpašuma tiesību ierobežošanu un vides aizsardzību.

Pamatojums: Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus un ar to rīkoties. Tāpat arī no Latvijas Republikas Satversmes 105. panta izriet, ka valsts aizsargā ikviena tiesības uz īpašumu. Vienlaikus īpašuma tiesības nav absolūtas un valstij ir tiesības aprobežot privātpersonu īpašuma lietošanas tiesības, tomēr ik katram aprobežojumam ir jābūt izvērtētam, pamatotam un samērīgam.

-

Ievērojot, ka dienests jau šobrīd izsniedz apliecinājumu atbilstoši Noteikumos Nr. 935 noteiktajai kārtībai un sanitāro atzinumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 348 "Meža aizsardzības noteikumi" noteiktajai kārtībai, kā arī to, ka noteikumu projekts neparedz jaunu kārtību attiecībā uz minēto dokumentu izsniegšanu, aicinām svītrot noteikumu projekta anotācijas 7.5. sadaļā vārdus "Valsts meža dienests".

-