Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti.
Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunktā ir ietverts nolūka ierobežojuma princips, proti, jebkura personas datu apstrāde jāveic noteikta, precīzi definēta mērķa sasniegšanai un tikai tādu papildu mērķu sasniegšanai, kas ir saderīgi ar sākotnējo mērķi. Personas datu apstrāde nenoteiktam un/vai neierobežotam nolūku skaitam ir nelikumīga.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinis ir atbildīga par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai (sniedzot datus) un Labklājības ministrija kā valsts informācijas sistēmas “DigiSoc” pārzinis ir atbildīga par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai (apstrādājot datus), papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 8.1.13.sadaļu ar personas aktuālās un iepriekšējās deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adreses apstrādes mērķi, norādot arī normatīvo aktu pamatojumu.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Datu izplatīšanas un pārvaldīšanas platformā (DAGR) šobrīd nav iespējams izgūt vēsturisko informāciju. 

-

No projekta 6.2.2.5.1. un 6.2.2.5.2.apakšpunkta izriet, ka uzkrājot sistēmā ziņas par personas mantisko stāvokli, tiek vākti un apstrādāti dati par iztikas līdzekļu deklarācijām un deklarācijā minētajām personām, norādot deklarācijā norādītās personas saistības veidu ar iesniedzēju (radinieks, laulātais, partneris), kā arī deklarācijā norādītās personas vārdu (vārdiem), uzvārdu, personas kodu un dzimšanas datumu.
Projekta neoficiālās saskaņošanas procesā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vairākkārt ir norādījusi, ka šobrīd nav atrisināta situācija, kurā ir zināms tikai norādītās personas personas kods, kā arī nav noteikts mehānisms, kā tiks veikta saistības pārbaude, vai tiks pārbaudīti visi iespējamie radinieki (māte, tēvs, bērni u. c.) (sistēmā uzreiz parādās saraksts ar visiem personas radiniekiem) un meklēta sakritība.
Vēršam uzmanību, ka šādā pieeja neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ietvertajam datu minimizēšanas principam (personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos).
Papildus vēršam uzmanību, ka nav korekti apstrādāt visu iespējamo saistīto personu datus ar mērķi noteikt saistības veidu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvairītos no pārmērīgas un, iespējams, Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktam neatbilstošas personas datu apstrādes rosinām:
1) papildināt deklarācijas veidlapu ar iespēju norādīt saistības veidu (piemēram, māte, tēvs, bērns, laulātais, partneris);
2) izvērtēt sistēmu saslēgumu izmantošanu – pastāv tehniskas iespējas pēc norādītajiem personas kodiem apstiprināt saistību starp personām. Tomēr arī šādā gadījumā iesniedzējam ir jānorāda konkrēts saistības veids, lai izvairītos no pārmērīgas datu apstrādes.
Norādām, ka tehniskajā realizācijā šobrīd var izgūt arī personas aktuālā laulātā vārda datus, kā arī partnera vārda datus, taču saistības statuss būtu secināms pastarpināti – no tā, caur kuru pieprasījumu tika izgūta saistītās personas informācija.

-

Vēršam uzmanību, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā "Fizisko personu reģistrs" netiek uzkrātas ziņas, kas minētas šā projekta 6.1.12.6.apakšpunktā – dokumenta aktuālais statuss valsts informācijas sistēmā "Nederīgo dokumentu reģistrs".
Norādām, ka šādas ziņas tiek uzkrātas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā  valsts informācijas sistēmā “Nederīgo dokumentu reģistrs”.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Fizisko personu reģistrs" – šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3., 6.1.4., 6.1.6., 6.1.8., 6.1.11., 6.1.12. (izņemot šo noteikumu 6.1.12.6.apakšpunktā) , 6.1.13., 6.2.2.1., 6.2.2.5.1. un 6.2.2.5.2.apakšpunktā minētos datus;

Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs iepriekš ir informējis Labklājības ministriju, ka neplāno attīstīt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu un pārstrādāt vai veidot jaunas integrācijas ar citām informācijas sistēmām vai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR).
Ņemot vērā minēto, svītrot projekta 36.8.apakšpunktu.

-

Precizēt projekta 6.1.8.apakšpunkta redakciju, ņemot vērā Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 23.punktā lietoto terminoloģiju – "ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu".

6.1.8. ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

Aicinām izvērtēt nepieciešamību par visām fiziskajām personām uzkrāt datus par projekta 6.1.11.apakšpunktā norādīto informāciju (ziņas par personas statusu Fizisko personu reģistrā). 
Statuss “aktīvs” Fizisko personu reģistrā tiek norādīts Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas “a”, “g” un “i” apakšpunktā minētajām personām un gadījumā, ja minētajām personām zūd tiesiskais statuss Latvijas Republikā, tad personām tiek norādīts statuss “pasīvs”.
Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta septīto un astoto daļu, ja dzīvesvietas deklarētājs zaudējis Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu un divu mēnešu laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu un norādīto papildu adresi uzskatāmas par anulētām ar attiecīgā statusa zaudēšanas dienu. Ja dzīvesvietas deklarētājam anulēta izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja vai beidzies tās derīguma termiņš un mēneša laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu un norādīto papildu adresi uzskatāmas par anulētām ar reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas vai derīguma termiņa beigšanās dienu.
Ievērojot minēto, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis zaudējis tiesisko statusu Latvijas Republikā un jauns statuss nav noteikts un personai ir norādīts statuss “pasīvs” Fizisko personu reģistrā, tad ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi ir uzskatāmas par anulētām. Tāpat, ja personai, kurai anulēta izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja vai beidzies tās derīguma termiņš un mēneša laikā viņai nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā, tad personai tiek norādīts statuss “pasīvs” Fizisko personu reģistrā un ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi ir uzskatāmās par anulētām.

-