Atzinums

Finanšu ministrija (VAS "Valsts nekustamie īpašumi") informē, ka lemjot par Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.panta 2.⁴ daļas piemērošanu, primāri jāņem vērā Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajā daļā norādītais, ka, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Līdz ar to Atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļa būtu piemērojama tikai gadījumos, kad tās piemērošana ir objektīvi pamatojama. Vēršam uzmanību, ka Atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļa nosaka, ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Vēršam uzmanību, ka, pieņemot lēmumu Atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļas piemērošanai, būtu jāvērtē:
1. Nekustamā īpašuma vērtība. Attiecīgi, ja nekustamā īpašuma pārņemšanas atpakaļ valstij izmaksas ir lielākas par pārņemamā īpašuma vērtību, tad šāda īpašuma pārņemšana var nebūt lietderīga un pamatota saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.
Konkrētajā gadījumā, norādām, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma Upes ielā 1, Kaunatā, Kaunatas pag., Rēzeknes novadā,  universālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 15674 euro. No minētā secināms, ka nekustamā īpašuma prognozētā tirgus vērtība varētu būt lielāka nekā potenciālā pārņemšanas vērtība.

2. Pašvaldības veikto ieguldījumu apjoms – ja pašvaldība pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas, veikusi būtiskus ieguldījumus īpašuma uzlabošanā un sakārtošanā, tā, ka tā vērtība ir būtiski paaugstinājusies, tad varētu būt pamatoti šādus ieguldījumus pašvaldībai atgūt. Par būtiskiem ieguldījumiem un vērtības pieaugumu nevarētu uzskatīt nelielus remontdarbus, kas bijuši nepieciešami īpašuma uzturēšanai. Vienlaikus jāņem arī vērā, ka šie ieguldījumi amortizējās un iespējams sevi jau ir kapitalizējuši, īpaši gadījumā, ja pašvaldība nekustamo īpašumu nodevusi lietošanā par maksu.
Vēršam uzmanību, ka no anotācijā sniegtās informācijas secināms, ka Rēzeknes novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) ieguldījusi nekustamajā īpašumā 11863,77 euro, veicot dzīvojamajā mājā durvju un četrpadsmit logu nomaiņu 5552,91 euro apmērā un garāžas jumta seguma nomaiņu 6310,86 euro apmērā. Vienlaikus, tā kā nekustamais īpašums pārņemts Pašvaldības īpašumā  2012.gadā, nav skaidrs, vai Pašvaldības veiktie ieguldījumi ir/nav amortizēti.

 3. Atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojuma mērķis – ja pašvaldība atsavināšanā iegūtos līdzekļus iegulda citā tai bez atlīdzības īpašumā nodotā valsts nekustamajā īpašumā, kuru tā izmanto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, šāda nekustamā īpašuma atsavināšana būtu atbalstāma. 
Konkrētajā gadījumā Pašvaldība paredzējusi ieguldīt atsavināšanā gūtos līdzekļus Pašvaldības nekustamo īpašumu uzlabošanai, tostarp, Pašvaldībai piederošos dzīvokļu īpašumos. Vēršam uzmanību, ka Pašvaldība pēc atsavināšanā gūto līdzekļu ieguldīšanas šo dzīvokļu īpašumu uzlabošanai, var pieņemt lēmumu par dzīvokļu īpašumu pārdošanu, ja tie vairs nebūs nepieciešami likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto funkciju īstenošanai.

4. Nekustamā īpašuma izmantošana atbilstoši nekustamā īpašuma nodošanas mērķim (pašvaldības funkcijai). 
Paskaidrojošajiem dokumentiem pievienotajā Pašvaldības lēmumā norādīts, ka Pašvaldība  nodrošina nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu kopš nekustamā īpašuma iegūšanas brīža, proti, 2012.gada. Tai pat laikā anotācijā sniegta informācija, ka, neskatoties uz veiktajiem ieguldījumiem, nekustamā īpašuma sastāvā esošā dzīvojamā māja un garāža  ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bez papildus ieguldījumiem paredzētajai funkcijai nav izmantojamas. Līdz ar to nav skaidrs, kad ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir veikti un anotācija ir/ būtu papildināma ar skaidrojumu, vai pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas  2012.gadā, Pašvaldība izmantoja nekustamo īpašumu Ministru kabineta 16.11.2011. rīkojumā Nr. 606  norādīto funkciju īstenošanai. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Pašvaldības tīmekļvietnē 2017.gadā ievietots sludinājums par nekustamā īpašuma Upes ielā 1, Kaunatā, Rēzekenes nov.,  sastāvā esošās garāžas (būves kad.apz. 7862 005 0164 002) daļas nomas tiesību izsoli: https://rezeknesnovads.lv/publicejama-informacija-par-nekustama-ipasuma-upes-iela-1-c-kaunata-kaunatas-pagasta-rezeknes-novada-telpu-nomu-saimnieciskajam-vajadzibam/
Pēc izsoles, ar Rēzeknes novada domes 07.12.2017. lēmumu (prot.Nr. Nr.28, 6. §) apstiprināti nekustamā īpašuma Upes ielā 1, Kaunatā, Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā, nedzīvojamās telpas 72 m² kopplatībā ar kadastra apzīmējumu 7862 005 0164 002 saimnieciskajām vajadzībām telpu nomas izsoles rezultāti un uzdots ar izsoles uzvarētāju noslēgt nomas līgumu uz pieciem gadiem. (https://rezeknesnovads.lv/pasvaldiba/dome/novada-domes-sedes/rezeknes-novada-domes-sede-7-12-2017/.)

Ņemot vērā iepriekš norādīto, lūdzam attiecīgi izvērtēt Finanšu ministrijas sniegtos Atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļas piemērošanas kritērijus, nepieciešamības gadījumā sniedzot izvērstu informācijas skaidrojumu anotācijā, to papildinot.

-

Lūdzam skaidrot, kādēļ anotācijas 8.1.5.sadaļā norādīts, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, tiks radītas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai dažāda veida pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā tūrisma attīstībai. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju rīkojuma projektā norādītā nekustamā īpašuma atsavināšanā gūtos ieņēmumus paredzēts ieguldīt pašvaldības nekustamajos īpašumos, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 6.un 10.punktā noteikto pašvaldības f-ju īstenošanu (t.i., gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu).

-

Lūdzam pievienot paskaidrojošajiem materiāliem dokumentus, kas apliecina anotācijā norādītā dzīvokļa īpašuma Jaunatnes ielā 7-8, Kaunatā, Kaunatas pagastā, piederību pašvaldībai.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu ar detalizētāku informāciju, kādu darbu un izmaksu (to apmēra) segšanai atbilstoši Rēzeknes novada pašvaldības 19.12.2024. lēmumā Nr. 1220 norādītajam paredzēts ieguldīt rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanā gūtos līdzekļus pašvaldībai piederošajos īpašumos.
Vēršam uzmanību, ka no anotācijā sniegtās informācijas nav skaidrs, kādēļ atsavināms tieši rīkojuma projektā minētais nekustamais īpašums nevis kāds no anotācijā norādītajiem pašvaldības dzīvokļu īpašumiem, kuros paredzēts ieguldīt atsavināšanā gūtos ienākumus un kuri tāpat kā rīkojuma projektā minētais īpašums paredzēti palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.  

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju par būves - garāžas (būves kadastra apzīmējums 7862 005 0164 002) kopējo platību - anotācijā norādīta kopējā platība 102,2 m², atbilstoši projekta paskaidrojošajiem materiāliem pievienotajai kadastra izdrukai - minētās būves platība ir 102 m².

-

Anotācijas 3.sadaļā norādīts, ka "Nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība ir 15 674 euro." Nav skaidrs, par kuriem nekustamajiem īpašumiem ir runa. Lūdzam precizēt minēto informāciju, tostarp, norādot konkrēti, vai te ir norādīta universālā vai fiskālā kadastrālā vērtība, kā arī lūdzam norādīt attiecīgās vērtības noteikšanas datumu.

-