Atzinums

Institucionālais un normatīvais haoss nav attaisnojums paviršībai, tas ir iemesls apstāties
Biedrība norāda, ka dažādas iestādes un NVO, tai skaitā vides aizsardzība biedrības no Vides konsultatīvās padomes vairākkārtīgi - jau Atvieglotās kārtības likuma izstrādes gaitā (2022. gadā), kā arī 2025.gadā diskusijā par VES izslēgšanu no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta - norādījušas uz nepieciešamību sakārtot regulējumu un kontroles instrumentus, lai “atvieglotā kārtība” nepārvērstos par tiesiskuma apiešanas mehānismu. (paraugam: VKP vēstules 18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25)

Biedrības ieskatā šī pretrunu un nepabeigtu reformu situācija ir tieši tas brīdis, kad Ministru kabinetam ir pienākums demonstrēt tiesiskumu, nevis “aizvērt acis” , lai tikai formāli izpildītu Atvieglotās kārtības likuma prasību.

Biedrības lūgumi Ministru kabinetam
1. Neakceptēt paredzēto darbību VES parkam “Aloja”.
2. Pieprasīt ierosinātājam un atbildīgajām iestādēm novērst iepriekš minētos trūkumus, īpaši:
- juridiski un tehniski pamatot, kā tiek definēta “vēja parka robeža” un kāpēc divas attālinātas VES grupas (ar 100 MW saules parku starp tām) ir viens akceptējams objekts pretrunā LR pastāvošajai vēja parku definīcijai;
- nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību 800 m prasībai (nevis “statusa dzēšanu” reģistros);
- iesniegt DAP rakstisko atļauju ZBR prasību izpildei.

-

ZBR prasības: DAP rakstiska atļauja nav dekorācija
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) noteikumi paredz, ka vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma izvietojamas tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un grupu režīmā ar ≥2 km starp grupām. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras 

DAP rakstiska atļauja Ministru kabineta noteikumu Nr. 303 izpratnē līdz šim nav sniegta. Mūsu ieskatā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisks atzinums par paredzētās darbības ieceri IVN
procesa ietvaros, pat ja tas ietver nosacījumus, ar kādiem atsevišķu vēja elektrostaciju izvietošana būtu pieļaujama, nav pielīdzināms rakstiskai atļaujai vēja elektrostaciju izvietošanai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un nenodrošina tai raksturīgo atbildības, tiesiskās noteiktības un informācijas atklātības līmeni.

Līdz ar to aicinām šos divus dokumentus skaidri nodalīt un lūdzam Ministru kabinetu pieprasīt Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt atsevišķu rakstisku atļauju MK noteikumu Nr. 303 izpratnē, kā arī publiski norādīt šā dokumenta pieejamību sabiedrībai.

Kamēr šāda atļauja VES parkam “Aloja” nav saņemta, Ministru kabineta akcepts rada situāciju, kur valsts līmenī tiek dota “zaļā gaisma” projektam, kura īstenošana var būt nepieļaujama bez cita obligāta priekšnoteikuma.

 

-

800 m prasības apiešanas pazīmes: “dzēšam māju no kadastra un problēma pazūd”
Atvieglotās kārtības likums prasa 800 m attālumu no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz turbīnai un vēja parka robežai.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#

VES parka “Aloja” IVN ziņojumā ir aprakstīta situācija, kur faktiski tiek apsvērta “risināšana” ar nekustamā īpašuma statusa manipulāciju, proti, tiek norādīts, ka par dzīvojamo māju “Prūši” informācija ir dzēsta no publiskajiem reģistriem, un tiek vērtēts, vai ēka vispār uzskatāma par dzīvojamo; vienlaikus tiek atzīts, ka attālums no turbīnas AL_49 līdz dzīvojamai mājai “Katlapi” ir jānosaka un tas nedrīkst būt mazāks par 800 m.

Biedrība uzsver: šāda pieeja pēc būtības izskatās nevis pēc atbilstības nodrošināšanas, bet pēc atbilstības imitācijas. Ministru kabinets nevar akceptēt paredzēto darbību, kuras atbilstība 800 m prasībai tiek “atstāta uz vēlāk” vai “atrisināta” ar reģistru ierakstu dzēšanu, nevis ar objektīvu tehnisko risinājumu (turbīnu pārbīdi/atteikšanos no turbīnas/izmaiņām projektā).

Lūgums MK: neakceptēt paredzēto darbību, kamēr:
- nav viennozīmīgi pierādīta atbilstība 800 m prasībai visām turbīnām (t.sk. AL_43–AL_49 grupā) ar pārbaudāmiem aprēķiniem un kartēm;
- nav izslēgtas jebkādas “apiešanas” shēmas, kas faktiski saglabā dzīvojamo funkciju, bet formāli mēģina no tās “aizbēgt”.

-

Ministru kabineta kompetence tiek mākslīgi paplašināta, apvienojot atsevišķas VES grupas vienā “parkā”
Atvieglotās kārtības likums paredz Ministru kabineta lēmumu par akceptu attiecībā uz vēja elektrostaciju, kuras kopējā jauda ir vismaz 50 MW. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā:
“vēja parks – vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.”
Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

Vienlaikus VES parka “Aloja” gadījumā IVN ziņojumā pati paredzētās darbības struktūra faktiski norāda uz divām atsevišķām VES grupām ar attālumu vairāk kā 4 km starp tām, kuras nav saprātīgi (un tiesiski droši) traktēt kā vienu funkcionāli vienotu “vēja parku” tikai tāpēc, ka tās iesniegtas vienā dokumentu paketē.

IVN ziņojumā ir nodalītas turbīnu grupas, tai skaitā:
- galvenā grupa ar turbīnām daļu Valmieras novada Skaņkalnes pagastā un daļu Limbažu novada Alojas pagastā, Braslavas pagasta Z daļā, grupa ar turbīnām AL43 – AL__49 Limbažu novada Braslavas pagasta D daļā,
- turklāt starp šīm grupām paredzēts plānotais 100 MW saules parks. IVN ziņojums, 34.lpp (https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf)

Papildus, ja objekts atrodas ZBR regulējumā, tiesiskais ietvars tieši paredz vēja elektrostaciju izvietošanu grupās un attālumu starp grupām vismaz 2 km. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6.punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , kas savukārt liecina par mērķi nodrošināt, ka ZBR netiek
veidoti pārmērīgi lieli Vēja parki pārmērīgi tuvu viens otram.

Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka turbīnu grupa AL_43–AL_49 atrodas vairāk kā 4km no pārējās turbīnu kopas un šīs grupas kopējā jauda plānota visdrīzāk zem 50 MW sliekšņa. (četriem VES modeļiem no pieciem apskatītajiem nominālās ražošanas jaudas nesasniedz 7 MW, IVN ziņojums, 35.lpp)

Šāda konstrukcija rada pamatotas aizdomas par tiesību normu apiešanu: ar mākslīgu apvienošanu vienā “parkā” tiek:
- paplašināta Ministru kabineta kompetence,
- vienlaikus sašaurināta pašvaldības kompetence attiecībā uz objektu, kas atsevišķi ņemts varētu neietilpt 50 MW režīmā.

Lūgums MK: pirms jebkāda akcepta lēmuma pieņemšanas pieprasīt ierosinātājam:
- prasīt paredzētās darbības nošķiršanu atsevišķās paredzētajās darbībās (atsevišķos vēja parkos/grupās) atbilstoši MK noteikumu Nr. 240 2.25. apakšpunktā noteiktajai definīcijai, katrai no tām atsevišķi nosakot kompetento lēmuma pieņēmēju un piemērojamo procedūru (t. sk. izvērtējot, vai vispār iestājas Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma piemērojamība katrai atsevišķai darbībai);
 

-

Latvijas Republikas Ministru kabinetam Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520 Informācijai: Klimata un enerģētikas ministrijai, Valsts vides dienestam, LR Tiesībsargam Datums: 30.12.2025.
IESNIEGUMS
Par rīkojuma projekta “Par paredzētās darbības akceptu vēja elektrostaciju parkam “Aloja”” likumību

TAP projekta ID: 25-TA-2894
Paredzētās darbības ierosinātājs: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind”, reģistrācijas numurs 40203411869 IVN ziņojums: “Vēja parka “Aloja” izbūvei Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastos un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastos Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma redakcija pēc sabiedriskās apspriešanas” https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf
Kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu: Enerģētikas un vides aģentūras 25.06.2025 Nr. 10.7/3/2025 https://www.eva.gov.lv/lv/media/8381/download?attachment

Iesnieguma mērķis un prasījums
Biedrība “Drosme Darīt” (turpmāk – Biedrība) aicina Ministru kabinetu nepieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vēja elektrostaciju parkam “Aloja”.
Biedrība uzsver: ja Ministru kabinets pieņem rīkojumu par VES parka “Aloja” paredzētās darbības akceptu, tas ir valsts augstākās izpildvaras apzināts lēmums dot atļauju uzsākt darbību, kuras risinājumi jau sākotnēji ir veidoti un pamatoti pretrunā spēkā esošām tiesību normām un Ministru kabineta noteikumiem. MK akcepts šādos apstākļos nav neitrāls administratīvs solis, bet prettiesiskas situācijas legalizēšana ar valsts autoritāti. Papildus visiem argumentiem, kas izklāstīti Biedrības 2025. gada 14. decembra vēstulē Ministru kabinetam (pielikumā) un kuri pēc būtības ir attiecināmi arī uz VES parku “Aloja”,  šajā projektā konstatējami papildu būtiski trūkumi, kas norāda uz IVN ziņojuma kvalitātes problēmām un uzraudzības/izpildes risku.

Tiesiskais ietvars, kas Ministru kabinetam ir obligāti jāievēro
1. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums (turpmāk – Atvieglotās kārtības likums) paredz atvieglotu kārtību, tai skaitā vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu vismaz 50 MW, un nosaka, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu par akceptu tikai tad, ja ir veikts IVN un saņemts kompetentās institūcijas atzinums.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3.pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3 , Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

2. Likums tieši nostiprina obligātu prasību: attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākajai plānotajai vēja elektrostacijai un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p4

3. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

4. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR) vēja elektrostaciju uzstādīšana bez augstuma ierobežojuma ir pieļaujama tikai noteiktās teritorijās un ar konkrētiem priekšnosacījumiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6. punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , t.sk.:
- pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
- izvietojot vēja elektrostacijas grupās (≤20), ar attālumu starp grupām ne mazāku par 2 km.

5. IVN likums nosaka, ka “paredzētās darbības akcepts” ir institūcijas lēmums par atļauju uzsākt darbību, un lēmums pieņemams, vispusīgi izvērtējot ziņojumu un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", 21. pants.

Būtiskākie iebildumi par VES parku “Aloja”
1. Ministru kabineta kompetence tiek mākslīgi paplašināta, apvienojot atsevišķas VES grupas vienā “parkā”
Atvieglotās kārtības likums paredz Ministru kabineta lēmumu par akceptu attiecībā uz vēja elektrostaciju, kuras kopējā jauda ir vismaz 50 MW. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā:
“vēja parks – vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.”
Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

Vienlaikus VES parka “Aloja” gadījumā IVN ziņojumā pati paredzētās darbības struktūra faktiski norāda uz divām atsevišķām VES grupām ar attālumu vairāk kā 4 km starp tām, kuras nav saprātīgi (un tiesiski droši) traktēt kā vienu funkcionāli vienotu “vēja parku” tikai tāpēc, ka tās iesniegtas vienā dokumentu paketē.

IVN ziņojumā ir nodalītas turbīnu grupas, tai skaitā:
- galvenā grupa ar turbīnām daļu Valmieras novada Skaņkalnes pagastā un daļu Limbažu novada Alojas pagastā, Braslavas pagasta Z daļā, grupa ar turbīnām AL43 – AL__49 Limbažu novada Braslavas pagasta D daļā,
- turklāt starp šīm grupām paredzēts plānotais 100 MW saules parks. IVN ziņojums, 34.lpp (https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf)

Papildus, ja objekts atrodas ZBR regulējumā, tiesiskais ietvars tieši paredz vēja elektrostaciju izvietošanu grupās un attālumu starp grupām vismaz 2 km. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6.punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , kas savukārt liecina par mērķi nodrošināt, ka ZBR netiek
veidoti pārmērīgi lieli Vēja parki pārmērīgi tuvu viens otram.

Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka turbīnu grupa AL_43–AL_49 atrodas vairāk kā 4km no pārējās turbīnu kopas un šīs grupas kopējā jauda plānota visdrīzāk zem 50 MW sliekšņa. (četriem VES modeļiem no pieciem apskatītajiem nominālās ražošanas jaudas nesasniedz 7 MW, IVN ziņojums, 35.lpp)

Šāda konstrukcija rada pamatotas aizdomas par tiesību normu apiešanu: ar mākslīgu apvienošanu vienā “parkā” tiek:
- paplašināta Ministru kabineta kompetence,
- vienlaikus sašaurināta pašvaldības kompetence attiecībā uz objektu, kas atsevišķi ņemts varētu neietilpt 50 MW režīmā.

Lūgums MK: pirms jebkāda akcepta lēmuma pieņemšanas pieprasīt ierosinātājam:
- prasīt paredzētās darbības nošķiršanu atsevišķās paredzētajās darbībās (atsevišķos vēja parkos/grupās) atbilstoši MK noteikumu Nr. 240 2.25. apakšpunktā noteiktajai definīcijai, katrai no tām atsevišķi nosakot kompetento lēmuma pieņēmēju un piemērojamo procedūru (t. sk. izvērtējot, vai vispār iestājas Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma piemērojamība katrai atsevišķai darbībai);

2. 800 m prasības apiešanas pazīmes: “dzēšam māju no kadastra un problēma pazūd”
Atvieglotās kārtības likums prasa 800 m attālumu no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz turbīnai un vēja parka robežai.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#

VES parka “Aloja” IVN ziņojumā ir aprakstīta situācija, kur faktiski tiek apsvērta “risināšana” ar nekustamā īpašuma statusa manipulāciju, proti, tiek norādīts, ka par dzīvojamo māju “Prūši” informācija ir dzēsta no publiskajiem reģistriem, un tiek vērtēts, vai ēka vispār uzskatāma par dzīvojamo; vienlaikus tiek atzīts, ka attālums no turbīnas AL_49 līdz dzīvojamai mājai “Katlapi” ir jānosaka un tas nedrīkst būt mazāks par 800 m.

Biedrība uzsver: šāda pieeja pēc būtības izskatās nevis pēc atbilstības nodrošināšanas, bet pēc atbilstības imitācijas. Ministru kabinets nevar akceptēt paredzēto darbību, kuras atbilstība 800 m prasībai tiek “atstāta uz vēlāk” vai “atrisināta” ar reģistru ierakstu dzēšanu, nevis ar objektīvu tehnisko risinājumu (turbīnu pārbīdi/atteikšanos no turbīnas/izmaiņām projektā).

Lūgums MK: neakceptēt paredzēto darbību, kamēr:
- nav viennozīmīgi pierādīta atbilstība 800 m prasībai visām turbīnām (t.sk. AL_43–AL_49 grupā) ar pārbaudāmiem aprēķiniem un kartēm;
- nav izslēgtas jebkādas “apiešanas” shēmas, kas faktiski saglabā dzīvojamo funkciju, bet formāli mēģina no tās “aizbēgt”.

3. ZBR prasības: DAP rakstiska atļauja nav dekorācija
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) noteikumi paredz, ka vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma izvietojamas tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un grupu režīmā ar ≥2 km starp grupām. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras 

DAP rakstiska atļauja Ministru kabineta noteikumu Nr. 303 izpratnē līdz šim nav sniegta. Mūsu ieskatā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisks atzinums par paredzētās darbības ieceri IVN
procesa ietvaros, pat ja tas ietver nosacījumus, ar kādiem atsevišķu vēja elektrostaciju izvietošana būtu pieļaujama, nav pielīdzināms rakstiskai atļaujai vēja elektrostaciju izvietošanai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un nenodrošina tai raksturīgo atbildības, tiesiskās noteiktības un informācijas atklātības līmeni.

Līdz ar to aicinām šos divus dokumentus skaidri nodalīt un lūdzam Ministru kabinetu pieprasīt Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt atsevišķu rakstisku atļauju MK noteikumu Nr. 303 izpratnē, kā arī publiski norādīt šā dokumenta pieejamību sabiedrībai.

Kamēr šāda atļauja VES parkam “Aloja” nav saņemta, Ministru kabineta akcepts rada situāciju, kur valsts līmenī tiek dota “zaļā gaisma” projektam, kura īstenošana var būt nepieļaujama bez cita obligāta priekšnoteikuma.

4. Institucionālais un normatīvais haoss nav attaisnojums paviršībai, tas ir iemesls apstāties
Biedrība norāda, ka dažādas iestādes un NVO, tai skaitā vides aizsardzība biedrības no Vides konsultatīvās padomes vairākkārtīgi - jau Atvieglotās kārtības likuma izstrādes gaitā (2022. gadā), kā arī 2025.gadā diskusijā par VES izslēgšanu no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta - norādījušas uz nepieciešamību sakārtot regulējumu un kontroles instrumentus, lai “atvieglotā kārtība” nepārvērstos par tiesiskuma apiešanas mehānismu. (paraugam: VKP vēstules 18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25)

Biedrības ieskatā šī pretrunu un nepabeigtu reformu situācija ir tieši tas brīdis, kad Ministru kabinetam ir pienākums demonstrēt tiesiskumu, nevis “aizvērt acis” , lai tikai formāli izpildītu Atvieglotās kārtības likuma prasību.

Biedrības lūgumi Ministru kabinetam
1. Neakceptēt paredzēto darbību VES parkam “Aloja”.
2. Pieprasīt ierosinātājam un atbildīgajām iestādēm novērst iepriekš minētos trūkumus, īpaši:
- juridiski un tehniski pamatot, kā tiek definēta “vēja parka robeža” un kāpēc divas attālinātas VES grupas (ar 100 MW saules parku starp tām) ir viens akceptējams objekts pretrunā LR pastāvošajai vēja parku definīcijai;
- nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību 800 m prasībai (nevis “statusa dzēšanu” reģistros);
- iesniegt DAP rakstisko atļauju ZBR prasību izpildei.
3. Ja Ministru kabinets tomēr pieņem lēmumu virzīties uz akceptu, Biedrība lūdz rīkojumā un tā pamatojumā konkrēti atspoguļot šo iebildumu izvērtējumu un secinājumus (nevis vispārīgas frāzes).

Biedrība patur tiesības izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp pārsūdzēt Ministru kabineta rīkojumu administratīvajā tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. https://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums

Pielikumi
1. Biedrības 14.12.2025. vēstule MK.
2. VES parka “Aloja” IVN ziņojuma fragmenti un kartes ar grupu nodalījumu.
3. VKP vēstules (18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25).

P.S. (par kompetentās institūcijas atzinumu): izvērtējot atzinuma argumentāciju, rodas iespaids, ka tā vairāk ir mēģinājums “izvilkt” cauri bezcerīgi nekvalitatīvu IVN ziņojumu un glābt procesa formālo virzību, nevis neatkarīgs un prasīgs vērtējums par IVN ziņojuma atbilstību tiesību normām un minimālajām kvalitātes prasībām. Šādā situācijā Ministru kabinetam ar savu akceptu nevajadzētu kļūt par pēdējo posmu, kas prettiesisku konstrukciju pārvērš par “valsts akceptētu” realitāti.

-

Institucionālais un normatīvais haoss nav attaisnojums paviršībai, tas ir iemesls apstāties
Biedrība norāda, ka dažādas iestādes un NVO, tai skaitā vides aizsardzība biedrības no Vides konsultatīvās padomes vairākkārtīgi - jau Atvieglotās kārtības likuma izstrādes gaitā (2022. gadā), kā arī 2025.gadā diskusijā par VES izslēgšanu no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta - norādījušas uz nepieciešamību sakārtot regulējumu un kontroles instrumentus, lai “atvieglotā kārtība” nepārvērstos par tiesiskuma apiešanas mehānismu. (paraugam: VKP vēstules 18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25)

Biedrības ieskatā šī pretrunu un nepabeigtu reformu situācija ir tieši tas brīdis, kad Ministru kabinetam ir pienākums demonstrēt tiesiskumu, nevis “aizvērt acis” , lai tikai formāli izpildītu Atvieglotās kārtības likuma prasību.

Biedrības lūgumi Ministru kabinetam
1. Neakceptēt paredzēto darbību VES parkam “Aloja”.
2. Pieprasīt ierosinātājam un atbildīgajām iestādēm novērst iepriekš minētos trūkumus, īpaši:
- juridiski un tehniski pamatot, kā tiek definēta “vēja parka robeža” un kāpēc divas attālinātas VES grupas (ar 100 MW saules parku starp tām) ir viens akceptējams objekts pretrunā LR pastāvošajai vēja parku definīcijai;
- nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību 800 m prasībai (nevis “statusa dzēšanu” reģistros);
- iesniegt DAP rakstisko atļauju ZBR prasību izpildei.

 

-

ZBR prasības: DAP rakstiska atļauja nav dekorācija
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) noteikumi paredz, ka vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma izvietojamas tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un grupu režīmā ar ≥2 km starp grupām. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras 

DAP rakstiska atļauja Ministru kabineta noteikumu Nr. 303 izpratnē līdz šim nav sniegta. Mūsu ieskatā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisks atzinums par paredzētās darbības ieceri IVN
procesa ietvaros, pat ja tas ietver nosacījumus, ar kādiem atsevišķu vēja elektrostaciju izvietošana būtu pieļaujama, nav pielīdzināms rakstiskai atļaujai vēja elektrostaciju izvietošanai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un nenodrošina tai raksturīgo atbildības, tiesiskās noteiktības un informācijas atklātības līmeni.

Līdz ar to aicinām šos divus dokumentus skaidri nodalīt un lūdzam Ministru kabinetu pieprasīt Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt atsevišķu rakstisku atļauju MK noteikumu Nr. 303 izpratnē, kā arī publiski norādīt šā dokumenta pieejamību sabiedrībai.

Kamēr šāda atļauja VES parkam “Aloja” nav saņemta, Ministru kabineta akcepts rada situāciju, kur valsts līmenī tiek dota “zaļā gaisma” projektam, kura īstenošana var būt nepieļaujama bez cita obligāta priekšnoteikuma.

 

-

800 m prasības apiešanas pazīmes: “dzēšam māju no kadastra un problēma pazūd”
Atvieglotās kārtības likums prasa 800 m attālumu no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz turbīnai un vēja parka robežai.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#

VES parka “Aloja” IVN ziņojumā ir aprakstīta situācija, kur faktiski tiek apsvērta “risināšana” ar nekustamā īpašuma statusa manipulāciju, proti, tiek norādīts, ka par dzīvojamo māju “Prūši” informācija ir dzēsta no publiskajiem reģistriem, un tiek vērtēts, vai ēka vispār uzskatāma par dzīvojamo; vienlaikus tiek atzīts, ka attālums no turbīnas AL_49 līdz dzīvojamai mājai “Katlapi” ir jānosaka un tas nedrīkst būt mazāks par 800 m.

Biedrība uzsver: šāda pieeja pēc būtības izskatās nevis pēc atbilstības nodrošināšanas, bet pēc atbilstības imitācijas. Ministru kabinets nevar akceptēt paredzēto darbību, kuras atbilstība 800 m prasībai tiek “atstāta uz vēlāk” vai “atrisināta” ar reģistru ierakstu dzēšanu, nevis ar objektīvu tehnisko risinājumu (turbīnu pārbīdi/atteikšanos no turbīnas/izmaiņām projektā).

Lūgums MK: neakceptēt paredzēto darbību, kamēr:
- nav viennozīmīgi pierādīta atbilstība 800 m prasībai visām turbīnām (t.sk. AL_43–AL_49 grupā) ar pārbaudāmiem aprēķiniem un kartēm;
- nav izslēgtas jebkādas “apiešanas” shēmas, kas faktiski saglabā dzīvojamo funkciju, bet formāli mēģina no tās “aizbēgt”.

 

-

Ministru kabineta kompetence tiek mākslīgi paplašināta, apvienojot atsevišķas VES grupas vienā “parkā”
Atvieglotās kārtības likums paredz Ministru kabineta lēmumu par akceptu attiecībā uz vēja elektrostaciju, kuras kopējā jauda ir vismaz 50 MW. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā:
“vēja parks – vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.”
Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

Vienlaikus VES parka “Aloja” gadījumā IVN ziņojumā pati paredzētās darbības struktūra faktiski norāda uz divām atsevišķām VES grupām ar attālumu vairāk kā 4 km starp tām, kuras nav saprātīgi (un tiesiski droši) traktēt kā vienu funkcionāli vienotu “vēja parku” tikai tāpēc, ka tās iesniegtas vienā dokumentu paketē.

IVN ziņojumā ir nodalītas turbīnu grupas, tai skaitā:
- galvenā grupa ar turbīnām daļu Valmieras novada Skaņkalnes pagastā un daļu Limbažu novada Alojas pagastā, Braslavas pagasta Z daļā, grupa ar turbīnām AL43 – AL__49 Limbažu novada Braslavas pagasta D daļā,
- turklāt starp šīm grupām paredzēts plānotais 100 MW saules parks. IVN ziņojums, 34.lpp (https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf)

Papildus, ja objekts atrodas ZBR regulējumā, tiesiskais ietvars tieši paredz vēja elektrostaciju izvietošanu grupās un attālumu starp grupām vismaz 2 km. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6.punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , kas savukārt liecina par mērķi nodrošināt, ka ZBR netiek
veidoti pārmērīgi lieli Vēja parki pārmērīgi tuvu viens otram.

Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka turbīnu grupa AL_43–AL_49 atrodas vairāk kā 4km no pārējās turbīnu kopas un šīs grupas kopējā jauda plānota visdrīzāk zem 50 MW sliekšņa. (četriem VES modeļiem no pieciem apskatītajiem nominālās ražošanas jaudas nesasniedz 7 MW, IVN ziņojums, 35.lpp)

Šāda konstrukcija rada pamatotas aizdomas par tiesību normu apiešanu: ar mākslīgu apvienošanu vienā “parkā” tiek:
- paplašināta Ministru kabineta kompetence,
- vienlaikus sašaurināta pašvaldības kompetence attiecībā uz objektu, kas atsevišķi ņemts varētu neietilpt 50 MW režīmā.

Lūgums MK: pirms jebkāda akcepta lēmuma pieņemšanas pieprasīt ierosinātājam:
- prasīt paredzētās darbības nošķiršanu atsevišķās paredzētajās darbībās (atsevišķos vēja parkos/grupās) atbilstoši MK noteikumu Nr. 240 2.25. apakšpunktā noteiktajai definīcijai, katrai no tām atsevišķi nosakot kompetento lēmuma pieņēmēju un piemērojamo procedūru (t. sk. izvērtējot, vai vispār iestājas Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma piemērojamība katrai atsevišķai darbībai);


 

-

 
Latvijas Republikas Ministru kabinetam Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520 Informācijai: Klimata un enerģētikas ministrijai, Valsts vides dienestam, LR Tiesībsargam Datums: 30.12.2025.
IESNIEGUMS
Par rīkojuma projekta “Par paredzētās darbības akceptu vēja elektrostaciju parkam “Aloja”” likumību

TAP projekta ID: 25-TA-2894
Paredzētās darbības ierosinātājs: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind”, reģistrācijas numurs 40203411869 IVN ziņojums: “Vēja parka “Aloja” izbūvei Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastos un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastos Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma redakcija pēc sabiedriskās apspriešanas” https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf
Kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu: Enerģētikas un vides aģentūras 25.06.2025 Nr. 10.7/3/2025 https://www.eva.gov.lv/lv/media/8381/download?attachment

Iesnieguma mērķis un prasījums
Biedrība “Drosme Darīt” (turpmāk – Biedrība) aicina Ministru kabinetu nepieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vēja elektrostaciju parkam “Aloja”.
Biedrība uzsver: ja Ministru kabinets pieņem rīkojumu par VES parka “Aloja” paredzētās darbības akceptu, tas ir valsts augstākās izpildvaras apzināts lēmums dot atļauju uzsākt darbību, kuras risinājumi jau sākotnēji ir veidoti un pamatoti pretrunā spēkā esošām tiesību normām un Ministru kabineta noteikumiem. MK akcepts šādos apstākļos nav neitrāls administratīvs solis, bet prettiesiskas situācijas legalizēšana ar valsts autoritāti. Papildus visiem argumentiem, kas izklāstīti Biedrības 2025. gada 14. decembra vēstulē Ministru kabinetam (pielikumā) un kuri pēc būtības ir attiecināmi arī uz VES parku “Aloja”,  šajā projektā konstatējami papildu būtiski trūkumi, kas norāda uz IVN ziņojuma kvalitātes problēmām un uzraudzības/izpildes risku.

Tiesiskais ietvars, kas Ministru kabinetam ir obligāti jāievēro
1. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums (turpmāk – Atvieglotās kārtības likums) paredz atvieglotu kārtību, tai skaitā vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu vismaz 50 MW, un nosaka, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu par akceptu tikai tad, ja ir veikts IVN un saņemts kompetentās institūcijas atzinums.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3.pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3 , Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

2. Likums tieši nostiprina obligātu prasību: attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākajai plānotajai vēja elektrostacijai un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p4

3. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

4. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR) vēja elektrostaciju uzstādīšana bez augstuma ierobežojuma ir pieļaujama tikai noteiktās teritorijās un ar konkrētiem priekšnosacījumiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6. punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , t.sk.:
- pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
- izvietojot vēja elektrostacijas grupās (≤20), ar attālumu starp grupām ne mazāku par 2 km.

5. IVN likums nosaka, ka “paredzētās darbības akcepts” ir institūcijas lēmums par atļauju uzsākt darbību, un lēmums pieņemams, vispusīgi izvērtējot ziņojumu un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", 21. pants.

Būtiskākie iebildumi par VES parku “Aloja”
1. Ministru kabineta kompetence tiek mākslīgi paplašināta, apvienojot atsevišķas VES grupas vienā “parkā”
Atvieglotās kārtības likums paredz Ministru kabineta lēmumu par akceptu attiecībā uz vēja elektrostaciju, kuras kopējā jauda ir vismaz 50 MW. Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#p3

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2. punkta 2.25. apakšpunkts nosaka vienīgo tiesiski fiksēto vēja parku definīciju Latvijā:
“vēja parks – vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.”
Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", 2. punkts. https://likumi.lv/ta/id/256866#p2

Vienlaikus VES parka “Aloja” gadījumā IVN ziņojumā pati paredzētās darbības struktūra faktiski norāda uz divām atsevišķām VES grupām ar attālumu vairāk kā 4 km starp tām, kuras nav saprātīgi (un tiesiski droši) traktēt kā vienu funkcionāli vienotu “vēja parku” tikai tāpēc, ka tās iesniegtas vienā dokumentu paketē.

IVN ziņojumā ir nodalītas turbīnu grupas, tai skaitā:
- galvenā grupa ar turbīnām daļu Valmieras novada Skaņkalnes pagastā un daļu Limbažu novada Alojas pagastā, Braslavas pagasta Z daļā, grupa ar turbīnām AL43 – AL__49 Limbažu novada Braslavas pagasta D daļā,
- turklāt starp šīm grupām paredzēts plānotais 100 MW saules parks. IVN ziņojums, 34.lpp (https://environment.lv/assets/upload/PDF/Aloja%20precizets25/IVN%20Zi%C5%86ojums_Aloja_precizets_10052025.pdf)

Papildus, ja objekts atrodas ZBR regulējumā, tiesiskais ietvars tieši paredz vēja elektrostaciju izvietošanu grupās un attālumu starp grupām vismaz 2 km. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 6.punkts. https://likumi.lv/ta/id/229252#p6 , kas savukārt liecina par mērķi nodrošināt, ka ZBR netiek
veidoti pārmērīgi lieli Vēja parki pārmērīgi tuvu viens otram.

Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka turbīnu grupa AL_43–AL_49 atrodas vairāk kā 4km no pārējās turbīnu kopas un šīs grupas kopējā jauda plānota visdrīzāk zem 50 MW sliekšņa. (četriem VES modeļiem no pieciem apskatītajiem nominālās ražošanas jaudas nesasniedz 7 MW, IVN ziņojums, 35.lpp)

Šāda konstrukcija rada pamatotas aizdomas par tiesību normu apiešanu: ar mākslīgu apvienošanu vienā “parkā” tiek:
- paplašināta Ministru kabineta kompetence,
- vienlaikus sašaurināta pašvaldības kompetence attiecībā uz objektu, kas atsevišķi ņemts varētu neietilpt 50 MW režīmā.

Lūgums MK: pirms jebkāda akcepta lēmuma pieņemšanas pieprasīt ierosinātājam:
- prasīt paredzētās darbības nošķiršanu atsevišķās paredzētajās darbībās (atsevišķos vēja parkos/grupās) atbilstoši MK noteikumu Nr. 240 2.25. apakšpunktā noteiktajai definīcijai, katrai no tām atsevišķi nosakot kompetento lēmuma pieņēmēju un piemērojamo procedūru (t. sk. izvērtējot, vai vispār iestājas Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma piemērojamība katrai atsevišķai darbībai);

2. 800 m prasības apiešanas pazīmes: “dzēšam māju no kadastra un problēma pazūd”
Atvieglotās kārtības likums prasa 800 m attālumu no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz turbīnai un vēja parka robežai.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336089#

VES parka “Aloja” IVN ziņojumā ir aprakstīta situācija, kur faktiski tiek apsvērta “risināšana” ar nekustamā īpašuma statusa manipulāciju, proti, tiek norādīts, ka par dzīvojamo māju “Prūši” informācija ir dzēsta no publiskajiem reģistriem, un tiek vērtēts, vai ēka vispār uzskatāma par dzīvojamo; vienlaikus tiek atzīts, ka attālums no turbīnas AL_49 līdz dzīvojamai mājai “Katlapi” ir jānosaka un tas nedrīkst būt mazāks par 800 m.

Biedrība uzsver: šāda pieeja pēc būtības izskatās nevis pēc atbilstības nodrošināšanas, bet pēc atbilstības imitācijas. Ministru kabinets nevar akceptēt paredzēto darbību, kuras atbilstība 800 m prasībai tiek “atstāta uz vēlāk” vai “atrisināta” ar reģistru ierakstu dzēšanu, nevis ar objektīvu tehnisko risinājumu (turbīnu pārbīdi/atteikšanos no turbīnas/izmaiņām projektā).

Lūgums MK: neakceptēt paredzēto darbību, kamēr:
- nav viennozīmīgi pierādīta atbilstība 800 m prasībai visām turbīnām (t.sk. AL_43–AL_49 grupā) ar pārbaudāmiem aprēķiniem un kartēm;
- nav izslēgtas jebkādas “apiešanas” shēmas, kas faktiski saglabā dzīvojamo funkciju, bet formāli mēģina no tās “aizbēgt”.

3. ZBR prasības: DAP rakstiska atļauja nav dekorācija
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) noteikumi paredz, ka vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma izvietojamas tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un grupu režīmā ar ≥2 km starp grupām. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras 

DAP rakstiska atļauja Ministru kabineta noteikumu Nr. 303 izpratnē līdz šim nav sniegta. Mūsu ieskatā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisks atzinums par paredzētās darbības ieceri IVN
procesa ietvaros, pat ja tas ietver nosacījumus, ar kādiem atsevišķu vēja elektrostaciju izvietošana būtu pieļaujama, nav pielīdzināms rakstiskai atļaujai vēja elektrostaciju izvietošanai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un nenodrošina tai raksturīgo atbildības, tiesiskās noteiktības un informācijas atklātības līmeni.

Līdz ar to aicinām šos divus dokumentus skaidri nodalīt un lūdzam Ministru kabinetu pieprasīt Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt atsevišķu rakstisku atļauju MK noteikumu Nr. 303 izpratnē, kā arī publiski norādīt šā dokumenta pieejamību sabiedrībai.

Kamēr šāda atļauja VES parkam “Aloja” nav saņemta, Ministru kabineta akcepts rada situāciju, kur valsts līmenī tiek dota “zaļā gaisma” projektam, kura īstenošana var būt nepieļaujama bez cita obligāta priekšnoteikuma.

4. Institucionālais un normatīvais haoss nav attaisnojums paviršībai, tas ir iemesls apstāties
Biedrība norāda, ka dažādas iestādes un NVO, tai skaitā vides aizsardzība biedrības no Vides konsultatīvās padomes vairākkārtīgi - jau Atvieglotās kārtības likuma izstrādes gaitā (2022. gadā), kā arī 2025.gadā diskusijā par VES izslēgšanu no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta - norādījušas uz nepieciešamību sakārtot regulējumu un kontroles instrumentus, lai “atvieglotā kārtība” nepārvērstos par tiesiskuma apiešanas mehānismu. (paraugam: VKP vēstules 18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25)

Biedrības ieskatā šī pretrunu un nepabeigtu reformu situācija ir tieši tas brīdis, kad Ministru kabinetam ir pienākums demonstrēt tiesiskumu, nevis “aizvērt acis” , lai tikai formāli izpildītu Atvieglotās kārtības likuma prasību.

Biedrības lūgumi Ministru kabinetam
1. Neakceptēt paredzēto darbību VES parkam “Aloja”.
2. Pieprasīt ierosinātājam un atbildīgajām iestādēm novērst iepriekš minētos trūkumus, īpaši:
- juridiski un tehniski pamatot, kā tiek definēta “vēja parka robeža” un kāpēc divas attālinātas VES grupas (ar 100 MW saules parku starp tām) ir viens akceptējams objekts pretrunā LR pastāvošajai vēja parku definīcijai;
- nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību 800 m prasībai (nevis “statusa dzēšanu” reģistros);
- iesniegt DAP rakstisko atļauju ZBR prasību izpildei.
3. Ja Ministru kabinets tomēr pieņem lēmumu virzīties uz akceptu, Biedrība lūdz rīkojumā un tā pamatojumā konkrēti atspoguļot šo iebildumu izvērtējumu un secinājumus (nevis vispārīgas frāzes).

Biedrība patur tiesības izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp pārsūdzēt Ministru kabineta rīkojumu administratīvajā tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. https://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums

Pielikumi
1. Biedrības 14.12.2025. vēstule MK.
2. VES parka “Aloja” IVN ziņojuma fragmenti un kartes ar grupu nodalījumu.
3. VKP vēstules (18.05.2022. Nr. 1‑17; 27.06.2022. Nr. 1‑23; 12.08.2025. Nr. 1‑19/25).

P.S. (par kompetentās institūcijas atzinumu): izvērtējot atzinuma argumentāciju, rodas iespaids, ka tā vairāk ir mēģinājums “izvilkt” cauri bezcerīgi nekvalitatīvu IVN ziņojumu un glābt procesa formālo virzību, nevis neatkarīgs un prasīgs vērtējums par IVN ziņojuma atbilstību tiesību normām un minimālajām kvalitātes prasībām. Šādā situācijā Ministru kabinetam ar savu akceptu nevajadzētu kļūt par pēdējo posmu, kas prettiesisku konstrukciju pārvērš par “valsts akceptētu” realitāti.
 

 

-