Projekta ID
24-TA-902Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
31.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par jūras transporta dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" (turpmāk - projekts) ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva 2023/959) prasības. Attiecīgi lūdzam papildināt projektu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2023/959 atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 162.-168. punktam.
Vienlaikus aicinām papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar informāciju par Direktīvas 2023/959 3. pantā ietvertās prasības ("Pieņemot minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.") pārņemšanu projektā.
Vienlaikus aicinām papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar informāciju par Direktīvas 2023/959 3. pantā ietvertās prasības ("Pieņemot minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.") pārņemšanu projektā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Kā projekta tiesiskais pamatojums norādīts Klimata likuma 17. panta piektā daļa un 18. panta ceturtā daļa. Norādām, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2010. gada 12. marta sanāksmes protokola Nr. 2 1. § "Par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 170)" 8. punktā noteiktais paredz, ka noteikumu projektus, kuru pilnvarojums paredzēts likumprojektā, izskata Valsts sekretāru sanāksmē, kad likumprojekts pieņemts 2. lasījumā, savukārt Ministru kabinetā šādus noteikumu projektus izskata, kad likumprojekts pieņemts 3. lasījumā. Atzinuma sniegšanas laikā likumprojekts "Klimata likums" (Nr. 718/Lp14) (turpmāk - likumprojekts) nav pat apstiprināts 1. lasījumā Saeimā. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta virzīšana pirms likumprojekta izskatīšanas uzsākšanas Saeimā ir neefektīva, ņemot vērā to, ka likumprojekta izskatīšanas Saeimā laikā likumprojektā var tikt veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī projekta tekstu. Ievērojot minēto, lūdzam nodrošināt projekta turpmāku virzību pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 2. lasījumā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu Nr. 108 100. punkts noteic, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. punktu, precīzi pārrakstot Ministru kabinetam likumprojektā doto pilnvarojumu.
Vēršam arī uzmanību, ka pašreiz konstatējamas būtiskas neatbilstības starp likumprojektā paredzēto pilnvarojumu un projekta 1. punktu, kā arī projektā ietverto regulējumu.
Vēršam arī uzmanību, ka pašreiz konstatējamas būtiskas neatbilstības starp likumprojektā paredzēto pilnvarojumu un projekta 1. punktu, kā arī projektā ietverto regulējumu.
Piemēram:
1) likumprojekta 17. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemēro nododamo emisijas kvotu apjomu un netiek piemērots kvotu nodošanas pienākums. Savukārt projekta II. nodaļa noteic normas par nododamo emisiju kvotu apjomu, tostarp arī nosakot gadījumus, kad kuģošanas sabiedrībām nav jānodod emisijas kvotas (sk. projekta 4. punktu);
2) kaut arī likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 2. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 1. punktā minētos ziņojumus un monitoringa plānu, projektā nav ietverta kārtība, kādā dienests pārbauda un apstiprina kādus ziņojumus;
3) projekta 10. punkts pirmšķietami neatbilst likumā paredzētajam pilnvarojumam, jo tas neparedz kārtību noteikt kādas darbības, ko veic verificētājs (piemēram, sagatavo atbilstības dokumentu), bet gan paredz noteikt kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai (likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 3. punkts). Citastarp lūdzam izvērtēt arī projekta 9. punkta atbilstību pilnvarojumam, ņemot vērā, ka projekta 9. punktā nav noteikta kārtība, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai;
4) likumprojekta 17. panta ceturtās daļas 4. punktā paredzētais pilnvarojums nav pilnībā izpildīts projektā. Piemēram, projektā nav regulēta nekāda informācijas aprite starp Klimata un enerģētikas ministriju un kādu no normā minētajām institūcijām.
Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts). Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts). Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus, kā arī atbilstoši precizēt projektu vai sniegt pamatotus skaidrojumus anotācijā par projektā ietverto normu atbilstību likumprojektā paredzētajam pilnvarojumam.
Citastarp arī norādām, ka anotācijā ietvertajiem skaidrojumiem ir jāatbilst likumā ietvertajam pilnvarojumam un attiecīgi arī projektā ietvertajam regulējumam. Pašreiz anotācijā ietvertie skaidrojumi vairākās vietās nekorekti skaidro likumā ietverto pilnvarojumu, piemēram: 1) "[..] un notiek informācijas aprite starp iesaistītajām institūcijām (Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD), Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), Eiropas Komisiju un kuģošanas sabiedrību" (kuģošanas sabiedrība nav minēta likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 4. punktā, taču tur ir minēta Klimata un enerģētikas ministrija); 2) "noteikt jaunu tiesisko regulējumu, ar kuru nosaka prasības jūras transporta darbībām ES ETS, kā arī noteikt esošos pienākumus". Attiecīgi aicinām pārskatīt anotācijā ietvertos skaidrojumus un tos precizēt.
1) likumprojekta 17. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemēro nododamo emisijas kvotu apjomu un netiek piemērots kvotu nodošanas pienākums. Savukārt projekta II. nodaļa noteic normas par nododamo emisiju kvotu apjomu, tostarp arī nosakot gadījumus, kad kuģošanas sabiedrībām nav jānodod emisijas kvotas (sk. projekta 4. punktu);
2) kaut arī likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 2. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 1. punktā minētos ziņojumus un monitoringa plānu, projektā nav ietverta kārtība, kādā dienests pārbauda un apstiprina kādus ziņojumus;
3) projekta 10. punkts pirmšķietami neatbilst likumā paredzētajam pilnvarojumam, jo tas neparedz kārtību noteikt kādas darbības, ko veic verificētājs (piemēram, sagatavo atbilstības dokumentu), bet gan paredz noteikt kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai (likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 3. punkts). Citastarp lūdzam izvērtēt arī projekta 9. punkta atbilstību pilnvarojumam, ņemot vērā, ka projekta 9. punktā nav noteikta kārtība, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai;
4) likumprojekta 17. panta ceturtās daļas 4. punktā paredzētais pilnvarojums nav pilnībā izpildīts projektā. Piemēram, projektā nav regulēta nekāda informācijas aprite starp Klimata un enerģētikas ministriju un kādu no normā minētajām institūcijām.
Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts). Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts). Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus, kā arī atbilstoši precizēt projektu vai sniegt pamatotus skaidrojumus anotācijā par projektā ietverto normu atbilstību likumprojektā paredzētajam pilnvarojumam.
Citastarp arī norādām, ka anotācijā ietvertajiem skaidrojumiem ir jāatbilst likumā ietvertajam pilnvarojumam un attiecīgi arī projektā ietvertajam regulējumam. Pašreiz anotācijā ietvertie skaidrojumi vairākās vietās nekorekti skaidro likumā ietverto pilnvarojumu, piemēram: 1) "[..] un notiek informācijas aprite starp iesaistītajām institūcijām (Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD), Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), Eiropas Komisiju un kuģošanas sabiedrību" (kuģošanas sabiedrība nav minēta likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 4. punktā, taču tur ir minēta Klimata un enerģētikas ministrija); 2) "noteikt jaunu tiesisko regulējumu, ar kuru nosaka prasības jūras transporta darbībām ES ETS, kā arī noteikt esošos pienākumus". Attiecīgi aicinām pārskatīt anotācijā ietvertos skaidrojumus un tos precizēt.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 288. panta trešo daļu direktīvas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Proti, direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts, līdz ar to Latvijas tiesību aktu tekstos (normās) neietver atsauces uz direktīvām. Direktīvu prasības ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, uz kuriem, ja nepieciešams, attiecīgi ir izdarāmas atsauces. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 3. punktu un 11.1. apakšpunktu, svītrojot atsauces uz direktīvas normām, un atbilstoši precizējot projektu.
Vienlaikus norādām, ka projektā nedrīkst atsaukties un uzlikt par pienākumu indivīdam ievērot starptautiskus dokumentus (ieteikumus, vadlīnijas u.tml.), kuri nav privātpersonām saistoši. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un svītrot atsauci uz projekta 3. punktā minēto ieteikumu vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu par tā juridisko spēku attiecībā uz privātpersonām, kā arī šādas atsauces nepieciešamību un pieļaujamību.
Vienlaikus norādām, ka projektā nedrīkst atsaukties un uzlikt par pienākumu indivīdam ievērot starptautiskus dokumentus (ieteikumus, vadlīnijas u.tml.), kuri nav privātpersonām saistoši. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un svītrot atsauci uz projekta 3. punktā minēto ieteikumu vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu par tā juridisko spēku attiecībā uz privātpersonām, kā arī šādas atsauces nepieciešamību un pieļaujamību.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar LESD 288. pantu lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem – lēmumā tiek ietverta precīza norāde, kam tieši tas adresēts. Lēmuma adresāts var būt gan viena vai vairākas dalībvalstis, gan privātpersonas, t. i., fiziskas un juridiskas personas. Ja lēmumā nav norādīts konkrēts adresāts, tad šī lēmuma adresāts ir visas dalībvalstis un tie ir saistoši gan Eiropas Savienībai, gan arī dalībvalstīm. Taču, tā kā šādi lēmumi nav adresēti privātpersonām, tie nevar uzlikt viņiem pienākumus. Ja šādos lēmumos ietvertos nosacījumus piemērotu attiecībās ar privātpersonām, tie jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Pārņemot lēmumos ietvertos nosacījumus nacionālajos tiesību aktos, piemēro tos pašus nosacījumus kā direktīvu normu pārņemšanā. Attiecīgi lūdzam projektā svītrot atsauces uz Eiropas Savienības lēmumu un, ja nepieciešams, pārņemt tā prasības projektā vai citviet nacionālajos normatīvajos aktos un izdarot attiecīgu atsauci.
Papildus norādām, ka, ja projektā tiek pārņemtas Eiropas Savienības lēmuma prasības, nepieciešams informāciju par tā prasību pārņemšanu projektā norādīt arī anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā. Attiecīgi aicinām tabulu papildināt.
Papildus norādām, ka, ja projektā tiek pārņemtas Eiropas Savienības lēmuma prasības, nepieciešams informāciju par tā prasību pārņemšanu projektā norādīt arī anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā. Attiecīgi aicinām tabulu papildināt.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka projekta 4.3. apakšpunkta gramatiskais formulējums atšķiras no Direktīvas 2023/959 1. panta 21. punkta "d" apakšpunktā ietvertā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva 2003/87/EK) 12. panta 3.-b punktā ietvertās tiesību normas. Piemēram, projekta 4.3. apakšpunktā nav norādes uz emisijām, kas "radušās [..] reisos starp ostu, kas atrodas dalībvalsts tālākajā reģionā, un ostu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, tostarp reisi starp ostām tālākajos reģionos un reisos starp ostām tās pašas dalībvalsts tālākajos reģionos". Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt projekta 4.3. apakšpunktu, vai sniegt skaidrojumu par to, kā tajā pilnībā un korekti pārņemta minētā Direktīvas 2023/959 prasība.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka ne likumprojektā ietvertajā pilnvarojumā Ministru kabinetam, uz kura pamata paredzēts izdot noteikumus, ne citviet projektā nav minēti kādi "konti", attiecīgi lūdzam precizēt projekta III. nodaļas nosaukumu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un novērst likumprojektā jau ietvertā regulējuma, kā arī Komisijas Īstenošanas 2023. gada 6. novembra regula Nr. 2023/2449, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 piemērot attiecībā uz monitoringa plānu, emisiju ziņojumu, daļēju emisiju ziņojumu, atbilstības dokumentu un uzņēmuma līmenī sagatavotu ziņojumu veidlapām, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927 (turpmāk - Regula 2023/2449) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulas 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula 2015/757) prasību dublēšanu projektā vai arī sniegt skaidrojumu. Piemēram:
1) projekta 5. punkts daļēji dublē likumprojekta 18. panta otrajā daļā jau ietverto prasību, kā arī dublē Regulas 2023/2449 1. panta 1. punktu un 2. panta 1. punktu un Regulas 2015/757 12. panta 1. punktu;
2) projekta 6. punkts arī vismaz daļēji dublē likumprojekta 18. panta otrajā daļā ietverto prasību. Turklāt likumprojektā ir minēts "pārbaudīts", nevis "verificēts" ziņojums, kā arī likumprojektā nav norādes, ka ziņojums būtu iesniedzams arī "attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar citas valsts karogu";
3) projekta 7. punkts vismaz daļēji dublē Regulas 2015/757 11.a panta 2. punktu, kā arī Regulas 2023/2449 4. panta 1. punktu.
Atgādinām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta un regulu normu dublēšanu projektā.
1) projekta 5. punkts daļēji dublē likumprojekta 18. panta otrajā daļā jau ietverto prasību, kā arī dublē Regulas 2023/2449 1. panta 1. punktu un 2. panta 1. punktu un Regulas 2015/757 12. panta 1. punktu;
2) projekta 6. punkts arī vismaz daļēji dublē likumprojekta 18. panta otrajā daļā ietverto prasību. Turklāt likumprojektā ir minēts "pārbaudīts", nevis "verificēts" ziņojums, kā arī likumprojektā nav norādes, ka ziņojums būtu iesniedzams arī "attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar citas valsts karogu";
3) projekta 7. punkts vismaz daļēji dublē Regulas 2015/757 11.a panta 2. punktu, kā arī Regulas 2023/2449 4. panta 1. punktu.
Atgādinām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta un regulu normu dublēšanu projektā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam anotācijā pamatot, kādēļ nepieciešams projekta 6. punktam noteikt atliktu spēkā stāšanos 2025. gada 1. janvārī, īpaši, ņemot vērā, ka projekta 6. punktā ietvertā prasība kuģošanas sabiedrībai jāpilda katru gadu līdz 31. martam, taču 2024. gada 31. marts ir jau pagājis.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās laiku nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrā daļa. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiek izmantoti divi Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās veidi: 1) noteikumi stājas spēkā vispārējā kārtībā - nākamajā dienā pēc to izsludināšanas (publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”); 2) noteikumi stājas spēkā pašos noteikumos noteiktajā termiņā. Norādām, ka nav juridiski korekti norādīt, ka Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās ir atkarīga no cita tiesību akta spēkā stāšanās. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un veikt precizējumus vai sniegt skaidrojumus saistībā ar anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju par Direktīvas 2023/959 prasību pārņemšanu projektā:
1) lūdzam projektā ietvertā regulējuma kontekstā tabulā sniegt informāciju arī par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.ga panta (īpaši 1. un 3. punkta) pārņemšanu, norādot, kur attiecīgās normas pārņemtas;
2) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.gb panta otrās daļas ("Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks par jūras transporta verificētajām emisijām 2024. un 2025. gadā, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu anulē, nevis izsola saskaņā ar 10. pantu.") pārņemšanu;
3) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.gd un 3.ge pantu pārņemšanu;
4) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 21. punkta "d" apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.e punkta otrās daļas ("Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks nekā verificētās emisijas, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu nevis izsola saskaņā ar 10. pantu, bet anulē.") pārņemšanu, kā arī projektā ietvertā regulējuma kontekstā par citu 1. panta 21. punkta apakšvienību, tostarp 1. panta 21. punkta "a", "c" un "e" apakšpunkta, pārņemšanu.
Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.
1) lūdzam projektā ietvertā regulējuma kontekstā tabulā sniegt informāciju arī par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.ga panta (īpaši 1. un 3. punkta) pārņemšanu, norādot, kur attiecīgās normas pārņemtas;
2) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.gb panta otrās daļas ("Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks par jūras transporta verificētajām emisijām 2024. un 2025. gadā, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu anulē, nevis izsola saskaņā ar 10. pantu.") pārņemšanu;
3) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 7. punktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 3.gd un 3.ge pantu pārņemšanu;
4) lūdzam sniegt informāciju par direktīvas 1. panta 21. punkta "d" apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.e punkta otrās daļas ("Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks nekā verificētās emisijas, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu nevis izsola saskaņā ar 10. pantu, bet anulē.") pārņemšanu, kā arī projektā ietvertā regulējuma kontekstā par citu 1. panta 21. punkta apakšvienību, tostarp 1. panta 21. punkta "a", "c" un "e" apakšpunkta, pārņemšanu.
Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un veikt precizējumus vai sniegt skaidrojumus saistībā ar anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju par Eiropas Savienības regulās ietverto prasību ieviešanu projektā:
1) reizē gan norādot, ka projekta 1.3. apakšpunktā nav precīzi pārrakstīts likumā paredzētais pilnvarojums, vēršam uzmanību, ka atsauce uz Regulas 2015/757 3. panta "f" punktu ietverta nevis projekta 1.4. apakšpunktā, bet gan 1.3. apakšpunktā;
2) lūdzam papildināt tabulu, ņemot vērā arī citviet projektā ietvertās atsauces uz regulu vienībām (sk., piemēram, projekta 7. punktu, 8. punktu, 9.1. apakšpunktu);
3) projekta 10. punktā nav paredzēta kāda informācijas aprite, attiecīgi aicinām svītrot norādi, ka projekta 10. punktā ir ieviests Regulas 2015/757 20. panta 2. punkts;
4) aicinām papildināt tabulu par Regulas 2023/2449 prasību ieviešanu projektā, ņemot vērā projekta 5. punktā ietverto atsauci uz minētās regulas 1. pantu;
5) aicinām norādīt korektu projekta vienību, kurā ieviests Regulas 2023/2449 3. panta 1. punkts (proti, nevis 5. punkts, bet 10. punkts).
1) reizē gan norādot, ka projekta 1.3. apakšpunktā nav precīzi pārrakstīts likumā paredzētais pilnvarojums, vēršam uzmanību, ka atsauce uz Regulas 2015/757 3. panta "f" punktu ietverta nevis projekta 1.4. apakšpunktā, bet gan 1.3. apakšpunktā;
2) lūdzam papildināt tabulu, ņemot vērā arī citviet projektā ietvertās atsauces uz regulu vienībām (sk., piemēram, projekta 7. punktu, 8. punktu, 9.1. apakšpunktu);
3) projekta 10. punktā nav paredzēta kāda informācijas aprite, attiecīgi aicinām svītrot norādi, ka projekta 10. punktā ir ieviests Regulas 2015/757 20. panta 2. punkts;
4) aicinām papildināt tabulu par Regulas 2023/2449 prasību ieviešanu projektā, ņemot vērā projekta 5. punktā ietverto atsauci uz minētās regulas 1. pantu;
5) aicinām norādīt korektu projekta vienību, kurā ieviests Regulas 2023/2449 3. panta 1. punkts (proti, nevis 5. punkts, bet 10. punkts).
Piedāvātā redakcija
-
13.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 22. pantā ietvertas apakšvienības, kurās ir ietvertas saturiski dažādas tiesību normas. Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju konkretizēt atsauci, norādot uz konkrētu Klimata likuma 22. panta apakšvienību, kurā ietvertas emisijas kvotu nodošanas prasības. Alternatīvi aicinām sniegt skaidrojumu. Aicinām arī tiesiskās noteiktības labad aizstāt vārdu "attiektos" ar citu piemērotu vārdu ("attiecas" v.tml.).
Papildus, ņemot vērā arī citviet projektā ietverto regulējumu (piemēram, bet ne tikai, 2. punktu), aicinām izvērtēt atsauču uz citiem normatīvajiem aktiem, kā arī iekšējo atsauču ietveršanas nepieciešamību projektā, un tās ietvert, ja tās ir objektīvi nepieciešamas normas korektai un pilnīgai piemērošanai un interpretācijai. Norādām, ka atsauču ietveršana var sarežģīt regulējuma uztveramību.
Papildus, ņemot vērā arī citviet projektā ietverto regulējumu (piemēram, bet ne tikai, 2. punktu), aicinām izvērtēt atsauču uz citiem normatīvajiem aktiem, kā arī iekšējo atsauču ietveršanas nepieciešamību projektā, un tās ietvert, ja tās ir objektīvi nepieciešamas normas korektai un pilnīgai piemērošanai un interpretācijai. Norādām, ka atsauču ietveršana var sarežģīt regulējuma uztveramību.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt un skaidrot, vai prasība, ka nav jānodod emisijas kvotas, ir atbilstoša un pietiekama Direktīvas 2023/959 1. panta 21. punkta "d" apakšpunkta, ar ko papilda Direktīvas 2003/87/EK 12. pantu ar 3.-d un 3.-c punktu, kā arī Komisijas Īstenošanas 2023. gada 19. decembra lēmuma Nr. 2023/2895, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d punktā minēto salu un ostu sarakstu un minētās direktīvas 12. panta 3.-c punktā minēto starptautisku publisko pakalpojumu līgumu vai starptautisku sabiedrisko pakalpojumu saistību sarakstu 1. panta ("Dalībvalstis uzskata, ka Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 16. pantā noteiktās prasības ir izpildītas, un neveic nekādas darbības pret kuģošanas sabiedrībām attiecībā uz emisijām [..]") pilnīgai pārņemšanai. Proti, aicinām skaidrot, vai darbību pret kuģošanas sabiedrībām attiecībā uz emisijām neveikšana nav plašāka satura par emisijas kvotu nenodošanu. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu, reizē ņemot vērā likumprojektā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka projekta 4.3. apakšpunktā tiek pārņemta Direktīvas 2023/959 prasība, lūdzam anotācijā skaidrot, vai projekta 4.3. apakšpunkta 2. teikumā ietvertā termina "tālākais reģions" izpratne izriet no kāda Eiropas Savienības tiesību akta (piemēram, Direktīvas 2023/959), vai arī pamatot, kādēļ termina izpratne noteikta tieši šāda.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām anotācijā skaidrot, par kādiem "noteikumiem par monitoringu un to, kā ziņo agregētos emisiju datus uzņēmuma līmenī" ir runa projekta 7. punktā (proti, uz kādu normatīvo aktu ietverta atsauce). Vēršam uzmanību, ka atsauces noteikumu projektā noformē atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.7. apakšnodaļai, tostarp, ja nepieciešams, rakstot atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā (Noteikumu Nr. 108 137. punkts). Atgādinām, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 136. punktam noteikumu projektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Norādām, ka likumprojekta 18. panta ceturtās daļas 1. punktā ietvertajā pilnvarojumā minēti "agregētie emisiju dati uzņēmuma līmenī", attiecīgi aicinām precizēt projektu, nodrošinot pilnīgu atbilstību pilnvarojumam, kā arī iekšēju terminoloģisku konsekvenci. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Priekšlikums
Aicinām svītrot anotācijas 4.1.1. apakšsadaļu, attiecīgo informāciju norādot anotācijas 1.1. apakšsadaļā pie projekta izstrādes pamatojuma. Papildus aicinām papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu, pamatojot projekta 14. punktu, kas paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumus Nr. 430 "Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām".
Piedāvātā redakcija
-
19.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Priekšlikums
Aicinām skaidrot, vai projektā nav ieviestas kādas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/957, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai paredzētu jūras transporta darbību gāzu iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, prasības. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-