Atzinums

2013.gada 08.jūlijā tika pieņemts Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums
(turpmāk tekstā – AIFP likums), kura 7.pants noteica:
“7.pants. Vispārīgie pārvaldnieka reģistrācijas noteikumi
(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Komisijā, ja pārvaldnieka
pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir
deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska
līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus (tai skaitā aktīvus, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu),
kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus euro;
2) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir
deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska
līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka
neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu
atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.”
Minētā tiesību norma, atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam, pārņēma Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu
fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā
(EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (turpmāk tekstā – AIF Direktīva) 3.panta
2.punkta regulējumu, kas noteica gadījumus, kad pieļaujama Alternatīvā ieguldījumu fondu
pārvaldnieka darbības uzsākšanu veicot reģistrācijas darbības (vienkāršotāka kārtība,
salīdzinājumā ar licences saņemšanas kārtību).
AIFP likuma 7.pants iepriekš citētajā redakcijā bija spēkā līdz 2019.gada 16.jūlijam, kad tas
tika grozīts ar 2019.gada 20.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem AIFP likumā – to sašaurinot un
svītrojot iespēju reģistrētiem pārvaldniekiem pārvaldīt fondus ar sviras finansējumu arī tad, ja to
pārvaldītie aktīvi nesasniedz 100 miljonu eiro robežu:
“(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Komisijā, ja pats vai
kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, ar kuru to saista ciešas attiecības vai kurā tam ir
būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar
nosacījumu, ka neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu vai
ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.”
Jāvērš uzmanība uz to, ka, pretstatā tam, ka AIFP likuma 7.pants sākotnēji tika pieņemts
pārņemot Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumu, tā grozījumi tika iebalsoti uz grozījumu
likumprojekta 3.lasījumu, attiecīgi – no publiski pieejamās informācijas nav saprotami apsvērumi
un argumentācija stingrāku prasību piemērošanai, kā to nosaka AIF Direktīvas 3.panta 2.punkts.
Tai pat laikā, konstatējams, ka šobrīd tiek izstrādāts likumprojekts par grozījumiem AIFP
likumā (likumprojekts ir skaņošanas procesā Ministru Kabinetā, Nr.24-TA-160), kas paredzēs
stingrākas prasības tieši reģistrētu Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbības
uzsākšanai, darbībai un uzraudzībai.

Vienlaikus jāvērš uzmanība arī uz to, ka pēc pēdējām tendencēm attiecībā uz sviras
finansējuma izpratni, tās tvērums ir paplašināts un, proti, atbilstoši ESMA 1 skaidrojumam
(attiecībā uz Regulas 231/2013 piemērošanu) – gadījumā, ja Alternatīvo ieguldījumu fonds ir
izveidojis meitas uzņēmumu (īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību), lai veiktu ieguldījumus
nekustamajos īpašumos, attiecībā uz kuriem izpildās divi kritēriji:
- Meitas kompānija ir izveidota tieši ar mērķi palielināt riska darījumu apjomu;
- Šāda izveidotā struktūra palielina riska darījumu apjomu AIF līmenī,
arī šādas struktūras ietvaros, kaut vai tas ir meitas uzņēmuma līmenī, piesaistītais “ārējais”
finansējums, ir uzskatāms par sviras finansējumu alternatīvo ieguldījumu fondu regulējuma
izpratnē.
Tas nozīmē, ka šobrīd spēkā esošais AIFP likuma 7.pants faktiski nepieļauj sviras
finansējuma izmantošanu reģistrētu pārvaldnieku pārvaldītos fondos, tajā skaitā, faktiski, tas liedz
arī reģistrētiem pārvaldniekiem pārvaldīt tādus fondus, kuru stratēģija nav kapitāla līdzdalības
(kontroles) iegūšana pār biržā nekotētiem uzņēmumiem (private equity), bet kuriem ir meitas
uzņēmumi (īpašam nolūkam izveidotas sabiedrības), kuras fondi ir izveidojuši ar mērķi turēt
fonda aktīvus, bet kuri vienlaicīgi tiek izmantoti finansējuma piesaistei fonda aktīvu iegūšanai /
izveidošanai un rada fonda riska darījumu apjoma pieaugumu.
Lai arī mūsu rīcībā nav detalizēts izvērtējums par to cik ir šādi gadījumi un šo gadījumu
struktūras detaļas, ir pamats uzskatīt, ka šobrīd šādi reģistrētie pārvaldnieki, kuru darbību pieļauj
AIF Direktīva, bet ierobežo AIFP likums, praksē darbojas.

Līdz ar to, kopsakarā ar to, ka reģistrētiem pārvaldniekiem plānots palielināt uzraudzības
prasības, ierosinām veikt grozījumus arī AIFP likuma 7.panta pirmajā daļā, izsakot to redakcijā,
kādā tā bija spēkā līdz 2019.gada 16.jūlijam, tādējādi nodrošinot atbilstību gan AIF Direktīvai, gan
leģitimizējot pastāvošo nozares praksi. Respektīvi, ierosinām izteikt AIFP likuma 7.panta pirmo
daļu sekojošā redakcijā:

“(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Latvijas Bankā, ja
pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst vismaz vienam no šādiem
kritērijiem:
1) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir
deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska
līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus (tai skaitā aktīvus, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu),
kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus euro;
2) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir
deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska
līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka
neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu
atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.”