Atzinums

Iebildums atbilstoši izziņas 356. punktā (16.11.2023.) sniegtajam Klimata un enerģētikas ministrijas skaidrojumam par iepriekš sniegto VARAM priekšlikumu attiecībā uz terminu "klimatnoturība". Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam lietots un skaidrots termins "Izturētspēja (Resilience) - sistēmas un tās elementu spēja laicīgi un efektīvā veidā paredzēt, uztvert, piemēroties vai atgūties no postošu notikumu sekām, ietverot saglabāšanos, atjaunošanos vai pat situācijas uzlabošanu pamata struktūrām un funkciju nodrošināšanai." Termins "klimatnoturība" šādā redakcijā lietots un skaidrots Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Savukārt IPCC tiešsaistes terminu vārdnīcā atbilstošākais termins "klimatnoturībai", kā arī Klimata likuma likumprojektā sniegtajam termina skaidrojumam, ir "resilience - the capacity of social, economic and environmental systems to cope with a hazardous event or trend or disturbance, responding or reorganizing in ways that maintain their essential function, identity and structure while also maintaining the capacity for adaptation, learning and transformation." Līdz ar to lūdzam termina "klimatnoturība" skaidrojumu izteikt, ņemot vērā IPCC dotajā termina skaidrojumā iekļauto sociālo, ekonomisko un vides sistēmu spēju pārvarēt bīstamus klimata pārmaiņu izraisītus notikumus vai tendences, reaģējot vai pārkārtojoties tā, ka tiek saglabātas to pamatfunkcijas un struktūra, vienlaikus saglabājot spēju pielāgoties, pilnveidoties un pārveidoties.
 

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uztur 2023.gada 16.novembra atzinumā izteikto iebildumu, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir jānosaka ne tikai finansējuma avoti, bet arī mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums..

-

VARAM uztur 2023.gada 16.novembra atzinumā izteikto iebildumu, ka jānorāda politikas plānošanas dokumentu, kurā tiks noteikti šie sektorālie mērķi un politikas virzieni.  Lūdzam skaidrot anotācijā, vai tiešām ir paredzēts, ka Nacionālais enerģētikas un klimata politikas plāns būs kā ministriju iecerēto pasākumu apkopojums, nevis principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības saturošs dokuments, lai īstenotu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu sabiedrības un teritorijas attīstību.
 Vienlaikus VARAM vērš uzmanību uz izziņas 55.punktā sniegto skaidrojumu "Norādām, ka likumprojekta 4.panta  ceturtajā daļā ir noteikts, ka sektorālie mērķi un politikas virzieni tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam. Savukārt šajā daļā netiks norādīt konkrēti politikas plānošanas dokumenti, kuros tiks noteiktas politikas un pasākumi, kas tieši vai netieši nodrošina SEG emisiju samazināšanu vai CO2 piesaistes palielināšanu.
Tāpat norādām, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam ir jāiekļauj nozaru ministriju iesniegtos pasākumus, kas cita starpā ir noteikti arī nozaru politikas plānošanas dokumentos. Tāpat norādām, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam pārsniedz šobrīd spēkā esošos nozaru politikas plānošanas dokumentus, kuri pārsvarā ir līdz 2027. vai 2028.gadam, līdz ar to Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir plašāks nekā tikai nozaru politiku un pasākumu apkopojums.
Norādām, ka katrā nozarē ir savi politikas plānošanas dokumenti, piemēram, Transporta attīstības pamatnostādnes, Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam uc.". Lūdzam ar šo skaidrojumu papildināt likumprojekta anotāciju.
 

-

Norādām, ka  VARAM nav deleģēta funkcija izstrādāt klimata politiku, jo šī funkcija ir deleģēta KEM. VARAM kompetencē ir atbilstoši ES izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķiem veikt politikas plānošanu, izstrādājot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam. Turklāt pēc KEM veiktajiem aprēķiniem  SEG atkritumu apsaimniekošanas sektors sastāda vien 7% un 17 % samazinājums no 7% ir tuvu 1%. Ņemot to vērā, uzskatām, ka atkritumu apsaimniekošana ir svītrojama no minētās tiesību normas, jo visi mērķi atkritumu apsaimniekošanās ir definēti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021-2028.gadam, kurus īstenojot paredzam ka 2035 gadā poligonos tiks apglabāti 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā to paredz Eiropas Savienības tiesību aktos izvirzītais mērķis.

-

VARAM uztur 2023.gada 16.novembra atzinumā izteikto iebildumu, ka, ņemot vērā likumprojekta 3.panta pirmajā daļā noteikto termiņu, lūdzam noteikt pārejas periodu, kurā ministrijām ir jāveic likumprojketa 4.panta sestajā daļā minētie pasākumi.

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra atzinumā pausto iebildumu. Aicinām KEM kā par klimata politiku atbildīgo ministriju izstrādāt ierosinājumus par visās nozarēs veicamajiem pasākumiem un tos iesniegt izvērtēšanai un diskusijām līdzatbildīgajām ministrijām. Kā arī norādot iespējamajos finansējuma avotus un apjomus, kas nepieciešami šo pasākumu īstenošanai. 

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra atzinumā pausto iebildumu un lūdzam precizēt kādus datus un informāciju būtu jāiesniedz VARAM. Lūdzam izvērtēt radīto administratīvo slogu un attiecīgi papildināt anotācijas sadaļu par radīto administratīvo slogu

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra atzinumā pausto iebildumu un lūdzam izvērtēt šādu jaunu uzdevumu radīto administratīvo slogu un sniegt papildus informāciju par plānošanas dokumentā iekļaujamiem datiem, kā arī attiecīgi papildināt anotāciju.

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra atzinumā pausto iebildumu un lūdzam izvērtēt šādu jaunu uzdevumu radīto administratīvo slogu un attiecīgi papildināt anotāciju.

-

VARAM uztur 2023.gada 16.novembra atzinumā izteikto iebildumu, ka no 7.panta pirmās daļas izriet, ka Ministru kabinets līdz 2031. gada 1. janvārim apstiprinās ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu. Lūdzam likumprojektu papildināt ar termiņu, līdz kuram ministrijām būs jāveic 8.panta pirmajā daļā uzdotais uzdevums.

-

Nepieciešams redakcionāli precizēt 30.panta pirmo daļu, precizējot, ka Valsts vides dienests var pieņemt lēmumu par kuģošanas sabiedrības kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas. 
1)  Direktīvas 2003/87/EK punkts nosaka, ka:
11.a  
Ja kuģošanas sabiedrība divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījusi pienākumus nodot kvotas un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts, izņemot to dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, liedz attiecīgās kuģošanas sabiedrības atbildībā esošajiem kuģiem ienākt jebkurā savā ostā, līdz kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu nodošanas pienākumus saskaņā ar 12. pantu. Ja kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ienāk vai atrodas kādā no tās ostām, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, aiztur kuģi līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus.
Līdz ar to izraidīšanas rīkojums (Klimata likumā – lēmums) atteicās uz visiem attiecīgās kuģošanas sabiedrības kuģiem. Tātad no ES ostām tiek izraidīti (netiek ielaisti) visi minētās kuģošanas sabiedrības kuģi.

1) Ja kuģošanas sabiedrība divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 22. panta (4) daļā ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ja ar šā likuma 25. panta (2), (3) un (4) daļās paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests, devis kuģošanas sabiedrībai iespēju sniegt paskaidrojumus, var pieņemt lēmumu par kuģošanas sabiedrības kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas  līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 22. panta (4) daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijai (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija), Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

Ievērojot Taisnīgas pārkārtošanās fonda sasaisti ar klimatneitralitātes sasniegšanu un likumprojekta “Klimata likums” mērķi un tvērumu, kas ietver arī klimata finanšu instrumentu uzskaitījumu un to ieviešanas nosacījumus, kā arī 4. pantā noteikto par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sektorālo pasākumu un to finansējuma iekļaušanu Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, lūdzam Klimata un enerģētikas ministriju papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par Taisnīgas pārkārtošanās fondu, norādot tā mērķi: “sniegt reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu”, paredzot, ka par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna (turpmāk – TPTP) ieviešanas koordinēšanu ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija, savukārt par TPTP investīciju ieviešanu atbildīgas ir attiecīgās nozaru ministrijas.

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra atzinumā pausto iebildumu un lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto iespējamo negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti).

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra iebildumu un lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

g) īstenot pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Uzturam 16.11.2023. izteikto iebildumu un lūdzam papildināt 1.punktu, paredzot, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, kas veicina oglekļa dioksīda piesaisti un noturību pret klimata pārmaiņām. Klimata un enerģētikas ministrija Izziņā norāda, ka Direktīva 2003/87/EK nosaka, ka līdzekļi, kas gūti, izsolot emisijas kvotas, 100 % apmērā novirzāmi Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem. Šī punkta c) apakšpunkts paredz, ka minētie līdzekļus izmanto šādam nolūkam: "pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes ekosistēmu vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam, tostarp pasākumi, kas veicina to aizsardzību, atjaunošanu un labāku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, un palielina bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp tajās jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, un pasākumi, ar ko īstenot tehnoloģiju pārnesi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei minētajās valstīs". Līdz ar to finansējuma izmantošana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, kas veicina oglekļa dioksīda piesaisti un noturību pret klimata pārmaiņām, tieši atbilst atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem. 
 

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra pausto iebildumu un lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

-

Uzturam 2023. gada 16. novembra pausto iebildumu un lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti).

-

No Anotācijas noprotams, ka vadlīnijās tiks noteikti SEG emisiju samazināšanas mērķi plānošanas reģioniem (domājams, ka skaitliski %), savukārt pašvaldībām -  pielāgošanās klimata pārmaiņu mērķi (par kuru tvērumu nav skaidrības). Taču no likumprojekta tas nav nolasāms un rada neskaidrības arī sekojošajā 46.pantā un 47.pantā. Lai novērstu dažādas iespējamās normatīvā regulējuma interpretācijas, lūgums precizēt 45.panta redakciju.         

-

Likumprojekta 46. pants noteic, ka plānošanas reģions nosaka klimata politikas mērķus un prioritātes, kā arī likumprojekta 47. pants noteic, ka atbilstoši plānošanas reģiona klimata politikas mērķiem, prioritātēm un nosacījumiem pašvaldība nosaka savus klimata politikas mērķus un prioritātes. Ievērojot minēto un to, ka klimata politikas mērķiem un prioritātēm ir jābūt vienotām vismaz plānošanas reģiona ietvaros, tad pašvaldībai nav pamata lemt par klimata politikas mērķiem un prioritātēm.
 

-

Valsts vides dienests uztur iepriekšējā atzinumā sniegto iebildumu.
Klimata likumprojekta redakcija paredz VVD jaunas funkcijas: SEG atļauju izsniegšana degvielas un kurināmā operatoriem (ETS2). Šo operatoru kontrole – 12. pants; lēmumu pieņemšana par informācijas un datu, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai, pieņemšana. Apstiprinātās informācijas iesniegšana KEM – 19. pants, lēmumu pieņemšana saistībā ar emisijas kvotu nodošanas saistību neizpildi – 25. pants maksājuma likmes par vienu emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta aprēķins un publicēšana – 25. pants; ziņojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu saskaņošana – 26. pants.  

Saistībā ar augstāk uzskaitītajām jaunajām funkcijām Klimata likumprojekta anotācijā nav vērtēts un  sniegts uz aprēķiniem balstīts pamatojums par sagaidāmo darba apjomu un tā ietekmi uz VVD budžetu, kā arī nav sniegts vērtējums, kā un cik lielā mērā jaunie uzdevumi ietekmēs VVD cilvēkresursus. Papildus nav vērtētas jauno uzdevumu izpildes nodrošināšanai iespējamo digitālo risinājumu izstrādes un ieviešanas izmaksas. 

-

Likumprojektā nav noteikts termiņš, kādā jāizstrādā 45.pantā noteiktās vadlīnijas, kurās būs iekļauti SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi Latvijas plānošanas reģioniem, kā arī ieteikumi šo mērķu sasniegšanai un attiecīgu rīcību, pasākumu un projektu identificēšanai un īstenošanai pašvaldību līmenī. Tāpat nav skaidrs, kāds būs to tiesiskais statuss, lai tās būtu saistošas plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Tas rada bažas, vai tie attīstības plānošanas dokumenti, projekti un pasākumi, kas jau uzsākti, vai drīzumā tiks uzsākti, tiks uzskatīti par atbilstošiem šī likuma prasībām, ja pašvaldība (piemēram, Rīgas pilsēta) būs noteikusi savus mērķus.

-

Ņemot vērā izziņā sniegto skaidrojumu par atsevišķām sistēmām, lūdzam 5. panta trešās daļas 1. punktā precizēt redakciju uz "kārtību, kādā tiek izveidotas un uzturētas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēmas,.."
 

-

Nepieciešams redakcionāli precizēt. 

NBS Krasta apsardzes dienests ir institūcija, kurai ir tiesības un resursi šo lēmumu īstenošanā. Anotācijā būtu jābūt (iespējams, ka ir, bet man nav piekļuves tai) minētam, ka jāveic grozījumi MK 14.06.2016. noteikumos  Nr. 363 “Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos”, kur 11. punktā ir uzskaitītas darbības, par kurām Krasta apsardzes dienests var aizturēt kuģi. Minētie noteikumi jāpapildina ar Likuma 30. pantā minētajiem lēmumiem.

2) Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību noteikto emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās. Lēmuma par kuģu izraidīšanu un kuģa aizturēšanu  izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

Nepieciešams papildināt, ka par izdoto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu arī  Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam.

(3) Ja kuģošanas sabiedrība, kas pārvalda kuģus ar Latvijas karogu un kas ienāk vai atrodas kādā no Latvijas ostām, divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 22. panta (4) daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ja ar šā likuma 25. panta (2), (3) un (4) daļās paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, kā arī Valsts vides dienests ir, devis kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, Valsts vides dienests, saskaņojot ar Kuģošanas drošības inspekciju, var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu  līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 22. panta (4) daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par izdoto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu kuģa kapteinim,tā kuģošanas sabiedrībai un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam.

Galvenokārt visi projekti un praktiskie pasākumi tiek īstenoti vietējā līmenī- pašvaldībās, un tur arī vislabāk var izvērtēt un izmērīt sasniegto efektu. Ne no likumprojekta, ne Anotācijas tomēr nav skaidrs, vai pašvaldības varēs pašas noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus, piemēram kādā konkrētā pilsētā, kā tas ir citās valstīs. Lūgums paskaidrot vismaz Anotācijā.

-

Priekšlikums precizēt panta nosaukumu atbilstoši panta saturam, jo panta saturs nenosaka plānošanas reģionu un pašvaldību kompetenci.

-

No pašreizējās redakcijas nav saprotams, vai reģionālo atbalsta programmu veidos VARAM, kas to izstrādās un administrēs, jeb tā būs kāda cita institūcija. Lūgums to precizēt. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju izstrādā un administrē reģionālo atbalsta programmu plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas mērķu, prioritāšu, rīcību, pasākumu un projektu īstenošanai, papildus esošajiem finanšu avotiem.
 

Aicinām ņemt vērā, ka arī pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas ir valsts pārvaldes sastāvdaļa (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. punkts). Tādējādi termins "valsts pārvalde" aptver arī pašvaldības.
 

-

Ņemot vērā, ka likuma tekstā nav izmantoti saīsinājumi, lūdzam tos neizmantot arī 3. pielikumā (tiek lietots saīsinājums SEG, savukārt izziņas 452. punktā minēts, ka priekšlikums par saīsinājuma neizmantošanu ņemts vērā), lai ievērotu vienotu terminoloģiju. 
 

-

Ņemot vērā, ka katrā reģionā un pašvaldībā tomēr būs atšķirīgi apstākļi un prioritātes, aicinām papildināt Anotāciju ar skaidrojumu pie 46.un 47.panta, ka plānošanas reģioniem un pašvaldībām pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi jānosaka, pamatojoties uz klimata pārmaiņu risku un ievainojamības novērtējumu. Tas viesīs plānošanas reģioniem un pašvaldībām lielāku skaidrību par klimata politikas īstenošanas praktiskajiem aspektiem un ļaus izvairīties no formālas likuma prasību ievērošanas.
 

-