Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojektā paredzēto likumprojekta spēkā stāšanās datumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu likumprojektam noteikt atpakaļejošu spēku.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā nodots saskaņošanai 2024. gada 26. janvārī un atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 68. punktam atzinumi sniedzami līdz 2024. gada 2. februārim. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa noteic, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļā norādīts, ka likumprojekts stājas spēkā 2024. gada 29. februārī.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 24. panta trešās daļas 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punktā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.

Likumprojekta 24. panta trešās daļas 1. punkta d) apakšpunkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) kā valsts administratora pakalpojuma maksu par emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu. Vienlaikus šīs daļas 2. punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā apstiprina centra kā valsts administratora maksas pakalpojumu cenrādi (turpmāk – cenrādis). Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas ieskatā abi minētie pilnvarojumi ir savstarpēji saistīti. Proti, ja emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrāciju paredzēts noteikt kā maksas pakalpojumu, tad, izstrādājot centra cenrādi, minētais maksas pakalpojums, kā arī tam piemērojamās maksas aprēķins tiks iekļauts cenrādī. Likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums šādu divu pilnvarojumu noteikšanai.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā pamatot nepieciešamību likumprojektā noteikt, ka likumprojekta 25. panta trešajā daļā minētā Valsts vides dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē (izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus). Tāpat APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (sk. APL 185. panta ceturtās daļas 2. punktu).
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 28. panta ceturtajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. nodaļai.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā pamatot nepieciešamību likumprojekta 28. panta piektajā daļā noteikt, ka Vides pārraudzības valsts biroja un Satiksmes ministrijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē (izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus). Tāpat APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (sk. APL 185. panta ceturtās daļas 2. punktu).

-

Ievērojot Tieslietu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu ar norādi uz tiesību aktiem, kas noteic kārtību, kādā kuģi, kas izraidīšanas brīdī atrodas Latvijas ostā vai enkurvietā, izbrauc no Latvijas ostas vai enkurvietas.

-

Atkārtoti lūdzam likumprojektā neveidot atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, ņemot vērā, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantu direktīvu prasības jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Lūdzam likumprojekta 30.panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt, piemēram, šādi: "Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās."

(2) Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās. Lēmuma par kuģa izraidīšanu izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

Ievērojot Tieslietu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu ar izvērtējumu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai.

-

Lūdzam izslēgt, jo šā paša panta septītā daļa paredz, ka iesniegumu konkursu nolikumus izdod Ministru kabinets.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 38. panta pirmās daļas otro teikumu, vienlaikus precizējot šī panta ceturto daļu.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta otrās daļas 4. punktam publiska persona nevar deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī un finansu resursu kontroli.
 

-

Lūdzam vārdus "nosaka minimālās prasības ziņojumam" ar vārdiem "izstrādā ziņojumu", "veic novērtējumu" vai tamlīdzīgi. Norādām, ka šobrīd likumprojekta 40.pantam faktiski nav juridiskas slodzes. Pants nenoteic tā nosaukumā minētos klimata finansējuma izsekojamības principus, bet gan paredz, ka ministrijas nosaka "minimālās prasības". Tostarp pants pat neparedz tajā minētā ziņojuma izstrādes pienākumu, institūciju, kam šāds ziņojums būtu jāizstrādā vai jāapstiprina, kā arī ziņojuma mērķi. Tāpat nav noteikts, kam būtu saistošas pantā minētās minimālās prasības. Šajā sakarā vēršam uzmanību, ka ministrijām nav tiesību izdot ārējus normatīvos aktus. 
.
 

-

Ievērojot Tieslietu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, atkārtoti lūdzam izslēgt likumprojekta 42. panta pirmajā daļā vārdus "kā arī kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām" vai pamatot likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā minētā pilnvarojuma nepieciešamību. Papildus lūdzam norādīt uz pilnvarojuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu iespējamo saturu.

-

Likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums, kāpēc pretēji likumprojekta iepriekšējai redakcijai Regulas 2023/956 VI un X nodaļā minētos sodus paredzēts piemērot administratīvajā procesā. Ja šie sodi ir krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvas sankcijas, tad tie piemērojami, ievērojot attiecīgās regulas un Administratīvās atbildības likuma regulējumu.
Likumprojekta 44. panta otrajā daļā paredzēts: "Par Regulas 2023/956 prasību neizpildi atbilstoši Regulas 2023/956 VI un X nodaļām noteiktos sodus Valsts ieņēmumu dienests uzliek, izdodot administratīvo aktu."
Tieslietu ministrijas 2023. gada 16. novembra atzinuma 38. punktā bija norādīts, ka, neskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta kompetences regulējumu, attiecīgajā atsaucē minētajā panta daļā administratīvie pārkāpumi nav norādīti. Likumprojekta izziņā norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā un attiecīgā daļa ar norādi uz kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā ir svītrota.
Iebilduma būtība bija saistīta ar to, ka attiecīgā panta daļa nesaturēja administratīvo pārkāpumu regulējumu (t. i., likumā konkrēti administratīvie pārkāpumi nebija regulēti). Līdz ar to kompetences regulējumā lietotā atsauce bija neprecīza. Taču pašreizējā redakcija liecina jau par to, ka tobrīd paredzētā administratīvā pārkāpuma procesa vietā tiks izmantots administratīvais process. Šādai izmaiņai nav pamatojuma.
Jāievēro, ka Eiropas Savienības regulas arī ir administratīvās atbildības sistēmas sastāvdaļa (Administratīvās atbildības likuma 2. panta piektā daļa). Līdz ar to, ja regula noteic pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus (krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīvās sankcijas), tad Latvijā šādi sodi piemērojami administratīvā pārkāpuma procesā (salīdzinājumam skatīt, piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 23. pantu). Savukārt, ja regula noteic vien pienākumu dalībvalstīm izveidot efektīvu, samērīgu un atturošu sodu sistēmu (ievērojot arī citus regulā noteiktus kritērijus, ja tādi ir), tad likumā ir jānoteic regulai atbilstoši administratīvi pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā. (Protams, tas neizslēdz prasību izvērtēt administratīvās atbildības kritērijus un izvēlēties Latvijas tiesību sistēmai atbilstošāko ietekmēšanas līdzekļu veidu.)
Administratīvā procesa regulējums nav veidots, balstoties uz sodu un sodoša rakstura administratīvo sankciju piemērošanas procesam raksturīgajiem principiem. Tā pamatā ir pavisam atšķirīga veida tiesiskās attiecības valsts pārvaldē. Šobrīd ir spēkā daudz atbilstošāks regulējums – Administratīvās atbildības likums. Gan no personas tiesību nodrošināšanas viedokļa, gan sistēmiski labāks risinājums ir krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas jeb soda piemērošanai izmantot administratīvā pārkāpuma procesa regulējumu.
Ievērojot minēto, nav atbalstāma sodu piemērošana administratīvajā procesā ("izdodot administratīvo aktu"). Administratīvā procesa regulējuma piemērošana būtu pieļaujama vien tad, ja regula paredzētu piemērot nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Taču likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums, ka Regulas 2023/956 VI un X nodaļā minētie "sodi" neatbilst soda pazīmēm. 
Pretējā gadījumā, proti, ja regula noteic pienākumu piemērot administratīvus sodus Latvijas tiesību sistēmas izpratnē, precizējams likumprojekta regulējums un skaidrojums likumprojekta anotācijā (jānorāda pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi, iestādes, kuras amatpersonas veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles pamatojums), nodrošinot, ka regulā noteiktais regulējums tiks īstenots atbilstoši administratīvās atbildības sistēmas prasībām.
 

-

Precizējams likumprojekta VII nodaļas nosaukums un tās struktūra, t. i., tajā iekļautā regulējuma iedalījums pantos.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 16. novembra atzinuma 30. punktā norādīts, ka, izstrādājot jaunas administratīvo atbildību regulējošas tiesību normas, jāievēro, ka regulējums nozaru likumos sagatavojams vienveidīgi, ievērojot gan noteiktos normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus, gan arī attīstīto likumdevēja praksi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.). Tas citastarp attiecas uz administratīvās atbildības regulējuma vietu likuma struktūrā, nodaļu un pantu nosaukumiem. Lai arī likumprojektā šobrīd ir izveidota jauna nodaļa, tomēr tās nosaukums un tipiskais regulējuma iedalījums pantos nav ievērots.
Nodaļas nosaukums ierasti veidojams šādi: "Administratīvie pārkāpumi [jomas nosaukums] jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā" (sk., piemēram, Valsts aizsardzības dienesta likuma VI nodaļu). Jomas nosaukums atklāj to tiesisko interešu (vērtību, labumu) kopumu, ko apdraud nodaļā ietvertie administratīvie pārkāpumi.
Nodaļā apvieno pantus, kuros ietver administratīvos pārkāpumus, kā arī nodaļas noslēgumā ietver pantu ar kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Arī tad, ja administratīvais pārkāpums ir tikai viens, nodaļā tipiski ietver divus pantus – administratīvā pārkāpuma un kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu.
 

-

Redakcionāli precizējams likumprojekta 50. panta nosaukums un tajā ietvertā pārkāpuma formulējums. Savukārt kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējums izdalāms atsevišķā pantā.
1. Precizējams panta nosaukums. Panta nosaukumu veido tā, lai tas pēc iespējas precīzāk atklātu panta saturu. Tas ir svarīgi divu apsvērumu dēļ – pirmkārt, lai atvieglotu orientēšanos likuma tekstā, otrkārt, kaut arī panta nosaukums nav tiesību norma, tomēr strīdīgās situācijās to var izmantot, interpretējot panta saturu. Tāpat panta nosaukumu ieteicams rakstīt pēc iespējas īsāku, skaidru un viegli uztveramu. Nepieciešams izvairīties no pārāk gara panta nosaukuma veidošanas, jo tas var sarežģīt paša panta izpratni (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/87#a11).
Administratīvās atbildības regulējuma noformēšanas praksē konstatējamas divas pieejas, kā tiek veidots panta nosaukums: 1) panta nosaukumu sāk ar vārdiem "administratīvie pārkāpumi" vai "administratīvā atbildība", kam seko pārkāpuma satura atspoguļojums, 2) īsi norāda pantā ietvertā pārkāpuma saturu (būtību). Pirmā pieeja varētu būt attaisnojama likumos bez iedalījuma nodaļās. Šādā veidā tiek skaidri norādīts, ka tas ir administratīvās atbildības regulējums (sk., piemēram, Trauksmes celšanas likuma 17., 18. un 19. pantu). Savukārt, ja likums ir sadalīts nodaļās, tad nav nepieciešams panta nosaukumā īpaši norādīt, ka tajā tiek regulēta administratīvā atbildība vai ir iekļauts administratīvais pārkāpums. Lai panta nosaukums būtu īss, skaidrs un viegli uztverams, šādā gadījumā pietiek panta nosaukumā norādīt pārkāpuma satura (sk., piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" XVI nodaļu vai Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā). Projektā ieteicams izmantot tieši šādu pieeju un panta nosaukumā īsi atspoguļot pārkāpuma saturu.

2. Lūdzam izvērtēt un, ja tas ir iespējams, redakcionāli precizēt šobrīd likumprojekta 50. panta pirmajā daļā ietvertā pārkāpuma pazīmes. Pašreizējā redakcijā tiek nošķirtas šķietami divas dažādas darbību grupas – 1) "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības" un 2) "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros darbības". Savukārt panta nosaukumā ir ietverta tikai pirmā darbību grupa. No tā secināms, ka sektoru norāde ir tikai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību konkretizējums. Ja tā tas ir, tad nav saskatāms pamats īpaši izdalīt darbības ēku, autotransporta un papildu sektoros. Tās jau ietver vispārīgais apzīmējums – Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības. Līdz ar to pārkāpuma formulējumā būtu svītrojama norāde uz darbībām atsevišķos sektoros. Savukārt, ja tās tomēr ir dažādas un patstāvīgas darbību grupas, tad projekta anotācijā skaidrojama to atšķirība (kāpēc Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības neaptver darbības sektoros), kā arī pantā lietojams saiklis "vai".
Lai izveidotu loģiski saistītu teikumu, pārkāpuma formulējums sākams ar vārdu "par".

3. Likumprojekta 50. panta otrā daļa izsakāma kā atsevišķs pants par kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Vienlaikus aicinām ievērot, ka pantā ir iekļauts viens pārkāpums (precizējama vārdkopa "minētajiem pārkāpumiem").
 

-

Lūdzam normas otro teikumu noformēt kā atsevišķu likumprojekta pārejas noteikumu punktu. Tāpat lūdzam norādīt konkrētu noteikumu spēkā esamības termiņu, piemēram, 2033.gada 31.decembris. 

Ņemot vērā, ka šajā normā minētie Ministru kabineta noteikumi regulē tādu klimata pārmaiņu instrumenta finansēto projektu īstenošanas kārtību, kas uzsākti uz likums “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” pamata, likumprojekta pārejas noteikumos minētais 10 gadu termiņš varētu būt arī pamatots, ja projektu atlase un īstenošana vēl turpinās. Tomēr šī termiņa samērīgumu nepieciešams pamatot likumprojekta anotācijā, tai skaitā norādot, uz kādu projektu apjomu regulējums attieksies, kādi ir indikatīvie projektu īstenošanas termiņi, u.tml. 
 

-

Ņemot vērā izziņā sniegto skaidrojumu, proti, ka "Kaut arī likums "Par piesārņojumu" pagaidām ir spēkā, tas nemaina to, ka likums var zaudēt spēku, šis pārejas noteikumu punkts tiek atstāts likumprojektā, lai nodrošinātu to, ka SEG atļaujas, kuras ir izdotas 2021.-2030. gadā būtu derīgas, ja likums vairs nebūs spēkā", aicinām izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Skaidrojam, ka šāda satura norma iekļaujama attiecīgajos likuma "Par piesārņojumu" grozījumos vai likumā, kas paredz likumu "Par piesārņojumu" atzīšanu par spēkā neesošu.

Ja absolūti nepieciešams "pārnest" SEG atļauju sistēmu un šo likumprojektu, apsverama iespēja likumprojekta pārejas noteikumos noteikt, ka atļaujas, kas līdz Klimata likuma spēkā stāšanās brīdim izsniegtas uz likuma “Par piesārņojumu” pamata (norādot konkrētas likuma normas), uzskatāmas par izdotām atbilstoši šim likumprojektam (norādot konkrētas likuma normas) un ir spēkā līdz tajās norādītā termiņa beigām. Tomēr norādām, ka atbilstoši tiesiskās noteiktības principam šādai pārnesei būtu jānotiek vienlaikus ar attiecīgiem likuma "Par piesārņojumu" grozījumiem.

-

Atkārtoti aicinām precizēt, ņemot vērā arī izziņā skaidroto, ka "pārejas regulējums attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz likuma "Par piesārņojumu" pamata, tiks iekļauts likuma "Par piesārņojumu" grozījumu projekta pārejas noteikumos." Vēršam uzmanību, ka likumprojekta pārejas noteikumu 7.punktā joprojām uzskaitīti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz likuma "Par piesārņojumu" pamata un ar šī likumprojekta spēkā stāšanos spēku nezaudēs , līdz ar to norāde par to "piemērošanu" ir nekorekta (piemēram, bet ne tikai, Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 “Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" un Ministru kabineta 2011. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 780 “Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība”).

Papildus skaidrojam, ka Ministru kabineta noteikumus var atzīt par spēku zaudējušiem arī ar citiem Ministru kabineta noteikumiem, piemēriem, noteikumiem, kas minēti likumprojekta pārejas noteikumu 8.punktā.

Lūdzam arī atbilstoši precziēt likumprojekta anotācijas 4.punktu, jo šobrīd tajā norādītā informācija ir neprecīza.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 13. pantu atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 13. pantam nav astotās daļas. Tāpat likumprojekts nenosaka, kāda ir "SEG atļaujās iekļaujamā minimālā informācija – papildus Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajai  administratīvās lietas iestādē ierosināšanai iesniegumā norādāmajai  informācijai, operatoram jāiesniedz  1. pielikumā piesārņojošo darbību radīto emisiju monitoringa plāns, shēma, kurā ataino emisiju avotus, avotu plūsmas, paraugu ņemšanas vietas un mērierīces un kopsavilkuma informācija par iekārtas darbību" kā tas norādīts likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 25. panta sestajā daļā ietverto regulējumu.

APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē (izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus). Atbilstoši APL 70. panta trešajai daļai administratīvais akts ir spēkā tik ilgi līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļi maiņu. Paskaidrojam, ka administratīvā akta apstrīdēšana nenozīmē, ka administratīvais akts zaudē spēku. Proti, šāds administratīvais akts atbilstoši APL 70. panta trešajai daļai ir spēkā, tiek apturēta vienīgi tā izpilde.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 50. pantā ietverto regulējumu.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 50. pants noteic regulējumu par administratīviem pārkāpumiem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās.
 

-

Lūdzam konkretizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto apgalvojumu "Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. ES ETS un ETS2 operatoriem ir jāievēro šā likuma noteiktais likumiskais ietvars un jāpilda pienākumi, kuri ir noteikti tā ietvarā, šis tiek risināts ar administratīvo aktu".

Norādām, ka minēto apgalvojumu sasaiste ar iepriekš un turpmāk norādīto informāciju nav saskatāma.

-

Nav pienācīgi izvērtēti administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritēriji. Likumprojekta anotācijā ietvertais vispārīgais skaidrojums neatklāj atbildes uz tiem jautājumiem, kas parasti ir analizējami, vērtējot attiecīgos kritērijus.
Tieslietu ministrijas 2023. gada 16. novembra atzinuma 44. punktā iekļauts lūgums precizēt un papildināt likumprojekta anotācijā ietverto administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu atbilstoši šobrīd pieņemtajai praksei. Īpaša uzmanība pievēršama administratīvā procesa (akta) prioritātes principam. Tāpat bija norādīti minimāli nepieciešamie vērtējuma kritēriji un avoti, kur pieejams detalizēts šo kritēriju raksturojums. Tomēr precizētās anotācijas saturs liecina, ka pamatā tomēr šie kritēriji nav pienācīgi izvērtēti, tostarp nav vērtēti tipiskie kritēriju elementi.
Ievērojot minēto, turpmākajā tekstā ir ietverts plašāks vērtējamo kritēriju skaidrojums, kā arī atsevišķi apsvērumi saistībā ar rīcību, kam nepieciešama atļauja.
Likumprojekta anotācijā iekļaujams pilnīgs, sistēmisks, argumentēts un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, proti, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Administratīvā procesa prioritāte uztverama kā aksioma. Tiesību jaunrades laikā nav jāpamato, ka konkrētajā gadījumā administratīvais process būtu efektīvāks vai citādi piemērotāks, salīdzinot ar administratīvā pārkāpuma procesu. Pieejai vajadzētu būt pavisam pretējai. Ikvienā gadījumā attaisnojums meklējams tieši administratīvajai atbildībai. Tādējādi projekta anotācijā ir jāpamato, ka šajā gadījumā minētie administratīvi tiesiskie līdzekļi nav izmantojami.
Administratīvi tiesiskie līdzekļi var būt visdažādākie, sākot no konstatējuma, ka persona veic attiecīgu darbību un pienākuma noteikšanas iegūt atļauju, un beidzot ar dažādos veidos īstenotu aizliegumu veikt darbības, ko drīkst darīt tikai subjekts, kam izsniegta atļauja (piemēram, pakalpojuma sniegšanas vai citas vietas darbības apturēšana).
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.). Tas nozīmē, ka projekta anotācijā ir jānorāda, kādas publiski tiesiskas attiecības pastāv saistībā ar paredzēto pārkāpumu.
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Projekta kontekstā jāievēro, ka, piemēram, Krimināllikuma 207. pantā ir noteikta atbildība par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Likumprojektā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, kā arī sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei un problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam.
Likumprojekta anotācijā iekļaujams arī paredzētā pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Neskatoties uz iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā norādīto, likumprojekta anotācijā nav ietverts atbilstošs skaidrojums, kas tieši ir saprotams ar "darbības veikšanu bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas".
Citastarp, lai izvērtētu problēmsituācijas bīstamību un kaitīgumu, ir arī svarīgi saprast, kāpēc šāda  atļauja vispār ir nepieciešama, proti, kādu sevišķi svarīgu iemeslu vai sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā ir izveidota atļauju sistēma. Turklāt uzmanība pievēršama arī pašam atļauju regulējumam. Likumdevējam ir jāizveido šādas atļaujas institūta pienācīgs regulējums (piemēram, prasības atļaujas iegūšanai, tās atcelšanas pamati (ja atšķiras no Administratīvā procesa likuma vispārīgā regulējuma), atļaujas saturs, pilnvarojumu Ministru kabinetam kvalitāte). Nav atbalstāms tāds administratīvās atbildības regulējums, ja ar to saistītais regulējums ir neskaidrs, acīmredzami nepilnīgs vai pat tiesiski apšaubāms.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd pastāv iespēja izvērtēt soda veida un apmēra atbilstību pašreizējiem apstākļiem. Ja administratīvās atbildības piemērošanas prakse liecina, ka esošā sodu sistēma nav efektīva, samērīga vai atturoša, tad, ietverot argumentētu pamatojumu likumprojekta anotācijā, nav izslēgta iespēja mainīt esošo sodu veidu vai apmēru. Tostarp uzmanība pievēršama arī soda apmēra fiziskajām un juridiskajām personām sabalansētībai (nosacītam pārkāpuma smaguma vērtējumam no fiziskas un juridiskas personas skatpunkta).

Papildus minētajam lūdzam likumprojekta anotāciju saskaņot ar attiecīgo likumprojekta redakciju. Ja projektā vairs nav paredzēta atbildība par monitoringa prasību neievērošanu, tad norādāms īss skaidrojums, kāpēc šādas izmaiņas ir notikušas.
 

-

Ievērojot, ka likumprojekts neparedz Tieslietu ministrijas kompetenci likumprojekta izpildē, lūdzam likumprojekta anotācijas 7.1. sadaļā svītrot Tieslietu ministriju no likumprojekta izpildē iesaistīto institūciju saraksta.
 

-

Ierosinām vārdus "energoefektivitātes normatīvo regulējumu" aizstāt ar vārdiem "normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā" vai tamlīdzīgi. 

-