Atzinums

Ministru kabineta 08.04.2021.noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - noteikumi) 6.punktā ietvertajos nosacījumos nav noteikti energoefektivitātes novērtēšanas nosacījumi, tādēļ lūdzam noteikumu 6.punktu izteikt jaunā redakcijā.

“6. Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir individuāla enerģijas patēriņa uzskaite un ir pieejami enerģijas patēriņa dati, kas pamatoti ar izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem, par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus.

Ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu apkures un sadzīves karstā ūdens sistēmās patērētajai siltumenerģijai vai kurināmiem veic saskaņā ar standartu LVS EN 15378-3:2020 “Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem” un šī standarta nacionālo pielikumu LVS EN 15378-3:2017/NA:2020”

Ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu ēkas pakalpojumiem (veidiem), kuriem tiek izmantota elektroenerģija vienā no veidiem:
nosaka ar elektroenerģijas skaitītājiem, kas uzskaita konkrēto pakalpojumu elektroenerģijas patēriņu un piemērojot standarta LVS EN 52000-1 “Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)” 8.daļas nosacījumus;
aprēķina saskaņā ar konkrēto pakalpojumu standartiem, lai nodrošinātu standartā LVS EN 16798-1 “LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis”” noteiktos telpu komforta nosacījumus;
pieņemot standartvērtības saskaņā ar konkrēto pakalpojumu standartiem vai to nacionālajiem pielikumiem.”

Svītrot notikumu projekta punktus, kuri nosaka papildināt noteikumus ar 6.¹, 6.² un 6.³ punktu, jo tie ir pretrunā ar standarta  LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 nacionālais pielikuma NA.18 tabulā un NA.19 tabulā noteiktajām izvēlēm. Projektā ierosinātie papildinājumi būtu jānosaka nevis Ministru kabineta noteikumos, bet attiecīgajā standartā.  Pārskatot standartos noteiktās vērtības, jāņem vērā, ka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1 9.1.punktā “Pieņemtās sistēmas” principu izmanto trūkstošam pakalpojumam, kuram būtu jābūt, lai nodrošinātu telpu komforta prasības, taču, gadījumos ar ventilāciju, gaisa apmaiņa var būt nodrošināta ar dabisko gaisa plūsmu, ne tikai ar mehānisko ventilāciju. Tāpat ir jāņem vērā atšķirības, ko nosaka ēku izmantojums (jeb “kategorija” NA.5.tabulā).

-

Svītrot noteikumu projekta punktus, kuri nosaka papildināt noteikumus ar 6.¹, 6.² un 6.³ punktu, jo tie ir pretrunā ar standarta  LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 nacionālais pielikuma NA.18 tabulā un NA.19 tabulā noteiktajām izvēlēm. Projektā ierosinātie papildinājumi būtu jānosaka nevis Ministru kabineta noteikumos, bet attiecīgajā standartā.  Pārskatot standartos noteiktās vērtības, jāņem vērā, ka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1 9.1.punktā “Pieņemtās sistēmas” principu izmanto trūkstošam pakalpojumam, kuram būtu jābūt, lai nodrošinātu telpu komforta prasības, taču, gadījumos ar ventilāciju, gaisa apmaiņa var būt nodrošināta ar dabisko gaisa plūsmu, ne tikai ar mehānisko ventilāciju. Tāpat ir jāņem vērā atšķirības, ko nosaka ēku izmantojums (jeb “kategorija” NA.5.tabulā).

-

Svītrot noteikumu projekta punktus, kuri nosaka papildināt noteikumus ar 6.¹, 6.² un 6.³ punktu, jo tie ir pretrunā ar standarta  LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 nacionālais pielikuma NA.18 tabulā un NA.19 tabulā noteiktajām izvēlēm. Projektā ierosinātie papildinājumi būtu jānosaka nevis Ministru kabineta noteikumos, bet attiecīgajā standartā.  Pārskatot standartos noteiktās vērtības, jāņem vērā, ka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1 9.1.punktā “Pieņemtās sistēmas” principu izmanto trūkstošam pakalpojumam, kuram būtu jābūt, lai nodrošinātu telpu komforta prasības, taču, gadījumos ar ventilāciju, gaisa apmaiņa var būt nodrošināta ar dabisko gaisa plūsmu, ne tikai ar mehānisko ventilāciju. Tāpat ir jāņem vērā atšķirības, ko nosaka ēku izmantojums (jeb “kategorija” NA.5.tabulā).

-

Noteikumu projektā ietvertais noteikumu 7.¹ punkts jāprecizē, jo standartā LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 nav noteikti energoefektivitātes rādītāji.

Ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā, bet kurām nav pieejami enerģijas patēriņa dati, energoefektivitātes rādītājus var novērtēt, pamatojoties uz aprēķiniem un ēkas būvelementu un uzstādīto inženiersistēmu faktisko stāvokli un piemērojot pieņemtās sistēmas principu attiecībā uz trūkstošiem pakalpojumiem.

Lūdzam papildināt, ka punkts nav attiecināms uz ES fondu un finanšu instrumentu atbalsta projektiem. Saredzam risku, ka ar piedāvāto MK noteikumu punkta redakciju tiek legalizēta graustu, t.sk. valsts graustu energoefektivitātes paaugstināšana, piesaistot ES fondu finansējumu.

-

Ņemot vērā iebildumus par noteikumu 6.¹,  6.² un 6.³ punktu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 8.punktā ietverto noteikumu 31.1.apakšpunkta redakciju.  Noteikumu 31.1. apakšpunkts saglabājams šobrīd spēkā esošajā redakcijā.

-

Ņemot vērā iebildumus par noteikumu 6.¹,  6.² un 6.³ punktu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 9.punktā ietverto noteikumu 36.1.apakšpunkta redakciju.  Noteikumu 36.1. apakšpunkts saglabājams šobrīd spēkā esošajā redakcijā.

-

1.pielikumā pārstrādāt tabulu “2. Ēkas energoefektivitātes rādītāji un ieteikumu salīdzinājums”, jo tajā ir virkne pretrunu ar ēku energoefektivitātes standartiem, kā arī tā nav pielāgota dažādām noteikumos un standartos izmantojamām ēkas energoefektivitātes novērtēšanas metodēm.
 

-

2., 4. un 5. pielikuma tabulas “NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO₂ KOEFICIENTI” nesniedz patērētājam vai ekspertiem lietderīgu un saprotamu informāciju, tādēļ būtu jāaizstāj ar tabulu "NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO₂ KOEFICIENTI UN ENERGOSNIEGUMA RĀDĪTĀJI", ar šādiem kolonnu nosaukumiem:
1. Energonesējs un enerģijas lietojums (pakalpojums);
2. Nepieciešamā enerģija (kWh/m²/gadā);
3. Energonesēja un efektivitātes koeficients *)
4. Energonesēja piegādātā enerģija (kWh/m²/gadā)
5.,6.,7., Primārās enerģijas faktors f un energosnieguma rādītājs (kWh/m₂/gadā):
, kur 5. neatjaunojamo energoresursu daļa; 6. atjaunojamo energoresursu daļa; 7. kopā;
8. CO₂ emisijas faktors, kg CO₂/MWh; CO₂ emisijas, kgCO₂/m²/gadā
Zem 1. kolonnas sekojošas rindas:
__________**): (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Elektroenerģija no tīkla: (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Mehāniskā ventilācija (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Apgaismojums (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Dzesēšana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Kopā : (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
Piezīmes: 
*) Koeficients, kurš ietver ražošanas un sadales zudumus vai ražošanas lietderību.
**) Viens vai vairāki energonesēji ēkas siltumapgādei. Tabula papildināma, ja ēkai ir vairāki energonesēji, kā arī uz vietas ražotās, patērētās un eksportētās enerģijas atspoguļošanai.

(skatīt iebildumu)

Noteikumu 3.pielikumā aiz 1.tabulas papildināt ar piezīmi šādā redakcijā:
“Ēku energoefektivitātes apkures patēriņa references līmeņi neietver papildu elektroenerģiju apkurei”.

Noteikumu 3.pielikumā aiz 1.tabulas papildināt ar piezīmi šādā redakcijā:“Ēku energoefektivitātes apkures patēriņa references līmeņi neietver papildu elektroenerģiju apkurei”.

Noteikumu 3.pielikums nosaka ēku energoefektivitātes klases pēc enerģijas patēriņa līmeņa noteiktiem ēku veidiem. Taču noteikumos pielikumā iztrūkst klasificējums tādiem daudzos gadījumos apsildāmu ēku veidiem ar klasificējumu:
1261 Ēkas plašizklaides pasākumiem;
1262 Muzeji un bibliotēkas.
Tāpat Latvijā daudzas apkurināmas ēkas nereti klasificētas kā:
1241 Sakaru ēkas;
1242 Garāžu ēkas;
1251 Rūpnieciskās ražošanas ēkas;
1274 Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.
Šiem ēku veidiem noteikumos nav noteiktas energoefektivitātes klases, kā arī sarežģījumus pareizai datu ievadīšanā Būvniecības informācijas sistēmā BIS.
Lūdzam noteikumu 3.pielikumu papildināt ar regulējumu visu ēku veidu klasificēšanai pēc enerģijas patēriņa līmeņa .

-

2., 4. un 5. pielikuma tabulas “NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI” nesniedz patērētājam vai ekspertiem lietderīgu un saprotamu informāciju, tādēļ būtu jāaizstāj ar tabulu "NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI UN ENERGOSNIEGUMA RĀDĪTĀJI", ar šādiem kolonnu nosaukumiem:
1. Energonesējs un enerģijas lietojums (pakalpojums);
2. Nepieciešamā enerģija (kWh/m2/gadā);
3. Energonesēja un efektivitātes koeficients *)
4. Energonesēja piegādātā enerģija (kWh/m2/gadā)
5.,6.,7., Primārās enerģijas faktors f un energosnieguma rādītājs (kWh/m2/gadā):
, kur 5. neatjaunojamo energoresursu daļa; 6. atjaunojamo energoresursu daļa; 7. kopā;
8. CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh; CO2 emisijas, kgCO2/m2/gadā
Zem 1. kolonnas sekojošas rindas:
__________**): (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Elektroenerģija no tīkla: (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Mehāniskā ventilācija (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Apgaismojums (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Dzesēšana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Kopā : (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
Piezīmes: 
*) Koeficients, kurš ietver ražošanas un sadales zudumus vai ražošanas lietderību.
**) Viens vai vairāki energonesēji ēkas siltumapgādei. Tabula papildināma, ja ēkai ir vairāki energonesēji, kā arī uz vietas ražotās, patērētās un eksportētās enerģijas atspoguļošanai.

-

2., 4. un 5. pielikuma tabulas “NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI” nesniedz patērētājam vai ekspertiem lietderīgu un saprotamu informāciju, tādēļ būtu jāaizstāj ar tabulu "NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI UN ENERGOSNIEGUMA RĀDĪTĀJI", ar šādiem kolonnu nosaukumiem:
1. Energonesējs un enerģijas lietojums (pakalpojums);
2. Nepieciešamā enerģija (kWh/m2/gadā);
3. Energonesēja un efektivitātes koeficients *)
4. Energonesēja piegādātā enerģija (kWh/m2/gadā)
5.,6.,7., Primārās enerģijas faktors f un energosnieguma rādītājs (kWh/m2/gadā):
, kur 5. neatjaunojamo energoresursu daļa; 6. atjaunojamo energoresursu daļa; 7. kopā;
8. CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh; CO2 emisijas, kgCO2/m2/gadā
Zem 1. kolonnas sekojošas rindas:
__________**): (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Elektroenerģija no tīkla: (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Mehāniskā ventilācija (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Apgaismojums (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Dzesēšana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Kopā : (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
Piezīmes: 
*) Koeficients, kurš ietver ražošanas un sadales zudumus vai ražošanas lietderību.
**) Viens vai vairāki energonesēji ēkas siltumapgādei. Tabula papildināma, ja ēkai ir vairāki energonesēji, kā arī uz vietas ražotās, patērētās un eksportētās enerģijas atspoguļošanai.
 

-

8. pielikuma tabula “NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI” nesniedz patērētājam vai ekspertiem lietderīgu un saprotamu informāciju, tādēļ būtu jāaizstāj ar tabulu "NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTIE PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORI UN CO2 KOEFICIENTI UN ENERGOSNIEGUMA RĀDĪTĀJI", ar šādiem kolonnu nosaukumiem:
1. Energonesējs un enerģijas lietojums (pakalpojums);
2. Nepieciešamā enerģija (kWh/m2/gadā);
3. Energonesēja un efektivitātes koeficients *)
4. Energonesēja piegādātā enerģija (kWh/m2/gadā)
5.,6.,7., Primārās enerģijas faktors f un energosnieguma rādītājs (kWh/m2/gadā):
, kur 5. neatjaunojamo energoresursu daļa; 6. atjaunojamo energoresursu daļa; 7. kopā;
8. CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh; CO2 emisijas, kgCO2/m2/gadā
Zem 1. kolonnas sekojošas rindas:
__________**): (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Elektroenerģija no tīkla: (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
- Apkure (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Karstā ūdens sagatavošana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Mehāniskā ventilācija (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Apgaismojums (aizpildāmi lauki visās kolonās)
- Dzesēšana (aizpildāmi lauki visās kolonās)
Kopā : (aizpildāmi lauki 5.-8. kolonnā)
Piezīmes: 
*) Koeficients, kurš ietver ražošanas un sadales zudumus vai ražošanas lietderību.
**) Viens vai vairāki energonesēji ēkas siltumapgādei. Tabula papildināma, ja ēkai ir vairāki energonesēji, kā arī uz vietas ražotās, patērētās un eksportētās enerģijas atspoguļošanai.
 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu Nr 222 8. punkta 8.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai. Prasība neattiecas uz viendzīvokļu un divdzīvokļu dzīvojamām ēkām"

-