Atzinums

Iebilstam pret Noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu.
Nacionālās kiberdrošības likuma (turpmāk – NKDL), kas stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī, 46. panta ceturtā daļa paredz, ka “Ministru kabineta nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina soda naudu, un soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus”. Noteikumu projekta 1.punkts paredz, ka:
“1.Noteikumi nosaka:
1.1.kārtību, kādā Nacionālais kiberdrošības centrs un Satversmes aizsardzības birojs nosaka soda naudu par Nacionālā kiberdrošības likuma 46. panta piektajā daļā minētajām būtiskajām neatbilstībām;
1.2.kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina soda naudu;
1.3.soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus par Nacionālās kiberdrošības likuma 46. panta piektajā daļā minētajām būtiskajām neatbilstībām.”
Tieslietu ministrijas izstrādātajā Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā (https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/23, Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata) uzsvērts, ka “Izstrādājot noteikumu projektu, jāievēro šāda darbību secība: 1) jākonstatē, vai Ministru kabinetam vispār ir likumā noteiktā kompetence izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus; 2) jākonstatē likumā noteiktās Ministru kabineta kompetences apjoms; 3) jāizstrādā noteikumu teksts atbilstoši kompetences apjomam”.

Ņemot vērā, ka Noteikumu 1.1.apakšpunkts ir ārpus NKDL 46.panta ceturtajā daļā dotā deleģējuma, 1.1.apakšpunkts ir dzēšams. NKDL dotas deleģējums paredz tikai: 1) kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina soda naudu un 2) soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus.

-

Iebilstam pret Noteikumu projekta III sadaļu “Soda naudas apmērs”.
1) Sadaļa pārstrādājama atbilstoši NKDL 46.panta ceturtajā daļā dotajam deleģējumam un atspoguļojot soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, nevis noteikt sodas naudas apmēru kā tādu. NKDL šādu pilnvarojumu Ministru kabinetam nav devis;
2) Kategoriski iebilstam pret 9.-12.punktos piedāvāto minimālā un maksimālā soda procentu gradāciju – šādu pieeju neapskata un nepieprasa iekļaut nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā (turpmāk – NIS2), tā paredz tikai dažādas soda rēķināšanas tehnikas un maksimālā soda apmēra piemērošanas kārtību, dodot priekšroku tam soda mēram, kura naudas soda summa ir lielāka (skat. NIS2 34.pants). Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, būtu pieļaujams, ka atkarībā no pārkāpuma smaguma un noteiktu kritēriju kopuma tiek noteikts maksimālais slieksnis soda apmēram no neto apgrozījuma, bet ne minimālais slieksnis;
3) Noteikumu projekta Anotācijā ir iekļaujams skaidrojams, kas tiek saprasts ar Noteikumu projektā ietvertajiem konceptiem: 1) “Ja būtiska neatbilstība ietekmējusi subjekta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru”; 2) “ir/nav radījusi ietekmi uz citiem likuma subjektiem vai citām privāto un publisko tiesību juridiskām personām vai privātpersonām”.
Ietekmes jēdziens ir plaši interpretējams, bet tiesību akta subjektiem  un tiesību akta piemērotājiem ir nepieciešama tiesiskā skaidrība un satvars, kas nodrošinās viendabīgu tiesību akta piemērošanas un atbilstības praksi. Ietekmes pazīme ir priekšnoteikums soda noteikšanas apmēram, tāpēc jābūt skaidrībai par to, ar kādu juridisko pazīmju sastāvu šī pazīme ir pildīta;
4) To, kādi kritēriji būtu ievērojami lemjot, vai piemērot administratīvu naudas sodu, un lemjot par naudas soda summu katrā individuālā gadījumā, NIS2 34.panta 3.punkts paredz, ka tiek pienācīgi ņemti vērā vismaz 32. panta 7. punktā paredzētie elementi, kas būtībā jau nosaka kritērijus, kas ņemami vērā un būtu iekļaujami Noteikumu projektā. Tostarp NIS2 101.apvērumā minēts “to, vai pakalpojuma darbības traucējums ir smags, varētu ļoti palīdzēt noteikt tādi rādītāji kā apmērs, kādā tiek ietekmēta pakalpojuma darbība, incidenta ilgums un skarto pakalpojumu saņēmēju skaits”.

-