Atzinums

Atbildot uz Finanšu ministrijas izteikto iebildumu par Meža likumā noteikto kritēriju, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu valsts meža zemes privatizāciju var atļaut, izpildīšanos, Ekonomikas ministrija ir sniegusi skaidrojumu par tiesību normu interpretāciju gadījumā kad pēc meža zemes nodalīšanas veidotos zemes vienība, kas gan nav starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) izpratnē, bet kura nav nepieciešama valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai (izziņas 3.punkts) un papildinājusi anotāciju ar informāciju, ka pēc būtības pēc meža zemes nodalīšanas veidotos zemes vienība, kas ir starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, jo meža nogabala konfigurācija nepieļautu attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā norādītajam 3.kritērijam – pēc meža zemes nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Vienlaikus anotācijā ir norādīts pašvaldības viedoklis, proti, ka zemesgabala sadale ir iespējama, bet jaunveidojamo zemes gabalu platības tiktu noteiktas, izstrādājot detālplānojumu.
Ņemot vērā minēto izziņas 3.punktā un anotācijā norādītā informācija ir pretrunīga.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā ir noteikti konkrēti kritēriji, kuriem izpildoties zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, proti, zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja:
1) ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība
2) vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem,
3) vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar detalizētu skaidrojumu/pamatojumu tam, ka rīkojuma projektā minētā meža zeme atbilst kādam no Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā minētajiem kritērijiem un tādējādi ir atļaujama šīs meža zemes privatizācija.
Vienlaikus, ievērojot pašvaldībām noteikto autonomo funkciju - saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi, aicinām noskaidrot pašvaldības viedokli attiecībā uz starpgabala veidošanos gadījumā, ja no zemesgabala tiktu nodalīta meža zeme.
 

-

Ar rīkojuma projektu paredzēts atļaut ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,27 ha platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai.
Saskaņā ar anotācijā norādīto ar zemesgabalu saistīts ēku (būvju) nekustamais īpašums Tūristu ielā 12/14, Jūrmalā, kadastra Nr.13005266001 (turpmāk – būvju īpašums).
Anotācijas 1.3.apakšsadaļa "Pašreizējā situācija" papildināta ar informāciju, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz rīkojuma projektā minētā zemesgabala atrodas arī būve ar kadastra apzīmējumu 13000266006050 (asfaltbetona un cementbetona segumi 2963 m² platībā), kas neietilpst būvju īpašuma sastāvā un kuras īpašumtiesības nav reģistrētas.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam.
Ievērojot, ka uz zemesgabala atrodas ne tikai būvju īpašums, bet arī nenoskaidrotas piederības būve, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par minētā apstākļa ietekmi uz plānoto zemesgabala privatizāciju, proti, vai būvju īpašuma īpašniekam ir tiesības privatizēt visu zemesgabalu.
 

-