Atzinums

Noteikumu projekta 20. punktā paredzēts pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram un dabasgāzes sadales sistēmas operatoram izstrādāt kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un katru gadu līdz 1. septembrim iesniegt Klimata un enerģētikas ministrijai aktualizēto dabasgāzes lietotāju sarakstu un aktualizēto kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Sabiedrība lūdz papildināt noteikumu projektu ar nosacījumiem par nākamajiem secīgajiem pasākumiem, iesaistīto pušu rīcību, tiesībām un pienākumiem pēc noteikumu projekta
20. punktā minētā aktualizētā dabasgāzes lietotāju saraksta un aktualizētās kārtības, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, iesniegšanas Klimata un enerģētikas ministrijai.
 

-

Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušus Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumus Nr. 503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā”, kas izsludināta enerģētiskās krīzes (turpmāk – krīze) agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa laikā noteic pienākumu sistēmas lietotājiem novērst negatīvo nebalansu un ievērot Igaunijas un Latvijas vienotās balansēšanas zonas pārvades sistēmas operatoru kārtību un prasības negatīvā nebalansa novēršanai. Sabiedrība lūdz attiecināt noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteikto uz visiem trīs krīzes līmeņiem – agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeni. Noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteiktie pasākumi attiecībā uz negatīvā nebalansa novēršanu ir piemērojami vienīgi tad, ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde izsludina kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula) noteiktajiem krīzes līmeņiem dabasgāzes apgādes nozarē, nevis kā pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai līdz krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanai, kā tas noteikumu projektā piedāvāts.
 

-

Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušus Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumus Nr. 503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā”, kas izsludināta enerģētiskās krīzes (turpmāk – krīze) agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa laikā noteic pienākumu sistēmas lietotājiem novērst negatīvo nebalansu un ievērot Igaunijas un Latvijas vienotās balansēšanas zonas pārvades sistēmas operatoru kārtību un prasības negatīvā nebalansa novēršanai. Sabiedrība lūdz attiecināt noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteikto uz visiem trīs krīzes līmeņiem – agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeni. Noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteiktie pasākumi attiecībā uz negatīvā nebalansa novēršanu ir piemērojami vienīgi tad, ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde izsludina kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula) noteiktajiem krīzes līmeņiem dabasgāzes apgādes nozarē, nevis kā pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai līdz krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanai, kā tas noteikumu projektā piedāvāts.
 

-

Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušus Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumus Nr. 503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā”, kas izsludināta enerģētiskās krīzes (turpmāk – krīze) agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa laikā noteic pienākumu sistēmas lietotājiem novērst negatīvo nebalansu un ievērot Igaunijas un Latvijas vienotās balansēšanas zonas pārvades sistēmas operatoru kārtību un prasības negatīvā nebalansa novēršanai. Sabiedrība lūdz attiecināt noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteikto uz visiem trīs krīzes līmeņiem – agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeni. Noteikumu projekta 22., 23. un 24. punktā noteiktie pasākumi attiecībā uz negatīvā nebalansa novēršanu ir piemērojami vienīgi tad, ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde izsludina kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula) noteiktajiem krīzes līmeņiem dabasgāzes apgādes nozarē, nevis kā pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai līdz krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanai, kā tas noteikumu projektā piedāvāts.
 

-

Noteikumu projekta 25. un 34. punktā paredzēts pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa ietvaros informēt Klimata un enerģētikas ministriju un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru par riskiem dabasgāzes apgādes jomā Latvijas ietekmes reģionā. Regulas I pielikumā noteiktas austrumu gāzes piegādes riska grupas, kas kalpo par pamatu sadarbībai risku sakarā, Latvijai ietilpstot Ziemeļaustrumu piegādes riska grupā, kurā vienlaikus ir arī tādas valstis kā Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovākija, Somija un Zviedrija. Ievērojot, ka būtu nesamērīgi Sabiedrībai noteikumu projekta 25. un 34. punktā noteikto informāciju par riskiem sagatavot par visu Ziemeļaustrumu piegādes riska grupas reģionu, Sabiedrība lūdz apvienot noteikumu projekta 25. un 34. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:
 

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izsludināta krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa laikā informē Ministriju un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru par riskiem dabasgāzes apgādes jomā Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā.”

Noteikumu projekta 29., 38. un 52. punktā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-G) platformā, informē pārvades sistēmas lietotājus un informē dabasgāzes biržu GET Baltic. Ievērojot, ka informācija par krīzes līmeņa izsludināšanu publicējama ENTSO-G platformā, tas ir uzskatāms par efektīvu veidu, kādā visiem tirgus dalībniekiem vienlaicīgi darīt zināmu un pieejamu informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu.  Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz apvienot 29., 38. un 52. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:
 

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā.”
 

Noteikumu projekta 30. un 39. punktā piedāvāts noteikt, ka par krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa koordinējošo iestādi nozīmējams vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Ņemot vērā, ka Regulā attiecībā uz krīzes pārvaldību tiek izmantots termins “krīzes pārvaldītājs”, nevis “koordinējošā iestāde” un apstākli, ka spēkā esošajā Latvijas Ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei ir noteikts, ka krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmenī krīzes pārvaldītājs ir Sabiedrība, lūdzam apvienot 30. un 39. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:

“Krīzes pārvaldītājs izsludināta krīzes agrīnās brīdināšanas līmeņa un trauksmes līmeņa ietvaros ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.”

Noteikumu projekta 25. un 34. punktā paredzēts pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa ietvaros informēt Klimata un enerģētikas ministriju un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru par riskiem dabasgāzes apgādes jomā Latvijas ietekmes reģionā. Regulas I pielikumā noteiktas austrumu gāzes piegādes riska grupas, kas kalpo par pamatu sadarbībai risku sakarā, Latvijai ietilpstot Ziemeļaustrumu piegādes riska grupā, kurā vienlaikus ir arī tādas valstis kā Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovākija, Somija un Zviedrija. Ievērojot, ka būtu nesamērīgi Sabiedrībai noteikumu projekta 25. un 34. punktā noteikto informāciju par riskiem sagatavot par visu Ziemeļaustrumu piegādes riska grupas reģionu, Sabiedrība lūdz apvienot noteikumu projekta 25. un 34. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izsludināta krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa laikā informē Ministriju un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru par riskiem dabasgāzes apgādes jomā Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā.”
 

Noteikumu projekta 29., 38. un 52. punktā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-G) platformā, informē pārvades sistēmas lietotājus un informē dabasgāzes biržu GET Baltic. Ievērojot, ka informācija par krīzes līmeņa izsludināšanu publicējama ENTSO-G platformā, tas ir uzskatāms par efektīvu veidu, kādā visiem tirgus dalībniekiem vienlaicīgi darīt zināmu un pieejamu informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu.  Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz apvienot 29., 38. un 52. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā.”

Noteikumu projekta 30. un 39. punktā piedāvāts noteikt, ka par krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa koordinējošo iestādi nozīmējams vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Ņemot vērā, ka Regulā attiecībā uz krīzes pārvaldību tiek izmantots termins “krīzes pārvaldītājs”, nevis “koordinējošā iestāde” un apstākli, ka spēkā esošajā Latvijas Ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei ir noteikts, ka krīzes agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmenī krīzes pārvaldītājs ir Sabiedrība, lūdzam apvienot 30. un 39. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:

“Krīzes pārvaldītājs izsludināta krīzes agrīnās brīdināšanas līmeņa un trauksmes līmeņa ietvaros ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.”

Noteikumu projekta 29., 38. un 52. punktā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes agrīnās brīdināšanas, trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-G) platformā, informē pārvades sistēmas lietotājus un informē dabasgāzes biržu GET Baltic. Ievērojot, ka informācija par krīzes līmeņa izsludināšanu publicējama ENTSO-G platformā, tas ir uzskatāms par efektīvu veidu, kādā visiem tirgus dalībniekiem vienlaicīgi darīt zināmu un pieejamu informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu.  Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz apvienot 29., 38. un 52. punktu vienā normā, izsakot to šādā redakcijā:

“Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par krīzes līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā.”

Noteikumu projekta 58. punktā paredzēts, ka Klimata un enerģētikas ministrija noteiktā gadījumā lemj par pieslēguma atjaunošanu, ja ir pārtraukta dabasgāzes piegāde. Sabiedrība norāda, ka ir atjaunojams nevis pieslēgums (fizisks savienojums), bet gan dabasgāzes piegāde. Līdz ar to, Sabiedrība lūdz precizēt noteikumu projekta 58. punktu, izsakot to šādā redakcijā:

“58. Ministrija, izvērtējot šo noteikumu 57. punktā minēto iesniegumu, vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora viedokli, var lemt par dabasgāzes piegādes atjaunošanu. Ja Ministrija lemj par dabasgāzes piegādes atjaunošanu, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators pēc Ministrijas norādījuma atjauno dabasgāzes piegādi attiecīgajam lietotājam.”

Noteikumu projekta 60. punktā paredzēts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veido dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Savukārt noteikumu projekta 60.1. un 60.2. apakšpunktā skaidrots no kā sastāv dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Sabiedrība iebilst piedāvātajam noteikumu projekta 60. punktam, jo likumdevējs ar Enerģētikas likuma 82.¹ pantu ir ieviesis energoapgādes drošuma rezervju nodrošināšanas pienākumu. Proti, Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 7¹ punktā skaidrots, ka energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar Enerģētikas likuma 82.¹ panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Līdz ar to Sabiedrībai ir pienākums nevis iegādāties un novietot energoapgādes drošuma rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm atbilstoši Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteiktajam. Vienlaikus nepieciešams precizēt noteikumu projekta 60. punktu, nepārprotami nostiprinot, ka Enerģētikas likumā noteikto energoapgādes drošuma rezervju apjomā ietilpst arī piegādes standarta apjoms, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. panta regulējuma. Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz precizēt noteikumu projekta 60. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
 

“60. Dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerves) veido dabasgāzes daudzums, kas noteikts, pamatojoties uz:
60.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. pantā noteiktajam piegādes standartam nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde;
60.2. Enerģētikas likuma 82.¹ pantā noteiktajām energoapgādes drošuma rezervēm nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kas ietver šo noteikumu 60.1. apakšpunktā noteikto dabasgāzes daudzumu, un kuru izmanto nodrošināmo lietotāju un tautsaimniecībai nozīmīgu objektu apgādei.”
 

Noteikumu projekta 60. punktā paredzēts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veido dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Savukārt noteikumu projekta 60.1. un 60.2. apakšpunktā skaidrots no kā sastāv dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Sabiedrība iebilst piedāvātajam noteikumu projekta 60. punktam, jo likumdevējs ar Enerģētikas likuma 82.¹ pantu ir ieviesis energoapgādes drošuma rezervju nodrošināšanas pienākumu. Proti, Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 7¹ punktā skaidrots, ka energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar Enerģētikas likuma 82.¹ panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Līdz ar to Sabiedrībai ir pienākums nevis iegādāties un novietot energoapgādes drošuma rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm atbilstoši Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteiktajam. Vienlaikus nepieciešams precizēt noteikumu projekta 60. punktu, nepārprotami nostiprinot, ka Enerģētikas likumā noteikto energoapgādes drošuma rezervju apjomā ietilpst arī piegādes standarta apjoms, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. panta regulējuma. Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz precizēt noteikumu projekta 60. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
 

“60. Dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerves) veido dabasgāzes daudzums, kas noteikts, pamatojoties uz:
60.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. pantā noteiktajam piegādes standartam nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde;
60.2. Enerģētikas likuma 82.¹ pantā noteiktajām energoapgādes drošuma rezervēm nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kas ietver šo noteikumu 60.1. apakšpunktā noteikto dabasgāzes daudzumu, un kuru izmanto nodrošināmo lietotāju un tautsaimniecībai nozīmīgu objektu apgādei.”
 

Noteikumu projekta 60. punktā paredzēts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veido dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Savukārt noteikumu projekta 60.1. un 60.2. apakšpunktā skaidrots no kā sastāv dabasgāzes stratēģiskās rezerves. Sabiedrība iebilst piedāvātajam noteikumu projekta 60. punktam, jo likumdevējs ar Enerģētikas likuma 82.¹ pantu ir ieviesis energoapgādes drošuma rezervju nodrošināšanas pienākumu. Proti, Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 7¹ punktā skaidrots, ka energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar Enerģētikas likuma 82.¹ panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Līdz ar to Sabiedrībai ir pienākums nevis iegādāties un novietot energoapgādes drošuma rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm atbilstoši Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteiktajam. Vienlaikus nepieciešams precizēt noteikumu projekta 60. punktu, nepārprotami nostiprinot, ka Enerģētikas likumā noteikto energoapgādes drošuma rezervju apjomā ietilpst arī piegādes standarta apjoms, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. panta regulējuma. Ievērojot minēto, Sabiedrība lūdz precizēt noteikumu projekta 60. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
 

“60. Dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerves) veido dabasgāzes daudzums, kas noteikts, pamatojoties uz:
60.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 6. pantā noteiktajam piegādes standartam nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde;
60.2. Enerģētikas likuma 82.¹ pantā noteiktajām energoapgādes drošuma rezervēm nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kas ietver šo noteikumu 60.1. apakšpunktā noteikto dabasgāzes daudzumu, un kuru izmanto nodrošināmo lietotāju un tautsaimniecībai nozīmīgu objektu apgādei.”
 

Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm. Energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas izmaksas tiek iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos. Ievērojot minētajā Enerģētikas likuma normā noteikto, Sabiedrība lūdz svītrot noteikumu projekta 61.1. un 61.2. apakšpunktu un precizēt noteikumu projekta 61. punktu, izsakot to šādā redakcijā:

“61. Rezerves tiek uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”

Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm. Energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas izmaksas tiek iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos. Ievērojot minētajā Enerģētikas likuma normā noteikto, Sabiedrība lūdz svītrot noteikumu projekta 61.1. un 61.2. apakšpunktu un precizēt noteikumu projekta 61. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
 

“61. Rezerves tiek uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”

Enerģētikas likuma 82.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuves pieejamību energoapgādes drošuma rezervēm. Energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas izmaksas tiek iekļautas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos. Ievērojot minētajā Enerģētikas likuma normā noteikto, Sabiedrība lūdz svītrot noteikumu projekta 61.1. un 61.2. apakšpunktu un precizēt noteikumu projekta 61. punktu, izsakot to šādā redakcijā:

“61. Rezerves tiek uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.”