Atzinums

KM iebilst pret  šādu statusu, jo tiek dibināts NVO, kas noteiks Latvijas MI prioritārās jomas. Centrs būtu pakļauts Biedrību un nodibinājumu likumam.

Centrs ir publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Iesakām konkretizēt prasmju paaugstināšanu.

Centra mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju un sabiedrības labklājību, attīstot publiskā un privātā sektora partnerību un sabiedrības iesaisti mākslīgā intelekta jomā, sekmējot atbildīgu un uzticamu mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību (īpaši publiskajā sektorā), nosakot un pārvaldot ar to pielietošanu saistītos riskus, kā arī veicinot mākslīgā intelekta prasmju paaugstināšanu sabiedrībā un valsts pārvaldē.

a) Nacionālas nozīmes projektu izstrāde nevar būt autonomas NVO kompetence vien. Te jābūt iesaistītam Ministru kabinetam

b) Pirmajam uzdevumam būtu jābūt pašreizējais 11. uzdevums - prioritāro jomu noteikšana. Prioritārās jomas būtu jāsaskaņo ar Centra padomi un MK.

a)
izstrādāt un koordinēt nacionālas nozīmes projektus un starptautiskos projektus prioritārajās jomās, kuras nosaka Centra padome, saskaņojot ar Ministru kabineta Digitālās modernizācijas tematisko komiteju;

b)
1) noteikt Latvijas mākslīgā intelekta prioritārās jomas, sagatavot rīcībpolitikas priekšlikumus un pārvaldīt to ieviešanas plānu, saskaņojot ar Centra padomi un Ministru kabinetu;

Iesakām konkretizēt prasmes. Atgādinām, ka MI prasmes nav tikai saistītas ar MI risku pārvaldību.

4) veicināt mākslīgā intelekta prasmju paaugstināšanu, tostarp saistībā ar mākslīgā intelekta risku pārvaldību

Centram būtu jāsniedz konsultācijas visiem, kam tās varētu būt nepieciešamas.

8) sniegt konsultācijas mākslīgā intelekta jomā;

Nevalstiskai sektors ir plašāks jēdziens, kas iekļauj industriju un NVO.

9) apzināt publiskā un nevalstiskā sektora iniciatīvas un sekmēt sadarbību mākslīgā intelekta jomā;

Prioritāro MI jomu noteikšana vajadzētu būt pats pirmais uzdevums. Prioritātes būtu jāsaskaņo ar Centra padomi un MK.

1) noteikt Latvijas mākslīgā intelekta prioritārās jomas, sagatavot rīcībpolitikas priekšlikumus un pārvaldīt to ieviešanas plānu, saskaņojot ar Centra padomi un Ministru kabinetu;

Latviešu valodas lietojuma sekmēšanas uzdevums ir izteikts ļoti vispārīgi. Uzturam savu iebildumu un aicinām uzdevumu konkretizēt.

12) veicināt latviešu valodas ilgtspējīgu un kultūras datu iekļaušanu un pielāgošanos mākslīgā intelekta risinājumos, lai saglabātu valodas un kultūras vērtības, lingvistisko identitāti un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi modernām tehnoloģijām;

Kā tiek noteikts padomes sastāvs? Piem., publiskā nodibinājuma Valsts kultūrkapitāla fonda likums skaidri nosaka padomes sastāvu, ko apstiprina MK. Kā tiek nodrošināts publiskā un privāta sektora pārstāvniecības līdzsvars?
Kā tiek iecelts priekšsēdētājs, uz kādu laiku? Kur noteikts, kas ir dibinātāji?
Lūdzam atjaunot 6. panta (4) iekļaušanu.

(4) Ministru kabinets izdod Centra nolikumu, kurā nosaka:
     1) Centra padomes sastāvu, izveidošanas un lēmuma pieņemšanas kārtību;
     2) kārtību, kādā Sekretariāts nodrošina atbalstu Centra padomes darbībai;
     3) Centra ekspertu komisiju sastāvu, izveidošanas un lēmuma pieņemšanas kārtību.

Jāpapildina 7. pants ar jaunu 3. daļu par pienākumu iesaistīt MK un sabiedrības intereses.

(3) Centrs sagatavo un publicē gadskārtējos publiskos pārskatus par īstenotajiem un plānotajiem projektiem, norādot katra projekta mērķus, rezultātus, izlietotos līdzekļus un ietekmi uz sabiedrības labbūtību. Projekti tiek atspoguļoti gadskārtējā publiskajā pārskatā, un lai veicinātu sabiedrības uzticību un caurspīdību Centra darbībām, tos izskata Ministru Kabinetā. 

Runa ir par gada pārskatiem. (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums)
iesakām papildināt ar jaunu 3. daļu par caurskatāmību.
 

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Centrs sagatavo un publicē kārtējo gada publisko pārskatu par Centra līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Centra darbību.

(3) Centrs sagatavo un publicē kārtējos gada publiskos pārskatus par īstenotajiem un plānotajiem projektiem, norādot katra projekta mērķus, rezultātus, izlietotos līdzekļus un ietekmi uz sabiedrības labbūtību. Lai veicinātu sabiedrības uzticību un Centra darbības pārskatāmibu,  projekti tiek atspoguļoti kārtējā ada publiskā pārskatā un tos izskata Ministru Kabinetā.  

Anotācijā kā viena no prioritārajām jomām minēta: publiski pieejams nacionālais latviešu valodas lielais valodas modelis, tā lietojumi (LLM). Tā kā lielo valodu modeļu apmācībā parasti izmanto lielu daudzumu datu, tostarp, ar autortiesībām aizsargātu darbu (piemēram, Latvijas situācijā tie varētu būt literatūras darbi, kuri pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā), lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļā iekļauto rindkopu par risku pārvaldību ar atsauci par riskiem, kas saistīti ar autordarbu izmantošanu mākslīgā intelekta rīku apmācībā šādā redakcijā:
"Tāpat nepieciešams nodrošināt prasmes pārvaldīt ar mākslīgo intelektu saistītos riskus nacionāli – pētniecība, ekspertīzes atbalsts uzraudzības iestādēm, metodika un rīki. Tai skaitā nepieciešams izstrādāt rekomendācijas par mākslīgā intelekta riskiem un aktuālajiem veicamajiem pasākumiem, lai sekmētu mākslīgā intelekta risku izpratni un potenciālo risku mazināšanu, tostarp attiecībā uz mākslīgā intelekta rīku apmācībā izmantotajiem ar autortiesībām aizsargātajiem datiem."
 

"Tāpat nepieciešams nodrošināt prasmes pārvaldīt ar mākslīgo intelektu saistītos riskus nacionāli – pētniecība, ekspertīzes atbalsts uzraudzības iestādēm, metodika un rīki. Tai skaitā nepieciešams izstrādāt rekomendācijas par mākslīgā intelekta riskiem un aktuālajiem veicamajiem pasākumiem, lai sekmētu mākslīgā intelekta risku izpratni un potenciālo risku mazināšanu, tostarp attiecībā uz mākslīgā intelekta rīku apmācībā izmantotajiem ar autortiesībām aizsargātajiem datiem."

Pēc punkta par projektu izstrādi un koordinēšanu, ieteicams iestarpināt jaunu punktu, kas ietvertu MI Akta 4. panta par MI pratību prasības.

Jauns punkts) veicināt izpratni par mākslīgā intelekta pamatiem, riskiem un ētiskiem apsvērumiem iepriekšējā punktā minētajos projektos, lai palielinātu mākslīgā intelekta pratību sistēmu nodrošinātājiem, uzturētājiem un tai sabiedrības daļai, kurus tie skar, un lai attīstītu prasmīgu un atbildīgu attieksmi pret jauniem digitāliem risinājumiem un veicinātu līdzdalību mākslīgā intelekta risinājumu izstrādē, lai tie būtu droši, iekļaujoši un cilvēkcentrēti.