Atzinums

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (turpmāk – LŪKA) apvieno 40 Latvijas ūdenssaimniecības uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 97 % no kopējā Latvijā sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu apjoma un aktīvi līdzdarbojas gan Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes attīstībā, gan ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem saistītā normatīvā regulējuma pilnveidošanā.
LŪKA vērtējumā Ekonomikas ministrijas sagatavotais “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts” (22-TA-3669) nav atbalstāms, jo tas satur konceptuālas nepilnības, pretrunas ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nepilnīgu juridisko tehniku. Piedāvātais norēķinu modelis nepamatoti pārliek finansiālos un debitoru riskus uz komunālo pakalpojumu sniedzējiem, radot augstus tiesvedību un nodokļu riskus.

-

Likumprojekta 1.pantā iekļautais likuma mērķis ir formulēts neatbilstoši turpmāko tiesību normu saturam, kurā iekļauts tiesiskais regulējums gan saistībā ar nepieciešamo kopību rīcību, gan saistībā ar nepieciešamo pārvaldnieka rīcību, gan saistībā ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu un norēķinu jautājumiem.
Tādējādi, nepieciešams paplašināt likumprojekta 1.pantā iekļauto likuma mērķi, paredzot, “Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvai pārvaldīšanai, dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka rīcībai un saistību izpildei, kuras radušās pārvaldīšanas rezultātā.”

-

Jaunais likums paredz, ka turpmāk līgumus ar pakalpojuma sniedzējiem slēgs dzīvokļa īpašnieku kopība un, ja dzīvokļu īpašnieki nolems norēķinus veikt ar pārvaldnieka starpniecību, tad pakalpojuma sniedzējs nerakstīs rēķinus vispār ne dzīvokļu īpašnieku kopībai, ne pārvaldniekam. Tā vietā – pakalpojuma sniedzējs nodos pārvaldniekam datus par patērēto ūdeni/kanalizāciju, kur pārvaldnieks pēc tam rakstīs rēķinus dzīvokļa īpašniekiem. Šāds sadarbības modelis nav tiesisks, jo:

(1) Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumus pakalpojumu lietotājam saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu lietotāju par noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojuma saņemšanu. Savukārt, šā paša likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pakalpojuma lietotājam ir pienākums norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju par tā sniegtajiem pakalpojumiem. Likumdevējs jau sākotnēji ir noteicis sadarbības formu – pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu un pats izraksta rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, bet lietotājs veic attiecīgu samaksu. Šī ir imperatīva tiesību norma, kas nepieļauj izņēmumus sadarbības formas izvēlē. Izņēmums ir tikai attiecībā uz pakalpojuma lietotāja statusu, proti, lietotājs var būt kā nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, tajā skaitā, dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai kāda cita pilnvarotā persona.

(2) Grāmatvedības likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību, no tā izriet, ka pakalpojuma sniedzējam par iepriekšējā mēnesī sniegtā pakalpojuma apjomu obligāti ir jāizraksta rēķins lietotājam un nav nevienas citas personas, kas to būtu tiesīgas darīt. Bez noslēgta pakalpojuma līguma pārvaldnieks nav darījuma dalībnieks un tam nav tiesību nedz ievākt informāciju par dzīvokļa īpašnieku ūdens patēriņiem, nedz izrakstīt rēķinu pakalpojuma sniedzēja vārdā. Jaunā likuma gadījumā tas izkropļos darījuma patieso ekonomisko būtību, apgrūtinās ieņēmumu atzīšanu, saistību uzskaiti un auditējamu, kā arī radīs tiešus nodokļu riskus, tostarp PVN piemērošanas un ieņēmumu atzīšanas risku.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 14.janvāra lēmums Nr.1/2 “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs tarifa projektā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu efektīvai sniegšanai, taču  individuālu dzīvokļu datu apstrādes, iekasēšanas starpniecības, piedziņas administrēšanas un IT integrācijas izmaksu iekļaušana tarifā nav iespējama, līdz ar to tās neizbēgami tiks pārliktas uz dzīvokļu īpašniekiem vai pakalpojumu sniedzēju.
 

-

Dzīvokļu īpašnieku kopība pēc savas būtības īsteno kopīgas intereses un organizē kopīpašuma pārvaldīšanu, nevis individuālo tiesību realizāciju. Individuālas tiesības civiltiesiskajās attiecībās īsteno pats tiesību subjekts vai pilnvarnieks, līdz ar to, nepieciešams papildu skaidrojums par dzīvokļu īpašnieku kopības tiesisko statusu attiecībās ar dzīvokļu īpašnieku, kā arī kāda apjoma pilnvaras kopībai piemīt un visu beidzot, kāds ir juridiskais pamats šādai pārstāvībai.
 

-

Ne Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, ne Ministru kabineta 27.06.2017. noteikumi Nr.348 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”, ne arī saistošie noteikumi neparedz, ka asenizatoram būtu pienākums slēgt asenizācijas pakalpojumu līgumus, bet gan nosaka, ka par sniegto pakalpojumu izsniedz pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošo dokumentu,
Ievērojot iepriekš minēto, izteikt Likumprojekta 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“2) ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem”
 

"ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem”

Likumprojekta 4.panta piektajā daļā nepieciešams novērst tiesisko nenoteiktību, kas izriet no iekļautā pienākuma kopībai “uzraudzīt, lai pārvaldnieks pienācīgi pilda noslēgto līgumu”. Pārvaldnieks, kā tas izriet no Likumprojekta 14.panta, ir kvalificēts pārvaldīšanas jomas lietpratējs. Attiecīgi, no lietpratēja ir sagaidāma zinātība un izpratne par savām tiesībām un pienākumiem. Pārvaldnieks ir patstāvīgs tiesību subjekts, kam jāizpilda noslēgto līgumu saistības. Savukārt, kopību pārstāv attiecībās ar pārvaldnieku tās pilnvarotās personas (jeb “mājas vecākais”).

Tādejādi, lūdzam izteikt Likumprojekta 4.panta piekto daļu šādā redakcijā:
“Dzīvokļu īpašnieku kopība šajā pantā visas noteiktās pārvaldīšanas darbības kopumā vai kā atsevišķu darbību var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk — pārvaldīšanas uzdevums), noslēdzot par to pārvaldīšanas līgumu. “
 

“Dzīvokļu īpašnieku kopība šajā pantā visas noteiktās pārvaldīšanas darbības kopumā vai kā atsevišķu darbību var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk — pārvaldīšanas uzdevums), noslēdzot par to pārvaldīšanas līgumu. “

Likumprojekta 5.panta trešajā daļa nepieciešams konkretizēt jēdzienu “saprātīgā termiņā”, lai novērstu tiesisko nenoteiktību par kopības un/vai pārvaldnieka atbildības iestāšanos kaitējuma gadījumā. Piedāvājam noteikt konkrētu termiņu, kas Likumprojekta ietvaros ir uzskatāms par saprātīgu.

-

Lai dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopības un komunālo pakalpojuma sniedzēji būtu pārliecināti par to, ka nolīgtais pārvaldnieks pildīs šajā un citos normatīvajos aktos noteiktās saistības piešķirtā finansējuma ietvaros, ir skaidri jādefinē, kas ietilpst pārvaldīšanas maksā, ko piedāvātā redakcija nesniedz. LŪKA piedāvā Likumprojekta 8.panta pirmās daļas 1.apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, definējot, ka pārvaldnieks par savu noteikto ikmēneša maksu veic pilnīgi visu mājas administrēšanu (tostarp norēķinu kārtošanu ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, datu apstrādi u.tml.).

Likumprojekta 8.panta pirmais punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“maksājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma izpildi (pārvaldīšanas maksa), kurā tiek ietverti visi izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību un mājas administratīvo uzdevumu izpildi pilnā apmērā (tajā skaitā, parādu ārpustiesas atgūšanai)”.
 

“maksājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma izpildi (pārvaldīšanas maksa), kurā tiek ietverti visi izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību un mājas administratīvo uzdevumu izpildi pilnā apmērā (tajā skaitā, parādu ārpustiesas atgūšanai)”.

Papildināt Likumprojekta ar jaunu pantu, nosakot minimālās prasības un nosacījumus pārvaldīšanas līguma noslēgšanai:

“X.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi
(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:
1) līdzēji;
2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;
3) pārvaldniekam uzdotās pārvaldīšanas darbības;
4) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;
5) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvokļu īpašnieku kopībai;
6) ar dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu noteikta pilnvarotā persona, kas nodrošina ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas apriti (turpmāk — kontaktpersona);
7) jautājumi, kuros dzīvokļa īpašnieku kopība ir pilnvarojusi pārvaldnieku pieņemt lēmumus tās vietā, tajā skaitā, slēgt līgumus, veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt tiesā u.tml.;
8) ar pārvaldīšanas darbību izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:
a) attiecīgu izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,
b) citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,
c) atlīdzību par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtību;
9) noteikumi, kas reglamentē ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm;
10) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;
11) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;
13) pārvaldīšanas līguma termiņš;
14) pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis.
 

“X.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi
(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:
1) līdzēji;
2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;
3) pārvaldniekam uzdotās pārvaldīšanas darbības;
4) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;
5) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvokļu īpašnieku kopībai;
6) ar dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu noteikta pilnvarotā persona, kas nodrošina ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas apriti (turpmāk — kontaktpersona);
7) jautājumi, kuros dzīvokļa īpašnieku kopība ir pilnvarojusi pārvaldnieku pieņemt lēmumus tās vietā, tajā skaitā, slēgt līgumus, veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt tiesā u.tml.;
8) ar pārvaldīšanas darbību izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:
a) attiecīgu izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,
b) citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,
c) atlīdzību par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtību;
9) noteikumi, kas reglamentē ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm;
10) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;
11) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;
13) pārvaldīšanas līguma termiņš;
14) pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis."

Tā kā pārvaldīšanas maksa ir uzskatāma par būtisku līguma sastāvdaļu, tā nav vienpusēji grozāma paziņošanas kārtībā, ja vien līgumā nav noteikt citādi. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, līgums pusēm ir saistošs un pildāms, ja pārvaldnieks vēlas grozīt pārvaldīšanas maksu, tad par to pusēm ir rakstveidā jāvienojas. Esošā redakcija, būtiski aizskar dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības. 
Līdz ar to, Likumprojekta 11.panta otrā daļa ir jāizsaka šādā redakcijā:
“(2) Pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks var grozīt ne biežāk kā reizi gadā. Par pārvaldīšanas maksas grozīšanu pārvaldnieks rakstveidā brīdina dzīvokļu īpašniekus vismaz trīs mēnešus iepriekš, par to noslēdzot rakstveida vienošanos par grozījumiem pārvaldīšanas līgumā.”

“(2) Pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks var grozīt ne biežāk kā reizi gadā. Par pārvaldīšanas maksas grozīšanu pārvaldnieks rakstveidā brīdina dzīvokļu īpašniekus vismaz trīs mēnešus iepriekš, par to noslēdzot rakstveida vienošanos par grozījumiem pārvaldīšanas līgumā.”

Kopumā Likumprojekta 13.panta juridiskā jēga ir vērsta uz dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildību pret dzīvokļu īpašnieku kopību, trešajām personām un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Pantā ir minēts, ka pārvaldniekam ir jārīkojas kā krietnam un gādīgam saimniekam, ir juridiska ģenerālklauzula, kas nozīmē pārvaldniekam ir jāpiemīt kompetencei pieņemt pārdomātus lēmumus, novērst zaudējumus un gādāt par dzīvokļa īpašuma kopības īpašumu/ mantu un finanšu līdzekļiem.
Tamdēļ, ņemot vērā pārvaldniekam paredzēto kompetenci un ietekmi uz dzīvokļu īpašnieku kopības un komunālo pakalpojumu sniedzēju interesēm, Likumprojektā ir jānosaka un jāievieš pārvaldnieka profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, atbildība par dokumentu un datu aprites nenodrošināšanu, kā arī atbildību par nepamatotu maksājumu aizturēšanu vai nepārskaitīšanu.
 

-

Ņemot vērā to, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība izriet ne tikai no noslēgtā pārvaldīšanas līguma un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī no dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumiem, attiecīgi arī precizējama Likumprojekta 13.panta pirmā daļa šādā redakcijā:
“Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs pret dzīvokļu īpašnieku kopību un pret trešajām personām par normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai pārvaldīšanas līgumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi”. 
 

“Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs pret dzīvokļu īpašnieku kopību un pret trešajām personām par normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai pārvaldīšanas līgumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi”. 

Ņemot vērā to, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība izriet ne tikai no noslēgtā pārvaldīšanas līguma un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī no dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumiem, attiecīgi arī precizējama Likumprojekta 13.panta otrā daļa šādā redakcijā:
“Ja saistībā ar normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai pārvaldīšanas līgumā noteikto mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi ir radies kaitējums trešajai personai vai dzīvokļa īpašniekam, persona, kurai radies kaitējums, ir tiesības prasīt pārvaldniekam atlīdzināt nodarītos zaudējumus un vērsties tiesā pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku”.
 

“Ja saistībā ar normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai pārvaldīšanas līgumā noteikto mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi ir radies kaitējums trešajai personai vai dzīvokļa īpašniekam, persona, kurai radies kaitējums, ir tiesības prasīt pārvaldniekam atlīdzināt nodarītos zaudējumus un vērsties tiesā pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku”.
 

Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā komunālo pakalpojumu sniedzēji regulāri saskaras ar situāciju, kurā iedzīvotāji veic maksājumus pārvaldniekam, taču šie līdzekļi laicīgi nenonāk līdz komunālo pakalpojumu sniedzējam vai arī pārvaldnieks gadiem neuzsāk parādu piedziņu pret nemaksātājiem. Tā kā pakalpojuma sniedzējs nodrošina sabiedrībai kritiskus resursus un tam nav tiešas kontroles pār katra dzīvokļa maksājumu disciplīnu, ir tiesiski jānosaka pārvaldnieka (kā profesionāla pilnvarnieka) tieša atbildība par parādu vadību un savlaicīgu tiesvedību uzsākšanu. Termiņu noteikšana prasības celšanai un pārvaldnieka personīgā mantiskā atbildība par noilguma pieļaušanu ir nepieciešams mehānisms, lai pasargātu gan godprātīgos dzīvokļu īpašniekus no pakalpojumu atslēgšanas, gan komunālo pakalpojumu sniedzējus no neatgūstamiem zaudējumiem, kas rodas pārvaldnieka bezdarbības dēļ. Tādejādi, Likumprojekta 15.pants ir papildināms ar jauniem apakšpunktiem:

(1)  Likumprojekta 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“11) apkopot un uzturēt aktuālu informāciju par katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām pamata un blakus saistībām, un šo saistību rašanās brīdi, kā arī nodrošināt pamatojošo dokumentu saglabāšanu”.
(2) Likumprojekta 15.pants papildināms ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā:
“(3) Pārvaldniekam ir pienākums nosūtīt dzīvokļa īpašniekam atgādinājumu par pienākumu veikt parāda samaksu, ja parāda samaksa tiek kavēta ilgāk kā 60 dienas. Ja parāda samaksa netiek veikta atgādinājumā norādītajā termiņā, pārvaldnieka nekavējošs pienākums ir sešu mēnešu laikā no atgādinājuma nosūtīšanas dienas celt prasību tiesā dzīvokļu īpašnieku kopības interesēs par parāda piedziņu. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā radītiem zaudējumiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kopībai, tostarp, ja pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā iestājies prasījuma tiesību noilgums.
(4) Pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties veikt maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējam dzīvokļu īpašnieka samaksātajā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem, vienlaicīgi ar maksājumu nosūtot komunālo pakalpojumu sniedzējam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par attiecīgajiem komunālajiem pakalpojumiem un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.”
 

(1)  Likumprojekta 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“11) apkopot un uzturēt aktuālu informāciju par katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām pamata un blakus saistībām, un šo saistību rašanās brīdi, kā arī nodrošināt pamatojošo dokumentu saglabāšanu”.
(2) Likumprojekta 15.pants papildināms ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā:
“(3) Pārvaldniekam ir pienākums nosūtīt dzīvokļa īpašniekam atgādinājumu par pienākumu veikt parāda samaksu, ja parāda samaksa tiek kavēta ilgāk kā 60 dienas. Ja parāda samaksa netiek veikta atgādinājumā norādītajā termiņā, pārvaldnieka nekavējošs pienākums ir sešu mēnešu laikā no atgādinājuma nosūtīšanas dienas celt prasību tiesā dzīvokļu īpašnieku kopības interesēs par parāda piedziņu. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā radītiem zaudējumiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kopībai, tostarp, ja pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā iestājies prasījuma tiesību noilgums.
(4) Pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties veikt maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējam dzīvokļu īpašnieka samaksātajā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem, vienlaicīgi ar maksājumu nosūtot komunālo pakalpojumu sniedzējam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par attiecīgajiem komunālajiem pakalpojumiem un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.”

Likumprojekta 22.panta pirmā daļa papildināma ar ceturto punktu šādā redakcijā:
“4) norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā vienotos par parādu apmaksas kārtību”.
 

“4) norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā vienotos par parādu apmaksas kārtību”.

(1) Likumprojekta 23.panta pirmās daļas pirmais apakšpunkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“1) administratīvā naudas soda segšanai, nodokļa maksājumu parādu samaksai un citu pielīdzināmu maksājumu segšanai, ja šie izdevumi nav radušies pārvaldnieka darbības vai bezdarbības dēļ”

(2) Ņemot vērā to, ka pārvaldnieki ir atbildīgi par rēķinu sagatavošanu dzīvokļu īpašniekiem, maksājumu saņemšanu un to pārskaitīšanu komunālo pakalpojumu sniedzējiem (izņemot tiešo norēķinu gadījumā), Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4.punkts papildināms, paredzot tiesības izmantot uzkrājumu ne tikai dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi komunālo pakalpojumu parādu atgūšanas iespēju pilnā apmērā pēc līgumu noteikumiem, kuri noslēgti ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību komunālo pakalpojumu parādu atgūšanai pilnā apmērā pēc komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, kurš noslēgts ar komunālo pakalpojumu sniedzēju”.

(3) Likumprojekta 23.panta otrā daļa paredz, ka ikdienas norēķiniem tiek izmantots dzīvokļu īpašnieku samaksātie uzkrājuma finanšu līdzekļi, tajā pat laikā, paredzot pārvaldniekam tiesības izmantot ne tikai uzkrājuma finanšu līdzekļus, bet arī citus dzīvokļu īpašnieku saņemtos finanšu līdzekļus, lai segtu izdevumus šā panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus. Tādējādi, tiek pieļauta iespēja pārvaldniekam tā rīcībā esošos naudas līdzekļus izmantot pēc saviem ieskatiem, kas nav pieļaujams. Līdz ar to, Likumprojekta 23.panta otrā daļa ir jāprecizē, izsakot to šāda redakcijā:
“(2) Ja uzkrājums ikdienas norēķiniem nav pietiekams, lai segtu šā panta pirmajā daļā noteiktās saistības, pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot citus viņa rīcībā, no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos finanšu līdzekļus, tikai tad, ja par to puses ir vienojušās pārvaldīšanas līgumā.”

(4) Izteikt 23.panta trešās daļas otro punktu šādā redakcijā:
“2) dzīvokļa īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.), izņemot gadījumu, kas norādīts šā panta pirmās daļas 4.punktā.”


 

(1) Likumprojekta 23.panta pirmās daļas pirmais apakšpunkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“1) administratīvā naudas soda segšanai, nodokļa maksājumu parādu samaksai un citu pielīdzināmu maksājumu segšanai, ja šie izdevumi nav radušies pārvaldnieka darbības vai bezdarbības dēļ”

(2) Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību komunālo pakalpojumu parādu atgūšanai pilnā apmērā pēc komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, kurš noslēgts ar komunālo pakalpojumu sniedzēju”.

(3) Likumprojekta 23.panta otrā daļa ir jāprecizē, izsakot to šāda redakcijā:
“(2) Ja uzkrājums ikdienas norēķiniem nav pietiekams, lai segtu šā panta pirmajā daļā noteiktās saistības, pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot citus viņa rīcībā, no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos finanšu līdzekļus, tikai tad, ja par to puses ir vienojušās pārvaldīšanas līgumā.”

(4) Izteikt 23.panta trešās daļas otro punktu šādā redakcijā:
“2) dzīvokļa īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.), izņemot gadījumu, kas norādīts šā panta pirmās daļas 4.punktā.”

(1) Likumprojekta 25.panta pirmā daļa ir precizējama, nosakot, ka
“(1) Līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks un komunālā pakalpojuma sniedzējs. Šāds līgums uzliek pienākumu segt attiecīgo maksājumu daļu un ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tostarp personai, kura dzīvokļa īpašuma tiesības iegūst pēc līguma noslēgšanas.”

(2) Likumprojekta 25.panta trešās daļas 2. punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“dzīvokļu īpašnieka individuālajam patēriņam izmantotu komunālo pakalpojumu parādiem,  ja šajā likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības pienākumu pienācīgas izpildes vai neizpildes gadījumā komunālo pakalpojumu sniedzējs nevar atgūt pamatparādu un blakus prasījumu no dzīvokļa īpašnieka pilnā apmērā atbilstoši komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, tajā skaitā arī gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību parādu atgūšanas iespējai pilnā apmērā”.

(3) Likumprojekta 25.panta piektā daļa ir pretrunā ar Civillikuma 1843. un 1844.pantiem, kuros noteikta maksājumu ieskaitīšanas kārtība, tādēļ tā ir svītrojama.

(4) Likumprojekta 25.panta sestā daļa ir svītrojama, jo līguma slēgšanas kārtību un tā saturu nosaka katra komunālo pakalpojumu sniedzēja nozares spēkā esošie normatīvie akti un atsevišķos gadījumos, attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

(1) Likumprojekta 25.panta pirmā daļa ir precizējama, nosakot, ka
“(1) Līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks un komunālā pakalpojuma sniedzējs. Šāds līgums uzliek pienākumu segt attiecīgo maksājumu daļu un ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tostarp personai, kura dzīvokļa īpašuma tiesības iegūst pēc līguma noslēgšanas.”

(2) Likumprojekta 25.panta trešās daļas 2. punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“dzīvokļu īpašnieka individuālajam patēriņam izmantotu komunālo pakalpojumu parādiem,  ja šajā likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības pienākumu pienācīgas izpildes vai neizpildes gadījumā komunālo pakalpojumu sniedzējs nevar atgūt pamatparādu un blakus prasījumu no dzīvokļa īpašnieka pilnā apmērā atbilstoši komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, tajā skaitā arī gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību parādu atgūšanas iespējai pilnā apmērā”.

(3) Likumprojekta 25.panta piektā daļa ir pretrunā ar Civillikuma 1843. un 1844.pantiem, kuros noteikta maksājumu ieskaitīšanas kārtība, tādēļ tā ir svītrojama.

(4) Likumprojekta 25.panta sestā daļa ir svītrojama, jo līguma slēgšanas kārtību un tā saturu nosaka katra komunālo pakalpojumu sniedzēja nozares spēkā esošie normatīvie akti un atsevišķos gadījumos, attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

(1) Likumprojekta 26. pants tiesiskās noteiktības interesēs papildināms ar trešo daļu šādā redakcijā:
 “(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā nav noteikts citādāk, norēķins par komunālajiem pakalpojumiem tiek veikts ar pārvaldnieka (pilnvarotās personas) starpniecību”.

(2) Līdzšinējā pieredze ar tiešo norēķinu sistēmu liecina, ka būtiska problēma ir regulāra komercuzskaites mēraparātu rādījumu neiesniegšana. Šādās situācijās veidojas nesadalīts ūdens patēriņš jeb patēriņa starpība, kas tiek pārdalīta uz tiem pakalpojuma lietotājiem, kuri savus rādījumus iesniedz korekti un savlaicīgi.

Papildināt Likumprojekta 26. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja dzīvokļu īpašnieki veic tiešos maksājumus komunālā pakalpojuma sniedzējam par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, komunālā pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs noteikt prasību par attālināti nolasāmu komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu dzīvokļa īpašumā, kā arī piemērot ekonomiski pamatotu maksu par tiešo norēķinu administrēšanas pakalpojumu.”

(2) Papildu tam, lūdzu skaidrot anotācijā:
1) Kurš jaunajā kārtībā veiks dzīvokļa īpašnieku maksājamās daļas aprēķinu?
2) Kas apkopos faktiski patērēto ūdens daudzumu?
3) Kas izrakstīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem, ja līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēgs dzīvokļu īpašnieku kopība?
4) Kas izrakstīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem, ja līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēgs pārvaldnieks? Uz kāda pamata tiks izrakstīti rēķini un kā šie rēķini būtu grāmatojami?
5) Sarunās tika minēts, ka pārvaldnieka rēķini tiktu integrēti pakalpojuma sniedzēja grāmatvedības programmās. Kādas būtu izmaksas? Kas organizēs šādu datu migrēšanu? Cik ilgs laiks nepieciešams šādu izmaiņu veikšanai grāmatvedību programmās?
6) Vai rēķinu izrakstīšana pakalpojumu sniedzēja vārdā bez noslēgta pakalpojuma līguma, ja maksājumi no dzīvokļu īpašniekiem tiek saņemti pārvaldnieka kontā, atbilst darījuma patiesajai ekonomiskajai būtībai?
7) Vai piedāvātais norēķinu modelis atbilst Grāmatvedības likuma prasībām, tajā skaitā par darījuma puses skaidru identifikāciju, saistību un ieņēmumu korektu atzīšanu, naudas plūsmas izsekojamību? Kādi panti to nosaka?
8) Kurš piedāvātajā norēķinu modelī uzņemsies PVN un citu nodokļu risku?
9) Kurš piedāvātajā norēķinu modelī tiks uzskatīts par pakalpojuma sniedzēju PVN likuma izpratnē?
10) Kurš uzņemas PVN risku gadījumā, ja maksājumi tiek saņemti, bet netiek pilnībā pārskaitīti pakalpojumu sniedzējam?
11) Vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesisks pamats uzņemties debitoru risku aiz Ūdenssaimniecības likumā noteiktās piederības robežas?


 

(1) Likumprojekta 26. pants tiesiskās noteiktības interesēs papildināms ar trešo daļu šādā redakcijā:
 “(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā nav noteikts citādāk, norēķins par komunālajiem pakalpojumiem tiek veikts ar pārvaldnieka (pilnvarotās personas) starpniecību”.

Papildināt Likumprojekta 26. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja dzīvokļu īpašnieki veic tiešos maksājumus komunālā pakalpojuma sniedzējam par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, komunālā pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs noteikt prasību par attālināti nolasāmu komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu dzīvokļa īpašumā, kā arī piemērot ekonomiski pamatotu maksu par tiešo norēķinu administrēšanas pakalpojumu.”

(1) Likumprojekta 28.panta pirmā daļā ir noteikts, ka Pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību, slēdzot, grozot un izbeidzot tās vārdā līgumus par komunālo pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā to, ka līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz līdzēji un tie kā vienība ir līguma būtiskā sastāvdaļa, kas ar savu parakstu ir apliecinājusi savu gribu un rīcībspēju, tad trešajai personai ar likumu noteikt tiesības slēgt, grozīt vai izbeigt komunālo pakalpojumu līgumus, nav pieļaujama.

Tādejādi, panta daļa ir papildināma ar daļas 2.teikumu, norādot, ka “Šis pienākums un pārstāvības tiesības ir īstenojamas tikai gadījumos un tajā laika periodā, kad pārvaldnieks pilda savus uzdevumus, pamatojoties uz spēkā esošu un tiesiski noslēgtu pārvaldīšanas līgumu ar dzīvokļu īpašnieku kopību un tās pieņemtajiem lēmumiem.”

(2) Likumprojekta 28.panta otrās daļas 4. un 5. punkti nosaka pārvaldnieka pienākumu pārskaitīt komunālo pakalpojumu sniedzējam pienākošos finanšu līdzekļus, neminot termiņu, kādā veicami maksājumi. Tādejādi, šī panta otrās daļas 4.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“4) trīs darba dienā no saņemšanas dienas pārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus līgumos par komunālo pakalpojumu sniegšanu noteiktajos termiņos dzīvokļu īpašnieku samaksātajā apmērā”.
un šī panta otrās daļas 5.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“5) trīs darba dienā no saņemšanas dienas pārskaita komunālā pakalpojuma sniedzējam pienākošos līdzekļus, kas iegūti, piedzenot parādu no dzīvokļa īpašnieka vai apmierinot kreditoru pretenzijas un kreditoru prasījumus”.

(3) Likumprojekta 28.panta otrās daļas 6.punkts, kurā paredzēts pienākums pārvaldniekam informēt komunālo pakalpojumu sniedzēju, kad parāda piedziņa no dzīvokļa īpašnieka nav iespējama un parāds atzīstams par neatgūstamu. Likumprojektā ir skaidri nosakāmi tie juridiskie gadījumi, kad ir tiesisks pamats secinājumam, ka parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir neatgūstams no dzīvokļa īpašnieka.

(4) Likumprojekta 28.panta otrās daļas 7.punkts, kurā paredzēts pārvaldnieka pienākums informēt komunālo pakalpojumu sniedzēju par gadījumiem, kad blakus prasījumi pēc pārvaldnieka iniciatīvas netiek aprēķināti. Šāda tiesība ir vienīgi komunālo pakalpojumu sniedzējam, savukārt, pārvaldniekam ir pienākums aprēķināt katram dzīvokļa īpašniekam maksājamo daļu atbilstoši komunālo pakalpojumu sniedzēja paziņotam maksājuma apmēram, tajā skaitā aprēķināt blakus prasījumus. Tādejādi, šis punkts ir svītrojams.

(5) Pārvaldniekam tiek noteikti būtiski pienākumi saistībā ar komunālo pakalpojumu maksājumu administrēšanu un parādu piedziņu. Vienlaikus likumprojektā nav paredzēta skaidra atbildība par šo pienākumu nepildīšanu, kas var radīt tiešus zaudējumus komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tādejādi Likumprojekta 28. panta otrā daļa ir papildināma ar jaunu 8. punktu šādā redakcijā:
“8) atlīdzina komunālā pakalpojuma sniedzējam zaudējumus, kas radušies pārvaldnieka šajā pantā noteikto pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ.”

(6) Likumprojekta 28.panta trešā daļa, kurā noteikts, ka ja maksājumu ar pārvaldnieka starpniecību gadījumā komunālā pakalpojuma sniedzējs izmanto savu tiesību vērsties pret dzīvokļa īpašnieku par komunālā pakalpojuma maksājuma parāda piedziņu, pārvaldniekam ir pienākums pēc komunālā pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nodrošināt informāciju, kas nepieciešama šīs tiesības īstenošanai (piemēram, informāciju par parādu, t.sk. pamatparādu un blakus prasījumiem, dzīvokļa īpašnieka aktuālo kontaktinformāciju). Lai komunālo pakalpojumu sniedzējs varētu izmantot likumā noteiktās tiesības vērsties tiesā par parāda piedziņu, likumprojekta panta daļa ir jāizsaka šādā redakcijā:
“(3) Ja maksājumu ar pārvaldnieka starpniecību gadījumā komunālā pakalpojuma sniedzējs izmanto savu tiesību vērsties pret dzīvokļa īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopību par komunālā pakalpojuma maksājuma parāda piedziņu, pārvaldniekam ir pienākums pēc komunālā pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nodrošināt informāciju, kas nepieciešama šīs tiesības īstenošanai, tajā skaitā, informāciju par parādu ar visiem prasījumu pamatojošajiem dokumentiem, t.sk. pamatparādu un blakus prasījumiem, dzīvokļa īpašnieka aktuālo kontaktinformāciju.”

(7) Likumprojekta 28.pants papildināms ar jaunu daļu par pārvaldnieka atbildību šādā redakcijā: “(4) Pārvaldnieka pienākums ir veikt savlaicīgas darbības parāda piedziņai no dzīvokļu īpašniekiem, nepieļaujot prasījuma tiesību zudumu, tostarp prasījuma tiesību noilgumu. Pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu komunālo pakalpojumu sniedzējiem vai dzīvokļu īpašnieku kopībai par savu tiesību un pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi”.
 

-

(1) Likumprojekta 29.panta pirmās daļas 1.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“1) samazina pakalpojuma sniedzēja uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja pārvaldnieks ir veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un izpildās vismaz viens no kritērijiem, kad debitoru parādu neiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā norādītajiem pamatiem.”

(2) Likumprojekta 29.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka komunālā pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā, ja ir aizskartas viņa tiesības saņemt līgumā noteikto atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Ievērojot to, ka atbilstoši šādas tiesības jau ir noteiktas Civillikumā un Civilprocesa likumā, šīs punkts ir svītrojams.

(3) Tiesiskās noteiktības labad, Likumprojekta 29.panta otrā daļa ir precizējama šādā redakcijā:
“(2) Ja dzīvokļa īpašnieks veic tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, komunālā pakalpojuma sniedzējs pēc dzīvokļa īpašnieka rakstveida lūguma sagatavo un izsniedz dzīvokļa īpašniekam izziņu par maksājumiem.”

(1) Likumprojekta 29.panta pirmās daļas 1.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“1) samazina pakalpojuma sniedzēja uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja pārvaldnieks ir veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un izpildās vismaz viens no kritērijiem, kad debitoru parādu neiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā norādītajiem pamatiem.”

(2) Likumprojekta 29.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka komunālā pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā, ja ir aizskartas viņa tiesības saņemt līgumā noteikto atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Ievērojot to, ka atbilstoši šādas tiesības jau ir noteiktas Civillikumā un Civilprocesa likumā, šīs punkts ir svītrojams.

(3) Tiesiskās noteiktības labad, Likumprojekta 29.panta otrā daļa ir precizējama šādā redakcijā:
“(2) Ja dzīvokļa īpašnieks veic tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, komunālā pakalpojuma sniedzējs pēc dzīvokļa īpašnieka rakstveida lūguma sagatavo un izsniedz dzīvokļa īpašniekam izziņu par maksājumiem.”

Likumprojekta 31.panta trešās daļas 5. punktu nepieciešams precizēt, norādot, ka pārvaldniekam ir pienākums nodot kopībai ne tikai informāciju par katra dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, īstenotajām darbībām parādu atgūšanai un aktuālo stāvokli, bet arī visus prasījumus pamatojošos dokumentus, tajā skaitā dokumentus, kuri pamato dzīvokļa īpašnieka komunālu pakalpojumu parādu apmēru atbilstoši noslēgto komunālo pakalpojumu līgumu noteikumiem. Līdz ar to, Likumprojekta 31.panta trešās daļas 5. punkts izsakāms šādā redakcijā:
“5) pilnīgu informāciju par katra dzīvokļu īpašnieka parādsaistībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārvaldnieku, tostarp parāda un blakus prasījumu summu, parāda veidu un tā pamatojumu, kā arī informāciju par parādu atgūšanai īstenotajām darbībām un aktuālo stāvokli (nosūtītajiem brīdinājumiem, noslēgtajiem izlīgumiem, uzsāktajām tiesvedībām, spriedumu izpildi u.tml.) un dokumentus, kas pamato dzīvokļa īpašnieka komunālu pakalpojumu parādu apmēru atbilstoši noslēgto komunālo pakalpojumu līgumu noteikumiem;”

“5) pilnīgu informāciju par katra dzīvokļu īpašnieka parādsaistībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārvaldnieku, tostarp parāda un blakus prasījumu summu, parāda veidu un tā pamatojumu, kā arī informāciju par parādu atgūšanai īstenotajām darbībām un aktuālo stāvokli (nosūtītajiem brīdinājumiem, noslēgtajiem izlīgumiem, uzsāktajām tiesvedībām, spriedumu izpildi u.tml.) un dokumentus, kas pamato dzīvokļa īpašnieka komunālu pakalpojumu parādu apmēru atbilstoši noslēgto komunālo pakalpojumu līgumu noteikumiem;”

Pārejas noteikumu 9.punkts piedāvātajā redakcijā ir prettiesisks, jo atbrīvo  pārvaldnieku no atbildības par iespējamu prettiesisku bezdarbību un rada zaudējums komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas izskatās pēc mēģinājuma juridiski attaisnot parādu nemaksāšanu vai to patvaļīgu norakstīšanu. Pakalpojumu sniedzēji nevar un nedrīkst vienkārši samazināt parādu apmēru "pārvaldnieka maiņas" vai "iespējama noilguma" dēļ, pirms šos faktus nav apstiprinājusi tiesa vai tiesu izpildītājs. Tādejādi, pārejas noteikumu 9.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“9. Komunālo pakalpojumu sniedzējs samazina savā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, kas ir radusies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim,  ja pārvaldnieks ir veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un izpildās vismaz viens no kritērijiem, kad debitoru parādu neiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā norādītajiem pamatiem.
 

Pārejas noteikumu 9.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“9. Komunālo pakalpojumu sniedzējs samazina savā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, kas ir radusies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim,  ja pārvaldnieks ir veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un izpildās vismaz viens no kritērijiem, kad debitoru parādu neiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā norādītajiem pamatiem.

Likumprojekta 2.panta otrā daļa nosaka, uz kāda veida nekustamo īpašumu attiecas šis likums. Lūdzu precizēt, vai šis likums attiecināms arī uz zemes gabala, kas kalpo dzīvojamai mājai, uzturēšanu? Ja jā, lūdzu attiecīgi precizēt pantā.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā pārvaldnieka tiesisko statusu Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma kontekstā, proti, vai pārvaldnieks, uzņemoties pildīt pārvaldnieka funkcijas dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā, būs pakalpojuma lietotājs attiecībā pret ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēju?

-