Atzinums

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) pateicas par Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) ieguldīto darbu, sagatavojot atjauninātu likumprojekta “Klimata likums”[1] redakciju (turpmāk – Likumprojekts), kā arī ar viedokļu pārskatu par iebildumiem un priekšlikumiem, kas tika izteikti pie iepriekšējās Likumprojekta redakcijas (Viedokļa pārskats). FICIL turpina atbalstīt mērķi pārvaldīt un pēc iespējas ierobežot klimata pārmaiņu negatīvās sekas Latvijā, tādēļ virzoties uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību.

Tomēr, iepazinusies Tiesību aktu portālā ar atjaunināto Likumprojekta redakciju uz 2024.gada 2.maiju, FICIL to nesaskaņo un turpina vērst uzmanību uz vairākām nepilnībām.

[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9
 

-

Likuma mērķis vēl joprojām ir definēts un orientēts uz ES un citu starptautisko saistību izpildi, radot iespaidu, ka Latvijai trūkst savu patstāvīgu un pamata vajadzību un mērķu klimata jomā. Privātais sektors Latvijā ir ieinteresēts, lai savlaicīgi un pilnā apmērā tiku izpildītas ne tikai ES un citas starptautiskās saistības. Privātais sektors ir vienlīdz ieinteresēts, lai Klimata likums kalpotu par pamatu arī Latvijas specifisko vajadzību un nianšu regulēšanai. Privātā sektora darbība šajās jomās nevar tikt liegta vai kavēta tikai tādēļ, ka Klimata likuma mērķis tiek formalizēti sasaistīts ar ES un starptautisko saistību izpildi. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, FICIL nevēlas piedzīvot praksē, ka valsts pārvalde vai pašvaldība šo varētu izmantot kā iemeslu, lai  liegtu vai praktiski apgrūtinātu privātā sektora iespēju ar saviem spēkiem, līdzekļiem un resursiem rīkoties tajās klimata pārmaiņu pārvaldības jomās, kas, iespējams, (a) ir specifiskas Latvijai vai nelielam kaimiņvalstu lokam, (b) skar visas ES dalībvalstis, bet tām nav izstrādātas ES līmeņa prasības vai pienākumi, vai (c) kopumā papildina ES un starptautiskās prasības un spēj dot papildu pienesumu kopīgo mērķu sasniegšanā.

FICIL turpina norādīt, ka Likumprojektam ir jākalpo par pamatu visu klimata jautājumu risināšanai Latvijā, tam ir jāsatur nacionāla mēroga ambīcijas un vīzija par turpmāko attīstību, kas plašākā kontekstā iegulst ES un starptautiskā klimata jautājumu pārvaldībā. Formālas atsauces uz starptautiskiem dokumentiem nespēj Likumprojektam piešķirt to jēgpilno centrālā normatīvā akta slodzi un mērķi, ko tam būtu jānes. 
 

-

Likumprojekta 3.panta pirmajā daļā minēto attīstības plānošanas dokumentu, kura nosaukums un saturs ir atrodams šā panta daļā norādītajā regulā, KEM paredzēts izstrādāt līdz 2028.gada 1.novembrim. Savukārt Ministru kabinetam (turpmāk – MK) noteikts pienākums to apstiprināt līdz 2029.gada 1.janvārim.

FICIL novērtē, ka laiks diskusijām un plāna apstiprināšanai ir ticis pagarināts par vienu mēnesi. Tomēr tik nozīmīga un apjomīga plāna izstrāde līdz 2028.gada 1.novembrim un apstiprināšana Ministru kabinetā līdz 2029.gada 1.janvārim ir vērtējama kā nesamērīgi īss termiņš kvalitatīvu diskusiju noturēšanai ar nozari un izsvērtai lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā. FICIL iebildums tiek uzturēts spēkā, jo aptuveni pusi no 2028.gada decembra aizņem svētku laiks un tradicionāli ierasts laiks atvaļinājumiem. Lai pieņemtu plānu Ministru kabinetā līdz 2029.gada 1.janvārim, visticamāk, ka pēdējā sēde šāda lēmuma pieņemšanai notiks īsi pirms Ziemassvētkiem, kas praktisku apsvērumu ietekmē saīsina šķietamo divu mēnešu termiņu plāna apspriešanai, precizēšanai pēc diskusijām un iesniegšanai valdībā apstiprināšanai.

FICIL ir iepazinusies ar Viedokļu pārkasata 145.punktu. Tajā ir norādīts, ka plāns jau ir izstrādāts 2019.gadā. FICIL tādā gadījumā nav saprotams, kādēļ Latvijai ar 2019.gadā izstrādātu un apstiprinātu plānu būtu jādzīvo kopumā 10 gadus, pirms tas tiktu izstrādāts no jauna (tā izriet no Likumprojekta 4.panta pirmās daļas redakcijas). Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, enerģētikas un būvniecības sektoru krīze, inflācija un citas finanšu problēmas, Izraēlas un Palestīnas konflikts, kā arī virkne nozīmīga mēroga dabas katastrofu un izmaiņu jau ir notikušas gan pasaulē, gan Eiropā kopš plāna apstiprināšanas 2019.gadā. Praktiski nav iespējams, ka tik nozīmīgi notikumi nav radījuši nekādu ietekmi uz jautājumiem un risinājumiem, kas ir iestrādāti 2019.gada plānā. FICIL nav pieņemami, ja tik nozīmīgs dokuments netiek aktualizēts, tiek postulēts par lietošanai derīgu un izpildāmu, bet jauna plāna izstrāde tiek plānota tikai 2028.gadā.
 

-

Likumprojekts noteic KEM pienākumu atjaunināt stratēģiju, “ja ir konstatēts, ka tajā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla”. Ne Likumprojekts, ne tā anotācija nedod nekādu priekšstatu vai norādi par to, kas saprotams ar “informāciju” stratēģijā, kas ir “būtiski neaktuāla” informācija, kā arī kurš un kad konstatē informācijas būtisko neaktualitāti.

Privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīgi, ka Likumprojektā tiktu iestrādāts ne tikai konstatētājs, bet arī vairāki kritēriji, pie kuriem stratēģijas pārskatīšanu varētu sagaidīt vai pieprasīt no KEM. Straujo klimata pārmaiņu ietekmē stratēģijā iekļauta informācija, visticamāk, var kļūt būtiski neaktuāla mazāk kā 12 mēnešu periodā. Sabiedrības rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ar samērīgu regularitāti un pie saprātīgu priekšnoteikumu iestāšanās var prasīt stratēģijas aktualizēšanu. Tieši tāpat sabiedrībai ir jābūt skaidram no Likumprojekta teksta, kura institūcija ir atbildīga par situācijas izvērtējumu un būtiski neaktuālās informācijas konstatēšanu.

-

Likumprojekta 4. panta pirmā un otrā daļa

Likumprojekta 4. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti sektori, uz kuriem attieksies pienākums samazināt SEG emisijas par 17% līdz 2030. gadam. Savukārt Likumprojekta 4. panta otrā daļa ir formulēta, radot priekšstatu, ka ZIZIMM sektors nav iesaistīts Likumprojekta 4. panta pirmajā daļā noteiktā mērķa sasniegšanā (ZIZIMM sektors nav iekļauts Likumprojekta 4.panta pirmās daļas uzskaitījumā). Līdztekus ir noteiktas arī koordinējošās un sadarbības ministrijas, kas atbildīgas par katru no sektoriem, kur ZIZIMM sektors ir iekļauts. FICIL izsaka iebildumu pret ZIZIMM sektora neiekļaušanu Likumprojekta 4. panta pirmajā daļā ietvertajā uzskaitījumā, jo ZIZIMM sektoram līdzvērtīgi ar visiem citiem norādītajiem sektoriem ir jāiesaistās kopējā mērķa sasniegšanā un saistību izpildē.

Vēl jo vairāk, dalījums koordinējošās un sadarbības ministrijās nekādi nesniedz atbildi uz jautājumu, kura viena ministrija uzņemsies centrālo lomu konkrētā sektora jautājumu risināšanā, izpildes uzraudzībā un atbildībā par ieviesto risinājumu spēju vai nespēju sasniegt konkrēti uzstādītus rezultātus. FICIL iesaka papildināt Likumprojektu, nosakot koordinējošās ministrijas mandātu, iepriekš izvērtējot prasības pamatotību un efektivitāti, uzdot citām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm īstenot konkrētus uzdevumus, sagatavot noteiktus dokumentus vai monitorēt aktuālos datus par pieņemto plānu izpildi, lai pēc iespējas laicīgi identificētu nepieciešamību pielāgot vai pārveidot rīcības plānus.
 

-

Likumprojekts noteic KEM pienākumu izstrādāt klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu. FICIL atbalsta šādu izvertējumu, jo tas izgaismotu klimata pārmaiņu aktuālās problēmas un potenciālos riskus, savlaicīgi informējot par tiem arī privāto sektoru un plašāku sabiedrību.

FICIL ieskatā, šāds izvērtējums būtu cieši jāsalāgo ar pārējiem plānošanas dokumentiem, kas ietilpst Likumprojekta ietvarā vai tiek izstrādāti Latvijā ārpus Likumprojekta tvēruma. Tas ļautu KEM izmantot aktuālāko informāciju par riskiem un ievainojamībām, gatavojot savus plānus un tajos noteiktos uzdevumus. FICIL ieskatā, 2026.gadā pabeigtais izvērtējums varētu vairs precīzi neatspoguļot situāciju un riskus, pirms tiek sagatavoti plānošanas dokumenti, kuri jānodod MK apstiprināšanai līdz 2028.gada vai 2030.gada beigām. Ņemot vērā klimata pārmaiņu tempu, apmēru un nereti plašo ietekmi, FICIL kopumā aicina riskus un ievainojamības pārskatīt biežāk par Likumprojektā noteiktajiem 10 gadiem.

FICIL nesaskaņo formālu norādi “pēc nepieciešamības”. Privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīgi, ka Likumprojektā tiek ielikti priekšnoteikumi, pie kuriem riksu un ievainojamības pārvērtēšanu varētu pamatoti sagaidīt vai pieprasīt, kā arī konkrēta institūcija, kura ir atbildīga par šajā tiesību normā noteiktā priekšnoteikuma izvērtēšanu. Sabiedrības rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ar samērīgu regularitāti un pie saprātīgu priekšnoteikumu iestāšanās var prasīt risku un ievainojamības izvērtējuma aktualizēšanu.
 

-

Likumprojekta 10.pantā uzskaitītajiem uzņēmumiem noteikts pienākums vienu un to pašu informāciju iesniegt vienlaikus vairākām valsts pārvaldes institūcijām.

FICIL jau vairākkārt ir paudis nepieciešamību izvairīties no situācijām, kurās uzņēmumam būtu jāsniedz vieni un tie paši dati vairākām valsts iestādēm. Ja uzņēmums ir iesniedzis konkrētu informāciju vienai valsts pārvaldes iestādei, tad šai iestādei ir pienākums to tālāk izsniegt citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai. Uzņēmēji jau ilgstoši ir izteikuši nepieciešamību ieviest ‘vienas pieturas aģentūras’ principu datu un informācijas iesniegšanā valsts pārvaldei. FICIL uzskata, ka informācijas iesniegšanas adresāta noteikšana daudzskaitī ir pretrunā Valdības rīcības plānā noteiktajam mērķim mazināt administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmējiem.

 

-

Bez maksas piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaite vispārīgi veicama atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tomēr Likumprojekta 23.panta ceturtā daļa noteic KEM tiesības pēc 5 gadu cikla beigām pārbaudīt uzņēmēja finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumprojekta 23.panta otrajai daļai.  Neatbilstības gadījumā KEM var pieņemt lēmumu, ka uzņēmējam 3 gadu laikā ir jāizpilda iepriekš neizpildītais. Savukārt, ja arī šajos papildus trijos gados iepriekš neizpildītais netiek izpildīts, KEM ir tiesīgs pieprasīt uzņēmumam atgriezt finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.

FICIL ieskatā, šādi formulēta regulējuma praktiska izpilde būs teju neiespējama. Valsts uzņēmējam piešķirs bezmaksas kvotas, nevis finanšu līdzekļus, kurus pēc astoņiem gadiem, iespējams, vajadzēs atgriezt. Ir jābūt skaidram mehānismam, lai abas puses jau bezmaksas kvotu piešķiršanas brīdī vienādi zinātu šo kvotu finanšu vērtību. Šīs pašas vērtības atmaksāšana pēc astoņiem gadiem ignorēs tirgus attīstību, inflāciju vai deflāciju un citus būtiskus aspektus, kas spēj būtiski ietekmēt bezmaksas emisiju kvotu finanšu vērtību astoņu gadu laikā. FICIL uzskata, ka šiem aspektiem būtu jābūt iestrādātiem Likumprojektā.
 

-

FICIL iebilst, ka "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicē informāciju par iespējamu uzņēmuma saistību neizpildi, pirms tas informē VVD un pirms VVD ir pārbaudījusi (konstatējusi), vai tiešām uzņēmums nav izpildījis saistības.

Proti, Likumprojekta 25.pants noteic konkrētu darbību izpildi noteiktā secībā:
Vispirms Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē VVD un publicē minētās ziņas savā tīmekļa vietnē (Likumprojekta 25.panta otrās daļas 1.un 2.punkts); un
Tikai pēc tam, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir informējis VVD un publicējis minētās ziņas savā tīmekļa vietnē, VVD pārbauda saņemto informāciju, nonāk līdz konkrētam secinājumam par katra operatora saistību izpildi vai neizpildi, un pieņem attiecīgu lēmumu (Likumprojekta 25.panta trešā daļa).
FICIL nekad nav apšaubījis vai noliedzis, ka direktīva 2003/87/EK paredzētu dalībvalstu tiesības publiskot ziņas par operatoriem, kuri nav izpildījuši savas saistības. Tomēr FICIL uzstāj, ka šāda saraksta publiskošana ir pieļaujama un juridiski korekta tikai pēc tam, kad valsts pārvalde no savas puses ir pārbaudījusi potenciāli publicējamo informāciju, ir izdarījusi secinājumus un pieņēmusi konkrētus lēmumus. Proti, operatoru saraksta publiskošana ir pieļaujama tikai pēc tam, kad VVD ir pārbaudījis saņemto informāciju uz Likumprojekta 25.panta otrās daļas pamata.

Saistību neizpildījušu uzņēmumu publiskošana ir pieļaujama tikai tajā gadījumā, ja valsts pārvaldes pusē ir pieņemts galīgs lēmums par saistību neizpildi, pirms tam dodot iespēju uzņēmumam komentēt radušos situāciju, sniegt savu redzējumu un pierādījumus, kas varētu attaisnot uzņēmumam labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Nepārbaudītas informācijas publiskošana, pat arī tad, ja tā vēlāk tiek atsaukta, var negatīvi ietekmēt uzņēmumus[1].


[1] Uzņēmuma reputāciju, tirgus vērtību, akciju vērtību biržā u.t.t.
 

-

Iepazīstoties ar Likumprojekta 27.panta pirmo daļu, nav iespējams konstatēt, kāda loma, kādas tiesības un rīcības varianti ir uzņēmēja – atļaujas pieprasītāja rīcībā laikā, kamēr VVD izsūta atļaujas pieprasījumu virknei iestāžu un pašvaldību, saņem no tām priekšlikumus un izvērtē tos. Ko pēc būtības ietver VVD tiesības izskatīt citu iestāžu un pašvaldību iesniegtos priekšlikumus? Vai atļaujas saņēmējs arī tos saņem, var par tiem izteikt savu viedokli un tādējādi jēgpilni iesaistīties izvērtēšanā?

FICIL nav pieņemama šāda pieeja. Informatīva viedokļa prasīšana no citām iestādēm ir adminsitratīvs slogs citām iestādēm. Ja šāds viedoklis tiek prasīts, tad tas ir jāvērtē, jāanalizē un ar Likumprojektu ir jānodrošina, ka atļaujas pieprasītājs tiek iesaistīts šajā procesā, ir tiesīgs sniegt savus apsvērumus. Savukārt, ja informatīvie viedokļi tiek vākti tikai informācijai, bet netiek vērtēti, tad šāda pieeja ir vērtējama kā neattaisnota laika novilcināšana iesnieguma izskatīšanai.
 

-

No Administratīvā procesa viedokļa, FICIL nav saprotams, cik jēgpilni un ar kādu mērķi ir paredzēts publiskot valsts pārvaldes iestādes lēmumu projektus. Kādas ir šo lēmumu projektu publicēšanas tiesiskās sekas? Kuram šie lēmumu projekti kļūst saistoši ar publicēšanas brīdi? Cik ilgi lēmumu projekti būs publiski pieejami? Ko tas nozīmē uzņēmumam un plašākai sabiedrībai?

Likumprojekta 27.panta piektajā daļā pēc būtības ir paredzēts publiskot tādus lēmumu projektus, ko ministrija sagatavos atbildē uz iesniegumu par emisijas kvotu piešķiršanu vai uz iesniegumu atbrīvot kādu no iekārtām no pienākuma saņemt atļauju. Proti, ministrijas atbilde uz jebkuru no šiem iesniegumiem var būt arī iesniedzējam negatīva. Tādējādi, publicējot iesniedzēam negatīvu lēmuma projektu, uzņēmumam var tikt radīts reputācijas, tirgus vērtības un finanšu risks.

No Likumprojekta nav saprotams ne šādas lēmumu projektu publicēšanas nolūks, mērķis un juridiskās konsekvences. Tieši tāpat nav skaidri argumenti, kas attaisno adresātam nelabvēlīga lēmuma publicēšanu, vai Likumprojekta 27.panta piektajā daļā nav izdarītas nekādas tādas rdakcionālas izmaiņas, kas nepārprotami un vienveidīgi ļautu gūt pārliecību, ka publiskoti tiks tikai lēmumi (nevis lēmumu projekti) un turklāt tikai tie lēmumi, kuri būs adresātam labvēlīgi.
 

-

Uzņēmēji jau ilgstoši aicina centralizēt un apvienot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus, lai padarītu to ieguvi un lietošanu arvien pieejamāku, vienkāršāku un uzticamāku privātajam sektoram un plašākai sabiedrībai. FICIL novērtē, ka iepriekšējā nepārskatāmā un sadrumstalotā datu publicēšana ir izņemta no Likumprojekta 27.panta 5.-8.daļas. Tomēr FICIL nav saprotams, kādēļ ir jāparedz informācijas dublēšana KEM un Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnēs. Problēmas parasti rada atšķirības publicētajos datos. Publicējot tos tikai vienā vietnē, ir iespējams precīzi pārliecināties un koordinēt publiski pieejamās informācijas korektumu un aktualitāti.
 

-

Likumprojekts noteic KEM pienākumu dot ne mazāk kā 30 dienas, lai sabiedrība sniegtu priekšlikumus par emisijas kvotu piešķiršanu projektu. FICIL atbalsta saprātīgu termiņu sabiedrības viedokļa sniegšanai, tomēr vienlaikus ir jābūt arī skaidri noteiktam kopējam termiņam (saprātīgam un samērīgam pret uzņēmējdarbības vidi), kurā KEM ir jāpieņem galīgais lēmums par sadales plānu un emisiju kvotu piešķiršanu. Turklāt aicinām Likumprojektā skaidri iestrādāt noteikumus par to, kādas ir sekas tik ilga termiņa sniegšanai sabiedrībai, piemēram, vai trešajām personām tiek saglabātas iespējas apstrīdēt plānu un kvotu piešķīrumu pēc Likumprojekta 27.panta septītajā daļā minētā KEM lēmuma pieņemšanas?

FICIL iebilst pret to, ka nav noteikts kopējs laika ietvars, kurā ministrijai ir jāpieņem gala lēmums attiecībā uz uzņēmēja iesneigumu. Sabiedrībai dotās ne mazāk kā 30 dienas ietilpst šajā termiņā, taču pats termiņš vispār nav noteikts. 
 

-

Likumprojekts noteic KEM pienākumu dot ne mazāk kā 30 dienas, lai sabiedrība sniegtu priekšlikumus par emisijas kvotu piešķiršanu projektu. FICIL atbalsta saprātīgu termiņu sabiedrības viedokļa sniegšanai, tomēr vienlaikus ir jābūt arī skaidri noteiktam kopējam termiņam (saprātīgam un samērīgam pret uzņēmējdarbības vidi), kurā KEM ir jāpieņem galīgais lēmums par sadales plānu un emisiju kvotu piešķiršanu. Turklāt aicinām Likumprojektā skaidri iestrādāt noteikumus par to, kādas ir sekas tik ilga termiņa sniegšanai sabiedrībai, piemēram, vai trešajām personām tiek saglabātas iespējas apstrīdēt plānu un kvotu piešķīrumu pēc Likumprojekta 27.panta septītajā daļā minētā KEM lēmuma pieņemšanas?

FICIL iebilst pret to, ka nav noteikts kopējs laika ietvars, kurā ministrijai ir jāpieņem gala lēmums attiecībā uz uzņēmēja iesneigumu. Sabiedrībai dotās ne mazāk kā 30 dienas ietilpst šajā termiņā, taču pats termiņš vispār nav noteikts. 
 

-

FICIL kopumā atbalsta principa “klimatdrošināšana” ideju un klimata jautājumu integrēšanu likumdošanas procesā, t. sk. arī jaunu likumprojektu izstrādes gaitā. Tomēr konkrētais pants nesniedz skaidru, plašu un stabilu juridisko ietvaru šī principa izmantošanai. Kam īsti ir pienākums ievērot šo principu? Kam un kādas sekas iestājas par šī principa neievērošanu? Tā kā princips ir attiecināts arī uz lēmumu pieņemšanu par investīciju un infrastruktūras projektiem, Likumprojektā ir jābūt tā augstākai detalizācijas pakāpei, lai principa pielietošana praksē visām pusēm būtu gan paredzama, gan vienveidīga.

Ar nožēlu FICIL konstatē, ka Likumprojektā 43.pants pārveidots tādējādi, ka tas attiecas tikai uz investīciju lēmumu pieņemšanu, bet vairs neattiecas uz nozaru attīstības un rīcībpolitikas plānošanu. Šādu pieeju FICIL nesaskaņo. Tāpat FICIL iebilst pret to, ka princips būtu pielietojams tikai pie investīciju projektu saskaņošanas, bet ne, piemēram, pie būvprojektu saskaņošanas un būvatļauju izdošanas. Privātā sektora investīciju projektu īstenošanai lēmumi tiek pieņemti privātajā uzņēmumā, tos nekur nesaskaņojot.

-

ES likumdošanas akti un Zaļā kursa virzieni prasa dalībvalstīm veikt izpēti un meklēt risinājumus CO2 noglabāšanai. FICIL ieskatā trūkst skaidrs pamatojums šādai aizliegšanai, ņemot vērā, ka to izpildi prasa ne tikai ES likumdošanas akti, bet arī tirgus spēlētāju vajadzība un interese palikt tirgū, turpināt darboties un pielāgot savu darbību jaunajiem tirgus apstākļiem, noglabājot CO2 izmešus.

FICIL novērtē Likumprojekta pārejas noteikumos iekļauto norādi, ka līdz 2025.gada 30.jūnijam tiks izstrādāts un iesniegts informatīvais ziņojums par CO2 noglabāšanas iespējām, kas tiks pamatots ar valsts iepirkta pētījuma datiem un secinājumiem. Tmoēr FICIL šādu jautājuma risināšanas un potenciālās attīstības gaitu vērtē kā nesamērīgi ilgu, būtiski novilcinot Latvijas iespējas savlaicīgi attīstīt šo darbības jomu.
 

-

49.pants paredz Klimata un enerģētikas konsultatīvās padomes izveidi. Šāds regulējums Likumprojektā ir ietverts kopš tā izstrādes sākuma, kad Likumprojektu sagatavoja VARAM. Tagad, kad laika gaitā atbildību par Likumprojektu ir pārņēmusi KEM un jau tuvāko mēnešu laikā ir sagaidāma vides jautājumu nodošana KEM, FICIL uzskata, ka ir svarīgi izsvērt pašlaik pie VARAM jau pastāvošās Vides konsultatīvās padomes iekļaušanu Klimata un enerģētikas konsultatīvajā padomē (FICIL pieņem, ka, vides jautājumiem pārejot pie KEM, arī Vides konsultatīvā padome turpmāk darbotos pie KEM). Šī apvienošana radīs sinerģiju starp klimata pārmaiņu un vides jautājumu risināšanu, nodrošinot efektīvāku un koordinētāku pieeju. Apvienojot šīs padomes, tiks optimizēti resursi un palielināta darba efektivitāte, kas ir būtiski svarīgi, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu attīstības mērķus un vienkāršotu sabiedrības iesaisti politikas un priekšlikumu komentēšanā.


 

-

FICIL iesaka iekļaut Klimata likuma pārejas noteikumos prasību par obligātu ex post novērtējumu pēc tam, kad Likumprojekts pēc tā pieņemšanas būs darbojies divus pilnus gadus. KEM būtu jāsagatavo ex post izvērtējums un ar attiecīgu informatīvo ziņojumu jāvēršas valdībā, lai vienotos par nepieciešamo uzlabojumu un precizējumu ieviešanu regulējumā. Klimata joma ir viena no aktuālākajām un dinamiski mainīgākajām, tādēļ ex post novērtējums būtu ļoti nepieciešams. Vienlaikus pārejas noteikumos būtu jāiekļauj prasība, ka viena gada laikā pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas KEM ir jāsagatavo un jāvirza skatīšanai grozījumi Likumprojektā vai citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu dinamisku un savlaicīgu klimata regulējuma pārskatīšanu un pielāgošanu aktuālajām vajadzībām, balstoties uz iegūtajiem novērtējuma rezultātiem.


 

-