Atzinums

Nav iespējams saskaņot šo punktu pirms netiek saskaņots Valsts kases izstrādātais grāmatvedības uzskaites procesu apraksts.
Papildus vēršam uzmanību, ka Ārlietu ministrija veic grāmatvedības uzskaiti par 46 Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs.

-

Ārlietu ministrijas grāmatvedība pirms maksājumu izpildes veic sankciju pārbaudes:
1) ANO DP un ES noteiktās sankcijas ES sankciju kartē: www.sanctionsmap.eu
https://www.sanctionsmap.eu/#/main?search=%7B%22value%22:%22%22,%22searchType%22:%7B%22id%22:1,%22title%22:%22regimes,%20persons,%20entities%22%7D%7D
2) ASV OFAC noteiktās sankcijas ASV OFAC datubāzē:
https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/
3) Latvijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas:
https://sankcijas.lursoft.lv/
un patiesā labuma guvēju pārbaudi:
4) LR Uzņēmuma reģistrā tiek meklēta informācija par patieso labuma guvējs, kas pēc tam tiek pārbaudīta iepriekš minētajos sarakstos.
https://info.ur.gov.lv/#/data-search

Līdz ar to, ja tiek centralizēta Ārlietu ministrijas grāmatvedība, tad VPC atbild par šo sankciju un patiesā labuma guvēju pārbaudi. Atgādinām, ka Ārlietu ministrija veic rēķinu apmaksu uz dažādām ārvalstīm, dažādās valūtās.
 

Valsts kase (VPN) ir atbildīga par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanu.

Lūdzam noteikumu projekta IV sadaļā “Personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojums” noteikt konkrēti, kādā apjomā tiks sniegti personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumi. Šī brīža noteikumu projektā un anotācijā netiek sīkāk paskaidrots, kādus personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumus Valsts kase sniegs. Noteikumu projekta 31.punktā tiek norādīts, ka Valsts kase  personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumu sniedz saskaņā ar noteikumiem un valsts kases izstrādātu personāla lietvedības procesu aprakstu. Lūdzam apsvērt iespēju pievienot noteikumu projektam aprakstu vai apraksta saturu kā pielikumu. Ņemot vērā, ka anotācijas 1.3.punktā ir norādīts, ka Valsts kase jau sniedz grāmatvedības pakalpojumu noteiktām valsts pārvaldes iestādēm, Ārlietu ministrija pieņem, ka personāla lietvedības procesu apraksts jau ir definēts.
 

-

Nepieciešams precizēt noteikumu projekta 33.punktu, nosakot sadarbības modeļa ietvaru atbilstoši valsts pārvaldes uzbūves pamatprincipiem, kā arī lomas sadarbības modeļa ietvaros un no tām izrietošās tiesības un pienākumus. Šobrīd augstāka līmeņa ārējos normatīvajos aktos Valsts kasei nav nostiprināta kontrolējošās iestādes kompetence attiecībā uz personāla lietvedības jautājumiem. Līdz ar to nav saprotams, kas domāts ar terminu “ir tiesības uzraudzīt”. Nepieciešams precizēt, vai Valsts kase dod metodiskos ieteikumus vai cita līmeņa norādījumus;

-

Lūdzam precizēt, kur atradīsies “Sistēma un Pašapkalpošanās portāls” – ja jebkura no daļām atrodas mākoņpakalpojumā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas datu sensitivitāti, nevar piekrist šāda pakalpojuma izmantošanai mākoņpakalpojumā. Ir jābūt skaidrai atsaucei par izmantoto tehnoloģiju un datu agregāciju “Sistēmai un Pašapkalpošanās portālam”. 
Ārlietu ministrija ir specifiska iestāde gan dēļ 46 pārstāvniecībām ārvalstīs, kur katrā no tām ir vēl savas iekšējās nodokļu, normatīvo regulējumu, valūtas un citas prasības, gan dēļ IKT infrastruktūras nodrošināšanas (drošības), kura nepieļauj standartizētu skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu izmantošanu (aizliegti mākoņpakalpojumi).
 

-

Identiski, kā 41.punktā minēta Pakalpojuma saņēmēja atbildība, tā Kārtībā nepieciešams atrunāt arī Valsts kases atbildību.
40.punktā, piemēram, minēts ko Valsts kases nodrošina, bet nekur netiek atrunāta atbildība.

-

Nevis Pakalpojuma saņēmējs vienojas ar Valsts kasi, bet Valsts kase vienojas ar Pakalpojumu saņēmēju.

Ja Sistēma vai Pašapkalpošanās portāls tehnisku iemeslu dēļ ilgāk par astoņām stundām pilnībā vai daļēji nespēj nodrošināt elektronisku informācijas apriti, 'Valsts kase vienojas ar Pakalpojumu saņēmēju par informācijas apriti un Pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Ārlietu ministrija nepiekrīt noteikumu projekta 57. punkta 57.11.apakšpunkta redakcijai, kas nosaka, ka  Ārlietu ministrija Valsts kases sniegto pakalpojumu  vienotā pakalpojumu centra ietvaros saņems 2027.gada 1.janvārī.
2028. gada otrajā pusē (no jūlija līdz decembrim) Latvija prezidēs ES Padomē. Sešus mēnešus Latvija vadīs ES Padomes darbu. Gatavošanās prezidentūrai sāksies jau 2026. gadā un tās intensitāte pieaugs, prezidentūras laikam tuvojoties. Tādejādi, Ārlietu ministrija atkārtoti lūdz ņemt vērā prezidentūras ES Padomē grafiku un īstenot centralizāciju tā, lai tas neietekmē gatavošanās darbus prezidentūrai. Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka ātrāka centralizācija var kavēt prezidentūras sagatavošanas procesu un radīt  riskus prezidentūras veiksmīgai norisei.
 

-

Iesakām precizēt minēto punktu, nosakot termiņu, kādā veicamas konkrētās darbības.

-

Noteikumu projekta 8. un 10.punktā ir noteikts, ka par katru lietotāju iesniedz pieteikumu un katru paraksta atsevišķi. Lai mazinātu administratīvo slogu, iesakām precizēt regulējumu, nosakot, ka var iesniegt kopējo pieteikumu, pievienojot lietotāju sarakstu.

-

Ārlietu ministrijas grāmatvedības uzdevums šobrīd ir atbildēt par maksājuma pareizību (rēķinu, līgumu u.c. dokumentu pareizību). Ja Ārlietu ministrijas grāmatvedība tiek centralizēta, tad VPC atbild par korektu, precīzu maksājumu dokumentu sagatavošanu (pareizu konta nr., saņēmēja nosaukumu, bankas nosaukumu, Swift kodu u.c. attaisnojuma dokumentā norādītajiem rekvizītiem).

-