Projekta ID
24-TA-2172Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
20.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam secinājumu sadaļā precizēt 8.secinājuma punktu:
"8. Latvijas 2024.gada SEG inventarizācija un 2023. gada integrētais ziņojums par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm liecina, ka nav sasniegts plānotais SEG emisijusamazinājums transporta sektorā. Nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar NEKP2030 iekļautajiem pasākumiem. Vienlaikus svarīgi veikt arī efektīvus pasākumus un plānot attiecīgu finansējumu Eiropas Zaļā kursa ietvaros noteikto jauno gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai pilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām. Jāņem vērā, ka mērķu sasniegšanu ietekmē ierobežotais finansējums, kā arī to sasniegšanai nepieciešami laikietilpīgi risinājumi, t.sk. sabiedrības paradumu maiņa."
"8. Latvijas 2024.gada SEG inventarizācija un 2023. gada integrētais ziņojums par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm liecina, ka nav sasniegts plānotais SEG emisijusamazinājums transporta sektorā. Nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar NEKP2030 iekļautajiem pasākumiem. Vienlaikus svarīgi veikt arī efektīvus pasākumus un plānot attiecīgu finansējumu Eiropas Zaļā kursa ietvaros noteikto jauno gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai pilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām. Jāņem vērā, ka mērķu sasniegšanu ietekmē ierobežotais finansējums, kā arī to sasniegšanai nepieciešami laikietilpīgi risinājumi, t.sk. sabiedrības paradumu maiņa."
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam informatīvā ziņojuma 22 lpp. 2.PR sadaļā sniegt arī informāciju un analīzi par transporta radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti un plānotajiem pasākumiem šajā jomā, jo to paredz nodaļas virsraksts.
Lūdzam papildināt ar informāciju, ka negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti rada Latvijas autoparka augstais vidējais vecums (tiek izmantotas automašīnas ar augstākām īpatnējām emisijām uz km), dīzeļdegvielas un benzīna izteikta dominance izmantotajā degvielā, sabiedriskā transporta izmantošanas salīdzinoši zemais īpatsvars pasažieru mobilitātes nodrošināšanā. Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada autotransporta nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā.
Attiecībā uz pastāvošo nodokļu politiku, lūdzam minēt, ka politikas virzieni ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir:
- esošās rīcībpolitikas nav specifiski fokusētas uz dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā samazināšanu. Dīzeļdegviela rada lielāku gaisa piesārņojumu nekā citi degvielas veidi. Esošās situācijas analīze parāda, ka it sevišķi lietoto automašīnu segmentā notiek patērētāju izvēle par labu automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu;
- esošās rīcībpolitikas nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem).
Lūdzam papildināt ar informāciju, ka negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti rada Latvijas autoparka augstais vidējais vecums (tiek izmantotas automašīnas ar augstākām īpatnējām emisijām uz km), dīzeļdegvielas un benzīna izteikta dominance izmantotajā degvielā, sabiedriskā transporta izmantošanas salīdzinoši zemais īpatsvars pasažieru mobilitātes nodrošināšanā. Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada autotransporta nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā.
Attiecībā uz pastāvošo nodokļu politiku, lūdzam minēt, ka politikas virzieni ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir:
- esošās rīcībpolitikas nav specifiski fokusētas uz dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā samazināšanu. Dīzeļdegviela rada lielāku gaisa piesārņojumu nekā citi degvielas veidi. Esošās situācijas analīze parāda, ka it sevišķi lietoto automašīnu segmentā notiek patērētāju izvēle par labu automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu;
- esošās rīcībpolitikas nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem).
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam 3. Politikas ietekmes novērtējuma sadaļā “Vide" precizēt informāciju attiecībā uz jaunajām prasībām gaisa kvalitātes jomā - precizējot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) stājās spēkā 2024.gada 10.decembrī (Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024L2881). Attiecīgi minot, ka jaunie - stingrākie gaisa kvalitātes normatīvi Latvijas pilsētās jānodrošina jau no 2030.gada, kas nozīmē, ka tuvāko 5 gadu laikā jāīsteno papildus pasākumi transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētās, atbilstošu gaisa kvalitātes plānu izstrāde un efektīvāko risinājumu meklēšana katrā no pilsētām transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Vienlaikus lūdzam papildināt, ka attiecībā uz slāpekļa dioksīdu no 2030.gada noteikts jauns vienas dienas robežlielums - 50 μg/m3, ko nedrīkstēs pārsniegt vairāk kā 18 reizes gada laikā. Papildus noteiktas stingrākas prasības arī attiecībā uz NO2 stundas robežlielumu, ko turpmāk nedrīkstēs pārsniegt vairāk kā trīs reizes gada laikā iepriekš noteikto - 24 reižu vietā.
Attiecībā uz daļiņām PM2,5 arī ieviests jauns dienas robežlielums.
Vienlaikus lūdzam papildināt, ka attiecībā uz slāpekļa dioksīdu no 2030.gada noteikts jauns vienas dienas robežlielums - 50 μg/m3, ko nedrīkstēs pārsniegt vairāk kā 18 reizes gada laikā. Papildus noteiktas stingrākas prasības arī attiecībā uz NO2 stundas robežlielumu, ko turpmāk nedrīkstēs pārsniegt vairāk kā trīs reizes gada laikā iepriekš noteikto - 24 reižu vietā.
Attiecībā uz daļiņām PM2,5 arī ieviests jauns dienas robežlielums.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzu papildināt informatīvā ziņojuma 1.sadaļu, minot arī nepieciešamību sasniegt ES līmenī nospraustos gaisa kvalitātes mērķus. 2024.gadā ir stājusies spēkā Direktīva 2024/2881, kas paredz noteikt jaunus, stingrākus gaisa kvalitātes normatīvus, lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi un līdz ar to gaisa kvalitāte ES pakāpeniski tiktu uzlabota līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai, dabiskajām ekosistēmām vai biodaudzveidībai. Atbilstoši jaunās direktīvas prasībām dalībvalstīm līdz 2030. gada 1. janvārim jānodrošina atbilstība jaunajiem normatīviem. Esošās prognozes liecina nepeieciešamību veikt papildus pasākumus visās Latvijas pilsētās, kurās tiek veikti gaisa kvalitātes mērījumi. Noteikto mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar papildus pasākumu veikšanu arī transporta sektorā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzu pie saīsinājumiem precizēt termina PM2,5 skaidrojumu, svītrojot vārdu "Cietās". Vēršam uzmanību, ka smalkās daļiņas PM2,5 var būt arī aerosolu veidā, ne tikai cietās frakcijas veidā kā minēts skaidrojumā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam precizēt informāciju par pētījumu 124.lpp, ņemot vērā, ka 2024.gada decembris ir pagājis.
("LVC pašlaik īsteno pētījumu “Klimata pārmaiņu ietekmi uz autoceļu infrastruktūras ilgtspēju,” kuru paredzēts noslēgt 2024. gada decembrī").
("LVC pašlaik īsteno pētījumu “Klimata pārmaiņu ietekmi uz autoceļu infrastruktūras ilgtspēju,” kuru paredzēts noslēgt 2024. gada decembrī").
Piedāvātā redakcija
-
