Projekta ID
24-TA-1560Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
24.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
7.1. pasākums
Pilnveidot pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumu Civilprocesa likumā
Rezultatīvais rādītājs. Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā
Iebildums: Nepieciešami grozījumi ne tikai Civilprocesa likumā, bet arī likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos. Jāpilnveido vardarbīgās personas nošķiršanas kārtība, jo šobrīd personu, kas rada draudus, nav iespējams nošķirt, ja vardarbība notikusi, piemēram, uz ielas, pludmalē vai citā vietā, kas nav abu personu kopīgā dzīvesvieta. Tāpat nepieciešams pilnveidot vardarbības risku izvērtēšanas un vardarbīgās personas nošķiršanas kārtību Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumos Nr. 161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību".
Priekšlikums 7.1. pasākumam: Pilnveidot tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē gadījumos.
Rezultatīvais rādītājs: Izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos.
Atbildīgās institūcijas: TM, IEM
Iesaistītās institūcijas : LM
Termiņš: 2025. gada 4. ceturksnis.
Pilnveidot pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumu Civilprocesa likumā
Rezultatīvais rādītājs. Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā
Iebildums: Nepieciešami grozījumi ne tikai Civilprocesa likumā, bet arī likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos. Jāpilnveido vardarbīgās personas nošķiršanas kārtība, jo šobrīd personu, kas rada draudus, nav iespējams nošķirt, ja vardarbība notikusi, piemēram, uz ielas, pludmalē vai citā vietā, kas nav abu personu kopīgā dzīvesvieta. Tāpat nepieciešams pilnveidot vardarbības risku izvērtēšanas un vardarbīgās personas nošķiršanas kārtību Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumos Nr. 161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību".
Priekšlikums 7.1. pasākumam: Pilnveidot tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē gadījumos.
Rezultatīvais rādītājs: Izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos.
Atbildīgās institūcijas: TM, IEM
Iesaistītās institūcijas : LM
Termiņš: 2025. gada 4. ceturksnis.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
3.9.pasākums. Pilnveidot policijas darbinieku zināšanas par vardarbības ģimenē novēršanu, iekļaujot jautājumus par cietušo vajadzību identificēšanu, tiesiski un faktiski pieejamiem atbalsta pasākumiem cietušajiem.
Priekšlikums: pie rezultatīvā rādītāja – īstenotas mācības pašvaldības policistiem, iekļaut apmācību modelī arī praktiskās nodarbības, lai programmas apguvējiem būtu iespēja korekti integrēt teoriju praksē.
Priekšlikums: pie rezultatīvā rādītāja – īstenotas mācības pašvaldības policistiem, iekļaut apmācību modelī arī praktiskās nodarbības, lai programmas apguvējiem būtu iespēja korekti integrēt teoriju praksē.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Iebildums
Par plāna 8.4. rezultatīvo rādītāju-jauna redakcijaa MK noteikumiem par starpinstitūciju sadarbības grupām.
Lūdzam skaidrot, no kurienes izriet nepieciešamība jaunam noteikumu tekstam un kādēļ, ja ir identificētas nepilnības, nevar tikt veikti grozījumi. Ko uzlabos un mainīs jauns noteikumu teksts? Jāņem vērā, ka jauna redakcija tiek veidota, ka grozījumu apjoms pārsniedz 50 procentus no esošā teksta.
Aicinām papildināt un skaidrot nepieciešamību.
Lūdzam skaidrot, no kurienes izriet nepieciešamība jaunam noteikumu tekstam un kādēļ, ja ir identificētas nepilnības, nevar tikt veikti grozījumi. Ko uzlabos un mainīs jauns noteikumu teksts? Jāņem vērā, ka jauna redakcija tiek veidota, ka grozījumu apjoms pārsniedz 50 procentus no esošā teksta.
Aicinām papildināt un skaidrot nepieciešamību.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Iebildums
19.lpp. Veicot pakalpojumu pilnveidi nepieciešams arī izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu Nr.1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" redakciju, lai noteikumu redakcijā tiktu izmantota atbilstoša terminoloģija un noteikumi atbilstu bērna labākajām interesēm.
Papildināt, pilnveidot/digitalizēt atskaišu iesniegšanu caur sistēmu SPOLIS.
Papildināt, pilnveidot/digitalizēt atskaišu iesniegšanu caur sistēmu SPOLIS.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Iebildums
19.lpp. Gan biedrība “Centrs MARTA”, gan sociālo dienestu un citi pakalpojuma sniedzēju pārstāvji ir apliecinājuši LM nepieciešamību nodrošināt šādu pakalpojumu arī anonīmi, jo, saņemot pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu, informācija par pakalpojuma saņēmēju un saņemto pakalpojumu var nonākt tādu personu rīcībā, kas nav iesaistīti konkrētā vardarbības gadījuma vadīšanā. Minētā iemesla dēļ cilvēki izvēlas nesaņemt valsts finansēto pakalpojumu. Arī pašvaldībā vai sabiedrībā zināmas personas nevēlas publiski vērsties pēc palīdzības un atbalsta vardarbības gadījumā, līdz ar to plānots izvērtēt iespēju saņemt pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, saglabājot anonimitāti.
Aicinām izskatīt iespēju NVO sagatavot pārskatu nepastarpināti LM, lai varētu anonīmi pakalpojumu saņemt, neiesaistot administrēšanā sociālo dienestu. Bet jādefinē, ka pakalpojuma sniedzējam ir jāinformē Sociālos dienestus, ja ģimenē ir bērni, kuri cieš no vardarbības, nepieciešams darbs ar vardarbībā veikušu personu un citi atbalsta pakalpojumi.
Aicinām izskatīt iespēju NVO sagatavot pārskatu nepastarpināti LM, lai varētu anonīmi pakalpojumu saņemt, neiesaistot administrēšanā sociālo dienestu. Bet jādefinē, ka pakalpojuma sniedzējam ir jāinformē Sociālos dienestus, ja ģimenē ir bērni, kuri cieš no vardarbības, nepieciešams darbs ar vardarbībā veikušu personu un citi atbalsta pakalpojumi.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Plāna projekts
Iebildums
Par plāna 8.3.rezultatīvo rādītāju - izstrādāti bērnu seksuālās izmantošanas prevencijas plāni pašvaldībās. Rosinām precizēt, vai ar to saprotams atsevišķs plāns šai jomai.
Tā kā atbilstoši Iekšlietu ministrijas izstrādātajam Bērnu noziedzības novēršanas bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānam ir noteikts, ka pašvaldībās no 2025.gada 1.janvāra jābūt likumpārkāpumu prevencijas plāniem vai likumpārkāpumu prevencijas pasākumiem jābūt paredzētiem citos pašvaldības plānošanas dokumentos, tad vērtējams par 8.3. ietveršanu šajos jau esošajos plānos, neradot vēl atsevišķu dokumentu.
Tā kā atbilstoši Iekšlietu ministrijas izstrādātajam Bērnu noziedzības novēršanas bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānam ir noteikts, ka pašvaldībās no 2025.gada 1.janvāra jābūt likumpārkāpumu prevencijas plāniem vai likumpārkāpumu prevencijas pasākumiem jābūt paredzētiem citos pašvaldības plānošanas dokumentos, tad vērtējams par 8.3. ietveršanu šajos jau esošajos plānos, neradot vēl atsevišķu dokumentu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Plāna projekts
Iebildums
LPS atzinuma vienā no punktiem jau ir uzskaitītas LPS funkcijas un uzdevumi.
Ņemot vērā, ka LPS darbojas LPS Statūtu ietvaros, nesaskatām LPS kompetenci kā atbildīgajam attiecībā par Plāna 3.9. rezultatīvo rādītāju.
Ņemot vērā, ka LPS darbojas LPS Statūtu ietvaros, nesaskatām LPS kompetenci kā atbildīgajam attiecībā par Plāna 3.9. rezultatīvo rādītāju.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Plāna projekts
Iebildums
Plāna 3.9.darbības otrais rezultatīvais rādītājs par Pašvaldību policijas mācību īstenošanu.
Ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējumā nav ietverts no kādiem resursiem šo plānots segt un nav precizēts, vai šā pasākuma realizācija ir plānota Latvijas Pašvaldību mācību centrā un to plānots veikt, piemēram, kāda projekta ietvaros.
Pasākums ir neapšaubāmi lietderīgs un nepieciešams, tomēr tas obligātā kārtā (pie tam jau sākot no 2025.gada 3.ceturkšņa)var tikt veikts tikai tad, ja tam tiek ieplānots finansējums (projekta līdzekļi un tml.)
Vēršam uzmanību, ka tā kā pašvaldības policijas izveide no 2024.gada 1.janvāra vairs nav brīvprātīgā iniciatīva, bet ir obligāta un finansējums šim mērķim no valsts budžeta netika iedalīts, tad primāri pašvaldību budžeta līdzekļi pašvaldībās, kurās nebija pašvaldības policijas, tika un tiks ieguldīti šo iestāžu izveides izdevumiem un šie izdevumi ir ievērojami (materiāltehniskajam nodrošinājumam un tml.)
Pie tam nav skaidrs, kāpēc 3.9. pirmajā rezultatīvajā rādītājā par Valsts policijas mācībām, kā obligāts tiek nosaukts noteikts skaits amatpersonu (piemēram - 2024.gadā 25 personas), turpretī par Pašvaldības policiju šāda minimālā skaita nav, līdz ar ko var prezumēt un interpretēt arī, ka tas attiecas uz visiem pašvaldības policistiem.
Obligātas mācības pašvaldības policistiem 2025.gadā , ja vien tam netiek paredzēti resursi no valsts budžeta vai kāda projekta, nevar tikt paredzētas. Vēl jo vairāk 2025.gadā, ņemot vērā saspīlēto budžeta situāciju virknē pašvaldību jau 2024.gadā un to, ka finanšu situācija 2025.gadā maz prognozējams, ka kardināli uzlabosies.
Pašvaldību policistu apmācība iespēju robežās neapšaubāmi tiek veikta, tomēr tas ir atbilstoši katra konkrētā darba devēja budžeta situācijai.
Ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējumā nav ietverts no kādiem resursiem šo plānots segt un nav precizēts, vai šā pasākuma realizācija ir plānota Latvijas Pašvaldību mācību centrā un to plānots veikt, piemēram, kāda projekta ietvaros.
Pasākums ir neapšaubāmi lietderīgs un nepieciešams, tomēr tas obligātā kārtā (pie tam jau sākot no 2025.gada 3.ceturkšņa)var tikt veikts tikai tad, ja tam tiek ieplānots finansējums (projekta līdzekļi un tml.)
Vēršam uzmanību, ka tā kā pašvaldības policijas izveide no 2024.gada 1.janvāra vairs nav brīvprātīgā iniciatīva, bet ir obligāta un finansējums šim mērķim no valsts budžeta netika iedalīts, tad primāri pašvaldību budžeta līdzekļi pašvaldībās, kurās nebija pašvaldības policijas, tika un tiks ieguldīti šo iestāžu izveides izdevumiem un šie izdevumi ir ievērojami (materiāltehniskajam nodrošinājumam un tml.)
Pie tam nav skaidrs, kāpēc 3.9. pirmajā rezultatīvajā rādītājā par Valsts policijas mācībām, kā obligāts tiek nosaukts noteikts skaits amatpersonu (piemēram - 2024.gadā 25 personas), turpretī par Pašvaldības policiju šāda minimālā skaita nav, līdz ar ko var prezumēt un interpretēt arī, ka tas attiecas uz visiem pašvaldības policistiem.
Obligātas mācības pašvaldības policistiem 2025.gadā , ja vien tam netiek paredzēti resursi no valsts budžeta vai kāda projekta, nevar tikt paredzētas. Vēl jo vairāk 2025.gadā, ņemot vērā saspīlēto budžeta situāciju virknē pašvaldību jau 2024.gadā un to, ka finanšu situācija 2025.gadā maz prognozējams, ka kardināli uzlabosies.
Pašvaldību policistu apmācība iespēju robežās neapšaubāmi tiek veikta, tomēr tas ir atbilstoši katra konkrētā darba devēja budžeta situācijai.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Plāna projekts
Iebildums
Jāatzīmē, ka Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldības budžetu, ir ļoti nepārskatāms, jo nav ticis veidots, kā tas ir virknē citu plānu, pie konkrētās darbības punkta, bet gan atsevišķā sadaļā. Pie tam šajā atsevišķajā sadaļā ir uzskaitīti tikai punkti, nepieminot, kas tas ir par pasākumu. Tas kopā veido nepārskatāmu dokumentu.
Rosinām veidot pārskatāmu plānu, attiecīgi plāna pasākumus, papildinot ar jaunu aili un uzreiz norādot finanšu ietekmes novērtējumu.
Tas neizslēdz, ka nepieciešamības gadījumā, ir atsevišķa sadaļa "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldības budžetu". Vienlaikus finanšu ietekme tādējādi ir pārskatāma un viegli uztverama uzreiz visās plāna sadaļās.
Rosinām veidot pārskatāmu plānu, attiecīgi plāna pasākumus, papildinot ar jaunu aili un uzreiz norādot finanšu ietekmes novērtējumu.
Tas neizslēdz, ka nepieciešamības gadījumā, ir atsevišķa sadaļa "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldības budžetu". Vienlaikus finanšu ietekme tādējādi ir pārskatāma un viegli uztverama uzreiz visās plāna sadaļās.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Plāna projekts
Iebildums
Lūdzam plāna punktā 3.1. , kā iesaistīto institūciju svītrot vārdus LPS.
Pamatojums:
Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta, kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
Pamatojums:
Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta, kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Plāna projekts
Iebildums
Plāna punktā 1.2. lūdzam svītrot vārdus LPS, kā iesaistīto institūciju.
Pamatojums: Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta, kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
Pamatojums: Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta, kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Plāna projekts
Iebildums
Plāna 2.1. punktā, kā iesaistītā institūcija tiek norādīta Izglītības pārvalde. Lūdzam svītrot vārdus Izglītības pārvalde.
Pamatojums: Izglītības pārvalde ir pašvaldību dibināta iestāde. kas pakļaujas konkrētai pašvaldības Domei, kā arī pašvaldība ir tiesīga noteikt, kam deleģēs izpildīt uzdevumu
Pamatojums: Izglītības pārvalde ir pašvaldību dibināta iestāde. kas pakļaujas konkrētai pašvaldības Domei, kā arī pašvaldība ir tiesīga noteikt, kam deleģēs izpildīt uzdevumu
Piedāvātā redakcija
-
13.
Plāna projekts
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība lūdz izņemt no plāna 3.1. punkta LPS, kā iesaistīto institūciju.
3.1. Nodrošināti pedagogu profesionālās pilnveides kursi (t.sk. vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes pedagogi) un mācības tehniskajiem darbiniekiem atbilstoši starptautiskām rekomendācijām par vardarbības mazināšanu.
Pamatojums: Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
3.1. Nodrošināti pedagogu profesionālās pilnveides kursi (t.sk. vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes pedagogi) un mācības tehniskajiem darbiniekiem atbilstoši starptautiskām rekomendācijām par vardarbības mazināšanu.
Pamatojums: Atbilstoši LPS Statūtiem LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības kompetence ir noteikta LPS Statūtos.
LPS darbības galvenie mērķi ir:
- pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
- pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
- pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS darbības galvenie uzdevumi ir:
- pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
- izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
- sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
- nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
- organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
- veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
- veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai;
- veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
- pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
- organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nav pašvaldību darbību uzraugošā vai kontrolējošā institūcija.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, informējam, ka Plānā LPS nevar tikt iekļauta kā iesaistītā institūcija, jo tas nav Latvijas Pašvaldību savienības kompetencē.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Plāna projekts
Priekšlikums
16.lpp. …. būtiski ir jau šobrīd nodrošināt atbalstu un palīdzību nepilngadīgajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Līdz ar to plānots no valsts budžeta līdzekļiem ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar vardarbīgu uzvedību un jaunas terapijas metodes darbā ar nepilngadīgām personām, kuras veikušas vardarbību.
Priekšlikums: pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbību veikušām nepilngadīgām personām ieviešanas izstrādāt priekšlikumus un metodiku pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām pakalpojumu sniedzēju ieteikumus un darbā pieredzes grūtas zināšanas/atziņas.
Priekšlikums: pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbību veikušām nepilngadīgām personām ieviešanas izstrādāt priekšlikumus un metodiku pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām pakalpojumu sniedzēju ieteikumus un darbā pieredzes grūtas zināšanas/atziņas.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Plāna projekts
Priekšlikums
Vispārēja rekomendācija plānam – pie sagatavotajiem dokumentiem, projektiem, vadlīnijām un algoritmiem, kur tas ir objektīvi iespējams, jau šajā plānā būtu izveidota hipersaite, kura aizvestu uz aprakstīto dokumentu, kas jomas profesionāļiem un citiem interesentiem atvieglotu izpratni par plānu un ļautu iepazīties ar dokumentu saturu.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Plāna projekts
Priekšlikums
Priekšlikums: Precizēt 3.10. pasākumā, kādiem speciālistiem tiks izstrādāta apmācību programma, un 3.14. pasākumā – kādiem speciālistiem tiks pilnveidotas zināšanas.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Plāna projekts
Priekšlikums
Priekšlikums: Precizēt 3.5. pasākumu, jo esošā redakcija rada iespaidu, ka informatīvais materiāls jau ir aktualizēts un izplatīts.
Piedāvātā redakcija
Precizētā redakcija: 3.5. Aktualizēt informatīvu materiālu jauniešiem par drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, tostarp par iedraudzēšanās (grūminga) riskiem, drošu interneta lietošanu un citiem vardarbības riskiem, un izplatīt izglītības iestādēs un jauniešu centros.
18.
Plāna projekts
Priekšlikums
Bieži tekstā parādās: Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas sistēmas….Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam:
Ir liels uzsvars uz sievieti, bet iespējams, labāk formulēt pret personu. Ja cietušais ir vīrietis, tad tas var radīt mānīgu priekštatu, ka rehabilitācija ir tikai sievietēm. Netiek tolerēta vardarbība kopumā pret cilvēku. Pret personu (kā indivīdu) un ģimenē (ģimenes sistēma kopumā).
Ir liels uzsvars uz sievieti, bet iespējams, labāk formulēt pret personu. Ja cietušais ir vīrietis, tad tas var radīt mānīgu priekštatu, ka rehabilitācija ir tikai sievietēm. Netiek tolerēta vardarbība kopumā pret cilvēku. Pret personu (kā indivīdu) un ģimenē (ģimenes sistēma kopumā).
Piedāvātā redakcija
-
19.
Plāna projekts
Priekšlikums
Saņemti Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes deputātes Madaras Lapsas ierosinājumi, kurus lūgums izskatīt, izvērtējot iespējas tos iekļaut plānā.
Priekšlikumi plānam:
1. Valsts finansējuma pieejamība anonīmu pakalpojumu sniegšanai cietušajiem: No visām personām, kas ierodas uz sociālā darbinieka pirmreizējo konsultāciju Centrā MARTA, 25% no visiem klientiem negrib nodot personas datus sociālajiem dienestiem un šobrīd palīdzība viņiem tiek finansēta no ziedojumiem.
2. Sistēmas izveide, kuras ietvaros tiktu praktizēta personas datu anonimizācija. Piemēram, sagatavojot pārskatus, kā arī citu informāciju par klientu, netiktu norādīti vārds, uzvārds, personas kods, bet gan identifikācijas numurs, kuru piešķir personai, pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.
3. Statistikas ievākšana un izvērtēšana no anketām, kuras policija aizpilda izsaukumos - nevis tikai piešķirtas pagaidu aizsardzības gadījumos, bet visos, lai būtu plašāka informācija par vardarbības veidiem un iesaistītajām pusēm, digitalizējot statistikas apkopošanas procesu.
4. Pasākumu veikšana viedokļu līderu iesaistei vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm novēršanas un apkarošanas programmu īstenošanā.
5. Pasākumu veikšana vīriešu iesaistei vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm novēršanas un apkarošanas programmu īstenošanā.
6. Uzlikts pienākums uzņēmumiem un valsts institūcijām (īpaši tiesībsargājošajām) caurskatīt un pilnveidot iekšējos darba kārtības noteikumus seksuālas aizskaršanas, seksuālās ekspluatācijas un dzimumā balstītas vardarbības gadījumu identificēšanā un izskaušanā darba vidē. Noteikumos būtu nepieciešams atrunāt gan atpazīšanas un ziņošanas mehānismus, gan konsekvences vardarbību veikušai personai un atbalsta mehānismus vardarbības upurim. Būtiski panākt arī regulāras apmācības uzņēmumu un institūciju kolektīviem par aculiecinieka efektu seksuālās aizskaršanas un dzimumā balstītas vardarbības gadījumos (atpazīšana, apturēšana, ziņošana).
7. Informatīvā materiāla izstrāde un informatīvo pasākumu veikšana migrantu kopienai Latvijā. Tas ietvertu arī materiālus, kas pārliecinātu vardarbībā cietušos migrantus, tostarp tos, kuriem nav dokumentu, ka viņi tiks pilnībā aizsargāti un nodrošināti ar nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem vardarbības ģimenē gadījumos.
8. Vardarbības ģimenē novēršanas programmu, kā arī seksuālās uzmākšanās novēršanas programmu izstrāde un īstenošana militārajā sektorā, īpaši sakarā ar obligāto militāro dienestu. [2024. un 2025.]
9. Pakalpojuma izveide intīmo attēlu izņemšanai no interneta vietnēm pēc pieprasījuma, reaģējot uz tehnoloģijās balstītas seksuālās vardarbības gadījumiem (kā Hotline.ie Īrijā).
10. Statistikas ievākšana par piemēroto sodu politiku vardarbības veicējiem dzimumu griezumā. Statistikas apkopošana par darbu ar vardarbības veicējiem, tostarp piemērota rehabilitācija, aizliegums tuvoties u. tml.
Priekšlikumi plānam:
1. Valsts finansējuma pieejamība anonīmu pakalpojumu sniegšanai cietušajiem: No visām personām, kas ierodas uz sociālā darbinieka pirmreizējo konsultāciju Centrā MARTA, 25% no visiem klientiem negrib nodot personas datus sociālajiem dienestiem un šobrīd palīdzība viņiem tiek finansēta no ziedojumiem.
2. Sistēmas izveide, kuras ietvaros tiktu praktizēta personas datu anonimizācija. Piemēram, sagatavojot pārskatus, kā arī citu informāciju par klientu, netiktu norādīti vārds, uzvārds, personas kods, bet gan identifikācijas numurs, kuru piešķir personai, pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.
3. Statistikas ievākšana un izvērtēšana no anketām, kuras policija aizpilda izsaukumos - nevis tikai piešķirtas pagaidu aizsardzības gadījumos, bet visos, lai būtu plašāka informācija par vardarbības veidiem un iesaistītajām pusēm, digitalizējot statistikas apkopošanas procesu.
4. Pasākumu veikšana viedokļu līderu iesaistei vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm novēršanas un apkarošanas programmu īstenošanā.
5. Pasākumu veikšana vīriešu iesaistei vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm novēršanas un apkarošanas programmu īstenošanā.
6. Uzlikts pienākums uzņēmumiem un valsts institūcijām (īpaši tiesībsargājošajām) caurskatīt un pilnveidot iekšējos darba kārtības noteikumus seksuālas aizskaršanas, seksuālās ekspluatācijas un dzimumā balstītas vardarbības gadījumu identificēšanā un izskaušanā darba vidē. Noteikumos būtu nepieciešams atrunāt gan atpazīšanas un ziņošanas mehānismus, gan konsekvences vardarbību veikušai personai un atbalsta mehānismus vardarbības upurim. Būtiski panākt arī regulāras apmācības uzņēmumu un institūciju kolektīviem par aculiecinieka efektu seksuālās aizskaršanas un dzimumā balstītas vardarbības gadījumos (atpazīšana, apturēšana, ziņošana).
7. Informatīvā materiāla izstrāde un informatīvo pasākumu veikšana migrantu kopienai Latvijā. Tas ietvertu arī materiālus, kas pārliecinātu vardarbībā cietušos migrantus, tostarp tos, kuriem nav dokumentu, ka viņi tiks pilnībā aizsargāti un nodrošināti ar nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem vardarbības ģimenē gadījumos.
8. Vardarbības ģimenē novēršanas programmu, kā arī seksuālās uzmākšanās novēršanas programmu izstrāde un īstenošana militārajā sektorā, īpaši sakarā ar obligāto militāro dienestu. [2024. un 2025.]
9. Pakalpojuma izveide intīmo attēlu izņemšanai no interneta vietnēm pēc pieprasījuma, reaģējot uz tehnoloģijās balstītas seksuālās vardarbības gadījumiem (kā Hotline.ie Īrijā).
10. Statistikas ievākšana par piemēroto sodu politiku vardarbības veicējiem dzimumu griezumā. Statistikas apkopošana par darbu ar vardarbības veicējiem, tostarp piemērota rehabilitācija, aizliegums tuvoties u. tml.
Piedāvātā redakcija
-