Atzinums

Ņemot vērā Finanšu ministrijas izteikto iebildumu par to, ka “Ja atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi vai to daļa pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi atvasinātas publiskas personas budžetā, Ministru kabineta rīkojumā nosaka, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami.”, lūdzam anotācijā ietvert izvērtējumu arī komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, proti, atkarībā no mērķa, kādam plānots izmantot atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus, arī ir skaidrs, vai pasākums (līdzekļu novirzīšana mērķim) kvalificējas kā atbalsts saimnieciskai darbībai un vai kvalificējas kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (KAKL) 5.panta izpratnē. Skaidrojam, ka, līdzekļus ieguldot pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, jāvērtē, piemēram, vai konkrētās izglītības iestādes darbība ir saimnieciska (ja tā darbojas vispārējās izglītības sistēmas ietvaros un tās ieņēmumi nepārsniedz pusi no izdevumiem, tad iespējams secināt, ka darbībai nav saimniecisks raksturs kā tas skaidrots Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 2.5.sadaļā) un tālāk, vai vienlaikus izpildās visas KAKL 5.panta pazīmes, tostarp 4.pazīme. Ņemot vērā to, ka ir zināms, kurai izglītības iestādei resursi tiek novirzīti, izvērtējums iekļaujams anotācijā. Skaidrojam arī, ka saskaņā ar Valsts atbalsta jēdziena dokumentu (skat.2.5.sadaļu; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A52016XC0719%2805%29) vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē valsts, nav saimnieciska rakstura. 

 

-

Publiskas personas mantas atsaivnāšanas likuma 42.panta 2⁴ daļā noteikts- ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu, un publisko personu, kuras budžetā ieskaitāmi atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas. Ja atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi vai to daļa pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi atvasinātas publiskas personas budžetā, Ministru kabineta rīkojumā nosaka, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūgums precizēt rīkojuma projekta 5.punktu, norādot, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami.

-

Valsts nekustamais īpašums (kadastra Nr.4201 007 1623) - Kovārņu ielā 24, Cēsīs, Cēsu novadā (turpmāk - nekustamais īpašums) ar Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.535 “Par Cēsu Profesionālās vidusskolas reorganizāciju” tika nodots Cēsu novada pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) īpašumā.
Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka līdz 2017.gadam nekustamā īpašumā sastāvā esošā piecu stāvu ēka tika izmantota kā dienesta viesnīca, 2017.gadā profesionālās vidusskolas skolēni pārcēlās uz pašvaldības dienesta kopmītnēm un kopš tā laika tā vairs netiek izmantota un pašvaldība nodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu. Arī atbilstoši rīkojuma projekta paskaidrojošajos dokumentos pievienotajā pašvaldības vēstulē Nr.6.2-9/2023/3561 norādītajam pašvaldība veicot ieguldījumus ir uzturējusi un joprojām uztur minēto nekustamo īpašumu.
Lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par pašvaldības veikto kapitālieguldījumu nekustamajā īpašumā apmēru.

-

Vēršam uzmanību, ka no anotācijas ietvertās informācijas joprojām nav skaidrs, kādā apjomā, kādam mērķim un kura nekustamā īpašuma un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir piešķirami, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu atļaut Cēsu novada pašvaldībai atsavināt nekustamo īpašumu Kovārņu ielā 24, Cēsīs, Cēsu novadā, kuru tai nodevusi īpašumā valsts. 
Atkārtoti aicinām papildināt anotāciju ar iepriekš minēto informāciju, jo to paredz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁴ daļa.  

 

-

Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīta informācija par nekustamā īpašuma atsavināšanu, lai to turpmāk varētu izmantot īres namu būvniecībai vai labsajūtu un veselības projekta attīstībai.
Atbildot uz Finanšu ministrijas izteikto iebildumu (izziņas 6.punkts) par minēto nekustamā īpašuma izmantošanu pēc atsavināšanas, anotācija ir papildināta ar skaidrojumu, ka nekustamais īpašums atbilstoši Cēsu novada teritorijas plānojumam atrodas jaukta centra apbūves teritorijā, kas noteikta Cīrulīšu apbūves teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs un kas kalpo kā apkaimes centrs ar specifisku attīstības mērķi - kūrorta teritorija, un līdz ar to šajā teritorijā ir iespējama apbūves attīstība, kas saistīta ar individuālo un daudzdzīvokļu dzīvojamo apbūvi, biroju ēku, tirdzniecības, pakalpojumu objektu, kultūras, sporta, izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvi.
Vienlaikus atbilstoši rīkojuma projekta paskaidrojošajos dokumentos pievienotajai pašvaldības vēstulei Nr.6.2-9/2023/3561 pašvaldības īpašumā 2019.gadā iegādātais nekustamais īpašumu Kovārņu iela 26/28, Cēsis, Cēsu novadā kopā ar nekustamo īpašumu Kovārņu ielā 24, Cēsis, Cēsu novadā veido vienotu  būvju kompleksu, kura attīstībai  būtu vienots rīcības plāns un investīciju plāna uzdevums “Veselības tūrisma un kūrorta attīstība”, veicinot investīciju piesaisti sanatorijas un rehabilitācijas centra izveidei un jaunu darbavietu radīšanā.
Tādējādi secināms, ka nekustamā īpašuma izmantošana veselības tūrisma un kūrorta attīstībai bija pašvaldības iecerētais nekustamā īpašuma attīstības plāns, bet, pārdodot nekustamo īpašumu izsolē, tā nākamais īpašnieks to varētu izmantot arī citiem mērķiem saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojumā noteikto jaukta centra apbūves teritorijas zonējuma paredzēto izmantošanu, proti, individuālo vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei, biroju ēku, tirdzniecības, pakalpojumu objektu, kultūras, sporta, izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves mērķiem.
Ņemot vērā minēto lūdzam anotācijā svītrot informāciju par nekustamā īpašuma izmantošanu pēc atsavināšanas tieši īres namu būvniecībai vai labsajūtu un veselības projekta attīstībai.

-