Atzinums

Tā kā liela daļa ārvalstu ieceļotāju ierodas Latvijā ar gaisa transportu, nepieciešams ieviest vienkāršotu un pastāvīgi strādājošu modeli pārvadātāju atbalstam lidojumu sākuma posmā, koordinējot sadarbību starp tūrisma un aviācijas nozarēm. Nepieciešams salāgot aviācijas nozares un tūrisma stratēģijas jautājumā par jaunu galamērķu attīstību. Īpaši aktuāli ir tālsatiksmes lidojumi uz Ziemeļameriku (Ņujorka, ASV) un Āzijas valstīm. Ir nepieciešams izstrādāt atbalsta mehānismu maršrutu virzienos ar augstu ienākošā tūrisma potenciālu. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši papildināt informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 3.nodaļu.

-

Lai arī  2022. gadā tiešo pasažieru satiksme lidostā “Rīga” atjaunojās, tomēr līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada februārī, Eiropas Savienība pieņēma sankcijas, kas noteica būtiskus ierobežojumus gaisa transportam Eiropā, īpaši ietekmējot gaisa transporta kustību Baltijas valstīs. Rezultātā lidostā “Rīga” saruka tranzīta pasažieru skaits. Ņemot vērā minēto, lūgums pie apraksta par pasažieru skaita izmaiņām lidostā “Rīga” 2019. gadā un 2022. gadā, kas minēts informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 1.nodaļā norādīt, ka apkalpoto pasažieru skaits nav atjaunojies 2019. gada līmenī saistībā ar negatīvo ietekmi uz aviācijas un tūrisma nozarēm, ko rada militārais konflikts Eiropā. Kā arī lūdzam papildināt statistiku ar tiešo ielidojošo un izlidojošo pasažieru skaitu un sadalījumu pa valstīm.

-

Informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 1.nodaļas secinājumos tiek norādīts, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem un ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nepieciešams jauns redzējums un jaunas iniciatīvas straujai nozares izaugsmei un eksportspējas atjaunošanai. Lai korektāk atainotu reālo situāciju un nepieciešamību radīt jaunas iniciatīvas, lūdzam norādīt, ka turpmāk nozarē ir nepieciešama pārorientācija uz jauniem tirgiem nozares izaugsmei un eksportspējas veicināšanai, tā kā iepriekšējos gados ir pastāvējusi orientācija un atkarība no Austrumeiropas valstu ieceļotājiem. Pamatojumam un salīdzinājumam var uzrādīt ārvalstu ieceļotāju statistiku pēdējo 10 gadu griezumā, iekļaujot datus par ieceļotāju rezidences valstīm. 

-

Lūdzam papildināt SVID analīzes sadaļas informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 3.nodaļā "Prioritātes mērķu sasniegšanai".
Sadaļā "stiprās puses" papildināt ar norādi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic” (nodrošina Latvijas savienojamību ar lielākajiem Eiropas transporta mezgliem). Sadaļā "iespējas" papildināt ar norādi -  koordinēta tūrisma un transporta nozaru sadarbība. Sadaļā "vājās puses" papildināt ar norādi - ilgstošā orientācija uz Austrumeiropas valstu ieceļotājiem.
 

-

Informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 3.nodaļā prioritātes “PIPERASĪJUMA VEICINĀŠANA” lūdzam precīzāk definēt prioritāros tirgus (norādot uz konkrētiem reģioniem vai valstīm), kā arī norādīt uz tiem prioritāriem virzieniem, uz ko tiks mērķēta pieprasījuma veicināšana (piemēram, ieceļošanas mērķis ir tūrisma brauciens, darījumu tūrisms, veselības tūrisms u.c.).

-

Tā kā transporta un tūrisma nozares ir cieši saistītas, lai veidotu vienotu un pārdomātu tūrisma nozares politiku Latvijā, būtu nepieciešami dati/statistika par ārvalstu ieceļotāju rezidences valsti un ieceļošanas mērķi, kā arī ar kādu transporta veidu tūristi ir ieceļojuši Latvijā. Minētie dati sniegtu informāciju, kas nepieciešama, lai ilgtermiņā valstī veidotu vienotu valsts politiku tūrisma un transporta nozarēs,uzlabojot nozaru eksportspēju. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 1.pielikuma 3.nodaļas prioritāti "DATOS BALSTĪTA PĀRVALDĪBA" ar nepieciešamību veidot minētos datus. 

-

Lūdzam precizēt tekstu 2. sadaļas Aktivitātes ieviešanas nepieciešamības pamatojums 4.rindkopā, svītrojot vārdu "ir".

Starptautiski atpazīstamu lielu pasākumu rīkošana apliecina Latvijas konkurētspēju kā drošam un pievilcīgam galamērķim gan nozaru profesionāļiem, gan mūsu valsts viesiem.    
 

Lūdzam precizēt tekstu 1.nodaļas Tūrisma nozares loma Latvijas eksportā 5.rindkopā, svītrojot dublējošos vārdus "strauja" un "pastiprina".

Pēdējos gados straujāko cenu pieaugumu noteica straujš cenu kāpums energoresursiem un produktu un pakalpojumu pašizmaksas sadārdzināšanās pārtikai, ko pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijas.