Atzinums

Piegādātājs siltumenerģijas skaitītājus, kas tiek izmantoti komercnorēķiniem, uzstāda saskaņā ar pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem un izstrādāto projektu. Saskaņā  ar šo Noteikumu 8.8 punktu piegādātājam ir jānodrošina, ka visu piegādātāja SSK rādījumi no 2027. gada 1. janvāra tiek nolasīti automātiski (ja tas ir tehniski iespējams). SSK rādījumu monitorings ir veicams par  lietotāja līdzekļiem un tam ir nepieciešams papildu programmnodrošinājums, kas katrai ēkai var atšķirties (izejot no pieprasīto datu apjoma). Piedāvājam šo punktu atstāt iepriekšējā redakcijā.
 

-

Kā jau minējām iepriekš,  siltumenerģijas piegādātājiem ir jāveic norēķini ar energoresursu piegādātājiem, piegādātājs nevar ilgstoši piegādāt siltumenerģiju lietotājiem, nesaņemot par to samaksu. Jebkurā gadījumā uzskatām, ka 20% no neapmaksāto rēķinu summas radītu ievērojamu papildu slogu piegādātājiem, it īpaši kopsakarā ar to, ka tiek paredzēts, ka galīgo norēķinu termiņu var pagarināt līdz mēneša beigām.
Nosakot, ka lietotāji var nesamaksāt 20% no iepriekšējos 12 mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, it īpaši ņemot vērā būtiskās kurināmā cenu svārstības un pieaugumus, tiek radīti papildu draudi siltumapgādes uzņēmuma maksātspējai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinām 26.10. punktu izteikt piedāvātajā redakcijā:

26. Piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam šādos gadījumos: …..
26.10. ja norēķini par piegādāto siltumenerģiju nav veikti pilnā apjomā divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par parāda esamību nosūtīšanas. Par paziņojumu uzskatāms arī rēķins, ja tajā papildus norādīta visa Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.6 panta pirmajā un otrajā  daļā minētā informācija.
 

-

Šobrīd nav veikti grozījumi Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, kas nosaka, kādā veidā piegādātājs iekļauj izmaksas par nesaņemtajiem maksājumiem tarifā. Iekļaujot šādas izmaksas tarifā, nemaksātāju daļu caur tarifa pieaugumu būs jāsedz visiem lietotājiem, nevis katras atsevišķas ēkas, par kuras siltumapgādi nav veikti norēķini, dzīvokļu īpašniekiem.
Noteikumu 26.¹ punktā paredzētais vispirms ir jāiestrādā Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā ar atbilstošu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu, un tikai tad tas var tik iekļauts Grozījumos.

-

Šāda prasība ir izpildāma tikai gadījumā, ja piegādātājs un ražotājs ir viena persona.
Piegādātājs var būt arī siltumtīklu operators, kas iepērk siltumenerģiju no (vairākiem) neatkarīgiem ražotājiem. Piegādātājiem ir informācija tikai par ražotāju siltumavotos izmantojamajiem kurināmā veidiem un iepirktās siltumenerģijas apjomu, bet nav informācijas par kurināmā patēriņa struktūru (siltumavotos ar vairākiem kurināmā veidiem), par kurināmā patēriņu, darbības efektivitāti, siltumnīcefekta gāzu emisijām, ražotāja nodokļiem. Nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas noteic, ka ražotājiem šādas ziņas ir jāiesniedz piegādātājam. Ražotāji šādus datus uzskata par komercnoslēpumu, kas nav izpaužams trešajām personām, jo šāda informācija var dot priekšrocības kādam no tirgus konkurentiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī to, ka šie Noteikumi nosaka siltumenerģijas piegādes, nevis ražošanas kārtību, piedāvājam 36.¹ 5. punktu svītrot.
 

-

Siltumenerģijas lietotājs daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ir dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi.
Savukārt, termins “galalietotājs”  attiecināms uz katra dzīvokļa īpašnieku atsevišķi. Tās ir fiziskas vai juridiskas personas, kam katrai atsevišķi pieder dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai cita telpu grupa un kam savstarpēji jādala dzīvokļu īpašnieku kopībai izrakstītais rēķins par visas ēkas patērēto siltumenerģiju.
Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinām izteikt 8.² punktu piedāvātajā redakcijā, t.i., vārdu “lietotājs” aizstājot ar vārdu  “galalietotājs”.
Piedāvātā redakcija:
Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, vai piegādātājs (tiešo norēķinu gadījumā) sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot galalietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju rādījumus. Ja siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus. Karstā ūdens patēriņa noteikšanai dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto karstā ūdens patēriņa skaitītājus.

-

Norēķinu termiņa pagarinājums uzliek papildu slogu siltumenerģijas piegādātājiem, kuriem savukārt jāveic norēķini ar energoresursu piegādātājiem. Piegādātājiem būs jāņem kredīti, lai veiktu šos norēķinus un nodrošinātu nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi lietotājiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinām izteikt 36.punktu piedāvātajā redakcijā:

Norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus.
 

-