Atzinums

Lūdzam likumā vai tā anotācijā precīzi norādīt, kas tieši neizriet no konteksta likumprojektā ietvertā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk - likums) 21.⁶ panta piektās daļas 1. punktā. Ierosinām tiesiskās noteiktības nolūkā šajā punktā un arī pārējos 21.⁶ panta piektās daļas punktos norādīt konkrētas likuma vienības, kas paredz informēšanas prasības, kuras remontētājs, izsniedzot patērētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem aizpildītu remonta veidlapu, izpilda.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu, nodrošinot, ka nedublējas likumprojektā ietvertais likuma 21.⁸ panta pirmajā daļā un 21.¹⁰ panta ievaddaļā paredzētais regulējums.

-

Lūdzam izslēgt vārdus "Latvijas izraudzītais", jo tā ir liekvārdība.

-

Lūdzam precizēt atsauci uz likuma VII2 nodaļu, kas likumā nav atrodama arī likumprojekta redakcijā.

-

Vēršam uzmanību, ka iepriekš likumprojektā norādīts uz pagarināšanu par vienu kalendāro gadu, savukārt korespondējošajās direktīvas vienībās norādīts uz divpadsmit mēnešu termiņu, tādēļ lūdzam izvērtēt un nodrošināt konsekventu laikposmu preces atbilstības līguma noteikumiem nodrošināšanai, likumprojekta anotācijā sniedzot pamatojumu par atbilstību direktīvā paredzētajam laikposmam.

-

Vēršam uzmanību, ka likuma 21.⁸ panta devītā daļa paredz tiesības piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas nodrošina augstāku patērētāja tiesību aizsardzību remonta pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, nekā noteikts šajā likumā, tādēļ ir apšaubāms, ka par minētās daļas neievērošanu, proti, savu tiesību neīstenošanu, ir pamatoti piemērot sodus, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt.

-

Aicinām pārskatīt normas saturu pēc būtības: administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību, regulējuma atbilstību pārkāpumu definēšanas prasībām.
Pirmkārt, ir nepieciešams rūpīgi apsvērt jaunu administratīvu pārkāpumu ietveršanu likumprojektā, izvērtējot administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritērijus (sk. Tieslietu ministrijas iebildumu par projekta anotāciju).  
Otrkārt, lūdzam administratīvo pārkāpumu noteikt, neizmantojot iekšējās atsauces (piemēram, "šā likuma 21.⁸ panta devītās daļas neievērošanu"). Pārkāpuma pazīmēm jābūt skaidrām bez atsaucēm uz citām tiesību normām. Vispārīgi ir pieļaujamas informatīvas atsauces uz ES regulām, bet arī tad pārkāpuma pazīmēm jābūt skaidrām un pilnīgi noteiktām, ja šo atsauci izņemtu.
Treškārt, nav pieļaujams un atbalstāms administratīvais pārkāpums, kas satur, piemēram, tādu pārkāpuma pazīmi  kā "noteikto prasību neievērošanu" vai "noteikto prasību pārkāpšanu".
Šāda veida normas ir blanketas normas, jo tās ietver norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem) (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes. Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.
Tāpat administratīvo pārkāpumu un par to piemērojamo sodu var noteikt tikai likumdevējs (Saeima). Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu izpildvara. Tam jāpievērš īpaša uzmanība, ja ir paredzēta administratīvā atbildība par Ministru kabineta noteikumos ietvertu pienākumu neievērošanu. Pilnvarojumam tādā gadījumā jābūt ārkārtīgi precīzam, nosakot skaidras Ministru kabineta rīcības brīvības robežas.
Apzināmies iespējamo argumentu, ka līdzīgi veidotas administratīvās atbildības normas ir atrodamas gan grozāmajā likumā, gan, iespējams, citos likumos. Tomēr šāda veida argumenta juridiskā nozīme nav būtiska. Krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvo sankciju, tostarp administratīvo pārkāpumu un sodu, definēšanas prasības joprojām tiek attīstītas gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu tiesību sistēmās. Līdz ar to saprātīgā laika posmā būtu pārskatāma arī citu grozāmajā likumā ietverto administratīvo pārkāpumu atbilstība mūsdienu prasībām.

-

Likumprojekta anotācijā par katru likumprojekta 6. pantā minēto pārkāpumu nav iekļauts pilnvērtīgs administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, pārkāpuma satura skaidrojums,  kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums.
Vispirms vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīva (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828 (turpmāk – Direktīva 2024/1799) neparedz obligāti tieši administratīvā soda noteikšanu (sk. Direktīvas 2024/1799 15.pantu). Ņemot vērā minēto, ir jāizvērtē citu sankciju ietveršana likumprojektā. 
Ja pēc rūpīgas izvērtēšanas tiks secināts, ka ir nepieciešams paredzēt tieši administratīvu atbildību par likumprojekta 6. pantā minētajiem pārkāpumiem, tad lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu par katru pantā minēto pārkāpumu.
Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp.).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). 
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.). Tomēr arī, piem., patērētāju tiesību jomā ikviens jauns izņēmums ir rūpīgi izvērtējams un pamatojams.
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
Visbeidzot, lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut soda veida un apmēra izvēles pamatojumu. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots. 
Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Salīdzinoši liela nozīme piešķirama tieši pārkāpumu, kas saistīti ar līdzvērtīgu tiesisko interešu aizsardzību, salīdzinājumam.
Atsevišķi pamatojams soda minimālais un maksimālais apmērs.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju par Direktīvas 2024/1799 2. panta 6.-8., 10. punkta, 6. panta pārņemšanu, 7. panta 5. punkta, 14. panta 1. un 2. punkta, kas "B" ailē atspoguļota acīmredzami nekorekti. Papildus lūdzam skaidrot arī minētās direktīvas 9. panta 2. un 3. punkta, kā arī 4. punkta "b" apakšpunkta, 11.-13. panta, 16. panta 4. punkta otrās un trešās daļas pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā.
Kā arī, ņemot vērā, ka Direktīvas 2024/1799 7. panta 3.,4. punktā (attiecas vienīgi uz dalībvalstīm, kurām ir vismaz viena publiska vai privāta valsts tiešsaistes platforma, kas aptver visu to teritoriju un atbilst konkrētā panta 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem) un 16. panta 2. punktā paredzēta rīcības brīvība, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās direktīvas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota direktīvā paredzētā rīcības brīvība.
 

-

Lūdzam tehniski precizēt likumprojekta 1. panta punktu numerāciju, ņemot vērā, ka spēkā esošā likuma 1. pantā ir ietverti astoņpadsmit punkti. 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt termina "remontētājs" skaidrojumu, izslēdzot vārdus "sniedz pakalpojumu patērētājam" vai konkretizējot, kādi pakalpojumi šeit ir domāti. Papildus lūdzam norādīt arī uz no pārdevējiem neatkarīgiem remonta pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši korespondējošajā direktīvas normā noteiktajam.

-

Aicinām tehniski precizēt atsauces uz regulas vienībām. Līdzigi aicinām precizēt citas likumprojekta vienības.

"26) remontētājs - jebkura fiziskā vai juridiskā persona, pārdevēji vai ražotāji, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam, arī izmantojot citu personu starpniecību, kuras rīkojas tā vārdā vai uzdevumā, sniedz remonta pakalpojumus, kā arī no ražotāja neatkarīgi remonta pakalpojumu sniedzēji un tādi remonta pakalpojumu sniedzēji, kas ir saistīti ar ražotāju vai pārdevēju;
27) remontējamības prasības – Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās remontējamības prasības atsevišķām preču un preču ar digitāliem elementiem grupām, prasības attiecībā uz rezerves daļu pieejamību, ar remontu saistīto informāciju, ar remontu saistītajiem rīkiem, kā arī prasības, kas atvieglo preču vai preču ar digitāliem elementiem izjaukšanu un remontu.
28) remonts - Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2024. gada 13. jūnija regulas 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (turpmāk - Regula 2024/1781) 2. panta 20. punktā minētais remonts;
29) remonta platforma – Eiropas tiešsaistes platforma remontam, kurā patērētāji var atrast remontētājus, kā arī atjaunotu preču pārdevējus, defektīvu preču pircējus, vai sabiedrības virzītas remontēšanas iniciatīvas kā remonta kafejnīcas, ja tādas ir reģistrējušās remonta platformā. Remonta platformu veido Eiropas Savienības valstu sadaļas, kas izmanto kopīgu Eiropas Komisijas izveidotu tiešsaistes saskarni, kurā pievienotas hipersaites uz Eiropas Savienības valstu sadaļām, kuras ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās; 
30) pilnvarotais pārstāvis - Regulas 2024/1781 2. panta 43. punktā minētais pilnvarotais pārstāvis;
31) izplatītājs - Regulas 2024/1781 2. panta 45. punktā minētais izplatītājs;
32) atjaunošana - Regulas 2024/1781 2. panta 18. punktā minētā pārjaunošana.";

Lūdzam izvērtēt un atbilstoši korespondējošajai direktīvas normai norādīt uz pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai citu piegādes ķēdē iesaistīto saimnieciskās darbības veicēju vārdā sniegtiem publiskiem paziņojumiem, kā arī aicinām tiesiskās noteiktības nolūkā norādīt kā piemēru arī ražotāju. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam papildināt pēc vārdiem "saprātīgā laika posmā" ar vārdiem "pēc pieprasījuma" atbilstoši korespondējošajai direktīvas normai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās likumprojekta normas izteiksmi. Līdzīgi lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantu, norādot atskaites punktu termiņam remonta veikšanai.

-

Aicinām redakcionāli precizēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.⁶ panta trešo daļu.

"(3) Šā panta otro daļu nepiemēro, ja ir nepieciešams veikt fizisku vai attālinātu diagnostiku, lai noteiktu defekta vai nepieciešamā remonta veidu un provizoriskās remonta izmaksas. Attiecīgā gadījumā remontētājs var pieprasīt patērētājam segt diagnostikas pakalpojuma cenu, par to informējot patērētāju, pirms tas ir piekritis pakalpojuma saņemšanai."

Aicinām izvērtēt un norādi, ka saimnieciskā darbība ir reģistrēta ārpus Eiropas Savienības, aizstāt ar norādi, ka ražotājs ir reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts atbilstoši korespondējošajā direktīvas vienībā noteiktajam. Papildus aicinām izvērtēt norādes "ja tāda ir" (t.i., brīvpiekļuves tīmekļvietne) pamatotību, jo korespondējošā direktīvas norma pirmšķietami neparedz izņēmumus no attiecīgās tīmekļvietnes izmantošanas.

-

Aicinām redakcionāli precizēt un norādi "kamēr ir noteikts remontēšanas pienākums" aizstāt ar norādi  "kamēr tiem ir remontēšanas pienākums".

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vārdu "iespējamo", ņemot vērā, ka gadījumā, ja tiek izvēlēts preces vai preces ar digitāliem elementiem remonts, attiecīgā pagarināšana nav izvēle, bet gan pienākums.

-

Aicinām (nepieciešamības gadījumā arī cituviet) norādīt arī uz precēm ar digitālajiem elementiem, nodrošinot konsekventu regulējumu.

-

Lūdzam izvērtēt un tiesiskās noteiktības nolūkā papildināt ar vārdiem "ņemot vērā preču veidu un nolūku, kādam patērētājs preces ir pieprasījis", ievērojot korespondējošajā direktīvas normā noteikto.

-

Aicinām nedublēt informāciju par attiecīgās Direktīvas 2024/1799 15. panta pārņemšanu likumprojekta 6. pantā, kā arī lūdzam precizēt informāciju par minētās direktīvas prasību pārņemšanu likuma 37. panta xx daļā, jo likumā nav šādas daļas.

-