Atzinums

Lūdzam papildināt 5.panta otro daļu aiz vārda “papildpakalpojumus” ar vārdiem iekavās: “(t.sk. sniedzot kādus no minētajiem papildpakalpojumiem fonda kolektīvās pārvaldības laikā).”
Papildināt 5.panta ceturto daļu ar šādu papildu teikumu: “Licencēts Ārējais pārvaldnieks ir tiesīgs sniegt šī panta otrajā daļā minētos pakalpojumus (visus vai kādu atsevišķi) arī fondam, kura pārvaldnieks tas nav, bet kura pārvaldnieks šos pakalpojumus ir deleģējis saskaņā ar šajā likumā noteikto procedūru.”
Izteikt 5.panta septīto un astoto daļu sekojošā redakcijā:
“(7) Licencēts ārējais pārvaldnieks drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.
(8) Ja licencētam ārējam pārvaldniekam ir atļauts sniegt šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu, tas drīkst sniegt ieguldījumu konsultācijas, veikt fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu, kā arī pieņemt un nodot izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem.”
Pamatojums – Ņemot vērā, ka esam novērojuši nevienotu izpratni attiecībā uz AIFP iespējām sniegt papildpakalpojums un blakus pakalpojumus, vēlamies ierosināt papildināt likumprojektu ar grozījumiem, kas padarītu skaidrāku papildpakalpojumu un blakus pakalpojumu sniegšanas iespējamību.

            Šajā sakarā jānorāda, ka Eiropas Savienības direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010), turpmāk tekstā – Direktīva, paredz, ka papildpakalpojumi ir īstenojamo kolektīvās pārvaldības laikā, kā arī dalībvalstis var noteikts, ka AIFP ir tiesīgs sniegt Direktīvas 6.panta 4.punktā minētos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti attiecībā uz fondiem, kurus tas pārvalda vai citos gadījumos.
Minētie priekšlikumi skaidrāk noteiktu pārvaldnieku iespējamo pakalpojumu klāstu, noteiktu to atbilstoši Direktīvā noteiktajam, kā arī veicinātu pārvaldnieku darbības attīstību un savstarpējo sadarbību.

-

Nepieciešams precizēt un skaidrāk noteikt to būtiskuma robežu (jaunpiedāvātajā 9.panta 5.¹ daļā) pie kuras uzraugs nekavējoties jāinformē par izmaiņām pārvaldnieka NILLTPFN procedūrās, vēlams sasaistot ar izmaiņām NILLTP riskos. No piedāvātās šī punkta redakcijas var veidoties izpratne, ka uzraugam jāziņo arī par tādiem NILLTPFN procedūru grozījumiem, kuri ievieš likumu un pašas LB izdoto noteikumu prasības pārvaldnieka darbības procesos vai pārvaldības struktūrā - šādi grozījumi taču arī būtu atzīstami par būtiskiem, jo šo prasību neieviešanas gadījumā pārvaldnieks varētu tikt sodīts. Šķiet, ka primāri domāti jau bija paša pārvaldnieka biznesa darības pārmaiņu radītās izmaiņas. Jāņem vērā arī tas, ka piedāvātā šī panta redakcija vienlaikus atliek šo grozījumu un papildinājumu spēkā stāšanos uz vienu mēnesi (vai atsevišķos gadījumos pat uz diviem), kas samazina pārvaldniekiem iespēju savlaicīgi ieviest likumu un LB noteikumu prasības.

-

Iebilstam pret punkta papildināšanu ar vārdu "licencētam", kas nozīmētu, ka pārvaldnieku pakalpojumu deleģēšana atļauta tikai licencētiem alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem. Eiropas Savienības direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010) atļauj pakalpojumu deleģēšanu gan licencētiem, gan reģistrētiem pārvaldniekiem. Neredzam pamatojumu Latvijā sašaurināt Direktīvas atļauto personu loku.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 28. panta astoto daļu daļu katrā konkrētā gadījumā deleģēšanas līgums stājas spēkā tikai gadījumā, ja Latvijas Banka nav aizliegusi konkrētai deleģētai personai pārņemt fonda pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to Latvijas Bankai gadījumos, kad ir pamatotas šaubas vai konkrētais reģistrētais pārvaldnieks spēs pienācīgā veidā pārņemt tam deleģēto pakalpojumu izpildi, ir iespēja šo pārvaldnieku atstādināt.
Papildus norādām, ka ierosinātais sašaurinājums ir pretrunā ar likumprojekta anotācijā norādīto mērķi - “Likumprojekts izstrādāts, lai attīstītu alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, novēršot un mazinot administratīvo slogu…”
 

-

Aicinām atbrīvot no pienākuma pierādīt brīvā kapitāla pietiekamību arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (šobrīd no tā ir atbrīvots pārvaldnieka akcionārs/dalībnieks, ja tas ir kredītiestāde  vai apdrošināšanas sabiedrība - AIFP likuma 11.panta 2.daļa).

-

Aicinām noteikt pietiekošu pārejas periodu esošajiem reģistrētajiem pārvaldniekiem, vēlams 6 (sešu) mēnešu garumā. Ja nepieciešams, var mainīt pieeju pārejas perioda noteikšanai  - no konkrēta datuma pārejot uz norādīto mēnešu skaitu.

-