Atzinums

Uzskatām, ka nav izpildīts 02.09.2025. sēdes protokola Nr.34 25. § 1.8.4. punktā (izvērtējot atsevišķu amatu specifiku, noteikt tās profesijas, kuru pārstāvjiem, uzsākot pildīt darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), turpmāk nebūs tiesību uz izdienas pensiju) un 1.8.5.punktā (rast risinājumu to profesiju pārstāvju, kas tiks izslēgti no izdienas pensiju sistēmas, atbalstam pārkvalifikācijai un iesaistei darba tirgū) dotie uzdevumi, jo no izdiena pensiju saņēmēju loka nav izslēgta neviena personu kategorija, kā arī pārkvalifikācijas pabalsts paredzēts visām izdienu pensiju saņēmēju kategorijām.
 

-

Lūdzam izvērtēt, cik samērīgi un taisnīgi ir likuma 3.panta otrajā daļā noteikt vienotu nosacījumu par stāžu 10 gadi, ja likuma 3. panta pirmajā daļā minētajām profesijām izdienas stāžs ir  no 18 līdz 35 gadiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka kādai personai profesijā nebūs nostrādāta pat puse no izdienas stāžam nepieciešamā laika perioda. Lūdzam pārskatīt likuma 3.panta otrajā daļā noteikto laiku, kas nostrādāts attiecīgajā profesijā, atbilstoši likuma 3.panta noteiktajam izdienas stāžam.
 

-

Projekta 2. pantā ietvertā Likuma 3. panta otrā daļa paredz personai tiesības uz pārkvalificēšanās pabalstu piecu gadu periodā. Jāatzīmē, ka šis ir Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums, tātad likums kas nosaka tiesības uz izdienas pensiju un pabalstu baleta māksliniekiem. Iekļaujot likumā jaunu pārkvalifikācijas pabalstu, jāmaina arī likuma nosaukums. Pie tam projektā nav noteikts ne no kādiem līdzekļiem izmaksās pārkvalificēšanās pabalstu, ne kādā kārtībā šo pabalstu pieprasīs un kas to izmaksās. Aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas regulētu pārkvalificēšanās pabalsta pieprasīšanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.
 

-

Likuma 3.panta trešajā daļā ir svītrojami vārdi "un otrajā daļā", jo tiesības uz izdienas pensijas ir noteiktas minētā panta pirmajā daļā.
 

-

Tā kā tikai arodārsts var noteikt vai personai ir profesionālo darbspēju būtisks traucējums vai zudums nevis darba devējs, lūdzam atbilstoši informatīvajam ziņojumam un 02.09.2025. MK sēdes protokola Nr.34 25.§ 3.punktam likuma 3.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "darba devēja apliecināta profesionālo darbspēju būtiska traucējuma vai zuduma dēļ ir personām" ar vārdiem "ir personām atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam"'.
 

-

Nav izpildīts Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.8.punktā dotais uzdevums palielināt gan izdienas stāžu par 5 gadiem, gan minimālo pensionēšanās vecumu. Likumprojektā tikai teātru aktieriem ir palielināts izdienas stāžs, un nevienai profesijai nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums.

-

Lūdzam izslēgt likuma 7.panta sesto daļu. Vienlaikus veicot grozījumus likuma 10.pantā, to izsakot šādā redakcijā;
"10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana
(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc ar dienu, kad persona sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto pensionēšanās vecumu, ja personai vecuma pensija nav piešķirta priekšlaicīgi. Ja personai vecuma pensija ir piešķirta priekšlaicīgi, izdienas pensijas izmaksu pārtrauc no priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas dienas.

(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs:
1) no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju;

2) saņem bezdarbnieka pabalstu.
(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta otrās daļas 1.punktā minētā apstākļa iestāšanos.”

-

Lūdzam pārejas noteikumu 14.punktu izteikt šādā redakcijā: 
"Grozījums šā likuma 10. panta pirmajā daļā ir attiecināms uz personām, kuras stājas darba tiesiskajās attiecībās pēc 2027. gada 1. janvāra."

-

Lūgums precizēt pārejas noteikumus atbilstoši par likumprojektu izteiktajiem iebildumiem.

-

Lūdzam norādīt, ķa likumprojekts stājas spēkā 2026.gada 1.janvāri, vienlaikus atrunājot tās normas, kurām spēkā stāšanās laiks ir 2027.gada 1.janvāris.

-

Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 3.sadaļu.
Kolonā "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" 1.1. apakšpunktā un 2.1. apakšpunktā norādīt LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” resursus un izdevumus izdienas pensijām 108 016 786 euro. Kolonās “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 1.1. apakšpunktā un 2.1. apakšpunktā norādīt LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” resursus un izdevumus izdienas pensijām 2026.gadā 118 596 552 euro un 2027.gadā 129 073 174 euro.
Ņemot vērā Valsts kancelejas veiktos aprēķinus saistībā ar KM grozījumiem likumā, kolonās “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 1.2. apakšpunktā norādīt likumprojekta īstenošanas rezultātā prognozēto izdevumu samazinājumu 2027. gadā -14 279 euro un 2028. gadā -5 866 euro. Attiecīgi 3.1. un 5.1. apakšpunktā norādīt finansiālo ietekmi 2027. gadā 14 279 euro un 2028. gadā 25 866 euro.
 

-

Nepieciešams grozīt izdienas pensijas aprēķina kārtību atbilstoši likumprojektam. Līdz ar to jāparedz grozījumi 21.12.2010.MK noteikumos Nr.1161 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas". Atbildīgā iestāde par grozījumu izstrādi - Kultūras ministrija.

-