Atzinums

Asociācija jau ir sniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, turpmāk – VARAM, priekšlikumus par nepieciešamību veikt liela diametra izpētes urbumus jau iepriekš noteiktajos un LVĢMC datu bāzēs pieejamajos potenciālajos ģeotermālās anomālijas nogabalos – Elejas ģeotermālajā anomālijā, Liepājas ģeotermālajā anomālijā, Bernātu/Papes ģeotermālajā anomālijā. Urbumi nepieciešami, lai noteiktu maksimāli iespējamā ūdens daudzuma ieguvi no katra urbuma un atpakaļsūknēšanas iespējas kolektorslānī. Likumprojektā ir norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes kopēju mērķu izpildi nodrošinās arī enerģētikas nozare, Likumprojektam paredzot Modernizācijas fonda izmantošanu Latvijas enerģētikas sistēmas modernizēšanai, oglekļa mazietilpīgu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā atbalstam. Asociācija vēlas uzsvērt, ka jau izpētītā ģeotermālās enerģijas potenciāla tālāka izmantošana var dot nozīmīgu sasniegumu klimatneitralitātes sasniegšanā. Vai un kādu izvērtējumu VARAM ir veikusi par ģeotermālo enerģiju, ņemot vērā arī Asociācijas iepriekš iesniegto informāciju. Papildus Asociācija lūdz norādīt, kāds finansējums provizoriski ir plānots klimatneitralitātes sasniegšanai – pa gadiem un atbalsta veidiem.

-

Iepazīstoties ar Likumprojektu, Asociācija ir secinājusi, ka klimata mērķis – sasniegt klimata neitralitāti Latvijā līdz 2050.gadam – ir noteikts pārāk augsts un grūti izpildāms, līdz ar to ir svarīgi šī mērķa sasniegšanai jau tagad iekļaut izstrādātajā plānā skaidri formulētus likuma pantus. Asociācija vēlas uzsvērt, ka ģeotermālās enerģijas izpētes urbumu veikšana ir svarīgs nosacījums izvirzītā klimata mērķa sasniegšanai. Asociācijai ir zināms, ka Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, turpmāk – LVĢMC, rīcībā ir pieejami dati par iepriekš veiktajām ģeotermālajām izpētēm, kā izmantošana ļautu sākt darbu pie ģeotermālās enerģijas urbumu izveidošanas, lieki netērējot laiku un resursus atkārtotai izpētei. Papildus Asociācija lūdz norādīt, kādā veidā šobrīd plānots sasniegt klimata neitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, norādot, kādas izmaiņas un kādi samazinājumi paredzami katru gadu un kādu  ietekmi tas radīs uz noteiktām sabiedrības grupām.

-

13. pantā “Iekārtu operatoru darbība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operators saņem iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma 1. pielikumā minētās darbības. Citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti iekļauti likuma 3.pielikumā, tajā skaitā notekūdeņu apsaimniekošana, bet 3.pielikuma 8.punktā: “Citas iepriekš neminētas darbības” nav noteikts kādām tieši darbībām,  pēc kādiem kritērijiem un kādos konkrētos gadījumos būs nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Asociācija lūdz svītrot 3.pielikuma 8.punktu vai norādīt konkrētas darbības un to izvērtēšanas kritērijus.

-

Jāatzīmē, ka Likumprojektā, diemžēl, nav definēts jēdziens “atjaunojamie resursi” un lielākoties šis jēdziens tiek lietots lai runātu tikai par konkrētu resursu – koksni. Lūdzam papildināt atjaunojamo resursu sarakstu, iekļaujot arī citus atjaunojamo resursu veidus, tajā skaitā – ģeotermālo, solāro un vēja enerģiju. Asociācija lūdz skaidrot, kādēļ līdz šim Likumprojekts koncentrēts tikai uz vienu, jau sen izpētītu un izmantotu, atjaunojamo energoresursu. Diemžēl Latvija neizmanto alternatīvo enerģiju potenciālu, kas tai būtu pieejams, un jau šobrīd, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, atpaliek alternatīvo resursu izmantošanā. Par to liecina statistikas dati par Eiropas savienības kopējo energobilanci. Koncentrēšanās uz koksni kā primāro atjaunojamo energoresursu, visticamāk, veicinās Latvijas stagnāciju atjaunojamo resursu izmantošanas attīstībā. Lūdzam norādīt kādēļ VARAM Likumprojektā joprojām nav iekļāvusi alternatīvos enerģijas veidus, vai ir veikts alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm un, ja tāds ir veikts, kur un kādi dati ir publiski pieejami.

-

Likumprojekta 11.pantā “Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings un prognozes” norādīts, ka VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, koordinē Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu. Asociācija precizēt, kādā veidā tiks noteikts, kuri komersanti sadarbosies Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanā, koordinēšanā un prognozēšanā, kādas būs to funkcijas, pienākumi, atlases kārtība.

-