Atzinums

Projekta 13. punktā noteikts: “Ministru kabineta loceklis izturas vienlīdzīgi pret ikvienu personu un nepieļauj diskrimināciju.”
Aicinu normā izvēlēties citu formulējumu, lai efektīvāk aptvertu un pēc būtības novērstu riskus diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumam.
Piedāvāju projekta 13. punktu izteikt šādā redakcijā: “Ministru kabineta loceklis izturas vienlīdzīgi pret ikvienu personu un ievēro diskriminācijas aizlieguma principu.” Savukārt dažādos diskriminācijas veidus piedāvāju atrunāt anotācijas tekstā (sk. tiesībsardzes komentāru pie projekta anotācijas).

Piedāvāju projekta 13. punktu izteikt šādā redakcijā: “Ministru kabineta loceklis izturas vienlīdzīgi pret ikvienu personu un ievēro diskriminācijas aizlieguma principu.”

Projekta 15. punktā noteikts: “Ministru kabineta loceklis atturas no tādiem publiskiem izteikumiem par izmeklēšanas iestāžu, tiesu varas iestāžu vai citu neatkarīgu iestāžu darbu, kā arī par neatkarīgu mediju un žurnālistu darbu, kas var radīt iespaidu par nepamatotu iejaukšanos.” Lai arī ir saprotams projekta 15. punkta mērķis, tomēr formulējums “kas var radīt iespaidu par nepamatotu iejaukšanos” nav veiksmīgi izvēlēts, jo patreiz norma aizliedz tādu rīcību, kas, lai arī objektīvi nav aizliegta/prettiesiska, tomēr kādam subjektīvi ir radījusi sajūtu par tās nepareizību. Patreizējais formulējums varētu nepamatoti ierobežot vārda brīvību, kā arī atturēt personu no viedokļa paušanas sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Tāpat patreizējais formulējums rada risku, ka persona tiek sodīta tikai par šķietamiem pārkāpumiem. Turklāt tiek radīts risks arī normas ļaunprātīgai izmantošanai, lai nepamatoti vērstos pret godprātīgām amatpersonām. Ievērojot minēto, piedāvāju projekta 15. punktu pārveidot, piemēram, šādi: “Ministru kabineta loceklis atturas no tādiem publiskiem izteikumiem par izmeklēšanas iestāžu, tiesu varas iestāžu vai citu neatkarīgu iestāžu darbu, kā arī par neatkarīgu mediju un žurnālistu darbu, kas rada nepamatotu iejaukšanos.” 
Līdzīgi arī projekta 20. punktā piedāvāju izņemt daļu par “šķietamo” interešu konfliktu, ņemot vērā jau iepriekš minētos argumentus, kas attiecināmi arī uz problemātiku saistībā ar 20. punktu.

-

Projekta 20. punktā piedāvāju izņemt daļu par “šķietamo” interešu konfliktu. Argumentāciju sk. komentārā pie 15. punkta.

-

Projekta 28. punktā atrunāts ētikas komisijas sastāvs, tomēr no normas nav skaidrs, cik personu no katras institūcijas/organizācijas būs ētikas komisijā. Tāpat nav skaidrs, kādā veidā tā tiek izveidota u.c. organizatoriskas nianses. Aicinu precizēt normā (nevis anotācijā) tādus jautājumus kā: precīzs komisijas locekļu skaits (kopā un no katras institūcijas/organizācijas), informāciju par to, kā tiek apstiprināta komisija un kas to veic, kā arī, uz kādu termiņu komisija tiek apstiprināta.

-

Projekta 30. punktā paredzētais divu mēnešu termiņš varētu būt nepietiekams, jo īpaši ņemot vērā Projekta anotācijā norādīto informāciju par to, ka, izskatot jautājumu par iespējamu ētikas pārkāpumu, var tikt pieprasīta informācija (atzinumi) arī no citām kompetentajām institūcijām, piemēram, Tiesībsarga biroja. Piedāvāju projektā atrunāt iespēju termiņu pagarināt, piemēram, ja pastāv reāls pamatojums un tas tiek argumentēts.

-

Projekta anotācijā aicinu uzskaitīt diskriminācijas veidus, norādot, ka ar Projekta 13. panta saturu tiek aizliegti visi diskriminācijas veidi, tostarp tieša un netieša diskriminācija, aizskaršana, norādījums jeb aicinājums diskriminēt un seksuālā uzmākšanās. Aizliegums diskriminēt ar norādījumu vai aicinājumu ir īpaši svarīgs, jo novērš risku, ka persona īsteno diskrimināciju, ļaunprātīgi izmantojot varas pozīciju pret padotajiem, piemēram, citam darbiniekam liekot diskriminēt trešo personu vai personu grupu. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka patreiz anotācijā norādītā informācija par mobingu un bosingu kā diskriminācijas formu, ir nekorekta. Diskriminācija nav jebkura nepieņemama vai nepatīkama rīcība. Diskriminācija ir tāda nepamatota atšķirīga attieksme, kas saistīta ar kādu aizliegto diskriminācijas kritēriju (dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā piederība u.c.). Tai pat laikā mobings un bosings ir nepieļaujama izturēšanās, kura var arī nebūt pamatota ar personai piemītošu pazīmi, kas vienlaikus ir arī aizliegtais diskriminācijas kritērijs. Piedāvāju šo formulējumu, kurā diskriminācijas jēdzienā ietverts arī mobings un bosings, labot. Mobings un bosings tiek aizliegts ar projekta 12. punkta saturu, kurā atrunāta prasība pēc cieņpilnas attieksmes. Līdz ar to aicinu norādi par mobinga un bosinga aizliegumu iekļaut anotācijas tekstā pie 12.punkta.

Vairāk informācijas par aizlietajiem diskriminācijas kritērijiem un diskriminācijas veidiem pieejams, piemēram, Tiesībsarga biroja tīmekļa vietnē, sadaļās “Diskriminācija” un “Diskriminācijas veidi”.

-

Projekta 17. punktā minētā “nepatiesā” un “maldīgā” informācija pēc būtības ir sinonīmi. Ja normas mērķis bijis aizliegt rīcību – personu vai sabiedrības ietekmēšanu maldinošā, manipulatīvā veidā, aicinu normu precizēt, izmantojot atbilstošus formulējumus, piemēram, “maldīgs” vietā izmantot “maldinošs”.

-

Projekta 29. punktā paredzēts, ka Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvo amatpersonu un darbinieku (biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs) un ārštata konsultatīvo darbinieku rīcības atbilstību izvērtē attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai tā noteiktas amatpersonas. Vēršu uzmanību, ka šāds risinājums rada risku vērtējuma neobjektivitātei.

-

Projekta 31. punktā rosinu iekļaut nosacījumu, ka pie atkārtotām sūdzībām par vienu un to pašu personu iespēja “izvērtējumu neveikt vai izbeigt” nav attiecināma.

-