Atzinums

Profesionālās atbalsta sistēmas sekmīgai darbībai visos līmeņos, būtiska ir vienotas izpratnes veidošana par kvalitatīvu mācību procesu - konkrētām pedagogu darbībām, kas sekmē vai nesekmē skolēnu mācīšanos, kā arī vienota izpratne par izglītības iestāžu vadītāju darbībām saistībā ar mācību procesa vadību un skolas kā mācīšanās organizācijas kultūras veidošanu. Projekta ietekmes izvērtēšanai un iesaistīto pušu ikdienas darbībai nepieciešami kritēriji mācību un skolas vadības procesu kvalitātes izvērtēšanai, kā arī lietotājiem draudzīgi digitāli rīki šādu kritēriju izmantošanai, datu ieguvei un analīzei skolu un pašvaldību ikdienas praksē. Šādi dati apkopotā veidā ir noderīga informācija projekta ietekmes un profesionālā atbalsta sistēmas ietekmes izvērtēšanai. Iekļaut šādu pētniecībā, valstī jau pieejamajās esošajās iestrādnēs balstītu kritēriju  un rīku komplekta izveidi un aprobāciju kā praktisku atbalsta mehānismu 20.1. darbības īstenošanai, iekļaujot šādu rīku veidošanas ieceri Anotācijā un (skat 20.5.iebildumu).

-

Noteikumu projektā un/vai anotācijā skaidri definēt un ievērot konsekvenci jēdzienu lietojumā, lai sekmētu efektīvu visu iesaistīto pušu saziņu un sadarbību. Tai skaitā, ko saprotam ar metodiķi, didaktiķi, koordinatori, vai atšķiras mācības un profesionālā pilnveide, kāda veida darbības var ietvert profesionālais atbalsts. Ieteikums paplašināt profesionālās pilnveides jēdzienu no ierastajiem kursiem grupā.

-

Paredzēt adekvātus resursus profesionālā atbalsta sistēmas veidotājiem valsts līmenī, tai skaitā atbilstoši precizējot un papildinot attiecināmās izmaksas noteikumu projektā: 1) komunikācijas un ieviešanas atbalsta, 2) ieviešanas kvalitātes uzraudzības un ietekmes izvērtēšanas (ne tikai ārēju vērtējumu pasūtīšanai) īstenošanai, 3) digitālo platformu lietotāju atbalsta nodrošināšanai visa projekta laikā.
Ar komunikāciju un ieviešanas atbalstu saprotot mērķētu, regulāru, profesionālu informācijas apriti, labās prakses popularizēšanu daudzveidīgos informācijas kanālos, tai skaitā sociālajos tīklos, projekta mērķauditorijām, kas nav tikai informācijas publicēšana par projekta aktualitātēm reizi 3 mēnešos.

-

MK noteikumos un anotācijā precizēt redzējumu par plānotajiem projekta īstenotāja resursiem un atbildību loku kvalitatīvai un sadarbīgai profesionālā atbalsta sistēmas īstenošanas vadībai vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādēs, tai skaitā, kā valsts līmenī tiks vadīta koordinēta profesionālā atbalsta sniegšanu profesionālās izglītības iestādēs, kur vēsturiski pastāvējis dalījums profesionālā un vispārējā izglītības satura īstenošanā un pedagogu metodiskajā atbalstā, kavējot integrētas un vienotas izglītības pieredzes nodrošināšanu jauniešiem. 

-

Lai nodrošinātu efektīvu un fokusētu mērķa sasniegšanu, noteikumu projektā iekļaut tikai tos uzdevumus un aktivitātes, kas tieši attiecas uz pedagogu profesionālā atbalsta sniegšanas sistēmas izveidi un īstenošanu, t.i., profesionālā atbalsta nodrošināšanu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī un pedagogu profesionālo kopienu attīstību, kā atbalstāmās darbības paredzot 20.1., 20.2., 20.3. (kā arī saistītās projekta vadības, komunikācijas, mape.gov.lv un skolo.lv pilnveides, uzturēšanas un darbības mācību satura plānošanas un īstenošanas atbalstam).

-

Precizēt projekta nosaukumu no "Pedagogu profesionālā atbalsta centra izveide profesijas attīstībai un prestiža uzlabošanai" uz “Pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstība mācību procesa kvalitātes pilnveidei”. Pašreizējais nosaukums neatbilst projekta plānoto aktivitāšu būtībai. Netiek veidots jauns centrs, bet gan nostiprinātas VISC metodiskā atbalsta funkcijas un pašvaldību veiktspēja pedagogu profesionālā atbalsta jomā.

-

No projekta mērķa 2. punktā svītrot “izglītojamo snieguma izcilību”.

-

Profesionālās darbības atbalstu attiecināt uz visiem interešu izglītības pedagogiem, lai palielinātu interešu izglītības ietekmi un formālās un interešu izglītības koordinētu sadarbību bērnu un jauniešu attīstībā.

 Papildināt noteikumu projekta 3.2. punktu, iekļaujot iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas un konsekventi visā noteikumu projektā precizēt pedagogu mērķgrupas, sistemātiski iekļaujot interešu izglītības pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus.

-

Svītrot 3.4. punktu. Būs ietekme uz izglītojamajiem un to var norādīt Anotācijā.

-

Noteikumu projekta Anotācijā skaidrot, kā tiks sasniegti 5.punktā sasniedzamie rezultāti. šobrīd prakse rāda, ka nosakot tikai kvantitatīvos rādītājus netiek sasniegts izvirzītais mērķis. Ja nosakām šādus kvantitatīvos rādītājus, tad noteikumu projektā jāparedz, kādā veidā tiks organizēta mērķa grupas apmācība.
Lūdzu projektā iekļaut supervīziju modeli, kas ļautu sniegt reālu atbalstu pašvaldībām.

-

Papildināt  Lai nodrošinātu projektā izveidotās profesionālā atbalsta sistēmas ilgtspēju, uzdot projekta īstenotājam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmas funkcijām, tās dalībniekiem, atbildību sadalījumu, tālākās attīstības piedāvājumu un nepieciešamajiem resursiem tās darbināšanai, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, pasaules pētniecības un prakses analīzi.
Termiņš – 2027.gada augusts, lai valsts līmenī tiktu nodrošināta uzsāktā darba pēctecība. Iekļaut informatīvā ziņojuma sagatavošanu kā punktu noteikuma projekta 5. Nacionālajos rādītājos

-

ekļaut projekta darba īstenošanas metodisko atbalstu kā vienu no profesionālā atbalsta darba virzieniem visos līmeņos 20.1., 20.2. un 20.3. darbībās.

-

Plānot pietiekamus resursus izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmas izveidei un īstenošanai katrā no līmeņiem, tai skaitā:
1) noteikumos skaidri definēt valsts līmeņa un sadarbības partneru (pašvaldību) lomas, atbildības;
2) valsts, profesionālās izglītības kompetenču centru un pašvaldību atbildību īstenošanai projektā pieejamos resursus katram līmenim 20.1., 20.2. un 20.3. darbību īstenošanai, novirzot šī mērķa īstenošanai projektā plānotā finansējuma nozīmīgāko daļu;
3) atbilstoši valsts un pašvaldību funkcijām profesionālās atbalsta sistēmas darbības nodrošināšanai, plānot :
3.1. ne mazāk kā 70% kopā no 20.1. un 20.2. darbībām paredzētā finansējuma, un
3.2.  ne mazāk kā 70% no 20.3. darbībai plānotā finansējuma novirzīt pašvaldību funkciju īstenošanai;
4) plānot pietiekamus resursus kvalitatīvas pedagogu profesionālās pilnveides nodrošinājumam, par minimālo prasību 20.3. darbības aprēķinos izvirzot valstī noteikto obligātās profesionālās pilnveides stundu nodrošinājumu katram pedagogam – 36 h profesionālo pilnveidi 3 gados.

āpat aicinām izvērtēt projektā plānoto līdzekļu proporciju vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un pedagogu profesionālajam atbalstam, atbilstoši pedagogu skaitam katrā no izglītības veidiem un pakāpēm, kā arī jau ieguldītajiem vai paralēli plānotajiem resursiem šiem mērķiem.

-

20.2 punktu  Izteikt šo punktu šādā redakcijā:  profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās vai mācību priekšmetos un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā izglītībā pašvaldību līmenī, stiprinot profesionālā atbalsta īstenošanas praksi pašvaldībās.

-

Ietvert 20.1. un 20.3. punktos atbalstu pašvaldību un pašvaldību apvienību līmeņa darbiniekiem.
Punktā 20.3.ietvert pašvaldību izglītības pārvalžu metodiķi kā profesionālā atbalsta un profesionālās pilnveides mērķauditorija.

-

Priekšlikums. Dzēst no konkrētā projekta 20.4. darbību - mācību līdzekļu izstrāde vai adaptācija, tai skaitā aprobācija, recenzēšana un publicēšana. Precizēt, kāda veida atbalsta materiālus mācību procesa atbalstam plānots izstrādāt. Šobrīd noteikumu projektā un anotācijā ir pretrunīga informācija un skaidrojums - noteikumu projektā minēti mācību līdzekļi, anotācijā ietvertais skaidrojums raksturo metodiskos līdzekļus. Tai skaitā, precizēt, vai tiks veidoti digitāli vai drukāti mācību līdzekļi, tai skaitā vai un kā mūsdienīgu mācību līdzekļu izstrādē plānots iestrādāt atbalstu valsts izglītības digitalizācijas mērķiem.
Aicinam izmantot Izglītības likumā noteikto terminoloģiju: https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums?version_date=10.08.2017 i) IL mācību materiāli definēti kā (vielas, izejvielas un priekšmeti, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus). No noteikumu projekta konteksta noprotams, ka plānots izstrādāt “Mācību literatūru: mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē).”
Šādiem materiāliem ir atškirīgas mērķauditorijas, paveicamā darba apjoms, īstenotāji un atšķirīgs darba process. Mācību līdzekļu mērķauditorija ir skolēni, metodisko līdzekļu mērķauditorija ir skolotāji. Metodisko līdzekļu izstrāde būtu uzskatāma par tiešu profesionālā atbalsta darbību un īstenojama pakāpeniski mērķtiecīgā, profesionālā atbalsta vajadzībām pakārtotā, procesā konkrētā projekta ietvaros. To var veikt valsts līmeņa mācību jomu vadītāju un metodiķi sadarbībā ar augstskolu ekspertiem.

Savukārt, kvalitatīvi jaunu mācību līdzekļu izstrādei jāveido ilgtermiņa partnerības starp VISC, augstskolām, kas attīsta attiecīgo mācību jomu un priekšmetu didaktiku, izdevniecībām, autoru kolektīviem, izglītības tehnoloģiju uzņēmumiem un pedagogu profesionālajām asociācijām šo līdzekļu aprobācijai un popularizēšanai pedagogu vidū, tai skaitā katrā konkrētajā gadījumā izveidojot skaidru risinājumu izstrādāto mācību līdzekļu ieviešanai, arī izglītības sistēmas digitalizācijas kontekstā, un atjaunināšanai ilgtermiņā. Iebilstam pret jaunu, vienreizēju mācību līdzekļu izstrādi steidzamības kārtā, vienlaikus neveidojot ilgtermiņa partnerību un kapacitātes attīstību konkrētajā jomā, kā arī pietiekama un kompetenta resursa mācību līdzekļu izstrādes pasūtīšanai, pārraudzībai un kvalitātes vadībai valsts līmenī.

Ja 20.4 darbība tiek ietverta konkrētajā projektā, tad 1) noteikumu projektā jāprecizē paveicamā darba parametri un mērogs, izvirzot pamatotas prioritātes to izstrādei tieši projekta ietvaros, 2) par projekta uzdevumu jāizvirza šādu ilgtermiņa partnerību izveidošana un aprobācija visās tajās mācību jomās, kurās mācību līdzekļi tiek veidoti, 3) projektā jāplāno mācību līdzekļu autoru mācības ciešā sadarbībā ar institūcijām, kas veidos ilgtermiņa sadarbību ar konkrētajiem autoriem vai autoru kolektīviem 
 

-

Punktu 20.4. izteikt sekojošā redakcijā: veikt esošo mācību līdzekļu (mācību literatūras (mācību grāmatu un tām pielīdzinātu izdevumu)), kas izstrādāti projekta Valsts izglītības satura centra  īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030)  ietvaros, LU izstrādāto mācību materiālu, Soma.lv pieejamo mācību materiālu izglītības iestādēs atbilstību   valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.  

Ir lietderīgi un jēgpilni jātērē ES struktūrfondu līdzekļi.

-

Izvērtēt projektā iebūvēto interešu konfliktu attiecībā uz 20.5. darbību - VPIS un VIIS sistēmu pilnveides īstenošanu  šī projekta ietvaros. VPIS un VIIS sistēmu turētāji ir IZM struktūrvienības (noteikumu projektā “16. Šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri paredz iesaistīt valsts pārvaldes iestādi, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir valsts izglītības un pārbaudījumu informācijas sistēmu pārzinis.” 

IZM ir projekta uzraugs. Svarīgi ievērot 29. punktu: “29. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.”

-

Atkārtoti lūdzam 20.5. punktā iekļaut arī privātā sektora izstrādāto digitālo platformu izmantošanu, dodot tiesības pašvaldībām EIS sistēmā, balstoties uz iepirkuma procedūras izmantot dažādas digitālās plkatformas.. Šobrīd IT tehnoloģiju platformas attīstās ātrāk nekā valsts (diemžēl). Joprojām nav modernizēta VIIS sistēma, kaut gan sarunas par VIIS sistēmas modernizāciju notiek jau vairākus gadus.

-

Neatkarīgi no lēmuma par 20.7 darbības īstenošanu (šajā projektā vai kā atsevišķu pasākumu), paplašināt skolēnu izcilības attīstības pieeju un tvērumu, lai agrīni iesaistītu daudzveidīgāku bērnu un jauniešu loku un valsts līmenī veidotu skolēnu izcilības pasākumus atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam, tai skaitā:
1)  veidot visaptverošu un pēctecīgu trīs līmeņu (izglītības iestādes, pašvaldību, valsts) olimpiāžu sistēmu visās mācību jomās, izglītības posmos un pakāpēs, valsts līmenī izstrādājot kvalitatīvu, pēctecīgu, izglītības standartu padziļinātu apguvi sekmējošu olimpiāžu saturu visiem trīs līmeņiem, tai skaitā, 1.- izglītības iestādes līmenim. Iestrādāt kritērijus šī mērķa izpildei Noteikumu projektā.
2) izglītojamo izcilības atbalsta pasākumu paketē iekļaut atbalstu izglītojamiem arī citās projektu darba jomās (jaunrades, sabiedriskā darba), ne tikai zinātniski pētnieciskajos darbos, un organizēt ikgadējus valsts līmeņa pasākumus vidējās vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem  projektu darba izcilības veicināšanai (pētniecības darbi, jaunrades darbi (mākslinieciskā jaunrade, mācību uzņēmumi, produktu izstrāde).
Atgādinām, ka jaunajā vispārējās izglītības standartā iekļauta projekta darba īstenošanas prasība: “12. Izglītības iestāde: 12.7. īsteno starpdisciplināru kursu "Projekta darbs", kurā skolēns saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem veic un aizstāv pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu” (https://likumi.lv/ta/id/309597-noteikumi-par-valsts-visparejas-videjas-izglitibas-standartu-un-visparejas-videjas-izglitibas-programmu-paraugiem) 3) iekļaut projekta darba īstenošanas metodisko atbalstu kā vienu no profesionālā atbalsta darba virzieniem visos līmeņos 20.1., 20.2. un 20.3. darbībās.
 

-

Projektā piedāvāto izglītojamo izcilības atbalsta programmas īstenošanu veidot atsevišķa pasākuma īstenošanas kārtā, t.i., 20.7 darbību un digitālo platformu pilnveidi tiešsaistes pasākumu rīkošana izglītojamo atbalstam un olimpiāžu organizēšana tiešsaistē.

-

Radīt priekšnoteikumus kvalificētu speciālistu piesaistei kvalitatīva profesionālā atbalsta nodrošināšanai valsts un pašvaldības līmenī:
1) projektā plānojot konkurētspējīgu atalgojumu profesionālā atbalsta darba veicējiem. Tas nozīmē, ka atbilstoši atbildībai un kompetences līmenim, profesionālā atbalsta personāla atalgojumam pašvaldībās jābūt vismaz 10% augstākam par pedagogu likmi, savukārt, valsts līmeņa metodiķa atalgojumam jābūt vēl vismaz 10% augstākam par profesionālā atbalsta personāla atalgojumu pašvaldības līmenī, savukārt, plānojot valsts līmeņa jomu vadītāju atalgojumu atbilstoši viņu vadības funkcijām. 

Tai skaitā projekta īstenošanas period plānojot adekvātu atalgojuma paaugstinājumu, kas ņem vērā inflācijas rādītājus. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība", 93.punkts. https://likumi.lv/ta/id/332122#p93 , pašvaldību līmeņa profesionālā atbalsta lomu veicēju amati varētu atbilst III vai IV līmenim.

Aicinām projekta pirmajā gadā atalgojumu pašvaldību līmeņa metodiķiem noteikt sākot no 2100 euro pirms nodokļu nomaksas,  (+ darba valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu darba devēja daļa). Ņemot vērā inflācijas koeficientu, projekta aprēķinos 5 gadu periodā par aprēķina skaitli jāizmanto vismaz 2241 euro.
2) Būtu ļoti svarīgi, ja pašvaldību metodiķu konkursus varētu izsludināt 2024. gada 1. augustā un pieņemt darbā 2024. gada 1. septembrī. Ja pieņemšanas iespēja būs no 2025. gada 1. janvāra, tad tiks traucēts skolu darbs (labi speciālisti aizies no skolām mācību gada vidū) un pedagogu lojalitātes skolām dēļ nedabūsim optimālos kandidātus.

-

Plānot transporta un iekšzemes un ārvalstu komandējumu segšanu arī projekta sadarbības partneriem (pašvaldību izglītības darbiniekiem), papildinot  22.7.-22.9. punktus par attiecināmajām izmaksām.

-

Dzēst no noteikuma projekta “31.2. līdz 2024. gada 30. jūnijam ar nozares ministriju saskaņotu kritēriju izstrādi un publicēšanu finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē plašākas izglītības pieredzes un karjeras atbalsta pasākumu plānošanai un īstenošanai pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.”

 Nodevums nav saistīts ar projekta kopējiem mērķiem un pieeju un ir sagatavojams VISC pamatdarbības ietvaros.

-

Izslēgt 35.4. punktu. Neatbilst projekta mērķim.

-

Dzēst noteikumu projektā: “37" punktu.
 Šo noteikumu  14. apakšpunktā minētie sadarbības partneri pēc profesionālā atbalsta saņemšanas paredz pasākumus projektā iegūto zināšanu un pieredzes pārnesei atbilstošās vispārējās izglītības jomas un profesionālās izglītības nozares pedagogiem.”

Pašvaldību funkcijas, tai skaitā metodiskā atbalsta un izglītības kvalitātes vadības funkcijas definētas Izglītības likumā. Šādu punktu iekļaušana šajos noteikumos ir nepamatota. 

-

Risinājuma aprakstā pievienot saprotamu shēmu, kā darbosies noteikumu projektā aprakstītās darbības, norādot katra sadarbības partnera vietu un lomu projekta realizācijā. 
Lūdzu izmantojiet  shēmu izveides rīku Microsoft Visio. 

-

Anotācijā ietvert informāciju par plānoto projekta īstenošanas sasaisti ar ilgtspējīgas profesionālā atbalsta sistēmas izveidei, tai skaitā projekta vieta un loma kopējā VISC, IKVD, valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu darbības pārraudzības, plānoto kvalitātes vadības procesu kontekstā, kā arī vai un kāds vēl finansējums plānots pedagogu profesionālajai pilnveidei vai izglītības iestāžu profesionālajam atbalstam un kā šīs darbības tiks koordinētas (piemēram, ikgadējais budžeta finansējums pedagogu profesionālajai pilnveidei, valsts ģimnāziju loma metodiskā darba īstenošanā, profesionālās izglītības kompetenču centra loma un iesaiste projekta darbībās).

-

Protokollēmumu papildināt, nosakot kārtību, kā tiek nodrošināta noteikumu projekta ilgtspēja vai arī papildināt MK noteikumu projekta 5.punktu. 
  Lai nodrošinātu projektā izveidotās profesionālā atbalsta sistēmas ilgtspēju, uzdot projekta īstenotājam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmas funkcijām, tās dalībniekiem, atbildību sadalījumu, tālākās attīstības piedāvājumu un nepieciešamajiem resursiem tās darbināšanai, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, pasaules pētniecības un prakses analīzi.
Termiņš – 2027.gada augusts, 

-

Izsvērt un Izteikt 20.5. punkta šādā redakcijā:  “20.5. valsts izveidotu izglītības digitālo platformu un rīku pilnveide un attīstība, tai skaitā nodrošinot mācību procesa plānošanas iespējas, mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam (mape.gov.lv), integrētus risinājumus mācību procesa īstenošanas atbalstam klātienē, attālināti un kombinētām mācībām (skolo.lv) un izveidojot digitālus rīkus mācību procesa vadības un īstenošanas izvērtēšanai”,  un paredzot šādām darbībām atbilstošus resursus. 

-