Projekta ID
23-TA-694Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
19.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
(1) Gadījumos, kad par valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizāciju noslēgts pirkuma līgums ar privatizācijas komisiju un sešu mēnešu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas privatizētā objekta īpašnieks nav nostiprinājis īpašuma tiesības zemesgrāmatā, privatizētie objekti ierakstāmi un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā uz pircēja vārda pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai nostiprināt pircēja īpašuma tiesības, pamatojoties uz pirkuma līgumu. Ja privatizācijas objekts nav reģistrēts kā dzīvokļa īpašums Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienests pēc privatizācijas komisijas iesnieguma par dzīvokļa īpašumu reģistrāciju Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu.
Iebildums
Iebildums.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk-Likums) 49. pants “Bez atlīdzības īpašumā nodoto dzīvokļu vai viendzīvokļa māju īpašuma tiesību nostiprināšana” paredz, ka, ja saskaņā ar šā likuma 47. pantu noslēgta vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, īpašuma tiesības nostiprināmas uz attiecīgas vienošanās pamata.
Priekšlikums.
Ņemot vērā minēto tiesību normu, likumprojekta 10. panta pirmā daļa būtu papildināma ar sekojošu tekstu:
Pēc vārdiem […noslēgts pirkuma līgums] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […no pirkuma līguma] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […pamatojoties uz pirkuma līgumu] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.].
Iebildums.
Likumprojekts paredz, ka […Valsts zemes dienests pēc privatizācijas komisijas iesnieguma par dzīvokļa īpašumu reģistrāciju Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu].
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuāla informācija par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
Nav atrunāta kārtība gadījumos, kad, piemēram, pircējs miris, mainījusies valstiskā piederība, uzturas ārzemēs utml.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk-Likums) 49. pants “Bez atlīdzības īpašumā nodoto dzīvokļu vai viendzīvokļa māju īpašuma tiesību nostiprināšana” paredz, ka, ja saskaņā ar šā likuma 47. pantu noslēgta vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, īpašuma tiesības nostiprināmas uz attiecīgas vienošanās pamata.
Priekšlikums.
Ņemot vērā minēto tiesību normu, likumprojekta 10. panta pirmā daļa būtu papildināma ar sekojošu tekstu:
Pēc vārdiem […noslēgts pirkuma līgums] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […no pirkuma līguma] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […pamatojoties uz pirkuma līgumu] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.].
Iebildums.
Likumprojekts paredz, ka […Valsts zemes dienests pēc privatizācijas komisijas iesnieguma par dzīvokļa īpašumu reģistrāciju Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu].
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuāla informācija par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
Nav atrunāta kārtība gadījumos, kad, piemēram, pircējs miris, mainījusies valstiskā piederība, uzturas ārzemēs utml.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
(2) Īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodotie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, var tikt ierakstītas zemesgrāmatā kā dzīvokļa īpašumi uz īpašnieka vārda, pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai nostiprināt īpašuma tiesības uz attiecīgu dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Valsts zemes dienests, pamatojoties uz privatizācijas komisijas iesniegumu par dzīvokļa īpašuma reģistrāciju NĪVKIS, reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, un izsniedz privatizācijas komisijai Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai iesniegšanai zemesgrāmatā.
Iebildums
Iebildums.
Likumprojektā nav atrunāta privatizācijas komisijas rīcība gadījumos, kad par dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu ir izveidojies mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksas parāds vai Valsts zemes dienestā reģistrēti īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi.
Saskaņā ar Likuma 41.panta ceturto daļu, slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.
Kārtību, kādā tiek sagatavoti dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamie dokumenti un slēgts pirkuma līgums nosaka Ministru kabineta 19.01.1999. noteikumi Nr. 20 „Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk-MK noteikumi Nr.20).
Ar Likumprojektu kopsakarā nav vērtēti MK noteikumi Nr. 20.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuālas informācijas par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
Likumprojektā nav atrunāta privatizācijas komisijas rīcība gadījumos, kad par dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu ir izveidojies mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksas parāds vai Valsts zemes dienestā reģistrēti īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi.
Saskaņā ar Likuma 41.panta ceturto daļu, slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.
Kārtību, kādā tiek sagatavoti dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamie dokumenti un slēgts pirkuma līgums nosaka Ministru kabineta 19.01.1999. noteikumi Nr. 20 „Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk-MK noteikumi Nr.20).
Ar Likumprojektu kopsakarā nav vērtēti MK noteikumi Nr. 20.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuālas informācijas par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
(4) Gadījumā, ja privatizēto dzīvokļu īpašumu reģistrēšana un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir īstenota pēc privatizācijas komisijas lūguma šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, privatizētā objekta īpašniekam normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, kas tam būtu bijis jāveic saistībā ar dzīvokļa īpašuma izveidošanu un kadastrālo uzmērīšanu, un dzīvokļa īpašuma ierakstīšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, zemesgrāmata (attiecīgās tiesas zemesgrāmatu nodaļa) papildus piemēro divkāršā apmērā, reģistrējot nākamo attiecīgā privatizētā objekta atsavināšanas darījumu.
Priekšlikums
Priekšlikums/jautājums:
1) No10.panta ceturtās daļas nav secināms, kurš maksās par VZD pakalpojumiem.
2) Gadījumā, ja netiks reģistrēts nākamais attiecīgais privatizētā objekta atsavināšanas darījums, tad šo summu privatizētā objekta īpašnieks varēs arī nemaksāt?
1) No10.panta ceturtās daļas nav secināms, kurš maksās par VZD pakalpojumiem.
2) Gadījumā, ja netiks reģistrēts nākamais attiecīgais privatizētā objekta atsavināšanas darījums, tad šo summu privatizētā objekta īpašnieks varēs arī nemaksāt?
Piedāvātā redakcija
-