Atzinums

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par to, kas likuma izpratnē būs uzskatāma par valsts reklāmu, šī termina skaidrojums no likumprojekta anotācijas būtu pārnesams uz likumprojektu.
 

-

Jau šobrīd spēkā esoša likuma redakcijā 9. panta otrās daļas 1. punkts ir jau šādā redakcijā:
1) masu informācijas līdzekļa nosaukums, kura rakstībā lietoti latviešu vai latīņu alfabēta burti. Masu informācijas līdzekļa nosaukumu papildus var norādīt valodā, kurā tas tiks izdots, taču šis nosaukums netiek ierakstīts reģistrā;”
Nav saprotams, kāpēc nepieciešams šo ietvert grozījumos.

-

Likumprojekta 6. punktā plānotie grozījumi paredz mediju pakalpojumu sniedzēju pienākumu līdz kārtējā gada 1. jūlijam iesniegt Uzņēmuma reģistram pārskatu par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai. Savukārt, likumprojekta 12. punktā plānotie grozījumi paredz publisku iestāžu vai subjektu pienākumu katru līdz 1. jūlijam iesniegt Valsts kases ePārskatu sistēmā informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai.
Pirmkārt, ņemot vērā ievērojamo publisko subjektu skaitu, uz ko prasība būtu attiecināma, birokrātijas mazināšanas nolūkos, atskaitīšanās pienākums būtu nosakāms vienai pusei - mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Otrkārt, vēršam uzmanību uz 12. pantā lietoto apzīmējumu “publiskas iestādes vai subjekti”. Šāds termins Latvijas Republikas normatīvajos tiesību aktos netiek lietots. Arī likumprojekta anotācijā minētie piemēri nav izsmeļoši, īpaši attiecībā uz kapitālsabiedrībām ar publisku personu līdzdalību.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un normu vienotu piemērošanu, gadījumā, ja prasība tomēr tiek saglabāta, aicinām apzīmējumu “publiskas iestādes un subjekti” aizstāt ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā lietotajiem terminiem un likumā subjektus uzskaitīt izsmeļoši.
 

-