Atzinums

Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma nevienlīdzīga pieeja izmaksu attiecināšanā, proti, netiešo izmaksu piemērošana tikai projektos, kas nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsts. Līdz ar to aicinām pārvērtēt noteikumu projekta attiecīgā punkta redakciju.

-

Ņemot vērā izziņā sniegto informāciju, turpinām uzturēt iepriekšēja atzinumā izteikto iebildumu un lūdzam izvērtēt iespēju izstrādāt un piemērot vienības izmaksu standarta likmi personāla atlīdzības izmaksu segšanai saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr.1.1. "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros".

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta normas attiecībā uz jēdziena "projekta pārskata perioda" lietojumu, ņemot vērā to, ka atšķirībā no jēdziena "projekta dzīves cikla laikā", nav skaidrs, vai lietotais jēdziens "projekta pārskata periods" termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam. Lūdzam nodrošināt jēdziena atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām, proti, nodrošināt uzraudzību visā amortizācijas periodā – projekta dzīves ciklā. Lūdzam anotācijā skaidrot arī kurā dokumentā tiek definēts aktīvu amortizācijas perioda noteiktais ilgums, piemēram, Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētajā Regulā (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam, vai kādā nacionālā normatīvajā aktā.
 

-

Atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu valsts budžeta līdzfinansējuma paredzēšanai valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi” par kultūras nozares deleģētās funkcijas īstenošanu atjaunojamajā objektā.

-

Aicinām tehniski precizēt noteikumu projekta 1.4.apakšpunktu un  svītrot vārdu "projekta" pirms vārdiem "sadarbības partneriem", kā arī svītrot vārdus iekavās.

-

Lai gan noteikumu projekts tika precizēts attiecībā uz "komercdarbības atbalsta" jēdziena lietojumu, tomēr atsevišķos punktos ir saglabājies nekorekts jēdziena lietojums "valsts atbalsts komercdarbībai". Lūdzam visā noteikumu projektā lietot vienādi korektu jēdzienu "komercdarbības atbalsts". 

-

Lūdzu precizēt punktu, lai būtu skaidrs, ka tas attiecas tikai uz situāciju, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu. 

-

Ievērojot vadošās iestādes 2023. gada 30.maija vadlīniju 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā" 31.punktā lietoto jēdzienu "komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi" aicinām precizēt 30.3.apakšpunktu, 32.5.,  35.10.apakšpunktu.

-

Daļēji uzturam Finanšu ministrijas 2023.gada 19.jūnija atzinumā izteikto iebildumu (izziņas 9.punkts) par nepieciešamību papildināt anotācijas V. sadaļas 1. tabulu ar normas atbilstības izvērtējumu pret Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punktu. 
 

-

Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz publicitātes izmaksām atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 18.aprīļa skaidrojumam eWIKI platformā uz Horvātijas jautājumu (pieejams šeit: https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/wikis/display/StateAid/Art+56.a+-+eligible+costs+-+interpretation), tās var būt attiecināmas pasākuma ietvaros, taču publiskā finansējuma piešķiršana tām nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi, ja tomēr noteikumu projekta ietvaros ir plānots attiecināt publicitātes izmaksas, aicinām veikt attiecīgos precizējumus, tomēr vienlaikus nenosakot šīs izmaksas kā attiecināms ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

-

Aicinām noteikumu 35.10.apakšpunktā precizēt atsauci uz normatīvā akta jomu. Vēršam uzmanību, ka daļa publicitātes prasību ir iestrādātas normatīvajā aktā par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā (Noteikumu projekts 22-TA-2143).

-

Lai veicinātu tiesisko skaidrību, lūdzu pārcelt uz noteikumu tekstu no anotācijas kritērijus, kas vērtējami, lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū: 
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).
No šobrīd piedāvātās punkta redakcijas var nolasīt, ka projekts nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts nevienā no 42.1. un 42.2.apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Lai tiesību norma būtu precīza, lūdzu tehniski precizēt, aizstājot vārdus "nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz" ar vārdiem "nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz". 

-

Ņemot vērā, ka iznākuma rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamā vērtība ir mazāka, nekā sākotnēji šajā pasākumā tika paredzēts, kā arī KM izziņā sniegto skaidrojumu, ka pieejas maiņas dēļ kopumā KM pārziņā esošajos pasākumos programmas rādītājs tiks sasniegts ievērojami mazākā apjomā, un plānots rosināt attiecīgus programmas grozījumus, lūdzam ar šo informāciju papildināt arī anotāciju pie plānoto rādītāju sadaļas.
Vēršam uzmanību, ka KM ir saistoša un jānodrošina programmā noteiktā rādītāja sasniegšana kopsummā visos pasākumos. Attiecīgi, šobrīd neiebilstam noteikumu projekta tālākai virzībai, taču lūdzam KM jau savlaicīgi izstrādāt attiecīgus programmas grozījumus un pamatojumu. Pirms 5.1.1.6.pasākuma “Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība” ieviešanas nosacījumu izstrādes un virzības apstiprināšanai būtu jāsaņem vismaz neformāls Eiropas Komisijas saskaņojums plānotajām iznākuma rādītāju izmaiņām, un minētā pasākuma ieviešanas nosacījumi varēs tikt apstiprināti tikai pēc attiecīgu programmas grozījumu veikšanas, vai virzot valdībā lēmumu par izņēmumu / uzņemoties risku pirms Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem.

-