Projekta ID
23-TA-2256Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Saskaņā ar Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem un atbilstoši anotācijā ietvertajai informācijai rīkojuma projekta 1. punktā minētā valsts nekustamā īpašuma sastāvā papildus rīkojuma projekta 1. punktā minētajai būvei–teātrim (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 001) ietilpst vēl 2 būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 023 0108 003 un 0100 023 0108 004, kurām kā īpašnieks Kadastra informācijas sistēmā norādīta valsts Finanšu ministrijas personā, kā arī uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes atrodas būve ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005, kuras statuss ir nenoskaidrots. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, kāpēc atbilstoši Civillikuma 968.pantā nostiprinātajam zemes un ēkas vienotības principam rīkojuma projekts neparedz Kultūras ministrijas valdījumā nodot pārējās valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 023 0108) sastāvā ietilpstošās būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 023 0108 003 un 0100 023 0108 004. Tieslietu ministrijas ieskatā rīkojuma projektā konkrētajā gadījumā būtu atainojams viss nekustamā īpašuma sastāvs. Savukārt attiecībā uz būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 nepieciešams veikt darbības tās statusa sakārtošanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka nekustamais īpašums, pamatojoties uz 2017. gada 21. novembra nekustamā īpašuma Brīvības ielā 75, Rīgā, lietošanas līgumu Nr.3/1-3-17-30/2696, ir nodots bezatlīdzības lietošanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris”, reģistrācijas Nr.40003783138 (turpmāk – kapitālsabiedrība) un ka Kultūras ministrija ar kapitālsabiedrību 2021. gada 5. janvārī noslēdza līdzdarbības līgumu Nr.2.5-8-12 “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”. Tāpat arī no paskaidrojošajiem dokumentiem pievienotās izdrukas no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000118121 un no informācijas anotācijā redzams, ka ir nostiprināta nomas tiesība uz telpām 192,26 m2 platībā, ēkas jumta teritoriju 162,5 m2 platībā, koplietošanas telpām 235,17 m2 platībā un ēkai pieguļošo teritoriju 480 m2 platībā. Paskaidrojam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 44. punktam, lai apliecinātu projektā regulēto tiesisko attiecību likumību, Tiesību akta lietai papildus pievieno nepieciešamo informāciju un dokumentus, bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības. Ņemot vērā minēto, lūdzam Tiesību akta lietai pievienot divus ar kapitālsabiedrību noslēgtos līgumus, vienlaikus skaidrojot, kādas tiesiskās sekas attiecībā uz 2017. gada 21. novembra nekustamā īpašuma Brīvības ielā 75, Rīgā, lietošanas līgumu Nr.3/1-3-17-30/2696 atstās minētā nekustamā īpašuma valdītāja maiņa, kā arī plānoto rīcību attiecībā uz noslēgto nomas līgumu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem:
1) nekustamā īpašuma sastāvā (papildus zemesgrāmatā reģistrētajam zemes gabalam un būvei) atrodas šādas zemesgrāmatā nereģistrējamas inženierbūves:
a) inženierbūve (inženierbūves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 003) – asfaltēts laukums 1 146,93 m2 platībā;
b) inženierbūve (inženierbūves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 004) – laukums ar cieto segumu 5 357,42 m2 platībā.
2) pirmsreģistrēta būve (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 005), kuras statuss un piederība tiks risināta pēc nekustamā īpašuma nodošanas Kultūras ministrijai;
3) uz nekustamo īpašumu ir reģistrēts apgrūtinājums – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.
Ņemot vērā Zemesgrāmatu likuma 1. pantā noteikto, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības un ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta, tiesiskai skaidrībai nepieciešams pamatot, kāpēc attiecīgās inženierbūves nav ierakstāmas zemesgrāmatā. Jāņem vērā, ka likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 19.panta pirmajā daļā uzskaitīti būvju veidi, kas zemesgrāmatā nav ierakstāmi kā patstāvīgi īpašuma objekti, attiecīgi šajā normā nav norādīts uz to, ka attiecīgās būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā vispār.
1) nekustamā īpašuma sastāvā (papildus zemesgrāmatā reģistrētajam zemes gabalam un būvei) atrodas šādas zemesgrāmatā nereģistrējamas inženierbūves:
a) inženierbūve (inženierbūves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 003) – asfaltēts laukums 1 146,93 m2 platībā;
b) inženierbūve (inženierbūves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 004) – laukums ar cieto segumu 5 357,42 m2 platībā.
2) pirmsreģistrēta būve (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 005), kuras statuss un piederība tiks risināta pēc nekustamā īpašuma nodošanas Kultūras ministrijai;
3) uz nekustamo īpašumu ir reģistrēts apgrūtinājums – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.
Ņemot vērā Zemesgrāmatu likuma 1. pantā noteikto, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības un ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta, tiesiskai skaidrībai nepieciešams pamatot, kāpēc attiecīgās inženierbūves nav ierakstāmas zemesgrāmatā. Jāņem vērā, ka likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 19.panta pirmajā daļā uzskaitīti būvju veidi, kas zemesgrāmatā nav ierakstāmi kā patstāvīgi īpašuma objekti, attiecīgi šajā normā nav norādīts uz to, ka attiecīgās būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā vispār.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Ņemot vērā rīkojuma projekta 2. punktu, aicinām anotācijas 1.2. apakšsadaļā aizstāt vārdus "reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā valstij piederošu nekustamo īpašumu" ar vārdiem "nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā valsts nekustamajam īpašumam".
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Priekšlikums
Anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka rīkojuma projekta 1. punktā minētais nekustamais īpašums nepieciešams kapitālsabiedrībai šādu valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu kultūras jomā īstenošanai:
1) iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2) nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, sekmējot saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos;
3) ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4) apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5) nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Ņemot vērā minēto, aicinām aizpildīt anotācijas 2. sadaļu (it īpaši tās 2.1. un 2.2. apakšsadaļas).
1) iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2) nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, sekmējot saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos;
3) ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4) apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5) nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Ņemot vērā minēto, aicinām aizpildīt anotācijas 2. sadaļu (it īpaši tās 2.1. un 2.2. apakšsadaļas).
Piedāvātā redakcija
-