Atzinums

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc likumprojekta 4.panta piektajā daļā, ar kuru paredzēts noteikt koordinējošās un sadarbības ministrijas attiecībā uz politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildei, Finanšu ministrija kā sadarbības ministrija norādīta visos apakšpunktos gan attiecībā uz enerģētiku, gan transportu, gan rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanu, gan lauksaimniecībā, gan zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, gan atkritumu apsaimniekošanu. Ja skaidrojumu un sasaisti ar Finanšu ministrijas kompetences jomām nav iespējams sniegt, tad lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 4.panta piekto daļu un tās apakšpunktus.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 34.panta trešo daļu, ka šajā daļā minēto līdzekļu atlikumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu.

-

Lūdzam likumprojekta 35.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “kas tiek ieskaitīti Sociālajā klimata fondā”, jo tie dublē šajā daļā jau norādītos vārdus “izņemot līdzekļus, kurus dara pieejamus Sociālajam klimata fondam”.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav precizējams likumprojekta 35.panta piektās daļas teksts “atbilstoši Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvajiem izdevumiem”, ievērojot likumprojekta 36.pantā noteiktos emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta izmantošanas mērķus, vai arī anotācijas 1.3.sadaļā skaidrot, kuri likumprojekta 36.pantā minētie mērķi ir uzskatāmi kā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti un kuri kā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvie izdevumi.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 35.panta piektās daļas beigas, nodrošinot sasaisti ar attiecīgo līdzekļu izcelsmi, jo šobrīd no likumprojekta nav saprotams, kas ir domāts ar "iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto finanšu līdzekļu apmēru". Lūdzam attiecīgi izvērtēt, vai sasaiste nosakāma ar šī panta ceturto vai septīto daļu.
 

-

Lūdzam likumprojekta 37.panta ceturtajā daļā vārdu “emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu budžeta programmas” vietā lietot vārdus “emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta”.
 

-

Lūdzam likumprojekta 37.panta piektajā daļā vārdu “emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu budžeta programmas” vietā lietot vārdus “emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta”.
 

-

Iebilstam pret 42.pantu, jo: 
- uzskatām, ka “zaļā budžeta” veidošana/iezīmēšana ir nevis ikgadējā budžeta, bet vidēja termiņa budžeta ietvara jautājums;
- regulējumam, kas nosaka “zaļā budžeta” ieviešanu, jābūt noteiktam Likumā par budžeta un finanšu vadību un Fiskālas disciplīnas likumā, kuri ir Finanšu ministrijas kompetencē;
- ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi,  jautājums par “zaļo budžetu” ir Finanšu ministriju kompetencē, līdz ar to uzskatām, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju būtu jābūt atbildīgai šī jautājuma ieviešanā Latvijā.

-

Likumprojekta 46.panta otrajā daļā noteikts, ka par Regulas 2023/956 prasību neizpildi atbilstoši Regulas 2023/956 VI un X nodaļām tiek veikts administratīvā pārkāpuma process.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 10.maija Regulas Nr. 2023/956 ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk - Regula 2023/956) VI nodaļa “Izpildes panākšana” nosaka soda piemērošanu par Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk - OIM) sertifikātu neiesniegšanu un šīs regulas apiešanas prakses novēršanu, kā arī komisijas rīcību, lai novērstu šīs regulas apiešanas praksi. Regulas 2023/956 26.pantā noteikts, ka atzītajam OIM deklarētājam, kurš līdz katra gada 31.maijam nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, ir jāmaksā sods. Šāds sods ir identisks Direktīvas 2003/87/EK 16.panta 3.punktā noteiktajam sodam par emisiju pārsniegšanu un tiek palielināts, ievērojot minētās direktīvas 16. panta 4. punktu, ir piemērojams preču importēšanas gadā.
Regulas 2023/956 26.pantā minēto sodu piemēro katram OIM sertifikātam, kuru atzītais OIM deklarētājs nav nodevis.  Minētais sods nav izskatāms administratīvā pārkāpuma procesā, to neietekmē atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi, bet to piemēro izpildoties noteiktiem kritērijiem.  
Regulas 2023/956 X nodaļa nosaka pārejas noteikumus, kur vienā no tiem, 35.panta 5.punktā noteikts, ka ja šā panta 4.punktā minētā dalībvalsts kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 4. punktu, un konstatē, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā 32.pantu netiešais pārstāvis muitā nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu, vai ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 3.punktu, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32.pantu netiešais pārstāvis muitā nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar šā panta 1.punktu, minētā kompetentā iestāde importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā uzliek iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu. Savukārt šā panta 7. punkta b) apakšpunkts noteic, ka  Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz saskaņā ar 5. punktu uzliekamo sodu indikatīvo apmēru, un kritērijiem, kas jāņem vērā, nosakot faktisko apmēru, tostarp ziņojuma nesniegšanas smaguma pakāpi un ilgumu;
Līdz ar ko Regulas 2023/956  VI nodaļā ir noteikts sods, kas ir piemērojams par Regulas 2023/956 prasību neizpildi, un saskaņā ar X nodaļu piemērojamo sodu noteic Komisija.
Vēršam  uzmanību, ka  administratīvā pārkāpuma procesu regulē nacionālie normatīvie akti. Administratīvās atbildības likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Ievērojot minēto, Regula neregulē administratīvā pārkāpuma procesu. No Regulas 2023/956 neizriet, ka sodi par pārkāpumiem būtu piemērojami tieši administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam likumprojekta 46.panta otrajā daļā nenoteikt, ka par Regulas 2023/956 prasību neizpildi atbilstoši Regulas 2023/956 VI un X nodaļām tiek veikts administratīvā pārkāpuma process.

(2) Par Regulas 2023/956 prasību neizpildi atbilstoši Regulas 2023/956 VI un X nodaļām noteiktos sodus Valsts ieņēmumu dienests uzliek, izdodot administratīvo aktu.

Uzskatām, ka likumprojekts ir jāpapildina ar nodaļu par administratīvas atbildības noteikšanu un soda apmēru  importētājiem vai netiešajam pārstāvim muitā par pārejas periodā (no 2023.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.decembrim) neiesniegtu ziņojumu saskaņā ar Regulas 2023/956/ES 35.panta 5.punktu, kā arī līdz 2027.gadam papildināt likumu ar administratīvajiem sodiem saskaņā ar Regulas 2023/956/ES 26.pantu.

-

Likumprojekta 46.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta (2) daļā minētiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 10.maija Regulas Nr. 2023/956 ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk - Regula 2023/956) VI nodaļa “Izpildes panākšana” nosaka soda piemērošanu par Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk - OIM) sertifikātu neiesniegšanu un šīs regulas apiešanas prakses novēršanu, kā arī komisijas rīcību, lai novērstu šīs regulas apiešanas praksi. Regulas 2023/956 26.pantā noteikts, ka atzītajam OIM deklarētājam, kurš līdz katra gada 31.maijam nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, ir jāmaksā sods. Šāds sods ir identisks Direktīvas 2003/87/EK 16.panta 3.punktā noteiktajam sodam par emisiju pārsniegšanu un tiek palielināts, ievērojot minētās direktīvas 16. panta 4. punktu, ir piemērojams preču importēšanas gadā.
Regulas 2023/956 26.pantā minēto sodu piemēro katram OIM sertifikātam, kuru atzītais OIM deklarētājs nav nodevis.  Minētais sods nav izskatāms administratīvā pārkāpuma procesā, to neietekmē atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi, bet to piemēro izpildoties noteiktiem kritērijiem.  

Regulas 2023/956 X nodaļa nosaka pārejas noteikumus, kur vienā no tiem, 35.panta 5.punktā noteikts, ka ja šā panta 4.punktā minētā dalībvalsts kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 4. punktu, un konstatē, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā 32.pantu netiešais pārstāvis muitā nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu, vai ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 3.punktu, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32.pantu netiešais pārstāvis muitā nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar šā panta 1.punktu, minētā kompetentā iestāde importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā uzliek iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu. Savukārt šā panta 7. punkta b) apakšpunkts noteic, ka  Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz saskaņā ar 5. punktu uzliekamo sodu indikatīvo apmēru, un kritērijiem, kas jāņem vērā, nosakot faktisko apmēru, tostarp ziņojuma nesniegšanas smaguma pakāpi un ilgumu;
Līdz ar ko Regulas 2023/956  VI nodaļā ir noteikts sods, kas ir piemērojams par Regulas 2023/956 prasību neizpildi, un saskaņā ar X nodaļu piemērojamo sodu noteic Komisija.
Vēršam  uzmanību, ka  administratīvā pārkāpuma procesu regulē nacionālie normatīvie akti. Administratīvās atbildības likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Ievērojot minēto, Regula neregulē administratīvā pārkāpuma procesu. No Regulas 2023/956 neizriet, ka sodi par pārkāpumiem būtu piemērojami tieši administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, tie drīzāk būtu vērtējami kā administratīvajai atbildībai līdzīgie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi jeb administratīvās sankcijas.


Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 46. panta trešo daļu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 49.pantu, jo noformulētā redakcija ir nepilnīga.
 

-

Lai gan sagatavotā likumprojekta anotācijā ir veikti precizējumi un no tās ir svītrots teksts par valsts nodevas mērķi, kā administratīvo izmaksu segšanu, tomēr norādām, ka pašreizējā redakcijā nodevas mērķis pēc būtības, joprojām tiek traktēts, kā saistīts ar iestādes administratīvā sloga mazināšanu un ar to saistīto izmaksu segšanu - "Nodevas mērķis ir segt izmaksas, kas saistītas ar iesniegumu kontrolēšanu Valsts vides dienestā dokumentu izskatīšanas procesā un mazināt nepamatotu iesniegumu iesniegšanu".
Atkārtoti norādām, ka “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā iekļautā termina  "valsts nodeva" definīcijai, valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu, bet gan valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). 
Anotācijā norādīts, ka "SEG atļaujas mērķis ir personu darbību vides jomā uzraudzība un kontrolēšana", tad būtībā nodevas mērķim (kontrolēšanai, veicināšanai, ierobežošanai) attiecīgi arī jābūt saistītam ar personas darbībām vides jomā, nevis kā tas norādīts šobrīd anotācijā. Savukārt pieteikuma iesniegšanas iestādei regulācija (arī šis norādīts anotācijā kā ar valsts nodevu sasniedzamais mērķis) šajā situācijā iespējams varētu būt tikai viens no aspektiem un ne noteicošais.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atkārtoti precizēt likumprojekta anotāciju un papildināt to ar informāciju par nodevas mērķi atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajam, aprakstot, kā konkrētas valsts nodevas noteikšana veicinās mērķa/mērķu sasniegšanu. Turklāt lūdzam anotācijā detalizēti aprakstīt, kāpēc ir būtiski ierobežot konkrēto pieteikumu iesniegšanu iestādē. Jāatzīmē, ka šajā situācijā VVD veic uzraugošo funkciju un pieteikuma izvērtēšana ir daļa no veicamās funkcijas. 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā attiecībā uz informāciju par ieceri daļu (%) no pašvaldību nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma “rezervēt” reģionālā mērogā, veidojot reģionālo atbalsta programmu, skaidrot detalizētāk, kā tieši Klimata un enerģētikas ministrija saredz idejas īstenošanu, vai arī attiecīgo informāciju svītrot, ņemot vērā, ka likumprojekta 50.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt reģionālās atbalsta programmas izveides, finansēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kuras izstrādes laikā tad arī paredzami nosacījumi. Vienlaikus lūdzam arī ņemt vērā, ka jautājumi par nodokļu ieņēmumiem ir risināmi valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesa ietvaros.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā papildināt sniegto informāciju par likumprojekta 46.pantu, norādot atsauci uz Ministru kabineta 31.10.2023. sēdes protokolu Nr. 54 38. §.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā papildināt sniegto informāciju par likumprojekta 41.pantu, skaidrojot, kāpēc Klimata finanšu instrumentu konsultatīvajā padomē iekļaujams Finanšu ministrijas pārstāvis, ņemot vērā, ka tā ir izmaiņa pret likumā “Par piesārņojumu” noteikto.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā papildināt sniegto informāciju par likumprojekta 36.pantā paredzēto, detalizētāk skaidrojot to pasākumu nepieciešamību, kuriem izmantojams Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, kas ir nākuši klāt kā jauni, salīdzinot ar likumā “Par piesārņojumu” 32.² panta (4⁴) daļā noteikto.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā precizēt skaidrojumu par likumprojekta 35.panta paredzēto, ņemot vērā šī panta ceturtajā daļā minēto, ka daļa emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu netiks ieskaitīta valsts budžeta ieņēmumos, jo tiks novirzīti Sociālā klimata fondā, tai skaitā skaidrojot to, kādā veidā un kādā apmērā tie tiks novirzīti minētajam fondam.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļā norādīto informāciju attiecībā uz Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (turpmāk – KPFI), ņemot vērā, ka projektu ieviešana ir beigusies un vairs netiek plānota, kā arī projektiem 5 gadu monitoringa periods ir noslēdzies, tai skaitā pagarinātie uzraudzības termiņi par 3 gadiem noslēgsies 2023.gadā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav norādītas korektas atsauces uz likuma “Par piesārņojumu” pantiem un to daļām, piemēram, “24.1 pants” ir jāaizvieto ar “24.¹ pants”,  “32.1 pants” jāaizvieto ar ”32.¹ pants”, “32.2 pants” jāaizvieto ar “32.² pants”, "4.4 daļa” jāaizvieto ar “4.⁴ daļa”  utt. Ņemot vērā minēto, lūdzam kopumā pārskatīt, vai anotācijā ir norādītas korektas atsauces uz likuma “Par piesārņojumu” pantiem un to daļām, un attiecīgi precizēt.

-

Lūdzam sniegt detalizētu aprakstu par likumprojekta 46.panta trešajā daļā noteiktā soda apmēru, kas piemērojams par Regulas 2023/956 prasību neizpildi.

-

Nepieciešams precizēt anotācijas 3.sadaļas lauka “Cita informācija” pēdējo rindkopu, norādot atsauci uz MK 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54 38. § 2.punktu, ar kuru tika noteikts Valsts ieņēmumu dienests kā nacionālā kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanā, tai skaitā norādot informāciju par Valsts ieņēmumu dienestam piešķirto finansējumu  kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanai prioritārā pasākuma "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" ietvaros saskaņā ar MK 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54  38. § 3.punktā noteikto: 2024.gadam  – 1 024 434 euro (tai skaitā informācijas sistēmu izstrādes izdevumi 600 000 euro), 2025. gadam – 1 353 968 euro (tai skaitā informācijas sistēmu izstrādes izdevumi 700 000 euro), 2026. gadam – 1 336 246 euro (tai skaitā informācijas sistēmu izstrādes izdevumi 400 000 euro) un turpmāk ik gadu – 965 341 euro. 

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” precizēt pēdējo rindkopu, norādot atsauci uz Ministru kabineta 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54 38. §, ar kuru tika noteikts Valsts ieņēmumu dienests kā nacionālā kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanā, tai skaitā norādot informāciju par Valsts ieņēmumu dienestam piešķirto finansējumu  kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanai 2024.gadam un turpmākajiem gadiem prioritārā pasākuma "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54  38. § 3.punktā noteikto.
 

-

Ņemot vērā anotācijā 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīto: “Jautājums, vai un kādā apmērā pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildus  valsts budžeta finansējums, ir vērtējams politikas plānošanas dokumentu – tai skaitā NEKP, īstenošanas gaitā un skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Nepieciešamības gadījumā mērķu izpildei katrai nozaru ministrijai, to padotības iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāparedz nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta (ja nepieciešams, plānojot prioritāros pasākumus) vai citiem finansējuma avotiem.”, vēršam uzmanību, ka likumprojekta vai jebkāda cita normatīvā akta pieņemšana automātiski nenodrošina valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, ņemot vērā, ka jautājumi par papildu valsts budžeta finansējumu ir izskatāmi Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopa ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumu atbilstoši valsts budžeta iespējām. Vienlaikus norādām, ka ietekme uz budžetu jānovērtē saistībā ar likumprojektā paredzēto funkciju/uzdevumu/pasākumu īstenošanu nevis par iespējamām iecerēm, kas būs paredzētas nākotnē izstrādājamos attīstības plānošanas dokumentos. Attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīto, sniedzot informāciju par zināmiem un pieejamiem finansējuma avotiem likumprojektā paredzēto funkciju/uzdevumu/pasākumu īstenošanai un skaidrojumiem, kāpēc to apmērs šobrīd nav nosakāms.
Ja šobrīd ir skaidri zināms, ka kādai konkrētai likumprojekta normai finansējuma nav paredzēts, tad norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu tālākā virzība, kuru izpildi  nav iespējams nodrošināt nepietiekamā finansējuma dēļ.

-

Ar likumprojektu tiek noteikta kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – Regula 2023/956) 11. panta 1.punkta izpratnē, bet anotācijas sadaļā "Saistības pret Eiropas Savienību" atsauce uz šo regulu nav iekļauta.
Lūdzam anotācijas sadaļu "Saistības pret Eiropas Savienību" papildināt ar atsauci uz Regulu 2023/956.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.2.sadaļas ailē “Aprēķinu skaidrojums” norādīto informāciju pie Valsts vides dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas,  Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālais bruņotais spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta un atvasinātām publiskām personām (pašvaldības un plānošanas reģioni un to padotībā esošās iestādes), ņemot vērā, ka lielākajai daļai pievienota norāde “neietekmē”, kā arī ievērojot par anotācijas 3.sadaļu sniegto iebildumu par likumprojekta ietekmes uz budžetu novērtējumu.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.4.sadaļas 4.punktā norādīto informāciju, ņemot vērā par anotācijas 3.sadaļu sniegto iebildumu par likumprojekta ietekmes uz budžetu novērtējumu.

 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.5.sadaļā norādīto informāciju, ņemot vērā par anotācijas 3.sadaļu sniegto iebildumu par likumprojekta ietekmes uz budžetu novērtējumu.
 

-

Aicinām ķīmisko vielu pierakstā ievērot korektu indeksu lietošanu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju aizvietot vārdu "tonnas" ar "apjomu", vai mainīt terminu uz "oglekļa dioksīda ekvivalenta vienība".
Un attiecīgi veikt labojumus likuma tekstā (piemēram 1.panta 30.p).

-

Ierosinām vārdus "pirmajā trīs prim" aizstāt ar skaitli "1³", pieraksta kā tiek izmantots likumā "Par akcīzes nodokli".

-

Aicinām pārbaudīt, vai teikuma daļa "izņemot degvielu un kurināmā galapatērētājus" neveido iespēju potenciāliem degvielas un kurināmā operatoriem izvairīties no degvielas un kurināmā operatoru pienākumiem, uzskatot, ka viņi ir galapatērētāji. Aicinām dzēst šo izņēmumu

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt sadarbības ministriju sarakstu ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo sabiedrības izglītošana var būtiski ietekmēt cilvēku paradumus (visos sektoros), ar ko samazināt emisijas.

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt punktu ar regulējumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu, kas minēts šī panta 2.punktā.

-

Lūgums precizēt instrumenta nosaukumu: emisijas kvotu izsolīšanas instruments

-

Lūgums precizēt instrumenta nosaukumu: emisijas kvotu izsolīšanas instruments

-

Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka "Likumprojekta 40. panta pirmā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī un apstiprināt fonda daudzgadu darbības programmu, kas veikts pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”.
Lūgums skaidrot, kādu Modernizācijas fonda darbības kārtību un programmu Ministru kabinets apstiprinās, ja tā jau ir apstiprināta ar MK 396.noteikumiem?  Arī otrajā teikumā minētais, ka no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus deleģē privātpersonai vai publiskai personai vienlaikus ar darbības programmas apstiprināšanu, ir noteikts šo MK noteikumu 1.3.pantā: 
"1.3. no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošo valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – ieviešanas iestāde) un tās kompetences."

-

Ņemot vērā likumprojekta 41.panta astotajā daļā noteikto, ka Ministru kabinets apstiprina Klimata finanšu instrumentu konsultatīvās padomes nolikumu, lūdzam izvērtēt, vai nav precizējama likumprojekta 41.panta piektā daļa, nosakot, ka Klimata finanšu instrumentu konsultatīvās padomes sastāvu nosaka Klimata finanšu instrumentu konsultatīvās padomes nolikumā.
 

-

Aicinām precizēt šī panta redakciju, jo iztrūkst teikuma priekšmeta, kurš iekļauj klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus, ievērojot vadlīnijas. 

-

Lūgums svītrot no 7.punkta  42.pantu

-

Lūgums svītrot 9.punktu

-

Ņemot vērā, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēma transporta sektorā neattieksies uz lauskaimneicībā izmantoto marķēto degvielu atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" piektajai daļai, aicinām apsvērt tādu pašu principu attiecināt arī uz marķēto degvielu, ko izmanto zvejai iekšējos ūdeņos atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 18.panta 6⁴ daļai. 

-